Eiropas Centrālā banka (ECB) iezīmējusi piesardzīgāku kreditēšanas vidi eirozonā. ECB Banku kreditēšanas apsekojumā norādīts, ka bankas pirmajā ceturksnī pastiprinājušas kreditēšanas standartus visās aizdevumu kategorijās, bet otrajā ceturksnī sagaida vēl plašāku nosacījumu stingrību.
Mājsaimniecībām īpaši būtisks ir patēriņa kredītu un citu aizdevumu segments, kur standartu pastiprināšana bijusi lielāka, nekā bankas iepriekš gaidīja. ECB arī norāda, ka patēriņa kredītu pieprasījums sarucis vājākas patērētāju pārliecības un mazāku tēriņu ilglietojuma precēm dēļ.
“nra.lv” vērsās pie Latvijas komercbankām un nebanku kreditētājiem, lai noskaidrotu, vai ECB brīdinājuma signāli jau redzami arī Latvijā. Atbildes atklāj divējādu ainu. Bankas un nebanku kreditētāji pašlaik neraksturo situāciju kā strauju mājsaimniecību finanšu stāvokļa pasliktināšanos vai maksājumu krīzi. Tomēr gandrīz visi norāda uz vienu risku: rudenī ģimeņu budžetus var nospiest nevis viens liels cenu lēciens, bet vairāku izmaksu vienlaicīgs pieaugums - apkure, elektrība, degviela, pārtika, skolas izdevumi, kredīti un līzings.
Bankas krīzi vēl neredz
“Swedbank” Hipotekārās kreditēšanas jomas vadītāja Latvijā Marika Toma norāda, ka bankas datos pašlaik nav redzama būtiska klientu uzvedības maiņa.
“Bankas datos un klientu uzvedībā šobrīd neredzam kādas atšķirīgas tendences no līdzšinējām. Noguldījumos un investīcijās kolēģi novēro jau ilgstošu pakāpenisku pieauguma tendenci, savukārt kreditēšanas jomā, līdzīgi kā pērn, arī šogad saglabājas aktīva iedzīvotāju interese gan par patēriņa kredītiem, gan par aizdevumiem mājoklim, savukārt kādu pieaugumu pieteikumos par maksājumu atlikšanu neesam novērojuši,” norāda Marika Toma.
“Swedbank” šā gada pirmajos trīs mēnešos izsniegusi aizdevumus mājsaimniecībām mājokļa iegādei, celtniecībai vai remontam par 198 miljoniem eiro, tostarp 344 ģimenēm reģionos par gandrīz 30 miljoniem eiro. Patēriņa kredītos izsniegti 46 miljoni eiro, bet līzingā - 24 miljoni eiro.
Arī “Luminor” apraksta nevis strauju patēriņa bremzēšanos, bet racionālāku attieksmi pret ikdienas tēriņiem. “Luminor” bankas klientu apkalpošanas vadītāja Baiba Tētiņa norāda, ka mājsaimniecību uzkrājumu pieauguma temps šogad nav būtiski mainījies.
“Mūsu novērojumi liecina, ka mājsaimniecību finanšu uzvedībā šobrīd vairāk redzama nevis strauja patēriņa bremzēšanās, bet racionāla attieksme pret ikdienas tēriņiem. To īpaši labi var redzēt pārtikas iegādē - jaunākie “Luminor” aptaujas dati liecina, ka 35% iedzīvotāju šogad biežāk iegādājas preces ar atlaidēm, bet 34% izvēlas lētākus produktus,” skaidro Baiba Tētiņa.
Viņa uzsver, ka šādu uzvedību nevajadzētu interpretēt kā dramatisku labklājības kritumu, jo gandrīz trešdaļa iedzīvotāju savus paradumus nav mainījuši. “Luminor” dati rāda arī kreditēšanas aktivitātes pieaugumu: šā gada pirmajos trīs mēnešos jaunizsniegto mājokļu kredītu apjoms pieaudzis par 23% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, un ik mēnesi banka finansējusi mājokļa iegādi vai būvniecību aptuveni 270 mājsaimniecībām Latvijā.
Vienlaikus šie dati jāvērtē piesardzīgi. Komercbanku klientu loks vispirms parāda maksātspējīgāko mājsaimniecību daļu - cilvēkus ar pietiekami stabiliem ienākumiem, kuri spēj kvalificēties bankas kreditēšanas prasībām. Tāpēc fakts, ka bankas pašlaik neredz maksājumu atlikšanas vilni vai strauju kreditēšanas kritumu, vēl nenozīmē, ka finanšu spriedze zemāku ienākumu grupās nepastāv. Banku statistikā šāda spriedze var parādīties vēlāk vai arī vispār neparādīties kā jauns kredītpieteikums.
