Oktobrī Centrālā statistikas pārvalde (CSP) publicēja jaunāko demogrāfijas apskatu par Latvijas iedzīvotājiem 2026. gada sākumā. Lielu pārsteigumu nebija: iedzīvotāju skaits turpina sarukt, mirušo joprojām ir vairāk nekā jaundzimušo. Viena no nedaudzajām labajām ziņām ir paredzamā mūža ilguma pieaugums līdz 76,8 gadiem.
Taču īpaša uzmanība apskatā pievērsta migrācijai. Un šeit aina izrādās daudz sarežģītāka par ierastajām diskusijām par ārvalstu studentiem, pārtikas piegādes kurjeriem un būvstrādniekiem. “nra.lv” pētīja, kas ierodas Latvijā, kurās nozarēs ārvalstnieki strādā un kāpēc pat valsts iestādes nespēj precīzi pateikt, cik daudz viesstrādnieku Latvijā ir.
2026.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 845 096 cilvēki, par 15 469 mazāk nekā gadu iepriekš. Pērn piedzima 11 931 bērns, bet nomira 26 109 cilvēki. Dabiskā iedzīvotāju skaita samazinājuma dēļ vien Latvija zaudēja vairāk nekā 14 tūkstošus iedzīvotāju.
Arī migrācijas bilance bija negatīva. Latvijā ieradās 13 826 cilvēki, bet aizbrauca 15 117. Tomēr salīdzinājumā ar 2024. gadu emigrācija saruka daudz straujāk nekā imigrācija.
Interesantākas pārmaiņas notikušas iebraucēju sastāvā. 2024. gadā gandrīz 68% imigrantu bija remigranti, proti, cilvēki, kas atgriezās Latvijā. Pērn viņu īpatsvars samazinājās līdz 55,1%. Savukārt pārējo imigrantu skaits, pēc CSP noapaļotajiem datiem, pieauga no aptuveni 4,7 līdz 6,2 tūkstošiem.
Reģionos situācija ir atšķirīga. Rīgas statistiskajā reģionā remigranti veidoja tikai 38% iebraucēju, turpretī Vidzemē 89,1%. Aiz šiem skaitļiem slēpjas ļoti dažādi cilvēki. Vieni atgriežas dzimtenē, citi ierodas studēt vai pievienoties ģimenei, vēl citi Latvijā meklē darbu.
Pēc CSP datiem, 2025. gadā 31,1% no visiem Latvijā iebraukušajiem bija latvieši, 18% - krievi, bet 17,8% - ukraiņi. Indieši veidoja aptuveni 6%, baltkrievi - 1,9%. Taču cilvēku sastāvs, kuri jau reģistrēti kā Latvijas iedzīvotāji, izskatās citādi.
Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem, 2026. gada 1. janvārī Latvijā bija reģistrēti 40 109 Krievijas pilsoņi, 6659 Ukrainas, 6145 Indijas, 5091 Uzbekistānas, 4798 Lietuvas un 4204 Baltkrievijas pilsoņi. Atsevišķā kategorijā reģistrētas arī 31 111 personas ar pagaidu aizsardzības statusu (kara bēgļi no Ukrainas).
Šīs grupas veidojušās dažādos laikos un apstākļos. Starp tām ir cilvēki ar senām ģimenes saitēm Latvijā, kara bēgļi, studenti, uzņēmēji un darba ņēmēji.
Savukārt nodarbinātības statistikā īpaši izceļas Uzbekistāna un Indija.
Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas apkopotie dati rāda, ka 2025.gadā Uzbekistānas pilsoņiem piešķirti aptuveni 7200 nodarbinātības tiesību, bet Indijas pilsoņiem - ap 3000. Būtiska loma ārvalstu darbaspēka piesaistē ir arī Baltkrievijas pilsoņiem.
Tādējādi migrācijai Latvijā ir vairāki atšķirīgi sastāvi: cilvēki, kuri ierodas uz dzīvi, ārvalstu pilsoņi, kuri jau atrodas valsts reģistros, un tie, kurus Latvijas uzņēmumi piesaista darbam. Tieši profesionālais sadalījums atklāj vienu no interesantākajām šīs ainas īpatnībām.
Septembrī publicētajā Valsts kontroles revīzijā atrodams rādītājs, kas varētu pārsteigt daudzus. No 2024. gada sākuma līdz 2025. gada vidum aptuveni 40% darba atļauju trešo valstu pilsoņiem tika izsniegtas kravas automobiļu un vilcējautomobiļu vadītājiem. Salīdzinājumam: augstas kvalifikācijas profesijām tika izsniegti tikai 14% atļauju.
