Zemo cenu grozā vietējo produktu palicis mazāk

Gada pirmajā ceturksnī Latvijas produktu īpatsvars zemo cenu grozā ir samazinājies no 48% līdz 43%, aģentūru LETA informēja Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), atsaucoties uz zemo cenu groza un Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datu analīzi.

PTAC norāda, ka Latvijas produktu īpatsvars pārtikas veikalos pēdējā gada laikā kopumā nav būtiski pieaudzis. Atsevišķās preču grupās vērojama stabilitāte, taču straujš un noturīgs vietējo produktu īpatsvara kāpums nav konstatēts.

Dati rāda, ka Latvijas produkti, kas ir 2025. gada 27. maijā parakstītā memoranda par pārtikas preču tirdzniecību tvērumā, zemo cenu grozos no 2025. gada 1. jūlija līdz šī gada marta beigām ir veidojuši 46%. Analizējot datus pa ceturkšņiem, novērots, ka pēdējā ceturksnī Latvijas produktu īpatsvars ir samazinājies no 48% līdz 43%.

PTAC atzīmē, ka augļu un ogu kategorijā Latvijas produktu īpatsvars ir 2%, eļļu - 0%, bet zivju - 3%, šajās kategorijās joprojām dominē imports. Vietējo produktu īpatsvars šajās grupās ir zems un nav piedzīvojis būtisku uzlabojumu. Svaigo augļu un dārzeņu kategorijās vērojamas izteiktas sezonālas svārstības - vasaras un rudens mēnešos vietējo produktu īpatsvars pieaug, bet ziemas periodā tas būtiski samazinās, pieaugot importa lomai.

Savukārt lielākais vietējo produktu īpatsvars ir pienam - 48%, piena produktiem - 85%, maizei - 68%, gaļai - 43%.

Olu kategorijā pagājušā gada oktobrī dominēja vietējā produkcija, savukārt šogad februārī tirgū pārsvarā bija tikai importētas olas, norāda PTAC.

Tāpat PTAC atzīmē, ka daļa produktu nav piedāvājumā, kas norāda, ka ne visas produktu kategorijas ir pārstāvētas zemo cenu grozos vismaz ar vienu produktu.

Vienlaikus PTAC, vērtējot tirgotāju nodotos datus CSP, secina, ka attiecībā uz vistu olām diviem no trim tirgotājiem Latvijas olas sortimentā veido no 71% līdz 73%. Vienam tirgotājam informācija par izcelsmes valsti datos nav norādīta. Attiecībā uz pienu Latvijas izcelsmes produktu īpatsvars ir no 50% līdz 70% no sortimenta, attiecībā uz baltmaizi - no 47% līdz 85%, savukārt mājputnu gaļai - no 30% līdz 54%.

PTAC norāda, ka apkopotie dati ļauj secināt, ka Latvijas produktu īpatsvars veikalos kopumā nav piedzīvojis būtisku izaugsmi. Vietējie ražotāji saglabā spēcīgas pozīcijas tradicionālajās pārtikas grupās, savukārt sarežģītākajās un sezonālajās kategorijās joprojām dominē imports.

Memoranda mērķis ir ne tikai nodrošināt iespēju iegādāties pamata pārtikas produktus par iespējami zemāku cenu, bet arī veicināt Latvijas izcelsmes produktu piedāvāšanu veikalos un to izvēli patērētāju vidū, atzīmē PTAC.

Zemo cenu grozu patlaban piedāvā seši tirgotāji, tostarp SIA "Lidl Latvija", SIA "Maxima Latvija", SIA "Rimi Latvia", veikalu tīkls "top!", veikalu tīkls "Aibe" un SIA "Elvi Latvija".

Jau ziņots, ka 2025. gada maijā tika parakstīts memorands par pārtikas cenu samazināšanu. Memorandu parakstīja ekonomikas ministrs, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome, biedrība "Zemnieku saeima" un citi partneri. Memorands paredz zemo cenu pārtikas groza ieviešanu, cenu salīdzināšanas rīka ieviešanu, kā arī vietējās izcelsmes produktu īpatsvara veicināšanu veikalos.

Memorands paredz pārtikas zemo cenu grozā iekļaut vismaz vienu produktu no katras no desmit pamata pārtikas kategorijām. Šīs kategorijas ietver maizi, pienu, sieru, biezpienu, sviestu, krējumu, jogurtu, paniņas, svaigus dārzeņus un augļus, cūkgaļu, mājputnu gaļu, liellopu un teļa gaļu, aitas un kazas gaļu, svaigas zivis, olas, miltus un citus graudaugus, kā arī augu eļļas.

Vienlaikus PTAC, monitorējot pārtikas cenu memoranda izpildi un zemo cenu groza saturu, šogad februārī secināja, ka Latvijā pārtikas zemo cenu grozos bieži trūkst daļas memorandā noteikto produktu kategoriju.

Monitorings 32 nedēļu periodā apliecinājis, ka lielveikalu ķēdēs zemo cenu grozos vidēji tiek aptvertas septiņas no desmit paredzētajām kategorijām. Šis rādītājs ilgstoši saglabājas nemainīgs un, PTAC vērtējumā, nav pietiekams. Aptverto kategoriju skaits dažādās mazumtirdzniecības ķēdēs svārstās no četrām līdz deviņām atkarībā no tirgotāja sortimenta.

Savukārt mazumtirgotāji aģentūrai LETA pauda, ka viņi veikalos nevar regulāri nodrošināt visas pārtikas cenu memorandā noteiktās zemo cenu grozā iekļaujamo produktu kategorijas sezonalitātes un konkrētu veikalu piedāvājuma dēļ.

Aģentūrai LETA iepriekš Ekonomikas ministrijā (EM) norādīja, ka šogad marta izskaņā notika tikšanās ar memoranda partneriem, kuras laikā partneriem izklāstīts EM piedāvājums attiecībā uz memoranda papildināšanu, tostarp pārskatīt un paplašināt zemo cenu produktu grozā ietilpstošo produktu sortimentu, vienoties par godīgu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazinājuma pārnesi uz gala cenu, kā arī izvērtēt iespējas vietējās produkcijas popularizēšanai.

EM pauda, ka sanāksme noritēja produktīvā gultnē un konceptuāli memoranda partneri šos virzienus atbalstīja.