Eksperts: jauni ASV tarifi varētu nozīmēt lēnāku ekonomikas izaugsmi Latvijai
Ja astoņām Eiropas valstīm tiks noteikti ASV prezidenta Donalda Trampa solītie paaugstinātie tarifi, Latvijai tas varētu nozīmēt lēnāku eksportu un ekonomikas izaugsmi, mazāku pasūtījumu apjomu rūpniecībā, kā arī darba tirgus un algu pieauguma palēnināšanos, aģentūrai LETA atzina bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.
Tramps paziņojis, ka no 1. februāra tām Eiropas valstīm, kuras neatbalsta viņa plānus iegādāties Grenlandi, tiktu piemērots 10% muitas tarifs visām uz ASV eksportētajām precēm. Tarifi tieši skartu Dāniju, Norvēģiju, Zviedriju, Franciju, Vāciju, Lielbritāniju, Nīderlandi un Somiju.
Purgailis norāda, ka minētās valstis ir vieni no nozīmīgākajiem Latvijas tirdzniecības un piegādes ķēžu partneriem. Tas nozīmē, ka netiešā tarifu ietekme Latvijā varētu izpausties kā lēnāks eksports un ekonomikas izaugsme, mazāks pasūtījumu apjoms rūpniecībā, kā arī darba tirgus un algu pieauguma palēnināšanās.
Analizējot reālās sekas Latvijai, Purgailis iezīmē trīs iespējamos ietekmes scenārijus - negatīvu, neitrālu un salīdzinoši pozitīvu.
Negatīvais scenārijs balstās uz pieņēmumu, ka Latvijas eksports uz minētajām astoņām Eiropas valstīm samazinātos tikpat lielā apmērā, cik pieaugtu tarifi jeb par aptuveni 10%. Tas samazinātu Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi par aptuveni 1,5 procentpunktiem. Pirms Trampa paziņojumiem tika prognozēts, ka šogad Latvijas ekonomika augs par aptuveni 2%, taču, īstenojoties šim scenārijam, izaugsmes temps palēninātos līdz apmēram 0,5%.
Lēnāka izaugsme atspoguļotos arī darba tirgū. Prognozētā 6,5% bezdarba līmeņa vietā tas varētu pieaugt līdz apmēram 7,1%, kas nozīmētu lielāku nenoteiktību darbiniekiem un piesardzīgākus darba devēju lēmumus. Attiecīgi palēninātos arī algu pieaugums - ja pašlaik 2026. gadā tiek prognozēts vidējās darba samaksas kāpums paraptuveni 6,5%, negatīvajā scenārijā tas varētu samazināties līdz apmēram 5,6%.
Purgailis norāda, ka šajā radikālākajā scenārijā nebūtu pamata runāt par krīzi, bet gan par jūtamu, taču kontrolējamu ekonomikas palēninājumu. Ekonomikas izaugsme bremzētos, taču tā nebūtu krīze.
Neitrālais scenārijs balstās uz mērenāku pieņēmumu, ka Latvijas eksports uz minētajām valstīm samazinātos par aptuveni 7,5%. Daļu no tarifu ietekmes absorbētu cenas, peļņas maržas vai alternatīvie noieta tirgi. Šādā gadījumā ietekme uz ekonomiku būtu maigāka, taču joprojām jūtama - Latvijas IKP izaugsme samazinātos par aptuveni 1,1 procentpunktu, un iepriekš prognozēto 2% vietā ekonomikas izaugsme šogad sasniegtu apmēram 0,9%.
Purgailis skaidro, ka darba tirgū tas nozīmētu lēnu un jūtamu atdzišanu. Bezdarba līmenis varētu pieaugt līdz apmēram 6,9%, bet algu pieaugums palēninātos līdz aptuveni 5,8%. Uzņēmumi kļūtu piesardzīgāki, taču masveida atlaišanas vai straujš ienākumu kritums šajā scenārijā nebūtu sagaidāms.
