Latvijā brīva vakance ar algu 16 600 eiro

Izsludināts atklāts konkurss uz AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes priekšsēdētāja amatu, liecina Valsts kancelejas publiskotā informācija.

Bruto mēnešalga "Latvijas valsts mežu" valdes priekšsēdētājam paredzēta 16 600 eiro.

Pretendenti aicināti pieteikties līdz 2026. gada 29. jūnijam.

LVM valdes priekšsēdētāja amata kandidātiem prasīta nevainojama reputācija, valsts valodas prasmes C1 līmenī un angļu valodas prasmes ne zemākas par B2 līmeni, kā arī akadēmiskā augstākā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība vadības zinātnēs, ekonomikā, finansēs, tiesību zinātnēs, dabaszinātnēs (mežsaimniecībā, ģeogrāfijā, vides zinātnēs) vai inženierzinātnēs vai citā pielīdzināmā jomā, kas nodrošina nepieciešamo zināšanu un kompetenču kopumu, lai profesionāli pildītu valdes priekšsēdētāja pienākumus.

Tāpat amata kandidātiem prasīta pēdējo 10 gadu laikā iegūta vismaz trīs gadu pieredze vidējā vai lielā kapitālsabiedrībā valdes loceklim līdzvērtīgā vadošā amatā vai šim amatam padota vadības līmeņa darbinieka amatā, kas nodrošina pieredzi, kompetences un zināšanas, kuras nepieciešamas, lai profesionāli pildītu valdes priekšsēdētāja amata uzdevumus lielā publiskā kapitālsabiedrībā, kuras stratēģiskie aktīvi ir zeme, meži, zemes dzīles un citi resursi.

Valdes priekšsēdētāja amatu kandidātiem nepieciešama izpratne par valsts kapitālsabiedrību pārvaldības normatīvo regulējumu, kā arī pieredze darbā ar produktu vērtību ķēdēm, tostarp ar piegādes ķēžu vadību, kā arī izpratne par eksporta jautājumiem.

Tāpat kandidātiem nepieciešamas zināšanas par budžeta izstrādes un plānošanas procesa organizēšanu un pieredze investīciju projektu pārraudzībā, izpratne par zemes un meža zemes apsaimniekošanu un mežsaimniecību, izpratne un zināšanas par finansēm un ekonomiku, tostarp par makroekonomiskiem jautājumiem, pieredze uzņēmuma pārstāvēšanā ārējā vidē un pozitīva uzņēmuma/darba devēja tēla veidošanā, pieredze organizāciju iekšējās kultūras veidošanā un sadarbībā ar darbinieku pārstāvjiem, zināšanas par Eiropas Savienības un Latvijas regulējumu ilgtspējas, vides, dabas un klimata jomā, kā arī izcila izpratne par korporatīvo pārvaldību un ieinteresēto pušu vadību.

LVM valdes priekšsēdētāja amatu kandidātiem nepieciešamās kompetences ir pozitīvu attiecību veidošana un uzturēšana, komandas vadīšana, stratēģiskais redzējums, orientācija uz attīstību, orientācija uz rezultātu sasniegšanu, plānošana un organizēšana, kā arī lēmumu pieņemšana un atbildība.

Kompānijas valdes priekšsēdētāja atlases un novērtēšanas process sastāvēs no vairākām kārtām, un to īstenos atlases konkursa nominācijas komisija un personāla atlases kompānija - SIA "Fontes Executive Search".

LVM valde šobrīd strādā divu cilvēku sastāvā - kompānijas valdē strādā valdes loceklis Jānis Krūmiņš, kura pilnvaru termiņš ir līdz 2029. gada 28. aprīlim, un valdes locekle Inga Vagele, kuras pilnvaru termiņš ir līdz 2029. gada 26. martam.

Kompānijas valdes locekļus amatā ievēlē uz pieciem gadiem.

LETA jau vēstīja, ka LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš amatu atstāja 2025. gada gada 31. oktobrī.

TV3 raidījums "Nekā personīga", atsaucoties uz raidījuma rīcībā esošo neoficiālo informāciju, vēstīja, ka LVM valdes priekšsēdētājs Putniņš no amata, visticamāk, atkāpās politiska spiediena dēļ - atkāpšanās varētu būt saistīta ar valdības lēmumu izrādīt pretimnākšanu kokrūpniekiem, kuri LVM izsolēs uz trim gadiem nosolīja līgumus par samērā augstām cenām.

Raidījums norādīja, ka Putniņa vadītajai valdei iepriekš prasīja pārskatīt noslēgtās vienošanās un samazināt cenas, taču LVM atteicās to darīt, norādot, ka tā būtu līdzekļu izšķērdēšana. LVM atbildes vēstulē, kuru parakstījis Putniņš un pārējie valdes locekļi, skaidrots, ka šāds lēmums miljonos eiro samazinātu LVM ieņēmumus un, tā rīkojoties, tiktu izšķērdēti valsts līdzekļi. Tas esot jāvērtē arī Eiropas Savienības līguma kontekstā, jo var tikt uzskatīts kā valsts atbalsts, kas kropļo konkurenci.