Ne viens liels cenu šoks, bet vairāki maksājumi reizē
Banku un nebanku kreditētāju atbildēs atkārtojas kopīgs motīvs: lielākais risks mājsaimniecībām var nebūt viens pēkšņs cenu lēciens, bet vairāku izmaksu pieaugums vienlaikus.
SEB bankas Finanšu pratības mentore Linda Šablinska norāda, ka ikdienas budžetu parasti noslogo nevis viena, bet vairākas tēriņu pozīcijas reizē.
“Mājsaimniecību budžetu visbiežāk ietekmē vairāku izdevumu pieaugums vienlaikus, nevis viens straujš cenu kāpums. Energoresursi, pārtika, degviela, skolas izdevumi un kredītsaistības kopā var radīt ievērojamu slodzi ikdienas finansēm,” uzsver Linda Šablinska.
Arī “Fintech Latvija” asociācijas apkopotajos nebanku kreditētāju viedokļos norādīts, ka būtisku ietekmi uz mājsaimniecību budžetiem rada vairāku izmaksu kategoriju pieaugums vienlaikus. Vienlaikus nozare uzsver, ka kredītu un līzingu cenas nebanku sektorā nav palielinājušās - atsevišķos produktos pat vērojama samazināšanās tendence.
Drošības spilvens daļai ģimeņu joprojām ir pārāk plāns
Bankas parasti iesaka mājsaimniecībām veidot finanšu drošības rezervi aptuveni trīs mēnešu ienākumu vai izdevumu apmērā. Taču arī pašas bankas atzīst, ka ne visām ģimenēm tas ir ātri sasniedzams mērķis.
“Trīs mēnešu rezerve ir ieteikums ilgtermiņam, nevis prasība, kas visiem jāizpilda uzreiz. Daļai mājsaimniecību šobrīd tas var nebūt ātri sasniedzams. Šādos gadījumos svarīgākais ir sākt ar mazāku mērķi un veidot uzkrājumu pakāpeniski, regulāri atliekot kaut nelielu summu,” skaidro SEB pārstāve Linda Šablinska.
“Luminor” aptaujas dati rāda, ka 24% iedzīvotāju šogad vēlas izveidot savu drošības spilvenu, bet 20% ir gatavi pārskatīt un samazināt tēriņus. Tajā pašā laikā gandrīz puse jeb 48% iedzīvotāju neparedzētus izdevumus vidējās algas jeb aptuveni 1400 eiro apmērā spētu segt no personīgajiem uzkrājumiem, savukārt 25% būtu spiesti meklēt tuvinieku palīdzību vai izmantot bankas aizdevumu.
“Ieteikums veidot drošības rezervi trīs mēnešu ienākumu apmērā ir pamatots, taču tas ne visām ģimenēm ir ātri sasniedzams mērķis. Ja trīs mēnešu drošības spilvens šobrīd šķiet nereāls, var sākt ar mazāku mērķi - piemēram, sakrāt summu vienas nedēļas vai viena mēneša obligātajiem izdevumiem,” norāda Baiba Tētiņa.
Tas nozīmē, ka padoms sākt krāt jau vasarā ir praktisks, bet ne visām mājsaimniecībām vienādi īstenojams. Zemāku ienākumu grupās problēma bieži nav tikai finanšu disciplīna, bet pārāk maza starpība starp regulārajiem ienākumiem un obligātajiem izdevumiem.
Nebanku sektorā jāseko pārkreditēšanai
“Fintech Latvija” asociācijas apkopotajos nebanku kreditētāju viedokļos norādīts, ka pieprasījums saglabājas augošs un vienlaikus sezonāls, īpaši preču nomaksas segmentā. Šobrīd gan neesot indikāciju par pastiprinātu pieprasījumu tieši pēc mazāku summu aizdevumiem.
Asociācija norāda, ka pavasarī un vasarā klienti biežāk lemj par papildu finansējumu mēbelēm, mājokļa labiekārtošanai, sporta precēm un apģērbam. Vienlaikus nebanku sektorā tiek pieļauts, ka varētu pieaugt pārkreditēšanās risinājumu īpatsvars.
“Paredzams, ka pārkreditēšanās risinājumu īpatsvars varētu pieaugt, un kredītu starpnieki jau šobrīd to aktīvi izmanto kā klientu piesaistes instrumentu,” norādīts “Fintech Latvija” asociācijas apkopotajā nozares viedoklī.
Šis ir viens no uzmanīgāk vērtējamiem signāliem visās atbildēs. Nebanku kreditētāji nerunā par masveida maksājumu kavējumiem, tomēr pārkreditēšanas pieaugums var kļūt par agrīnu pazīmi, ka daļai klientu svarīgāks kļūst nevis jauns patēriņš, bet esošo saistību mēneša maksājuma samazināšana. Banku portfeļos šāda spriedze parasti kļūst redzama vēlāk, savukārt īsāka termiņa un patēriņa finansējuma tirgū tā var parādīties agrāk.
