Tas, par ko vēl pirms dažiem gadiem runājām kā par nākotni, tagad īstenojas Latvijas darba tirgū. Mākslīgais intelekts jau spēj paveikt daļu darba, kuru līdz šim darīja cilvēki, un vienā no lielākajiem starptautisko pakalpojumu centriem Rīgā būs vajadzīgi daudz mazāk darbinieku.
Norvēģijas lielākā banka DNB paziņojusi, ka samazinās aptuveni 400 darba vietu savā tehnoloģiju un pakalpojumu struktūrā. Daļa šo darba vietu atrodas Latvijā.
DNB Rīgas birojā strādā gandrīz 600 cilvēku. Taču tā nav banka, kur rīdzinieki nāk pēc kredīta vai atver kontu. Latvijas biroja darbinieki strādā DNB vajadzībām Norvēģijā un citās valstīs - pārbauda informāciju par klientiem, veic administratīvus un tehniskus darbus un sniedz citus pakalpojumus.
Tagad daļu šo uzdevumu spēj paveikt mākslīgais intelekts.
Pēc “nra.lv” rīcībā esošās informācijas, Latvijā darbu varētu zaudēt aptuveni 150 DNB darbinieku. Banka šo skaitu nav apstiprinājusi, taču DNB galvenais birojs Norvēģijā “nra.lv” apstiprināja, ka gaidāmās pārmaiņas skars arī Rīgas darbiniekus.
Īpaši tās skars cilvēkus, kuri pārbauda bankas klientus. Finanšu pasaulē šo darbu sauc par KYC - “pazīsti savu klientu”. Bankai ir jāsaprot, kas ir tās klients, no kurienes nāk nauda un vai darījumos nav saskatāmi riski.
Līdz šim lielu daļu šādas informācijas vāca un pārbaudīja cilvēki. Tagad DNB šajā darbā izmanto arī mākslīgā intelekta aģentus.
“Mākslīgais intelekts ir svarīgs šo pārmaiņu virzītājspēks, taču tas nav vienīgais,” “nra.lv” atbildēja DNB komunikācijas padomniece Kari Vartdala Rīse. Banka ir arī vienkāršojusi iekšējos procesus un mainījusi darba organizāciju.
DNB pārstāve apstiprināja, ka Latvijas darbinieki, kuri strādā ar klientu pārbaudēm, ir daļa no restrukturizācijas.
Ja “nra.lv” avotu minētais aptuveni 150 cilvēku skaits apstiprināsies, pārmaiņas skars apmēram katru ceturto DNB darbinieku Latvijā.
Šajā stāstā ir kāds īpaši straujš pagrieziens. Vēl 2025. gada maijā DNB par savu Latvijas biroju stāstīja pavisam citu stāstu. No dažiem desmitiem darbinieku tas bija izaudzis līdz gandrīz 600 cilvēku lielai komandai. Darbinieku kļuva tik daudz, ka uzņēmums paplašināja biroju.
DNB ar Rīgas centru lepojās. Un tam bija ļoti vienkāršs ekonomisks pamats.
Norvēģijā darbaspēks ir dārgs. Latvijā banka varēja atrast izglītotus cilvēkus ar svešvalodu zināšanām un daļu darba paveikt lētāk. Daudzi DNB darbinieki Rīgā pat mācījās norvēģu valodu, lai varētu strādāt ar kolēģiem un bankas procesiem Norvēģijā.
Pati DNB toreiz rakstīja, ka viens no bankas mērķiem ir kļūt par izmaksu ziņā efektīvāko banku Ziemeļvalstīs un Latvijas birojs palīdz šīs izmaksas samazināt.
Šādi centri Latvijā nav nekas neparasts. Starptautisks uzņēmums izveido biroju Rīgā vai citā Latvijas pilsētā, pieņem simtiem cilvēku, bet viņi apkalpo nevis Latvijas tirgu, bet klientus un uzņēmuma nodaļas citās valstīs.
Latvija tādējādi eksportē nevis preci, bet savu cilvēku darbu un zināšanas.
