Pasaules Banka (PB), Starptautiskais valūtas fonds (SVF) un starptautiskās reitingu aģentūras samazinājuši globālās izaugsmes prognozes. Arī Latvija ir to valstu skaitā, kurai iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums šajā gadā nesolās būt spožs. Patiesībā pašlaik ir tāds brīdis, ka varam paļauties tikai uz Toma Briča laika ziņām nākamajām trim dienām, bet par ekonomiku neko nevar paredzēt – to ietekmē pārāk daudz faktoru.
PB savā globālās ekonomikas pārskatā pieļauj, ka globālā ekonomika nostabilizējas ar zemu izaugsmes tempu, kas nebūs pietiekams, lai veicinātu ilgtspējīgu ekonomikas attīstību.
“Jaunattīstības valstu ienākumi uz vienu iedzīvotāju 21. gadsimta otrajā ceturksnī, domājams, iestāsies tādā trajektorijā, kas nozīmē atpalikšanu no attīstīto ekonomiku rādītājiem. Lielākā daļa valstu ar zemiem ienākumiem nav ceļā uz vidējo ienākumu statusa sasniegšanu līdz 2050. gadam. Ir nepieciešama politikas rīcība globālā un nacionālā līmenī, lai veicinātu labvēlīgāku ārējo vidi, uzlabotu makroekonomisko stabilitāti, mazinātu strukturālos ierobežojumus, risinātu klimata pārmaiņu sekas un tādējādi paātrinātu ilgtermiņa izaugsmi un attīstību,” uzskata PB eksperti. Latviešiem te jāpakasa pakausis un jāpagudro - kas mēs esam, vai valsts ar augstiem vai zemiem ienākumiem, un kādi mums tie būs pēc 2050. gada?
SVF jaunākajā pārskatā sacīts: “Paredzams, ka globālā izaugsme samazināsies un lejupvērstie riski pastiprināsies, notiekot būtiskām politikas pārmaiņām.
Pēc ilgstošas un nepieredzētas satricinājumu sērijas pasaules ekonomika, šķiet, ir stabilizējusies, ar stabiliem, tomēr nepietiekamiem izaugsmes tempiem. Tomēr ainava ir mainījusies, jo valdības visā pasaulē pārkārto politikas prioritātes un nenoteiktība ir sasniegusi jaunus rekordaugstus līmeņus. Globālās izaugsmes prognozes ir pārskatītas un ievērojami samazinātas salīdzinājumā ar 2025. gada janvāra Pasaules ekonomikas perspektīvas (WEO) atjauninājumu, atspoguļojot efektīvās tarifu likmes, kādas jau gadsimtu nav redzētas, un ļoti neparedzamu vidi. Paredzams, ka globālā inflācija samazināsies nedaudz lēnāk nekā janvārī tika prognozēts. Perspektīvā dominē pieaugošie lejupvērstie riski, pieaugot tirdzniecības spriedzei un finanšu tirgus korekcijām. Atšķirīgas un strauji mainīgas politikas nostājas vai pasliktinājies noskaņojums varētu novest pie vēl stingrākiem globālajiem finanšu apstākļiem. Tirdzniecības kara saasināšanās un paaugstināta tirdzniecības politikas nenoteiktība var vēl vairāk kavēt gan īstermiņa, gan ilgtermiņa izaugsmes perspektīvas. Starptautiskās sadarbības samazināšana varētu apdraudēt progresu ceļā uz noturīgāku pasaules ekonomiku. Šajā kritiskajā brīdī valstīm ir konstruktīvi jāstrādā, lai veicinātu stabilu un paredzamu tirdzniecības vidi un atvieglotu starptautisko sadarbību, vienlaikus risinot politikas nepilnības un strukturālo nelīdzsvarotību savā valstī. Tas palīdzēs nodrošināt gan iekšējo, gan ārējo ekonomisko stabilitāti. Lai stimulētu izaugsmi un mazinātu fiskālo spiedienu, varētu īstenot politiku, kas veicina cilvēku veselīgu novecošanos un palielina darbaspēka līdzdalību gados vecāku cilvēku un sieviešu vidū. Turklāt produktivitātes pieaugumu var veicināt, labāk integrējot migrantus un bēgļus un mazinot prasmju neatbilstību.”
Tātad jāintegrē migranti, un varbūt tad viss būs puslīdz “čikiniekā”?
SVF prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 2%, bet nākamgad - par 2,5%. Oktobrī SVF prognozēja, ka Latvijas IKP šogad palielināsies par 2,5%.
SVF runā, lietojot mājienus un eifēmisms, nesaucot nevienu vārdā. Taču skaidrs, ka runa ir par ASV prezidentu Donaldu Trampu un viņa tarifiem, par Krievijas karu Ukrainā, par Izraēlu un Palestīnu, par Jemenu un citiem konfliktu mezgliem, kas tricina ekonomiku. Paradoksālā kārtā visvairāk ekonomiku tricina nevis bruņota pretstāve dažādos reģionos, bet Trampa sāktais “tarifu karš” pret visu pasauli.
