Eksperts: MI izmantošanā esam pēdējās pozīcijās starp Āfrikas valstīm

Latvijā līdz šim ir bijuši gan veiksmes stāsti, gan ne tik sekmīgi piemēri ar daudzu procesu digitalizāciju, taču nākamais lielais izaicinājums ir mākslīgā intelekta ienākšana praktiski visās dzīves jomās. Informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "Accenture" vadītājs Baltijā Ivo Ālmanis intervijā aģentūrai LETA saka, ka viens no Latvijas lielākajiem trūkumiem ir valsts stratēģijas neesamība, kā mēs izmantosim un attīstīsim mākslīgo intelektu.

Tas pašos pamatos saistās ar izglītības kvalitāti, lai būtu kvalificēts darbaspēks un pašlaik neizskatās, ka tā būtu prioritāte. Ālmanis atzīst, ja minimālais vērtējuma slieksnis matemātikā ir 10% un ar to var beigt skolu, tad Latvija nevarēs izvairīties no tā, ka būs jāieved darbinieki, kuri spēs strādāt ar jaunākajām tehnoloģijām.

Situācija nav tā labākā. Nesen tika publicēti "Global AI Index" dati, un, piemēram, tādā rādītājā kā valsts stratēģija MI izmantošanā mēs esam pēdējās pozīcijās starp Āfrikas valstīm.

Ar ko tas var draudēt?

MI iet iekšā visās industrijās. Tagad ir redzams, ka to vairāk ievieš klientu apkalpošanā, attēlu un tekstu apstrādē, bet nākotnē tas būs arī citos procesos. Tāpat pašlaik tiek ieviesta kāda viena funkcija, ko veic MI, bet nākotnē runa būs par to, ka noteiktu darbinieku vietā būs viens vai vairāki MI aģenti, kas veic konkrētas funkcijas un savā starpā mijiedarbojas, lai viss notiktu automātiski.

Tie, kas pirmie to darīs, varēs piedāvāt labāku cenu, jo, būsim godīgi, MI aģenti neprasīs algas pielikumu, var strādāt 24/7, viņu izmaksas laika gaitā nepieaug. Līdz ar to noteikta daļa no darba pienākumiem tiks automatizēta. Tā ir ekonomika. Ja es varu izdarīt lietas lētāk, kāpēc man to nedarīt?

Savukārt sociāls izaicinājums būs saistīts ar to, ka pamatā MI aizvietos to darbaspēku, kurš ir mazāk kvalificēts, jo šos darbus ir vieglāk automatizēt. Tādēļ viņiem atrast darbu nākotnē būs arvien grūtāk un sabiedrības noslāņošanās starp tiem, kuri mācēs veidot un izmantot MI risinājumus, un tiem, kuri nē, būs vēl izteiktāka. Tā būs globāla problēma, kas jārisina valstiskā līmenī.

Tagad bija eksāmenu laiks, un, ja minimālais vērtējuma slieksnis matemātikā ir 10%... Mums vairāk nekā daudzām citām valstīm vajag cilvēkus ar eksaktajām zināšanām, kas spēj loģiski domāt, kas spēj strādāt ar MI. Mēs pašlaik skolēniem prasām tik maz! MI tas nav "TikTok" lietot un "YouTube" skatīties. Mums vajadzēs tos, kas to var radīt un izmantot. Līdz ar to plaisas būs daudzos aspektos.

Bet nevajag arī aiziet utopijā, ka tagad visu aizstās MI. Santehniķi diezin vai aizstās. Tomēr tas var ļoti palīdzēt - piemēram, apmācīt jaunos santehniķus. Tajā pašā laikā būs profesijas, kurās cilvēku darba apjoms būtiski kritīsies.

Piemēram, kurās?

Šobrīd viss attīstās tik strauji, ka pateikt, kas būs rīt, ir ļoti grūti. Katru nedēļu ir pārsteiguma mirkļi, kurā jomā tehnoloģijas atkal ir attīstījušās un tiek pielietotas. Tagad runāt par profesijām ir ļoti grūti.

Vai MI ir vajadzīgs visur?

Ir lietas, kuras MI paveikt nevar. Tomēr ikvienā nozarē un profesijā ir vai būs MI risinājumi, kuri varēs būt palīgi darbā un palīdzēt strādāt ātrāk un labāk, palīdzēt atrast līdzīgas problēmas, līdzīgus gadījumus. Katrā profesijā būs lietas, kur MI var pielietot, atvieglot darbu, uzzināt jaunu informāciju, mācīties.

Jā, būs darbi, kuru veikšanā MI aizstās cilvēkus. Risks ir. Bet to amatu vai lomu vietā, kurās MI varēs aizstāt cilvēku, parādīsies citas. Izaicinājums šobrīd vairāk ir tajā, kas būs šie jaunie amati, kurās jomās tie būs, cik daudz to būs. To mēs nespējam līdz galam pateikt un paredzēt. Līdz šim neviena industriālā vai ekonomiskā revolūcija nav atnesusi to, ka mums būtu mazāk darbu. Pat, ja īslaicīgi kaut kādas darbvietas tiks zaudētas, jautājums būs, kādas jaunas darba vietas izveidosies. Tomēr katrs nākamais solis prasa intelektuālāku pieeju, daudz vairāk zināšanu.

