Komentāri: Latvijas strādājošo radītā pievienotā vērtība atpaliek no Igaunijas, Lietuvas un ES vidējā līmeņa

Valdis

Godātie draugi !

Iesaku jums neielaisties diskusijās ar subjektu vārdā "ir tāds".

Viņš ir nacists, kas cilvēka piederību noteiktai nācijai vērtē pēc DNS analīzēm (lasi - ādas krāsas, galvaskausa izmēriem, attāluma starp acīm un citām iedzimtām pazīmēm, ko nosaka DNS).

Lūdzu skatīt viņa komentārus rakstam "Ukrainas Bruņotie spēki sagādā pasaulei milzu pārsteigumu. Šīs brīvdienas būs izšķirošas."

(Bens Latkovskis)

20.mar Atbildēt
Valdis

Brīnums, tik "pateicīgs" temats, bet vēl neviena troļla!

20.mar Atbildēt
Arturs Ozols

Tēma ir sarežģīta un plaša ,ja mēģināsim atbildēt uz jautājumu - Kāpēc tā ! Hermaņa kg. veidotais grafiks teic ,ka nemaz tik slikti nav , jo no brīža kad iestājāmies Es šis skaitlis ir pieaudzis apmēram 3X . Atveru tabulu IRS010m. un noskaidrojas visai slikta aina . Iedzīvotāju skaits strauji samazinās un vidēji dienā nomirstot 80 cilvēkiem , aile - iedzīvotāju skaita dabiskais pieaugums , vēsta ,ka valsts iedzīvotāju skaits dienā vidēji samazinās par 50 (!!!) cilvēkiem . Ja 2023.g. decembrī valstī dzīvoja - 1,873 miljoni cilvēku ,tad 2025.g. februārī jau tikai 1,850 ,miljoni ! Tabula NBL010m. līdzīgi aino nodarbināto skaita izmaiņas .Ja 2023.g. decembrī bija nodarbināti 870,6 tūkstoši tad 2025.g. februārī - 860,9 tūkstoši cilvēku . Turklāt ,ja nodarbināto vīriešu skaits ir samazinājies šajā periodā ( 14 mēneši) , par 11 tūkstošiem ,tad sieviešu tikai par 2,7 tūkstošiem , pie attiecīgi 420,7 tūkstošiem nodarbināto vīriešu un 440,2 tūkstošiem nodarbināto sieviešu š.g. februārī . Šī proporcija ir nozīmīga gan izstrādes ,gan ienākumu līmeņa novērtējumā ,jo sievietes vidēji valstī pelna par apmēram 15% mazāk neka vīrieši .

20.mar Atbildēt
Arturs Ozols

Vispirms norādu ,ka nepamanīju nepareizi uzrakstīto skaitli 2023.g. decembris , pareizi - nodarbināti 874,6 tūkstoši . Cita , rakstu komentējoša tēma . Latvija ir pakalpojumus radoša valsts . Ap 70% IKP veido pakalpojumu sektors . Cita problēma , no kopējā 860,9 tūkstošiem nodarbināto skaita , 237734 cilvēki strādā Sabiedriskajā sektorā ,tie ir 27,6 % !!! Latvijā darbojas 217 valsts budžeta iestādes un 243 pašvaldību budžeta iestādes. Valsts struktūras ir nodarbināti 43432 cilvēki , pašvaldību struktūrās - 19807 personas. Izaicinoša ir dažādo organizāciju uzskaites un darba ņēmēju organizāciju statistika . Darbojas 3395 sabiedriski- politiskas organizācijas , ir 17366 individuāli pakalpojumu uzņēmēji un 7566 individuālo pakalpojumu sniedzēji , 1445 māksliniecisko darbību veicēji un 605 māksliniecisko palīgdarbību veicēji . reģistrēti ir 8545 frizieri un skaistumkopēji . Nodarbju tabula ir uz 29 lappusēm . Tirgus sektora darbojas 169626 uzņēmumi .Sevi par strādniekiem un amatniekiem Latvijā sevi uzskata tikai 86112 cilvēki (10% nodarbināto) . Par kādu augstu izstrādi var runāt šādi sadrumstalotajā Latvijas viensētnieku sistēmā ?

