Par spīti tam, ka mūsu valsts tautsaimniecība dažādu globālo negāciju ietekmē ir sākusi saskarties ar izaugsmes trūkumu, Latvijas darba tirgus aizvien piedzīvo strādājošo deficītu, turklāt ir redzams, ka tas pēdējā gada laikā ir pat pieaudzis.
Vēl pērn gada otrajā pusē Latvijas tautsaimniecība tiecās pretī jaunam vēsturiski augstākajam punktam, taču tobrīd strādājošo deficīts bija mazāks nekā patlaban, kad aizvien vairāk tiek apspriests, vai ekonomikas recesijas iestāšanās sev līdzi nesīs arī dziļākas problēmas mūsu valsts tautsaimniecībā.
Kopumā šā gada trešajā ceturksnī Latvijā brīvi bija 26 tūkstoši darba vietu salīdzinājumā ar 23,6 tūkstošiem pērn šajā laika periodā, vēsta jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Kā liecina statistiķu aprēķini, atskaites periodā privātajā sektorā bija 15,6 tūkstoši brīvo darba vietu, bet sabiedriskajā - 10,3 tūkstoši. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darba vietu skaits palielinājies par 0,6 tūkstošiem jeb 4,1%, bet sabiedriskajā sektorā - par 1,8 tūkstošiem jeb 21%.
Faktiskos skaitļos vislielākais brīvo darba vietu skaits trešajā ceturksnī bija nozarē, kas tiek klasificēta kā “valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana”. Šeit neaizpildīto vakanču skaits ir sasniedzis 5,2 tūkstošus, kas ir par 1,3 tūkstošiem vairāk nekā gadu iepriekš. Tādējādi šajā segmentā kopumā ir tukša aptuveni katra četrpadsmitā darba vieta. Liels brīvo darba vietu skaits ir arī apstrādes rūpniecībā - 3,7 tūkstoši. Tiesa, tas ir par aptuveni 700 mazāk nekā gadu iepriekš. Minētais cita starpā var norādīt, ka ražošanai izdevies aizpildīt trūkstošās darba vietas vai problēmu risināt ar robotizāciju, tādējādi sekmīgāk izmantot savu kapacitāti. Taču pieļaujams, ka brīvo darba vietu skaita samazinājuma pamatā ir arī pasaules ekonomiskās problēmas, kas apgrūtina arī uzņēmumu produkcijas realizāciju. Tāpat augsto energoizmaksu dēļ ražotājiem aizvien vairāk nākas veikt optimizācijas pasākumus, tajā skaitā arī uz darbinieku skaita rēķina.
Vienlaikus ir nozares, kur līdzīgi kā valsts pārvaldē brīvo darba vietu skaits pieaug. No tādām var minēt būvniecību, kā arī transporta un uzglabāšanas nozari, kur abās neaizpildīto vakanču skaits gada laikā pieaudzis par četriem simtiem līdz attiecīgi 2,1 tūkstotim un 1,9 tūkstošiem. Savukārt apmēram par trijiem simtiem neaizpildīto vakanču skaits ir pieaudzis informācijas un komunikācijas pakalpojumi industrijā un izglītībā, brīvo darba vietu skaitam sasniedzot attiecīgi 1,4 un 1,6 tūkstošus.
Neraugoties uz ekonomiskajām likstām, kopumā var teikt, ka darba tirgus aizvien saglabājas aktīvs un uzņēmumiem ir potenciāls paplašināt savu darbību. Ja pašreizējām pasaules negācijām nenāks klāt kādas jaunas, var piekrist ekonomistu hipotēzei, ka tagadējā recesija var izrādīties īsa.