Ekonomisti brīdina: darbaspēka trūkuma problēma atgriezīsies

Darba tirgus šā gada laikā varētu absorbēt darbaspēka resursu pieaugumu, un darbaspēka trūkuma problēma atgriezīsies, ekonomikai atsākot augt, prognozē banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs aģentūrai LETA norāda, ka darba tirgū ir pieaugusi darbaspēka resursu pieejamība. Viņš skaidro, ka iepriekšējā ceturksnī bezdarba pieaugums bija skaidrojams ar zemāku pieprasījumu pēc darbaspēka, uz ko norādīja kritums darba slodzē un kopumā mazāks darbavietu skaits. Savukārt šī gada sākumā nodarbināto skaits ir pat palielinājies. Vienlaikus audzis arī bezdarbs, ko ekonomists skaidro ar to, ka iepriekš neaktīvi iedzīvotāji tagad sākuši meklēt darbu, bet vēl nav atraduši.

"Ņemot vērā bažas par demogrāfisko situāciju un darbaspēka trūkumu nākotnē, darbaspēka resursu piedāvājuma palielināšanās darba tirgū ir drīzāk pozitīvā ziņa," pauž Migunovs.

Ekonomists norāda, ka ne visi, kas nesen sākuši meklēt darbu, ir to atraduši, tomēr ikgadējais sezonālo darba piedāvājumu pieaugums un darbaspēka pieprasījuma pieaugums dažās nozarēs varētu palielināt iespējas atrast darbu. Nodarbinātības gaidas saglabājas virs ilgtermiņa vidējā līmeņa, kas norāda uz to, ka augstās nenoteiktības apstākļos iespējas atrast darbu nav pilnībā bezcerīgas.

Notikumi ārējā vidē šogad turpināšot negatīvi ietekmēt Latvijas ekonomiku, tomēr situācija darba tirgū esot prognozējama bez lieliem satricinājumiem.

Migunovs pauž, ka faktiskais bezdarbs ir pieaudzis, bet reģistrētais bezdarbs samazinājās. Viņš to skaidro ar reģistrētā bezdarbnieka pabalsta saņemšanas nosacījumu, proti, pabalstu var saņemt, ja bezdarbnieks veicis obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas vismaz 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu laikā. Līdz ar to reģistrēšanās bezdarbnieka statusam nav īpaši aktuāla tiem iedzīvotājiem, kas iepriekš bija neaktīvi un nebija kādu laiku strādājuši, bet tagad izrādījuši vēlmi atrast darbu.

"Kopumā darba tirgus šā gada laikā varētu absorbēt darbaspēka resursu pieaugumu, ņemot vērā nodarbināto skaita kāpumu. Pagaidām uzņēmējiem, kuriem ir vajadzīgs darbinieku papildinājums šajos ekonomikas nenoteiktības apstākļos, ir lielāka izvēle starp darba meklētājiem," norāda Migunovs, uzsverot, ka demogrāfiskās pārmaiņas agri vai vēlu situāciju apgriezīs otrādi - īpaši, kad ekonomikā atgriezīsies lielāka rosība, uzņēmējiem būs atkal jākonkurē par darbaspēku.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA norāda, ka gada sākumā ir turpinājies bezdarba pieaugums, un nelielā iekšzemes kopprodukta (IKP) samazināšanās pērn un kopumā viegli pesimistiskās prognozes par šo gadu to it kā apstiprina. Savukārt straujais algu kāpums un vērtējumi par ekonomikas strukturālo pārmaiņu ietekmi ļauj veidot dažādas interpretācijas par darba tirgū patiesībā notiekošo. Arī saistībā ar IKP datiem Strautiņš atzīmē, ka darba meklētāju īpatsvars sāka augt 2023.gadā, kad atbilstoši IKP vēstures jaunākajai versijai, tas auga par 2,9%. Tam tā it kā nevajadzētu būt, jo darba tirgus ir "lēns" indikators.

Strautiņš skaidro ka darba tirgus pagātne ir kļuvusi neprognozējama - darba meklētāju īpatsvars mēneša datos ir audzis ar atpakaļejošu datumu, piemēram, šī gada februārī no 7,3% līdz 8,3%. "Izmērītā bezdarba pieaugumu varētu veicināt bēgļu un ekonomisko imigrantu iekļaušana strādājošo kopumā. Skaidrs, ka viņiem darbu atrast sākotnēji ir grūtāk nekā vietējiem," norāda ekonomists.