Atļauju statistika neuzskaita unikālus darbiniekus, jo vienam cilvēkam var būt vairākas nodarbinātības tiesības. Tomēr tā parāda autotransporta lielo lomu ārvalstu darbaspēka piesaistē. Starptautisko pārvadājumu šoferis būtiski atšķiras no darbinieka, kurš katru dienu strādā Latvijas būvlaukumā, veikalā vai restorānā. Viņa darba devējs var atrasties Latvijā, bet pats šoferis lielāko darba laika daļu pavada uz Eiropas ceļiem. Šovasar šīs nozares darbības modelis ieguva arī konkrētu piemēru.
Augusta beigās Lietuvas transporta un loģistikas grupa “Girteka” paziņoja par pārvadājumu operāciju daļas pārcelšanu uz Latviju un Rumāniju. Latvijā uzņēmumam jau bija gandrīz 100 vietējo reģistrēto kravas automobiļu. Viens no galvenajiem lēmuma iemesliem bija profesionālu autovadītāju trūkums Eiropā.
Saskaņā ar Starptautiskās Autotransporta savienības (IRU) jaunākajiem datiem, 2025. gadā Eiropā trūka aptuveni 502 tūkstošu kravas automobiļu vadītāju jeb 13% no nozarei nepieciešamā darbaspēka.
Turklāt Eiropas kravas automobiļu vadītāju vidējais vecums jau sasniedzis 48 gadus. Tikai 5% šoferu ir jaunāki par 25 gadiem, savukārt aptuveni piektdaļa pašreizējo vadītāju tuvāko piecu gadu laikā dosies pensijā. Šādos apstākļos piekļuve profesionāliem autovadītājiem kļūst par vienu no transporta uzņēmumu attīstības nosacījumiem.
“Girteka Transport” vadītājs Mindaugs Paulausks skaidroja, ka jaunās struktūras Latvijā un Rumānijā paplašinās uzņēmuma iespējas piesaistīt un nodarbināt šoferus.
Taču ir vēl kāds būtisks apstāklis.
21.augustā, tikai dažas dienas pirms “Girteka” paziņojuma, Lietuvas Migrācijas departaments informēja, ka valstī gandrīz izsmelta trešo valstu darbaspēka piesaistes kvota. No 2026. gadam paredzētajām 24 706 kvotas vienībām jau bija izmantotas 22 552, bet vēl 5577 pieteikumi atradās izskatīšanā.
22.septembrī Lietuva oficiāli paziņoja, ka gada kvota ir izsmelta. Turpmāk darba uzturēšanās atļauju izsniegšanai piemērojamas augstākas atalgojuma prasības vai likumā paredzētie izņēmumi.
“Girteka” nav nosaukusi Lietuvas kvotas par tiešu lēmuma iemeslu. Uzņēmums uzsver šoferu pieejamības regulējuma un izmaksu pārmaiņas, kā arī nepieciešamību elastīgāk organizēt Eiropas pārvadājumus.
Tomēr šie notikumi labi ilustrē, kā darbaspēka trūkums un atšķirīgi migrācijas noteikumi kļūst par faktoriem, kurus starptautiskie pārvadātāji ņem vērā, izvēloties savas darbības ģeogrāfiju.
Būvniecībā situācija ir citāda. Daļa ārvalstu strādnieku tiek pieņemti darbā Latvijas uzņēmumos. Taču pastāv arī cits modelis: citas Eiropas Savienības valsts uzņēmums nosūta savus darbiniekus uz Latviju konkrēta projekta īstenošanai. Šādā gadījumā cilvēks fiziski strādā Latvijā, bet viņa darba līgums paliek spēkā ar ārvalstu uzņēmumu.
Saskaņā ar Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas apkopotajiem datiem, 2025. gadā tika paziņots par 4851 uz Latviju nosūtītu darbinieku, tostarp 1863 trešo valstu pilsoņiem. No šiem trešo valstu pilsoņiem 63% strādāja būvniecībā. Valsts kontrole pievērš uzmanību tam, ka sarežģītās Latvijas darba atļauju procedūras var mudināt uzņēmumus izmantot darbaspēka nosūtīšanu no citām ES valstīm.
Valsts kontroles padomes loceklis Gatis Litvins revīzijas rezultātus komentēja šādi: “Ārvalstu darbaspēks Latvijā tādējādi nepazūd. Mainās tā piesaistes modelis.” Darbinieku nosūtīšana no citas ES valsts būtiski maina arī nodokļu un sociālās apdrošināšanas kārtību. Valsts kontrole brīdina, ka šāda modeļa izplatīšanās var samazināt Latvijas budžetā saņemtos darbaspēka nodokļu ieņēmumus. Tātad runa ir ne tikai par imigrāciju, bet arī par konkurenci starp dažādiem darbaspēka piesaistes un nodokļu modeļiem Eiropas Savienībā.
