Prognozē bezdarba līknes pakāpenisku lejupslīdi

Latvijā bezdarba līmenis pakāpeniski varētu samazināties līdz 5,6% 2030. gadā un 5% 2040. gadā, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātajā informatīvajā ziņojumā par darba tirgus vidējā un ilgtermiņa prognozēm līdz 2040. gadam.

Mērķa scenārijs izstrādāts atbilstoši EM informatīvajā ziņojumā par Latvijas ekonomikas attīstību izvirzītajam mērķim - līdz 2035. gadam panākt, lai Latvijas iekšzemes kopprodukt (IKP) dubultotos. Mērķa scenārijā ņemti vērā arī esošie struktūrpolitikas uzstādījumi, kas noteikti politikas dokumentos.

Perioda no 2026. gada līdz 2030. gadam scenārijs paredz ekonomikas izaugsmi par vidēji 3,8% gadā, bet periodā no 2031. gada līdz 2040. gadam ikgadējie izaugsmes tempi būs vidēji 4,2% gadā. Priekšnosacījumi izaugsmei gan vidējā, gan ilgtermiņā ir ekonomikas konkurētspējas priekšrocību balstīšana uz tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas efektivitāti, inovācijām, kā arī spēju pielāgoties un izmantot globālo pārmaiņu radītās iespējas.

Ziņojumā teikts, ka straujākas ekonomiskās izaugsmes noteicošais priekšnosacījums ir produktivitātes līmeņa paaugstināšana. Sagaidāmo demogrāfijas tendenču dēļ ekonomiskās izaugsmes noteicošais priekšnosacījums ir produktivitātes līmeņa paaugstināšana. EM norāda, ka viens no galvenajiem izaicinājumiem ir jauno konkurētspējas priekšrocību veidošana, kas ir saistīta ar investīcijām cilvēkkapitālā, tehnoloģijās, inovācijā, pētniecībā un digitalizācijā.

Ministrijā norāda, ka Latvijas konkurētspēju ārējos un iekšējos tirgos noteiks spēja mazināt produktivitātes plaisu ar tehnoloģiski attīstītajām valstīm. Produktivitātes paaugstināšanas pamatā ir ne tikai tehnoloģiskās novitātes un ražošanas procesa vadības pilnveidošana, bet arī esošo resursu pārdale augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanai. Vienlaikus arvien lielāku pozitīvu ieguldījumu produktivitātes kāpināšanā dos mākslīgā intelekta (MI) risinājumu plašāka ieviešana.

Ziņojumā teikts, ka vidējā un ilgtermiņā straujāka attīstība ir sagaidāma nozarēs, kas spēs palielināt produktivitāti, ko ietekmē tehnoloģiskās atpalicības pārvarēšana, ražošanas modernizēšana un investīcijas, ieguldījumi cilvēkkapitālā, pētniecībā un inovācijā. EM atzīmē, ka darbaspēka produktivitātes pieaugums periodā no 2026. gada līdz 2030. gadam varētu veidot vidēji aptuveni 3,3% gadā, kas ir gandrīz 90% no ekonomikas izaugsmes atbilstošajā periodā, bet no 2031. gada līdz 2040. gadam ekonomikas izaugsme varētu būt pilnā apmērā balstīta uz produktivitātes pieaugumu, un produktivitātes pieauguma tempi varētu sasniegt vidēji 4,4% gadā.

EM prognozē, ka iedzīvotāju skaita lejupslīde palēnināsies, tomēr ilgtermiņā turpināsies sabiedrības novecošanās un samazināsies darbspējīgo iedzīvotāju skaits. Galvenais iedzīvotāju skaita samazināšanās iemesls gan vidējā, gan ilgtermiņā būs sabiedrības novecošanās tendences, līdz ar to negatīvā plaisa starp dzimstības un mirstības rādītājiem saglabāsies līdz 2040. gadam, norāda ministrijā.

Būtiskākais iedzīvotāju skaita samazinājums prognozējams starp iedzīvotājiem darbspējas vecumā, līdz ar to demogrāfiskie procesi atstās jūtamu ietekmi uz darba tirgu. Saskaņā ar EM demogrāfijas prognozēm kopumā iedzīvotāju skaits Latvijā līdz 2040. gadam samazināsies līdz aptuveni 1,75 miljoniem jeb par gandrīz 95 000, salīdzinot ar šo gadu. Vecuma grupā no 15 līdz 64 gadiem iedzīvotāju skaita samazinājums sagaidāms par aptuveni 108 000 jeb 9,4%. Tikmēr turpinās palielināties gados vecāku iedzīvotāju īpatsvars - iedzīvotāju skaits virs 64 gadiem līdz 2040. gadam palielināsies par aptuveni 62 000 jeb 15%.

Ministrija informē, ka ilgtermiņā darba tirgus saglabāsies saspringts un bezdarbs būs tuvu dabiskam līmenim. EM prognozē, ka bezdarba līmenis no 6,9% 2025. gadā samazināsies līdz 5,6% 2030. gadā, bet ilgtermiņā - līdz aptuveni 5% 2040. gadā. Gan vidējā, gan ilgtermiņā bezdarbs būs tuvu dabiskam līmenim, un to pamatā veidos frikcionālais un strukturālais bezdarbs.

