Caurlūkojot kārtējās iesniegtās valsts amatpersonu deklarācijas un tur atspoguļotās summas, “Neatkarīgā” pārlapoja arī šobrīd darba piedāvājumos nosauktās algas privātajā biznesā. Privātajiem līdz valsts pārvaldei ir kur tiekties.
Ministra pagājušā gada algu var pielīdzināt privātā uzņēmuma komercdirektora vai izpilddirektora šobrīd piedāvātajai algai. Salīdzinot algas, nedrīkst arī aizmirst, ka mēs valsts pārvaldē redzam tikai iepriekšējās vecās algas pirms to paaugstināšanas. Atgādinām, ka vēl kovida laikā pie varas esošie nolēma algas sev paaugstināt.
Atlīdzības reformas rezultātā aptuveni trīs miljoni eiro novirzīti algu celšanai politiskajiem amatiem. Premjera alga šogad ir kāpusi par 65,5%, pārējiem ministriem - par 42%, savukārt Saeimas priekšsēdētājam - pat par 75%.
Valsts prezidents līdzšinējo 6260 eiro vietā nu saņem 7962 eiro, kas ir pieaugums par 27%. Saeimas priekšsēdētājs 4565 eiro vietā saņem 7962 eiro (+75%), Ministru prezidenta alga pieaugusi no 5216 līdz 7962 eiro (+65,5%), parlamenta deputāti 2963 eiro vietā saņem 3981 eiro (+34%), ministriem alga pieaugusi no 4952 eiro līdz 7052 eiro (+42%), bet parlamentārajiem sekretāriem - no 3841 līdz 6256 eiro (+63%), vēstīja raidījums “De facto”.
Saeimas deputātu algām paredzētā summa pieaugusi no 4 406 436 eiro līdz 6 482 055 eiro jeb par diviem miljoniem eiro, savukārt Valsts kancelejai ministru un premjera parlamentārā sekretāra algas kāpums izmaksās nepilnu pusmiljonu eiro. Pieskaitot atlīdzības kāpumu pārējiem parlamentārajiem sekretāriem un Valsts prezidentam, sanāk, ka politisko amatu algu celšana izmaksājusi aptuveni trīs miljonus eiro, aprēķinājis “De facto”.
Algu celšanu paredz valdībā un Saeimā 2021. gadā pieņemtā atlīdzības reforma, kas deva tiesības iestādēm celt algas. Amatu kategorijas likumā sarindotas skalā, pēc kuras, piemēram, zemākajiem amatiem alga drīkst būt robežās no 543 līdz 799 eiro, savukārt augstākajā līmenī, kas atbilst iestāžu vadītājiem, alga drīkst būt robežās no 3898 līdz 6403.
Lai gan sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” tika savākti vairāk nekā 12 000 parakstu par priekšlikumu iesaldēt atalgojuma apmēru Valsts prezidentam, ministriem, deputātiem “un citiem tautas kalpiem” un Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija aicināja Ministru kabinetu izvērtēt valsts augstāko amatpersonu atalgojuma sistēmu, valdība pašaizliedzīgi secināja, ka tā nav jāpārskata un algas nav jāiesaldē.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens līdz pērnā gada novembrim bija Saeimas deputāts. Saeimas viņam maksātā alga pērn bija 47 498 eiro, Valsts kancelejas maksātā alga - 4063 eiro, kas kopā veido 4296,75 eiro mēnesī. 880 eiro saņemti procentos no finanšu uzņēmuma “Capitalia”.
A. Ašeradenam pērn piederējuši finanšu instrumenti 208 574 eiro un 158 910 ASV dolāru (144 139 eiro) vērtībā jeb kopumā 352 713 eiro vērtībā.
Savukārt 2021. gada deklarācijā A. Ašeradens bija deklarējis finanšu instrumentus par 277 076 eiro un 196 685 ASV dolāriem (178 403 eiro) jeb par kopējo vērtību 455 479 eiro.
Pagājušā gada deklarācijā norādīti divi pirkumi, kuru vērtība pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas - granulu katla iegāde par 13 236 eiro, kā arī 10 000 eiro kredīts.
A. Ašeradena 2021. gada deklarācijā teikts, ka Saeimas maksātā darba alga 2021. gadā bijusi 49 988 eiro, “Capitalia” maksātie procenti bija 1045 eiro, Luksemburgas “Nordic Equity fund” samaksājis 73 eiro, Valsts kases maksātie procenti bijuši 5250 ASV dolāru (4762 eiro), bet par valsts parādzīmju pārdošanu Valsts kase A. Ašeradenam samaksājusi 200 000 ASV dolāru (ap 181 410 eiro).
