Igauņi pamanās blakusdarbos nopelnīt pat vairāk nekā 5000 eiro mēnesī
Palēninoties algu pieaugumam un finansiālajam spiedienam, arvien vairāk strādājošo Igaunijā meklē papildu ienākumu iespējas, liecina “cvkeskus.ee” un Algu informācijas aģentūras (“Palgainfo Agentuur”) veiktā aptauja, kurā piedalījās vairāk nekā 4500 dalībnieku, raksta “Postimees”.
Darba tirgus apsekojuma rezultāti liecina, ka 30% strādājošo pēdējo 12 mēnešu laikā ir strādājuši otru darbu vai snieguši pakalpojumus papildus savam pamatdarbam. Četrdesmit deviņi procenti strādā nepilnu slodzi individuāli, bet 34% - savā uzņēmumā vai tuva drauga uzņēmumā. "Starp tiem, kuriem ir nepilnas slodzes darbs, galvenais iemesls ir papildu ienākumi (84%), bet 34% min arī vēlmi atpūsties no pamatdarba, un 24% - vēlmi izmantot savu nepilna slodzes darbu apmācībai un attīstībai," “cvkeskus.ee” vietnē skaidroja mārketinga vadītājs Anrī Auverts. Viņš piebilda, ka vairāk nekā divas trešdaļas strādājošo jeb 68% ir atvērti papildu darba atrašanai. Visbiežāk nepilnas slodzes darbs ietver profesionālo prasmju izmantošanu. Visbiežāk minētās aktivitātes bija izglītības un apmācības nozarē, tostarp privātstundas, mācīšana dažādos līmeņos un pieaugušo izglītība. Nepilna laika darbs ir izplatīts arī IT jomā - programmatūras un tīmekļa vietņu izstrādē, IT atbalstā, konsultācijās un datu analīzē. Nepilna laika darbs ir izplatīts arī būvniecībā, renovācijā un tehniskajos darbos, tostarp elektroinstalācijā, automatizācijā un nekustamā īpašuma uzturēšanā.
Kā nepilna laika darbs tiek piedāvāti arī grāmatvedības, finanšu un administratīvie pakalpojumi, kā arī platformu pakalpojumi, piemēram, kurjeru un taksometru pakalpojumi. Atbildēs tika minēts arī nepilna laika darbs radošajās, mārketinga, medicīnas, sociālajās un nekustamā īpašuma nozarēs. Pēc Algu informācijas aģentūras vadītājas Kadri Sīderes teiktā, lielākajai daļai nepilna laika darbs nenozīmē otru ienākumu. "55% darbinieku, kuriem bija nepilna laika darbs, pēdējo 12 mēnešu laikā kopējā neto alga bija mazāka par 1000 eiro," sacīja Sīdere.
Pēdējo 12 mēnešu laikā 55% respondentu no nepilna laika darba nopelnīja mazāk nekā 1000 eiro neto, 27% nopelnīja no 1001 līdz 5000 eiro, bet 9% nopelnīja vairāk nekā 5000 eiro. Vēl 9% norādīja, ka viņiem nav ienākumu. Papildu ienākumus virs 5000 eiro galvenokārt guva darbinieki, kas sniedz IT pakalpojumus vai citas profesionālas konsultācijas, kā arī būvniecības nozarē strādājošie. Darbinieku un darba meklētāju aptaujā, ko organizēja Algu informācijas aģentūra un “CVKeskus.ee”, kas ir Igaunijas lielākais darba meklēšanas portāls, piedalījās kopumā 4520 cilvēku. Aptaujas partneri bija “Elisa Eesti”, uzņēmums, kas veicina mūsdienīgas darba prakses, un Tartu universitāte.