Ziņojumā minēts, ka augstākie bezdarba riski sagaidāmi iedzīvotājiem ar zemu izglītības līmeni un bez profesionālajām prasmēm un profesionālās kvalifikācijas, kā arī no ekonomiskās aktivitātes centriem attālākos reģionos. EM atzīmē, ka, ņemot vērā demogrāfijas tendences un darbaspēka strukturālās neatbilstības, darba devējiem arī turpmāk saglabāsies grūtības atrast nepieciešamās kvalifikācijas speciālistus, tādējādi arī pie svārstīgas ekonomiskās attīstības darba devēju manevru iespējas darba tirgū saglabāsies ierobežotas.

Vidējā termiņā ekonomikas izaugsme palielinās darbaspēka vajadzības, bet ilgtermiņā izaugsmi balstīs produktivitātes pieaugums, un nodarbināto skaits varētu sarukt.

EM norāda, ka būtiskākais jauno darbavietu pieaugums vidējā termiņā sagaidāms būvniecībā un komercpakalpojumu nozarēs. Kopumā minētās nozares līdz 2030. gadam radīs aptuveni 30 000 jaunu darbavietu, kas kopējā darbaspēka pieprasījumā kompensēs nodarbināto skaita samazinājumu citās nozarēs, piemēram, tirdzniecības nozarē, kur atbilstošajā periodā sagaidāms nodarbināto skaita samazinājums par aptuveni 12 000. Vienlaikus ilgtermiņā nozīmīgākais jaunu darbavietu pieaugums sagaidāms komercpakalpojumu sektorā - nodarbināto skaits palielināsies par aptuveni 14 000, savukārt būtiskākais samazinājums būs vērojams tirdzniecības un sabiedrisko pakalpojumu nozarēs - nodarbināto skaits šajās nozarēs varētu samazināties par aptuveni 22 000.

Informatīvajā ziņojumā teikts, ka situāciju darba tirgū turpinās noteikt piedāvājuma puses faktori. Iedzīvotāju skaita lejupslīde līdz 2040. gadam kļūs lēnāka, tomēr turpināsies sabiedrības novecošanās un samazināsies darbspējīgo iedzīvotāju skaits, kas ietekmēs kopējo darbaspēka piedāvājumu nākotnē.

Kopumā līdz 2030. gadam darbaspēka piedāvājums varētu palielināties līdz aptuveni 954 000, kas ir par 0,5% augstāks rādītājs nekā 2025. gadā, savukārt pēc 2030. gada darbaspēka piedāvājumu arvien vairāk ietekmēs demogrāfiskie procesi, un tas varētu sarukt līdz 936 000, kas ir par aptuveni 1,3% mazāk nekā 2025. gadā, prognozē EM.

Tāpat ministrija prognozē, ka ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ar arodizglītību un profesionālo vidējo izglītību līdz 2040. gadam varētu samazināties par aptuveni 30% jeb 82 000, salīdzinot ar 2025. gadu, bet atbilstošas kvalifikācijas darbaspēka iztrūkums līdz 2040. gadam varētu pieaugt līdz gandrīz 90 000 darbinieku. Vidējās kvalifikācijas darbaspēka iztrūkums veidosies galvenokārt tehniskajās un kvalificēto strādnieku profesijās.

Ziņojumā minēts, ka tautsaimniecības struktūras maiņa palielinās pieprasījumu pēc augstas kvalifikācijas darbaspēka, bet samazinās zemas un vidējās kvalifikācijas darbavietu skaitu. Kopumā līdz 2040. gadam augstākās kvalifikācijas darbavietu īpatsvars kopējā darbaspēka pieprasījumā varētu palielināties līdz 51,3%, bet vidējās kvalifikācijas profesiju īpatsvars sarukt līdz 39,1% un zemas kvalifikācijas profesiju īpatsvars - līdz 8,5%.

EM norāda, ka darbaspēka produktivitāti turpinās balstīt darbavietu automatizācija, ko paātrinās plašāka MI izmantošana. MI ietekmēs plašu darba tirgus daļu, tomēr līdz 2040. gadam nav sagaidāma būtiska MI ietekme uz kopējo darbavietu skaitu. Tāpat jāņem vērā, ka MI attīstība rada arī jaunas darbavietas, kas, piemēram, nodrošina MI pakalpojumus un procesu uzraudzību, līdz ar to pieaugs pieprasījums pēc speciālistiem ar prasmēm strādāt un pielietot MI ikdienas darbā.

Līdz 2040. gadam demogrāfisko procesu, tostarp darbaspēka novecošanās un iziešanas no darba tirgus, dēļ var atbrīvoties aptuveni 243 500 darbavietu, no kurām gandrīz 110 000 vakanču veidosies augstākās kvalifikācijas profesijās, aptuveni 107 000 - vidējās kvalifikācijas profesijās, bet gandrīz 27 000 - vienkāršajās profesijās. Būtiskākais aizvietojošais darbaspēka pieprasījums sagaidāms vecāko speciālistu profesijās - aptuveni 37% no pašlaik nodarbinātajiem atbilstošajās profesijās līdz 2040. gadam varētu iziet no darba tirgus, atzīmē EM.