Viņš pauž, ka šogad ir pieaugusi starpība starp darbaspēka aptauju rezultātiem un reģistrēto bezdarbu, kas aprīlī bija 5,1%, dodoties pilnīgi pretējā virzienā. Šī rādītāja līmenis Vidzemē (4,6%) bija visu laiku zemākais jebkurā no reģioniem. Turklāt labvēlīgā sezonalitātes ietekme nebeidzas aprīlī.

Starpība starp reģistrēto un faktisko bezdarbu martā sasniedza 2,7 procentpunktus, bet aprīli - 2,8 procentpunktus. Salīdzinot reģistrēto un faktisko bezdarbu, Strautiņš skaidro, ka ir kāds iemesls, ja cilvēks nevēršas nodarbinātības dienestā. Latvijā darbinieku trūkst, par ko nešaubīgi liecinot augošās algas, jo uzņēmumi nav labdarības organizācijas. Līdz ar to nereģistrēšanos diez vai nosaka bezcerība un nolemtība. Šī gada algu datu vēl nav, taču ir redzama augsta pakalpojumu inflācija, kas signalizē gan par izmaksu kāpumu darba devējiem, gan sabiedrības maksātspēju, klāsta Strautiņš. Arī banku kontos redzamās algu izmaksas kāpjot.

"Varbūt cilvēki bezdarbniekos nepierakstās tāpēc, ka patiesībā ir ļoti aizņemti un nav laika pildīt to, ko dēvē par bezdarbnieka pienākumiem. Savukārt bezdarba pabalsts nav tik ļoti nepieciešams, kā varētu šķist, vērtējot uz papīra redzamo labklājības daļu," pauž Strautiņš.

"Ekonomikā notiek strukturālās pārmaiņas, kas palīdz putrot priekšstatu par darba tirgū notiekošo," norāda ekonomists, skaidrojot, ka aug banku kreditēšana, palielinās mājsaimniecībām izsniegto hipotekāro kredītu portfelis.

Martā mājsaimniecībām izsniegto kredītu summa auga par 7,3%. Pērnā gada beigās šis temps bija 6,2%, bet gadu iepriekš - 3,2%. Kā pauž Strautiņš, tas liecina, ka aug mājokļu remonti, kā arī maza mēroga celtniecība, taču statistikā tā ir viena no vājāk redzamajām nozarēm. Šo darbu galvenokārt veic privātpersonas vai nelieli uzņēmumi, kuriem ir viegli noslēpties no valsts acīm, tāpēc šajā jomā esot iespējama ne tikai ienākumu daļas slēpšana aploksnē, bet arī uz papīra pilnīgi neredzama nodarbinātība.

"Ja šādiem cilvēkiem valsts iestādi pārstāvošs intervētājs vaicā, vai viņi kaut kur strādā, diez vai viņiem prioritāte būs ekonomisko datu precizitāte," pauž ekonomists.

Strautiņš arī norāda, ka celtniecībā strādājošajiem ir pierasts ilgstoši uzturēties tālu no savām dzīvesvietām, un nereti privātmāju celtniecībā nodarbinātie turpat arī nakšņo un mājup dodas nedēļas nogalēs.

"Tāpēc dažādu pelēkās krāsas nianšu celtniecības ekonomikā attīstības centros un to tuvumā paveras darba iespējas to apvidu iedzīvotājiem, kur darbavietu tiešām ir maz," skaidro ekonomists.

Latvijā ir novadi, kur uz 100 iedzīvotājiem ir mazāk nekā 30 darbavietas un pašnodarbinātie, un to var noteikt došanās uz darba vietām blakus pašvaldībās, kā Bauskas un Saulkrastu novados. Taču diez vai daudz šādu iespēju ir Krāslavas novada iedzīvotājiem. Rīgā šis rādītājs 2023.gadā bija 71 darbavietas uz 100 iedzīvotājiem, bet Rīgas reģionā - vidēji 64 uz 100. "Latvijā joprojām ir ģeogrāfiskā bezdarba komponente, tā ir strukturāla problēma. Māju būvniecība šo problēmu risina, gan radot darbavietas, gan dzīvesvietas tur, kur uzņēmumi vēlas piesaistīt vairāk darbavietu," norāda Strautiņš.

