Nodarbināto skaita pieaugumu pagājušā gada laikā kaut tikai par 2,5 tūkstošiem apsveiksim tāpēc, ka iedzīvotāju skaits valstī samazinājies par divdesmit tūkstošiem.
Latvijas iedzīvotāji pērn kļuvuši čaklāki vismaz tādā nozīmē, ka vairāk cilvēku stājušies tādā darbā, kurā jāpelna iztikas līdzekļi ne vien sev, bet arī valsts aparātam un grūtdieņiem, kurus šis aparāts apņēmies aprūpēt. Tātad darbā, no kurā nopelnītās algas jāmaksā nodokļi.
Kopumā ņemot, Latvijas iedzīvotāji uz algotu darbu neraujas. Pērnā gada sākumā cipari bija sakārtojušies tā, lai uzskatāmāk parādītu, ka no 1,87 miljoniem valstī pamanāmo cilvēku algotu darbu strādājuši tikai nepilni 0,88 miljoni cilvēku maksimāli plašajā nodarbināto vecumu amplitūdā no 15 līdz 74 gadiem. Izsakot šo pašu attiecību smalkākās mērvienībās, algoto darbu strādājošo skaits biji 878,6 tūkstoši, bet iedzīvotāju skaits - viens miljons un 872,5 tūkstoši cilvēku. Pagājušajā gadā Latvijas iedzīvotāju skaits sarucis vairāk kā par 20 tūkstošiem, bet strādājošo skaits - audzis par 2,5 tūkstošiem līdz 881,1 tūkstotim.
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pagaidām tikusi skaidrībā tikai par strādājošo skaitu decembrī, jo šie cilvēki paši dodas rokās nodokļu piedzinējiem un citām valsts iestādēm. Nestrādājošos skaitīt grūtāk, tāpēc šobrīd publicētā datu rinda vēl nenoslēdz 2024. gadu. Šī rinda beidzas ar miljonu un 853,4 tūkstošiem iedzīvotāju 1. decembrī. Tādējādi 11 mēnešos Latvijai zudis 19,1 tūkstotis cilvēku, nedodot vietu šaubām, ka gada laikā šī zudība pārsniegs 20 tūkstošus.
Pirmajā acu uzmetienā miljons algotu darbu nestrādājošo šķiet tik daudz, ka no varētu izvilināt ne pāris tūkstošu, bet pāris desmitus tūkstošu strādātāju, tiklīdz pēc viņiem rastos vajadzība. Reāli šīs iespējas daudz mazākas ne tikai tāpēc, ka nestrādājošo kodolu veido bērni un vecie cilvēki, kā arī invalīdi. Ja pēc formāliem kritērijiem darbspējīgais šim kodolam pielipis, tad viņu sasaiste mēdz būt ļoti cieša.
Savukārt par strādājošo kodolu Latvijas apstākļos varētu dēvēt nodarbinātos šaurākā vecuma grupā no 20 līdz 64 gadiem. Viņu skaits nav pieaudzis, bet svārstījies no 821,9 tūkstošiem pagājušā gada 1. ceturksnī līdz 824,5 tūkstošiem 2. ceturksnī un tad atkal uz leju līdz 820,0 tūkstošiem 3. ceturksnī. Strādājošo skaita sadalījumu par pagājušā gada 4. ceturksni 15-74 gadu grupas ietvaros CSP vēl nav paguvusi izveidot. Nodarbināto skaita svārstības pirmajos trijos ceturkšņos var izskaidrot ar sezonālo pieprasījumu lauksaimniecības, būvniecības, tirdzniecības nozarēs.
Par āķi, tīklu vai mušpapīru darbinieku ķeršanai kalpo viņiem noteiktais atalgojums. Pēc CSP apkopotajām ziņām, no pērnā gada janvāra līdz septembrim mēnešalgas neto jeb pēcnodokļu izteiksmē
Balstoties uz pagājušā gada 3. ceturkšņa datiem, var gūt skaitlisko priekšstatu par jauniešiem, kuri aizsteigušies pelnīt naudu legālajā darba tirgū. Strādājošo vecumu grupu sadalījumā 15-24 gadu vecumā uzradīti 58 tūkstoši darbinieku, bet 20-24 gadu vecumā - 49,9 tūkstoši darbinieku. 58,2-49,9=8,3 tūkstoši patiešām jaunu cilvēku. Par 3. ceturksni CSP sniedz nodarbināto sadalījumu gan pēc vecumiem, gan pēc dzimumiem, kas parāda, ka jaunietes darbā stājas vairāk nekā jaunieši: attiecība starp šīm grupām ir 4,7:3,6 tūkstoši par labu meitenēm.