Gadiem tas bija veiksmīgs modelis. Tagad tajā parādījies jauns spēlētājs.
Agrāk uzņēmums rēķināja, vai darbu izdevīgāk veikt dārgam darbiniekam Oslo vai lētākam darbiniekam Rīgā, taču mākslīgais intelekts piedāvā trešo iespēju - daļu darba vispār vairs neuzticēt cilvēkam. Tieši to pašlaik dara DNB.
Banka pati paziņojusi, ka mākslīgā intelekta aģenti jau pārņem uzdevumus, kurus agrāk manuāli veica darbinieki. Tas notiek klientu datu pārbaudē, KYC procesos un arī programmēšanā.
DNB vadītāja Kjerstina Brātena saka, ka banka jau redz “ievērojamus ieguvumus” un tādēļ pielāgo organizāciju “jaunajai realitātei”.
Turklāt tas nenotiek tāpēc, ka bankai trūktu naudas. Šā gada otrajā ceturksnī DNB peļņa pirms nodokļiem sasniedza 13 miljardus Norvēģijas kronu jeb aptuveni 1,2 miljardus eiro.
Norvēģijā bankas lēmums jau izraisījis strīdu. Finanšu nozares arodbiedrība “Finansforbundet” iebilst pret pieņēmumu, ka MI ieviešanai automātiski jānozīmē mazāk darbinieku. Produktivitātes pieaugumu, pēc arodbiedrības domām, var izmantot arī citādi - uzlabot pakalpojumus, apmācīt darbiniekus vai atbrīvot viņu laiku sarežģītākiem uzdevumiem.
DNB stāsts Latvijā nebūtu tik satraucošs, ja tas būtu vienīgais.
Taču pēdējo mēnešu laikā lielas pārmaiņas notikušas vēl divos uzņēmumos, kuri Latvijā nodarbināja simtiem cilvēku starptautisko klientu un uzņēmumu apkalpošanā.
Viens no tiem ir “CCC Riga Digital Services”, kas Latvijā darbojās saistībā ar starptautisko uzņēmumu “TELUS Digital”. Vēl 2024. gadā uzņēmumā strādāja vidēji 390 cilvēku. 2025. gadā darbinieku skaits bija pieaudzis līdz 552, bet šā gada jūnijā tika sākta uzņēmuma likvidācija.
Otrs piemērs ir “Concentrix” Daugavpilī. Uzņēmums pilsētā strādāja daudzus gadus un vidēji nodarbināja 350-400 cilvēku. Vēl šā gada martā tas meklēja jaunus darbiniekus. Jūlijā uzņēmums paziņoja, ka Daugavpils centru slēgs. Darbu zaudē vairāk nekā 100 cilvēku.
Ne “TELUS”, ne “Concentrix” nav paziņojuši, ka šo lēmumu iemesls būtu mākslīgais intelekts. Tāpēc būtu nepareizi abus slēgšanas gadījumus pierakstīt MI.
Taču aina ir uzmanības vērta.
Īsā laikā Latvijā sarūk vai pazūd vairāki lieli darba devēji no viena un tā paša plašā starptautisko pakalpojumu tirgus. Un tagad DNB pirmo reizi ļoti skaidri parāda vienu no spēkiem, kas šo tirgu var mainīt.
Tas darbojas pavisam vienkārši. Ja bankai agrāk vajadzēja, piemēram, desmit cilvēkus, lai pārbaudītu noteiktu klientu un darījumu apjomu, bet pēc automatizācijas ar to pašu darbu tiek galā mazāka komanda kopā ar MI, uzņēmumam vairs nav vajadzīgs tik daudz cilvēku.
Ārpakalpojumu uzņēmumiem risks ir vēl citāds. Tie pelna, pārņemot citu uzņēmumu darbu - klientu apkalpošanu, datu apstrādi un dažādus ikdienas biznesa procesus. Ja viņu klienti arvien vairāk šo darbu automatizē paši, var samazināties arī darba apjoms, ko nepieciešams nodot ārpakalpojumu centram.