No sākuma pietika zināt, kā ar zirgu art zemi, pēc tam vajadzēja iemācīties strādāt pie konveijeriem rūpnīcās, tad vajadzēja iemācīties strādāt ar citu tehniku, strādāt ar datoru. Katras nākamais solis prasa celt zināšanas, un tur būs jāiegulda visvairāk. Ja zināšanu bāze būs, tad varbūt šodien nākotnes profesija nav skaidra, bet ar šo jauno būs ļoti vienkārši. Bet, ja zināšanu bāzes nav un mēs uzskatām, ka ar 10% minimālo slieksni matemātikā var pabeigt skolu, tad būs problēmas, jo ļoti lielai daļai cilvēku jaunā apgūšana kļūs par milzīgu izaicinājumu.

Ar kādiem riskiem vēl jārēķinās?

Eiropā lielākā problēma ir tā, ka mums nav sava liela MI attīstītāja. Tādi ir Ķīnā, ir Amerikā, bet Eiropā nē, un tas ir liels politisks risks. Francijā ir "Mistral AI", bet pēdējā laikā tas ir kluss. Līdz ar to Eiropā nav pretspēlētāja lielajiem globālajiem MI attīstītājiem. Ja šīs lielvaras sāks diktēt savus noteikumus, mēs no viņiem būsim atkarīgi. Lai visu to darbinātu, vajag apjomīgus mākoņpakalpojumus, un arī tur lielākie spēlētāji ir no Amerikas, no Ķīnas, Eiropā ir tikai mazi lokālie spēlētāji. Tas arī ir risks.

Tāpat IT tehnoloģiju darbināšana prasa lielu enerģijas patēriņu. Tie, kam būs spēja ražot lētu enerģiju, arī nākotnē būs noteicēji. Tādēļ arī šobrīd globālā līmenī saruna ir par to, kur mēs ņemsim enerģiju visam tam, ko mēs tagad plānojam radīt, - gan MI risinājumiem, gan datu centriem, gan elektromobiļiem utt. Mēs jau varam gribēt to visu, bet kā mēs to dabūsim?

Cik svarīgi ir, lai būtu valsts stratēģija par MI attīstīšanu un izmantošanu?

Tas ir svarīgi, jo MI attīstībai ir nepieciešami zināmi priekšnoteikumi. Piemēram, tā ir izglītība, kur ir nepieciešama cita skolotāju kvalifikācija, cits STEM priekšmetu skolotāju skaits. Mēs esam ļoti maza valsts, bet mēs varam izdarīt ļoti daudz. Taču tam ir vajadzīgs intelektuālais kapitāls, izglītoti cilvēki.

Kā Latvijā un Baltijā pašlaik var vērtēt IT nozares attīstību?

IT nozare attīstās, un mums ir ļoti daudz kompāniju, kas eksportē un konkurē globālā tirgū. Ir ļoti daudz pozitīvu piemēru. Lielākais jautājums pašlaik pat ir, kā mēs varam strādāt nākamajā attīstības posmā ar MI, tajā pašā laikā nezaudējot konkurētspēju, jo industrijā visi grib celt algas, bet vairs nav šo labo laiku, tagad vajag paciesties. Dzīvē viss ir augšā lejā, un šobrīd ir tas posms, kad vajag paciesties.

Mēs jau esam tajā līmenī, kur pārējā Eiropa, un vairs nevaram konkurēt tikai ar cenu. Tagad vajag atbildēt, kas ir tā mūsu pievienotā vērtība, lai klienti nāktu tieši pie mums?

Un kā ar to ir?

Es domāju, ka daudziem uzņēmumiem ir veiksmes stāsti. Taču, ja mēs paskatāmies uz lokālo IT tirgu, tad mums ir ļoti daudz kompāniju, tiesa, ne tikai IT, bet kopumā IKT nozarē, kas "sēž" tikai uz valsts pasūtījumiem, pēc būtības tikai uz Eiropas Savienības fondu finansējuma. Un šī tendence pēdējo desmit gadu laikā turpina augt un kropļo tirgu.

Es tomēr domāju, ka mums vajadzētu vairāk fokusēties uz eksportu, uz globālo tirgu, panākt, ka eksportēts tiek vēl vairāk, jo Latvijas tirgus ir maziņš.

Kur MI nevarēs pārspēt cilvēku?

Lai gan ir iegājies termins MI, intelekta jau tur nav. Tie ir procesi, kas balstās uz atkārtošanu un mācīšanos. Teksts tiek ģenerēts, balstoties uz vēsturiskiem tekstiem ar varbūtību, ka tā būs pareizā atbilde. Tam apakšā nav intelekta tādā izpratnē, ko mēs parasti uzskatām par intelektu.

Es domāju, ka, attīstoties MI, mēs iemācīsimies daudz vairāk cienīt lietas, kas ir radītas ar rokām. Otrs - mēs bieži vien aizmirstam par cilvēcisko komunikāciju un saikni. Cilvēki nekad īsti nav mācējuši dzīvot vieni, un mums vajag sociālo komunikāciju. Es domāju, ka mēs to novērtēsim arvien vairāk. Komunikācijas spēja, spēja mijiedarboties ar citiem būs daudz aktuālāka. Tā ir cilvēku pievienotā vērtība.