A. Ašeradena īpašumā ir 1988. gadā ražota vieglā automašīna “UAZ 31512” un 2012. gadā ražots “Citroen DS5” markas auto. A. Ašeradenam pieder īpašumi Rīgā un Rojas pagastā, bet kā kopīpašums deklarēta zeme Liezēres pagastā.
Satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs pagājušajā gadā vairākos amatos atalgojumā saņēmis kopumā 57 067 eiro, liecina J. Vitenberga valsts amatpersonas deklarācija.
Lielāko daļu jeb 34 798 eiro J. Vitenbergs saņēmis no Valsts kancelejas par darbu ekonomikas ministra amatā līdz pagājušā gada maijam un satiksmes ministra amatā pērn decembrī. Vēl 21 904 eiro viņš nopelnījis kā Saeimas deputāts, bet 351 eiro saņēmis kā zemessargs no Zemessardzes štāba. Kopā mēnesī viņš algās vidēji saņēmis 4754,41 eiro. Savukārt 14 eiro viņš saņēmis procentos no AS “Citadele banka”. Taču kopumā pērn atalgojumā J. Vitenbergs saņēmis par teju 20 000 eiro mazāk nekā 2021. gadā.
J. Vitenberga reģistrētās parādsaistības pagājušā gada beigās bija 169 255 eiro, kas ir par 4510 eiro mazāk nekā 2021.gada beigās.
Ministra uzkrājumi 2022. gada beigās divās bankās kopā veidoja 24 100 eiro. Viņa valdījumā ir 2010. gada izlaiduma vieglā automašīna “Ford S-Max”, bet lietošanā - 2013. gada vieglā automašīna “VW Golf”.
Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Ilzes Ortveinas ienākumi pagājušajā gadā samazinājušies par 3093 eiro - no 41 721 eiro 2021. gadā līdz 38 678 eiro 2022. gadā. I. Ortveina parlamentārās sekretāres amatā tika iecelta šā gada 11. janvārī, līdz tam viņa bija Latvijas Māsu asociācijas viceprezidente un Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas (TOS) galvenā māsa.
TOS maksātā alga pērn bijusi 32 572 eiro jeb 2714,33 eiro mēnesī, bet vēl 6055 eiro saņemti pabalstā no Valsts sociālās apdrošināšanās aģentūras.
I. Ortveinai pagājušajā gadā bijuši uzkrājumi AS “LuminorBank” Latvijas filiālē - 3090 eiro. Tāpat I. Ortveinai pērn bijušas parādsaistības 34 614 eiro apmērā, kas ir par 4246 eiro mazāk nekā 2021.gadā.
Parlamentārajai sekretārei pieder 2006. gadā ražota vieglā automašīna “Audi A3” un kopīpašumā ir nekustamais īpašums Stopiņos.
Valsts amatpersonu algu līmenim Latvijā pietuvoties var augstākā līmeņa vadītāji, grāmatveži, programmētāji, liecina pašreiz pieejamajos darba piedāvājumos atspoguļotie dati. Piemēram, vakanču portālā “cv.lv” meklē finanšu direktoru ar algu 4500-8700 eiro mēnesī, pārdošanas un servisa vadītājam auto tirdzniecības uzņēmumā piedāvā 2600-5000 eiro algu, ir arī piedāvājums, kur alga norādīta 2500-7200 eiro robežās. B2 pārdošanas nodaļas vadītājam tiek solīta 2400-3000 alga, eksporta pārdošanas menedžerim 2100-10 000 eiro mēnesī, bet galvenajam grāmatvedim 2700-4000 eiro alga.
Bankā strādājot par kiberriska analītiķi, varētu nopelnīt 2600-3800 eiro, strādājot biznesa konsultāciju jomā, varētu saņemt 2200-4000 eiro, bet par būvdarbu projektu vadītāju - 2000-3800 eiro mēnesī.
“AirBaltic” DWH tehniskais vadītājs pelnītu 4500-5100 eiro mēnesī, būvniecības nodaļas vadītājs - 5000, komercdirektors - 3000-6000, izpilddirektors - 4000-5000 eiro, atsevišķu nozaru projektu vadītāji 2000-4000 eiro, liela uzņēmuma komunikācijas daļas vadītājs - 3100-3500 eiro, ražošanas direktors 3000 eiro, būvdarbu vadītājs 2300-3100 eiro mēnesī.