Bankas brīdina: šovasar jāgatavojas rudenim
Lai arī bankas pašlaik nerunā par mājsaimniecību finanšu krīzi, to praktiskais vēstījums ir skaidrs: rudenim jāsāk gatavoties jau vasarā. Siltajos mēnešos daļai mājsaimniecību komunālie maksājumi ir zemāki, tāpēc tas ir piemērots brīdis pārskatīt budžetu, abonementus, transporta izmaksas, pārtikas tēriņus un iespējamos apkures sezonas maksājumus.
“Budžeta pārskatīšanai ikviens brīdis ir piemērots, tostarp arī vasarā. Šajā laikā daļai mājsaimniecību samazinās komunālie maksājumi, kas dod iespēju mierīgāk izvērtēt savu finanšu situāciju un sagatavoties rudenim, kad tradicionāli pieaug mājokļa un ar skolu saistītie izdevumi,” norāda Linda Šablinska.
“Swedbank” Finanšu pratības jomas vadītāja Evija Kropa uzsver, ka jaunā apkures sezona vairs nav tālu.
“Jaunā apkures sezona nebūt nav aiz kalniem - tas ir vien dažu mēnešu jautājums. Cik vien iespējams, šim periodam arī ir savlaicīgi jāgatavojas jau tagad, veidojot naudas rezerves,” norāda Evija Kropa.
Pēc “Swedbank” Finanšu institūta veiktajiem socioloģiskajiem pētījumiem, tēriņu samazināšanas nolūkos iedzīvotāji vispirms būtu gatavi pārskatīt izdevumus kafejnīcām un restorāniem - 56%, ceļojumiem - 43%, kultūras un izklaides pasākumiem - 34%, apģērbam un apaviem - 33%, kā arī pārtikai un transportam - 29%. Visretāk taupības nolūkā cilvēki gatavi samazināt izdevumus veselības aprūpei, izglītībai un mājoklim.
Šie dati rāda, ka rudens budžeta spiediens var skart ne tikai pašas mājsaimniecības, bet arī vietējo pakalpojumu sektoru. Ja apkure, elektrība, skolas izdevumi un pārtika aizņem lielāku budžeta daļu, pirmais samazinājums, visticamāk, skars elastīgākās tēriņu kategorijas - ēdināšanu ārpus mājas, ceļojumus, kultūru, izklaidi un apģērbu. Nauda no izvēles tēriņiem var pārvietoties uz obligātajiem maksājumiem, tāpēc rudenī risks var būt nevis banku sistēmas krīze, bet vājāks pieprasījums daļā vietējā pakalpojumu sektora.
Kreditēšanu neapturēs, bet vērtēs piesardzīgi
Atbildot uz jautājumu par ECB iezīmēto piesardzīgāko kreditēšanas vidi, bankas uzsver, ka finansējuma pieejamība jāsabalansē ar atbildīgu risku izvērtēšanu.
“Swedbank” pārstāve Marika Toma norāda, ka banka konsekventi ievēro atbildīgas kreditēšanas principus, rūpīgi izvērtējot klientu finanšu situāciju un spēju ilgtermiņā pildīt saistības.
“”Swedbank” savā darbībā konsekventi ievēro atbildīgas kreditēšanas principus, rūpīgi izvērtējot klientu finanšu situāciju un spēju ilgtermiņā pildīt saistības, lai aizņēmums veicinātu cilvēka mērķu īstenošanu, nevis kļūtu par slogu. Mūsu mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu finansējuma pieejamību,” norāda Marika Toma.
Arī “Luminor” uzsver, ka kredītspēja jāvērtē ne tikai pēc ienākumiem, bet arī pēc esošajām saistībām, uzkrājumiem un spējas pildīt maksājumus tad, ja ikdienas izmaksas pieaug.
“Svarīgi ir neierobežot kreditēšanu, bet nodrošināt, lai aizdevums būtu ilgtspējīgs un neradītu pārmērīgu slogu mājsaimniecības budžetam,” norāda Baiba Tētiņa.
Tādējādi ECB brīdinājums Latvijā pagaidām neizskatās pēc banku kreditēšanas krīzes. Lielās bankas redz stabilu pieprasījumu, uzkrājumu pieaugumu un maksājumu atlikšanas viļņa neesamību. Tomēr šī aina galvenokārt raksturo maksātspējīgāko klientu daļu. Zem tās redzami citi riski: nepietiekami drošības spilveni daļā mājsaimniecību, iespējams pārkreditēšanas pieaugums nebanku sektorā un potenciāls rudens pieprasījuma kritums pakalpojumu nozarēs. Latvijas ģimenēm rudens pārbaudījums var nebūt viens liels cenu šoks, bet vairāku obligāto maksājumu sakritība vienlaikus.