Viens no pagājušā rudens notikumiem bija tāds, ka žurnālisti piekāra pie lielā zvana aprēķinus par 27 000 jauniešu, kuri ne strādā, ne mācas. Izglītības un zinātnes ministrijas birokrāti saskatījuši iespēju piesaistīt naudu savām iestādēm, ja aizklīdušos jauniešus kaut vai formāli pierakstītu skolām, kurās viņi it kā mācītos. Valdošās koalīcijas politiķi norādīja, ka obligātas mācīšanās līdz 18 gadiem izsludināšanai naudas trūkst un ka vajadzētu izdomāt, kā iedabūt šos jauniešus nevis izglītības iestādēs, bet uzņēmumos.
Vecākie gadagājumi algoto darbinieku vidū pārstāvēti ar 51,9 tūkstošiem vecumā no 65 līdz 74 gadiem. Vēl klāt 6,1 tūkstotis cilvēku paturējuši darba vietas no 75 līdz 89 gadu vecumam. 65-74 gadu vecumā nodarbināto vidū pamanāmies sieviešu pārsvars - 30 tūkstoši sieviešu pret 21,9 tūkstošiem vīriešu, bet visvecākā nodarbināto grupa dalās tieši uz pusēm ar trijiem tūkstošiem nodarbināto gan no viena, gan no otra dzimuma.
Vecāko gadagājumu pārstāvniecībai nodarbināto vidū uzmanību diemžēl pievērsa autoavārija ar vairākiem bojā gājušajiem, par ko maz šaubu, ka vainīgs šoferis 71 gada vecumā. Tas maksimāli skaļš brīdinājums, ka pensionēšanas vecuma palielināšana nepalielina cilvēku darba spējas. To faktiskais trūkums izraisa sliktas sekas arī tad, ja ārsta, skolotāja utt. darbā kļūdas neizpaužas ar tik lielu troksni kā autoavārijas gadījumā.
Komplektā ar datiem par nodarbinātību CSP deva aktuālos datus par bezdarbu. Decembrī Latvijā bijis 64,1 tūkstotis bezdarbnieku, kas par 1,4 tūkstošiem vairāk nekā novembrī, bet par 2,5 tūkstošiem mazāk nekā 2023. gada decembrī. Šādas izmaiņas iekļaujas stāstos gan par darbu sezonalitāti, gan par algotā darbā iesaistīto cilvēku skaita pieaugumu neatkarīgi no nodarbināto skaita svārstībām un pretēji iedzīvotāju skaita samazinājumam.
Paliek spēkā apsvērumi, kādus “Neatkarīgā” izteica saistībā ar pagājušā gada 19. martā atstāstīto Latvijas Bankas (LB) diskusiju par paņēmieniem, ar kādiem piespiest Latvijas iedzīvotājus ne tikai strādāt, bet pirms tam apgūt labi apmaksātu profesiju. Uz šo pasākumu LB bija sagatavojusi aprēķinus un priekšlikumus, kurus izteica LB Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste. Atbilstoši šai versijai, Latvijā paslēpušies 77 tūkstoši nākamo darbinieku pat pēc visām atrunām, ka darbspējas vecums negarantē reālas darba spējas. Jau iepriekš rīkotās kampaņas bezdarbnieku un citu nestrādājošo pārliecināšanai par labumiem no algota darba ir apstājušās pie atrunām, ka daudziem cilvēkiem vajadzētu noformēt invaliditāti, ko valsts nealkst, lai nevajadzētu maksāt invalīdiem pensijas un pabalstus. Runas par invalīdu iesaistīšanu darbā atduras pret jautājumiem, cik lieli papildu izdevumi būs vajadzīgi vispirms viņu rehabilitācijai un tālāk darba vietu subsidēšanai.
Kā vēl vienu darbaspēku avotu U. Rutkaste minēja valsts pārvaldes iestādes, ja tajās nodarbināto cilvēku skaitu izdotos samazināt līdz citu valstu līmenim, rēķinot ierēdņu (pēc būtības, ne pēc ierēdņu atrunām, ka viņi konsultanti, inspektori, tiesneši, grāmatveži utt.) skaitu pret iedzīvotāju skaitu. Jau šī gada notikums bija ekonomikas ministra Viktora Valaiņa iniciatīva aprīkot ierēdņu datorus ar ierēdņu darba kontroles programmu, jo Latvijas pārvaldes aparāta produktivitāte esot tikai 60% no pārvaldes aparāta produktivitātes vidēji Eiropas Savienībā. Tā gadi mainās ātrāk nekā darba tirgus Latvijā.