20.mar Atbildēt
Arturs Ozols

Praktiski situāciju noteicoša ir ģeopolitika. Tabula RUA030. ziņo ka no visas Apstrādes rūpniecības produkcijas vietējā tirgū 2024.g. realizējas 34,7 % saražotā . Tātad svarīgākais ir , kur un kā aiz robežām varam pārdot ! Un tad jautājums kas paliek uz vietas un kā šie produkti nosedz vietējo tirgu . Izrādās Pārtikas rūpniecība vietējam tirgum piegādājusi preces gadā kopā par 1,157 miljardiem eiro , tie ir 1,71 eiro 1 cilvēkam valstī dienā !!! Mums ir neefektīva zemkopība ,jo Eurostat tabula par lauksaimniecības produkcijas izlaidi uz 1 ha zemes , ziņo , ka Latvija atrodas PĒDĒJĀ vietā starp ES27 valstīm . Pie mums no 1ha iegūt 15,84 reizes mazāku ienākumu nekā Nīderlande , tā 1.vieta ES ar 17172 iegūtajiem eiro no 1ha zemes , pret mūsu 1084 eiro !!! Vidēji ES - 3074 eiro no 1 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes. ES tabulas dati par 2022.g.

20.mar Atbildēt
lasītājs33

Artūr, mums ir kultūras ziņas, kultūršoks, kultūrdeva, kultūrdobe, 100g kultūras, 1kg kultūras. pa kuru laiku ražosim :)

Lauksaimnieciskā atdeve mums ir pašvaka, daudz krūmāju saradies. Vasara stiepjas garāka, 10 gados var 3x kāršot jaudas. ZM vēlas ieviest labu lietu - cirst 35cm koku bez atļaujas. 5 amatpersonas brauca skatīties uz manu zemesgabalu lai atļautu nocirst 2 bērzus un 1 priedi. 4 no viņiem bija lieki.

Pie mums nenāks lieljaudas kapitāls, jo nespēs atrast uzreiz 1000, pat 500 darbinieku. VW to jau saprata 90-tajos + korupcija.

Mēs paliksim aizvien mazāk un viss kļūs aizvien dārgāks. Likvidējot vietējo birokrātiju un ES direktīvas, varētu atbrīvot līdz pat 100 000 darba roku, kuras pārceltos uz ražošanu.

20.mar Atbildēt
Arturs Ozols

Jā ,par kultūru labi atzīmēts ! Uzskaitījums izsaka daudz ... Un skat , klāt ziņa ,ka Tramps slēdzis Federālo izglītības ministriju ! Cik vienkārši ,solīja samazināt nodokļus un tā arī darīs ,bet par izglītību turpmāk savos štatos maksāsiet paši ! Protams, elektroniķi ir jāgatavo elites skolās , bet iekrāvēju , vai pat traktoru var vadīt septiņklasnieks par kuru maksājuši vecāki . Un galu galā ,matemātiķus var atvest arī no Indijas ,ja vajadzēs.

22.mar Atbildēt
Arturs Ozols

Tie kuri nelasa statistiku un nepārdomā to ko var ieraudzīt skaitļu rindās , skatoties kultūršoku ,protams , neko nezina par to , kā pakāpeniski nolaista Latvijas zemkopība . stat. tabula LAL010. dod iespēju lasīt 1938. ,1990. un 2024.gadu datus . 1990,gadā izņemot aitu un kazu gaļu un vilnu , visi skaitļi ir lielāki par 1938.gada iespēto . 2024.gada ievērojami mazāki par 1990.gadu ,izņemot olu ražošanu , kur skaitļi attiecīgi 818,9 un 834,3 miljoni olu 2024.g. Bet citas pozīcijas - 2024.g. gaļu ražo 3,4 REIZES mazāk nekā 1990.g. , liellopu un teļu gaļu 7,4 x (!!!) mazāk , attiecīgi 125,1 tūkstoti tonnu toreiz un 16,8 tūkstošus tonnu pērn ! , cūkgaļu - 4,0x mazāk , svaigpienu - 2x mazāk , un pat putnu gaļu ražo attiecīgi 40,3 t.t. toreiz un 38,5 t.t. pērn ! Visai ass jautājums , kā valdība ,koalīcija kopumā , domā apgādāt Latvijas iedzīvotājus ar pārtiku ,ja (3x nospļaujos pār kreiso plecu), ja krievi caur Baltkrieviju aizver Suvalku koridoru ,kur ceļš no Baltijas uz Poliju. ? Varbūt 72 stundām pietiks ar 3 lielveikalu ķēžu noliktavās esošo ,bet kā ar vismaz 3 mēnešu rezervi ? 1,87 miljoniem cilvēku ir vajadzīgas vismaz 1870 pārtikas tonnas dienā x 90 ir 168300 tonnu rezerve 90 dienām !!! Kā tās sagādāt un kur to glabāt , ja paši ražojam nepietiekami un šobrīd dzīvojam ar apmēram 65% pārtikas produktu importu ikdienā . ?

22.mar Atbildēt

Komentēt