Pozitīvais scenārijs, kas Purgailim patlaban šķiet iespējamākais, balstās uz pieņēmumu, ka Latvijas eksports uz minētajiem tirgiem samazinātos par aptuveni 5%. Kā skaidro ekonomists, 2025. gada prakse rāda, ka tarifu slogu visbiežāk sadala abas puses - daļu uzņemas ASV importētāji, daļu Eiropas eksportētāji, kas ļauj izvairīties no strauja tirdzniecības apjomu krituma.
Šajā scenārijā Latvijas ekonomikas izaugsme palēninātos par aptuveni 0,7 procentpunktiem un šogad sasniegtu apmēram 1,3%. Darba tirgū ietekme būtu vēl maigāka - bezdarba līmenis varētu pieaugt līdz 6,8%, bet algu pieaugums palēninātos līdz aptuveni 6,1%.
Tas būtu drīzāk psiholoģisks pauzes brīdis, nevis strukturāla problēma ekonomikai," pauž Purgailis.
Ekonomists uzsver, ka jebkurā gadījumā jaunie ASV importa tarifi būtu negatīvs trieciens Latvijas ekonomikai, taču nav pamata runāt par IKP kritumu vai krīzi. Lēnāka izaugsme neizbēgami nozīmētu nedaudz augstāku bezdarba līmeni un pieticīgāku algu pieaugumu, tomēr nav vērojami dramatiski lūzumi.
"Vienlaikus svarīgi ņemt vērā arī šīs situācijas politisko kontekstu. Tarifi jau kļuvuši par ierastu ASV administrācijas sarunu taktiku - pēc stingriem paziņojumiem parasti seko diskusijas, spiediens uz partneriem un galu galā atkāpšanās, kad tarifi tiek vai nu pilnībā atcelti, vai būtiski samazināti," skaidro Purgailis, piebilstot, ka ļoti iespējams, arī šis gadījums būs kārtējā sarunu epizode, nevis ilgtermiņa tirdzniecības kara eskalācija.
Purgailis norāda, ka, salīdzinot jauno tarifu iespējamo ietekmi Baltijas valstīs, redzams, ka Latvija būtu vismazāk ietekmēta, jo tā ir salīdzinoši mazāk atkarīga no eksporta uz minētajām astoņām valstīm nekā Lietuva un Igaunija.
Vislielākā ietekme Baltijā būtu vērojama Igaunijā - eksports uz Dāniju, Norvēģiju, Zviedriju, Franciju, Vāciju, Lielbritāniju, Nīderlandi un Somiju veido gandrīz 21% no Igaunijas IKP, bet Lietuvā un Latvijā - attiecīgi 16% un 15%. Līdz ar to arī tarifu ietekme uz Igaunijas ekonomiku būtu vislielākā. Piemēram, negatīvā scenārija gadījumā tarifi samazinātu Igaunijas IKP izaugsmi par 2,1 procentpunktu, Lietuvas - par 1,6 procentpunktiem, bet Latvijas - par 1,5 procentpunktiem.
Kā vēstīts, Tramps paziņojis, ka domstarpību dēļ Grenlandes jautājumā no 1. februāra imports no astoņām ES dalībvalstīm tiek aplikts ar 10% lielu muitas nodokli.
Jaunie tarifi attieksies uz visu importu no Dānijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Francijas, Vācijas, Lielbritānijas, Nīderlandes un Somijas. Gadījumā, ja netiks panākta vienošanās par Grenlandes pārdošanu ASV, no jūnija šis tarifs tiks paaugstināts līdz 25%.
Tikmēr ES apsver atbildes pasākumus pret ASV. Tie ietver tarifus 93 miljardu eiro apmērā, ar ko tiks aplikts imports no Savienotajām Valstīm, kā arī ierobežojumus amerikāņu uzņēmumiem, kas darbojas Eiropas tirgū.