Citu migrācijas ainu veido ārvalstu studenti. 2025./2026. akadēmiskajā gadā Latvijas augstskolās studēja 11,9 tūkstoši mobilo studentu, par 7,5% vairāk nekā gadu iepriekš. Visvairāk viņu iepriekšējo izglītību bija ieguvuši Indijā, Uzbekistānā, Zviedrijā, Ukrainā un Vācijā. Daļa studentu strādā paralēli mācībām, citi pilnībā koncentrējas studijām. Pēc absolvēšanas vieni paliek Latvijā, citi dodas uz citām valstīm.
Pētījumu centra BICEPS veiktajā trešo valstu studentu aptaujā starp strādājošajiem respondentiem bieži minēta nodarbinātība restorānos, kafejnīcās, tirdzniecībā un piegādes pakalpojumos. Ēdināšanas nozare bija lielākā nodarbinātības joma strādājošo studentu vidū: aptuveni katrs piektais aptaujātais norādīja, ka strādā restorānā, kafejnīcā vai citā viesmīlības uzņēmumā.
Savukārt pārtikas piegādes sektorā nozīmīga loma ir pašnodarbinātībai. Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojumā norādīts, ka no 8260 reģistrētajiem kurjeriem 48% bija trešo valstu pilsoņi. Vienlaikus platformu darba modelis apgrūtina faktiski nostrādātā laika un nodarbinātības apjoma uzraudzību.
Kurjers var strādāt kā pašnodarbinātais, nevis uzņēmuma štata darbinieks. Turklāt daļa kurjeru vienlaikus ir augstskolu studenti, kuru uzturēšanās Latvijā sākotnēji saistīta ar izglītības iegūšanu.
Tādējādi starptautisko pārvadājumu šoferis, būvstrādnieks, ārvalstu students, kurš piegādā ēdienu, un restorāna darbinieks pārstāv ļoti atšķirīgas nodarbinātības formas. Vienam Latvija ir pastāvīgā dzīvesvieta, citam pagaidu darba vieta, bet vēl kādam galvenokārt valsts, kurā noformētas darba attiecības.
Šis jautājums izrādījies sarežģīts arī pašām valsts iestādēm. 2025. gadā trešo valstu pilsoņiem tika piešķirtas 22 917 nodarbinātības tiesības. Savukārt 2026. gada 1. janvārī Latvijā uzturējās aptuveni 15,7 tūkstoši personu, kurām bija derīgas nodarbinātības tiesības un kuru ieceļošanas mērķis bija darbs. Viens rādītājs atspoguļo gada laikā piešķirtās tiesības, otrs konkrētā datumā reģistrētu personu skaitu. Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija savā galīgajā ziņojumā secināja: “Nevienai institūcijai nav precīzas informācijas par to, cik daudz ārzemnieku faktiski izmanto piešķirtās tiesības uz nodarbinātību.”
Arī Valsts kontroles revīzijā atklājās uzraudzības nepilnības. Pārbaudītajā uzņēmumu izlasē 18% gadījumu pēc darba atļaujas izsniegšanas darba attiecības nebija reģistrētas. Savukārt 61% gadījumu, kad darba attiecības jau bija beigušās, darba atļauja mēneša laikā nebija anulēta.
Valsts rīcībā ir dati par izsniegtajām atļaujām, uzturēšanās statusiem, pilsonību un nodarbinātību atsevišķās nozarēs. Taču vienota priekšstata par faktiski strādājošajiem ārvalstniekiem joprojām trūkst.
Tas īpaši redzams starptautiskajos autopārvadājumos. Ārvalstu šoferis var būt nodarbināts Latvijas uzņēmumā un izmantot Latvijas uzturēšanās dokumentus, lielāko daļu laika pavadot citās Eiropas valstīs. Savukārt būvnieks var strādāt Latvijā, būdams nodarbināts citas valsts uzņēmumā.
Abi piedalās Latvijas ekonomiskajā dzīvē, taču valsts statistikā tiek uzskaitīti atšķirīgi.
Septembrī iepriekšējā valdība apstiprināja plašu imigrācijas ierobežošanas pasākumu plānu. Pēc oktobra Saeimas vēlēšanām par šīs politikas turpinājumu būs jālemj jaunajam politiskajam sastāvam.
Tikmēr paliek būtisks jautājums: kā regulēt ārvalstu darbaspēka piesaisti, ja vienā kategorijā tiek apvienoti tik dažādi cilvēki un nodarbinātības modeļi?
Jo aiz viena vārda “viesstrādnieki” slēpjas gan cilvēki, kuri Latvijā dzīvo un strādā gadiem, gan starptautisko pārvadājumu šoferi, ārvalstu uzņēmumu komandētie būvnieki un studenti, kuri piegādā ēdienu (starp lekcijām?).