Programmatūras inženierim piedāvā darbu ar 3300-4000 eiro algu. Programmētājiem algas tiek piedāvātas 2000-5500 eiro amplitūdā, vietām līdz 10 000 eiro mēnesī. Tīklu un sistēmu administratoram tiek solīti 2500-4200 eiro mēnesī.
Ja vēlaties pelnīt vairāk, tad ir jābūt, piemēram, pārdošanas direktoram Baltijas reģionā, kuram tiek piedāvāta 5500-6000 eiro alga, vai uzņēmuma valdes priekšsēdētājam - 10 040 eiro mēnesī.
Turpretī veikalu tīkla vadītājam piedāvā 1300-1800 eiro algu, veikala vadītājam - 1300-1700 eiro, bet maiņas vadītājam veikalā “top!” 920-970 eiro.
Sekretāre pelnītu 1000-1300 eiro, arī kafejnīcas vadītājam vienā vietā tiek piedāvāta tikai 1000 alga.
Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārstam slimnīcā piedāvā 1576-1800 eiro algu, ārsts stažieris rehabilitācijas klīnikā saņemtu 1500 eiro, vispārējās aprūpes māsa ambulatorajā aprūpē - 1140 eiro, māsa operāciju blokā - 1535 eiro, bet ir arī darba sludinājums, kur operāciju māsai piedāvā 3000 eiro algu. Turpretī klientu apkalpošanas speciālists optikas veikalā var pretendēt vien uz 900-1200 eiro algu. Tāpat datu ievades un klientu reģistrācijas speciālistiem medicīnas iestādēs algu piedāvājums nesasniedz 1000 eiro mēnesī.
Pavāram karstajā cehā tiek piedāvāta 1400 eiro alga, pārdevējam gaļas veikalā Rīgā - 600-1200 eiro.
Jāpiebilst, ka tās ir tikai solītās algas, jo nereti darba intervijās tiek nosaukti jau citi cipari.
Ministriem, valsts ierēdņiem un deputātiem viņu ienākumi nešķiet pietiekami, tādēļ katru gadu viņi sev algas paceļ par dažiem simtiem vai tūkstošiem. Bet tādu svarīgu profesiju pārstāvji kā ārsti un skolotāji sev algu pielikumu Latvijā var panākt, tikai draudot ar streiku vai streikojot. Un arī tad tikai simt vai dažus desmitus eiro.
Mediķi 11. maijā pie Saeimas rīkoja protesta akciju, lai gan Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība vienojusies ar Veselības ministriju no šā gada 1. aprīļa ārstniecības personu vidējo darba samaksu palielināt par 120 eiro pirms nodokļu nomaksas jeb bruto.
Līdz ar to vidējā darba samaksa ārstiem pieaugs par 6,1%, māsām, vecmātēm, ārstu palīgiem vidējā darba samaksa pieaugs par 10,1%. Savukārt jaunākajam personālam - māsu palīgiem un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāžu autovadītājiem - par 16,1%. Nozares darbiniekiem, kuri nav ārstniecības personas - atbalsta personālam vidējā darba samaksa tiks paaugstināta par 22,76 eiro.
21. aprīlī valdība apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta noteikumos par pedagogu darba samaksu un valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai. Līdz ar to valdība uzskata, ka pēc būtības ir izpildījusi visas pedagogu arodbiedrības streika pieteikuma prasības.
Saskaņā ar grafikā noteikto pirmsskolas izglītības pedagogu zemākās darba algas likme palielinās par 15,8% - no 1070 eiro 2022./2023. mācību gadā līdz 1240 eiro par likmi no 2023. gada 1. septembra.
Grozījumi Pedagogu darba samaksas noteikumos paredz arī par 13,3% paaugstināt zemāko mēneša darba algas likmi par 30 stundu darba nedēļu vispārējās pamata un vispārējās vidējās izglītības pedagogiem - no 900 eiro par likmi 2022./2023. mācību gadā līdz 1020 eiro no 2023. gada 1. septembra. Tā kā vispārējās pamata un vispārējās vidējās izglītības pedagogiem no 2023. gada 1. septembra darba slodze, kas atbilst vienai mēneša darba algas likmei, tiek mainīta un būs 36 stundas nedēļā, attiecīgi mēneša darba algas likme būs 1224 eiro.
No 2023. gada septembra par 13% tiek paaugstinātas arī augstskolu akadēmiskā personāla zemākās mēneša darba algas likmes visiem augstskolu akadēmiskā personāla amatiem.