9. aprīlī Tramps paziņoja, ka nolēmis uz 90 dienām atlikt paaugstināto ievedmuitas tarifu piemērošanu.
Iepriekš viņš bija paziņojis, ka Eiropas Savienības dalībvalstu produkcijai nolēmis piemērot 20% tarifu. Kas notiks, kad šīs 90 dienas būs apritējušas, zina tikai Tramps...
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens pagājušajā nedēļā no Vašingtonas LTV “Panorāmai” vēstīja, ka pabijis SVF un PB pavasara sanāksmēs.
Viņš informēja, ka PB izaugsmes prognozes pazeminājusi vairāk nekā 75% pasaules valstu - iepriekšējā globālās izaugsmes prognoze bija 2,7%, bet tagad tā samazināta par vienu procentpunktu.
SVF samazina vēl vairāk. “Esam iekļuvuši lielā nenoteiktības periodā, un šobrīd tiek izteiktas visdažādākās versijas par attīstības scenārijiem,” sacīja finanšu ministrs.
Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts Jānis Hermanis intervijā “nra.lv” vērsa uzmanību uz to, ka ar katru nākamo reizi prognozes par izaugsmi tiek pārskatītas un atceltas uz vēlāku laiku.
“Tas attiecas ne tikai uz Latviju, bet uz visu pasauli. Tas ir tarifu karu satricinājumu dēļ, kas samazina tirdzniecības apjomus.
Un arī nodokļu ieņēmumi būs mazāki - būs jāsavelk jostas. Šoreiz valdība nav vainīga, bet tie tiešām ir ārējie apstākļi. Mēs visu laiku ceram uz izaugsmi, taču tās kā nav, tā nav,” sacīja J. Hermanis.
Viņš arī atzīmēja, ka pievienotās vērtības nodokli (PVN) šogad ir plānots iekasēt 4,25 miljardu eiro apmērā, kas ir par 9,4% vairāk, nekā faktiski iekasēja pirms gada, taču pirmajos trīs mēnešos pieaugums ir tikai par 1,2%. Tātad iztrūkums pret gada plānu varētu būt 200-300 miljoni eiro.
Ekonomikas eksperts Uldis Osis intervijā “nra.lv” sacīja: “Gan jau par tiem tarifiem vienosies un kompromisu atradīs, jo neviens nav ieinteresēts ekonomikas sabrukumā. Redzam, ka Tramps vairākos jautājumos jau ir gatavs piekāpties.
Taču, ja skatāmies uz lielāku “bildi”, jākonstatē, ka trešais pasaules karš jau notiek. Krievija kopā ar Irānu un Ziemeļkoreju, slēptākā veidā arī Ķīna, ir vienā pusē. Otrā pusē ir sašķeltība. ASV ir kaut kur pa vidu. Eiropa atbalsta Ukrainu, bet ne vienbalsīgi. Karu vairs nevar apturēt. Krievija neapturēs. Arī Eiropa ir iedarbinājusi kara motorus. Tāpēc ekonomikas prognozes ir tādas, kā ir. Neredzu pamatu pat neitrālām, kur nu vēl optimistiskām prognozēm. Kaut kas sakārtosies, kā varbūt tarifi, bet varbūt arī tarifi nesakārtosies. Te nu tiešām ir grūti kaut ko prognozēt. Vismaz līdz šim vēsturē ir bijis tā, ka karu nevar apturēt, kamēr viena no karojošām pusēm nav sakauta, parakstījusi padošanos un sākusi maksāt reparācijas. Kura no pusēm tā būs? Man šķiet, ka Eiropa izturēs - izturēja mongoļu un tatāru iebrukumu, padzina maurus, noturējās pret turkiem, un gan jau noturēsies arī pret Krieviju.”
Latvijas Banka 2024. gada martā prognozēja 1,8% IKP pieaugumu, Finanšu ministrija 2024. gada februārī 1,4% pieaugumu, taču realitāte ir bijusi diezgan skumja - Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati liecina, ka 2024. gadā IKP samazinājās par 0,4% salīdzinājumā ar 2023. gadu. Tātad “negatīvā izaugsme”.
Būtu laikam pārspīlēti zvanīt torņos, ka recesija jau ir klāt - drīzāk tas nozīmē, ka Latvija kaut kā pa celmiem un purvu ir izlīdusi gandrīz “pa nullēm”.
2024. gada pirmajā pusē Latvija bija plusos, bet pēc tam vairs pārāk labi nebija - zems pieprasījums ārējos tirgos, investīciju projektu kavēšanās un vēl visādas ķezas sabremzēja IKP pieaugumu līdz mīnus 0,4%. Un tas bija tad, kad vēl Tramps tarifu karus nebija iedarbinājis, bet tikai piedraudējis ar tiem!
Šogad jau ir jauna situācija un jauni izaicinājumi. Un riski ir spēji savairojušies.