Vai tieši tas noticis “TELUS” un “Concentrix” gadījumā, pašlaik nav zināms. Taču DNB gadījumā šis mehānisms vairs nav teorija.
Latvija nav tikai preču eksportētāja. Mēs pārdodam ārvalstīm arī ļoti daudz pakalpojumu. 2025. gadā Latvijas pakalpojumu eksports sasniedza aptuveni 8,26 miljardus eiro. Tas ir milzīgs apjoms mazai ekonomikai - pēc vērtības aptuveni piektā daļa no Latvijas gada iekšzemes kopprodukta.
Tas nenozīmē, ka piektdaļu Latvijas ekonomikas veido zvanu centri. Pakalpojumu eksportā ietilpst transports, informācijas tehnoloģijas, finanšu, profesionālie un daudzi citi pakalpojumi.
Arī DNB, “TELUS” un “Concentrix” pārstāv tikai daļu no šīs lielās ekonomikas. Turklāt kopējais Latvijas pakalpojumu eksports pašlaik nesamazinās. 2026. gada pirmajā pusgadā tas sasniedza aptuveni 4,09 miljardus eiro, vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.
Tāpēc problēma nav tā, ka Latvija pēkšņi pārstātu eksportēt pakalpojumus. Mainīties var veids, kā šie pakalpojumi tiek radīti un cik cilvēku tam nepieciešams. Un te mēs atgriežamies pie DNB Rīgas biroja.
Vēl pirms pusotra gada tā gandrīz 600 cilvēku lielā komanda bija labs piemērs tam, kā Latvija var nopelnīt, eksportējot kvalificētu cilvēku darbu uz bagātākām valstīm. Tagad tas pats uzņēmums saka: daļu uzdevumu, kurus agrāk manuāli darīja cilvēki, jau pārņem mākslīgais intelekts.
Latvijas darbiniekam līdz šim bija viena būtiska priekšrocība - viņš varēja izdarīt kvalificētu darbu lētāk nekā kolēģis Norvēģijā. Pret mākslīgā intelekta aģentu šādas priekšrocības vairs nav. Un tādēļ jautājums par aptuveni 150 iespējamām darba vietām DNB Rīgā patiesībā ir daudz lielāks.
Ja uzņēmumiem vajadzēs arvien mazāk cilvēku klientu pārbaudēm, datu apstrādei, klientu apkalpošanai un citiem darbiem, uz kuriem Latvija gadiem būvējusi daļu sava starptautisko pakalpojumu biznesa, valstij būs jāatrod atbilde uz pavisam praktisku jautājumu: kādu darbu šie cilvēki darīs turpmāk?
“nra.lv” ir vērsusies Nodarbinātības valsts aģentūrā, lai noskaidrotu, vai DNB jau ir paziņojusi par kolektīvo atlaišanu Latvijā, cik līdzīgu gadījumu šogad bijis klientu apkalpošanas un starptautisko pakalpojumu uzņēmumos un vai NVA jau redz mākslīgā intelekta ietekmi uz Latvijas darba tirgu. Atbildi gaidām.
Savukārt no DNB, pēc publikācijas tapšanas, saņēmām jau izvērstāku atbildi: “Šajā posmā varu apstiprināt to pašu, ko jau iepriekš minēju: T&S nodaļas reorganizācija kopumā paredz aptuveni 400 amata vietu samazinājumu, un tas skar arī darbiniekus Rīgā. Pārkārtošanas process vēl ir sākuma stadijā, tādēļ ir pāragri komentēt tā apjomu vai ietekmi uz konkrētām atrašanās vietām, tostarp Latviju. Jūs drīkstat citēt iepriekš minēto informāciju. Man jāatkārto un jāuzsver, ka informācija, kas liecina par iespējamu 150 darbinieku darba vietu zaudēšanu Rīgā, nav patiesa, un rakstā tā nav jāpasniedz kā fakts. Ja nolemjat šo skaitli nemainīt, jums skaidri jānorāda, ka tas iegūts no anonīma avota un DNB to nav apstiprinājusi."