Taču 2023. gada nogalē toreizējais zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) un ministrijas toreizējais valsts sekretārs, vienlaikus arī valstij piederošo LVM akciju turētājs Raivis Kronbergs valdībai iesniedza informatīvo ziņojumu par Latvijas kokrūpniecības nozares konkurētspēju negatīvi ietekmējošo faktoru mazināšanu, kurā, kā minēja raidījums, tika mēģināts panākt iespaidu, ka nozarē ir ārkārtas situācija, Latvijas zāģētavas konkurencē augsto resursu cenu dēļ zaudē Ziemeļvalstīm, tāpēc tirgus stabilizācijai LVM jau noslēgtajiem ilgtermiņa līgumiem faktiski jādod atlaides.

Vienlaikus, pēc raidījumā vēstītā, tam iebilda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), norādot, ka problēmas biznesā kokrūpniekiem ir tikai vienu gadu, bet iepriekšējie gadi meža nozares produkcijas eksportētājiem nesuši rekordlielu peļņu: 2021. gadā - 201 miljonu eiro un 2022. gadā - 102 miljonus eiro, kā arī ka sagaidāmā krīze ir tikai prognoze. Tāpat tika izteiktas bažas, ka ar šādu cenu samazinājumu ilgtermiņa līgumos tiek atbalstīti tikai lielie kokrūpnieki, nevis visa nozare.

Ņemot vērā Krauzes vadītās ministrijas ziņojumu, valdība uzdeva nodrošināt, ka no 2024. gada 1. janvāra LVM zāģbaļķu piegāžu ilgāka termiņa līgumos ar komersantiem piemēro nevis viņu nosolītās, bet krietni mazākās vidējās svērtās zāģbaļķu cenas. Un lika ziņot, kādu iespaidu tas atstās uz LVM ieņēmumiem. Tika secināts, ka LVM peļņa ceturksnī samazinājās par 7,54 miljoniem eiro. Gada laikā peļņas samazinājums nav ticis vērtēts, taču raidījums minēja, ka šis zāģētavām labvēlīgais valdības lēmums LVM izmaksāja vairāk nekā 30 miljonus eiro.

Vēlāk dienesta pārbaudes komisija secināja, ka 2023. gada nogalē valdības palīdzību saņēmušo kokrūpniecības uzņēmumu finanšu stāvoklis 2023. gadā nebija sistemātiski vai strukturāli nestabils. Ziņojumā tika minēti vairāki fakti, kas lika šaubīties par piešķirtā atbalsta pamatotību.

Tāpat Valsts kontrole revīzijā konstatējusi būtiskus trūkumus LVM pārvaldībā un ZM kā kapitāldaļu turētājas īstenotajā uzņēmuma uzraudzībā, un tas radījis valstij skaidri izmērāmas negatīvas sekas. Pēc Valsts kontroles aplēsēm, trūkumu LVM stratēģiskajā un dividenžu plānošanā un rīcībā ar brīvajiem finanšu līdzekļiem, kā arī kokrūpniekiem sniegtā atbalsta dēļ šīs negatīvās sekas mērāmas daudzos desmitos miljonu eiro.

Revīzijā atklāts, ka ZM vismaz 130,3 miljonus eiro nav novirzījusi valsts budžetā papildu dividenžu maksājumu veidā. Tāpat ZM rosināto, Ministru kabineta un akcionāru sapulces pieņemto lēmumu rezultātā LVM 2024.-2026. gadā samazināja egles un priedes otrās šķiras zāģbaļķu cenas, kapitālsabiedrības ieņēmumus samazinot par 49,4 miljoniem eiro.

Valsts kontroles vērtējumā šie lēmumi pieņemti ārpus Ministru kabineta un akcionāra kompetences un ir uzskatāmi par kapitālsabiedrībai zaudējumus radošu rīcību.

Tāpat ziņots, ka Ģenerālprokuratūras lietvedībā atrodas kriminālprocess, kas sākts par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un pieļautu bezdarbību prettiesiska atbalsta sniegšanā kokrūpniekiem.

Desmit personas, pret kurām sākts kriminālprocess un pie kurām 2026. gada 14. maijā veiktas procesuālās darbības, ir bijušais zemkopības ministrs, tagad Saeimas deputāts Krauze, Kronbergs, ZM valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš, ZM Meža nozares stratēģijas un atbalsta nodaļas vadītāja vietniece Ilze Silamiķele, Putniņš, LVM padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe, LVM padomes priekšsēdētāja padomnieks Valdis Lūks, Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss, kokrūpniecības uzņēmuma "Pata Strenči" darbinieks, Valmieras novada domes deputāts no partijas "Valmierai un Vidzemei" Reinis Muižnieks un "Pata" īpašnieks un vadītājs Uldis Mierkalns.

LVM šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar 135,286 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 4,5% mazāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa saruka par 9,9% - līdz 51,463 miljoniem eiro.

Uzņēmums reģistrēts 1999. gadā, un tā pamatkapitāls ir 525,989 miljoni eiro. LVM apsaimnieko valstij piederošās meža zemes. LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja ir Zemkopības ministrija.