"Swedbank" ekonomiste Līva Zorgenfreija aģentūrai LETA norāda, ka atbilstoši sezonalitātei bezdarbam tuvākajos ceturkšņos vajadzētu samazināsies. Reģistrētais bezdarbs kopš februāra sarūk, un pieejamie dati par maiju liek domāt, ka bezdarbs jau noslīdējis zem 5% atzīmes. Tātad reģistrētā bezdarba līmenis ir ļoti tuvu 2007.gadā redzētajai rekordzemajai vērtībai. Faktiskais bezdarbs noteikti ir augstāks, tomēr no darba ņēmēja viedokļa darba tirgū iezīmējas pozitīva dinamika.

Ekonomiste pauž, ka pēdējos pāris gadus darba tirgus Latvijā bija salīdzinoši noturīgs. No vienas puses tas bijis pozitīvais saules stars ekonomikas pelēcīgajā bildē, jo salīdzinoši zems bezdarba līmenis nozīmē, ka lielais vairums iedzīvotāju, kas vēlas strādāt, to arī var darīt. Ekonomikā vidējā alga samērā strauji augusi, kas devis iespēju patērētāju pirktspējai ātri atgūties pēc augstās inflācijas laika, un balstījis slinko patēriņu.

Kā norāda Zorgenfreija, no otras puses salīdzinoši zemo bezdarbu var uztvert arī citādāk. Salīdzinoši zemais bezdarba līmenis pat pie stagnējošas ekonomikas norāda uz to, ka brīvo darba roku "baseins" ir visai sekls. Darbaspēka trūkuma problēma, kas šobrīd nedaudz piemirsta, ar joni atgriezīsies, ekonomikai atsākot augt, prognozē ekonomiste.

Viņa uzsver, ka tas varētu notikt jau tuvākajā laikā, jo, piemēram, Eiropas Komisijas aptauju dati liecina, ka pieprasījums pēc darbiniekiem aug. Būvniecības aktivitātei uzlabojoties, strauji kāpis īpatsvars tiem būvniecības uzņēmumiem, kas plāno tuvāko trīs mēnešu laikā pieņemt jaunus darbiniekus. Arī apstrādes rūpniecībā nu jau divus ceturkšņus pēc kārtas lielākā daļa uzņēmumu aptaujās atbild, ka plāno darbinieku skaitu kāpināt.

"Abās šajās nozarēs audzis to uzņēmumu īpatsvars, kas darbaspēka trūkumu šobrīd uzskata par būtisku attīstību ierobežojošu faktoru. Šie gan ir tikai sākotnējie signāli, un plāni par darbā pieņemšanu joprojām nav grandiozi, tomēr virziens, šķiet, ir skaidrs," pauž ekonomiste.

Zorgenfreija norāda, ka no visai drūmās demogrāfijas grūti izbēgt, un iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā sarūk, tādēļ darbaspēka trūks. Pagaidām darba roku rezerves vēl esot. Piemēram, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits pirmajā ceturksnī bijis lielāks nekā pirms gada, un šos cilvēkus visdrīzāk var gaidīt atgriežamies darba tirgū. Varot redzēt augošu vecāka gadagājuma nodarbināto skaitu. Šī gada pirmajā ceturksnī pirmo reizi Latvijas darba tirgū ir vairāk 65-74 gadu vecu nodarbināto, nekā jauniešu (15-24 gadi).

Ekonomiste uzsver, ka darba devējam jāstrādā ar to, kas ir - jāprot apmācīt un noturēt darbiniekus, lai arī vecāka gada gājuma darbinieki varētu pilnvērtīgi piedalīties uzņēmuma mērķu sasniegšanā. Savukārt tur, kur iespējams, jāķeras pie automatizācijas.

"Latvijas uzņēmumiem ir liels potenciāls kāpināt investīcijas, un jācer, ka rūkošās procentu likmes liks uzņēmumiem realizēt iepriekš atliktos investīciju projektus, kas varētu palīdzēt risināt arī darbaspēka trūkuma problēmu," norāda Zorgenfreija.

Jau ziņots, ka Latvijā šogad pirmajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 7,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā un par 0,5 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati. Vairāk šeit.