Ekonomikas ministrs Viktors Valainis riskē ar darbinieku neapmierinātību, sākot izmantot “Draugiem Group” uzņēmuma “DeskTime” izstrādāto biroju darbinieku darba laika uzskaites programmu viņa ministrijas un tās pakļautībā esošo iestāžu darbinieku pārraudzīšanai.
Programmu veidošana aizsākusies “Draugiem Group” iekšējām vajadzībām darbinieku nostrādātā laika un paveikto darbu uzskaitei pēc datiem, kādi krājas viņu datoros, lai par tiem nevajadzētu rakstīt atsevišķas atskaites. Noticis tas krietni sen. Par šādu darbošanos pirmā ziņa aģentūras LETA arhīvā ieguldīta jau 2011. gada 13. aprīlī: “SIA "Draugiem" izstrādājusi darba laika uzskaites sistēmu "DeskTime". (..) "DeskTime" ir laika uzskaites sistēma, kas reālā laikā reģistrē, vai darbinieki lieto "produktīvas" vai "traucējošas" aplikācijas. (..) Sistēma reģistrē gan darbinieka datorā atvērtās programmas, gan interneta vietnes, gan pieslēgtos papildu rīkus, piemēram, zibatmiņas” utt. Vienkārši sakot, darbiniekiem tika ierobežotas iespējas aizpildīt savu darba laiku un uzņēmuma piešķirto datoru jaudu ar personisko lietu kārtošanu vai vienkārši laika nosišanu datorspēlēs un sērfošanā internetā pa maršrutiem, kas nav saistīti ar darba pienākumu veikšanu.
Piedāvājums, kā kontrolēt situāciju, ir atradis atsaucību starp uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem. Kādreizējā SIA “Draugiem" tagad ir jau uzņēmumu grupa, bet kādreizējais datorprogrammas apzīmējums kopš 2018. gada ir SIA “DeskTime”, kas nodarbojas ar šīs datorprogrammas attīstīšanu, pielāgošanu konkrēto uzņēmumu darba specifikai un pārdošanu. Publiski pierejamās atskaites rada, ka 2023. gadā "DeskTime" strādājusi ar 3,43 miljonu eiro apgrozījumu un 874 575 eiro peļņu. Līdz šim nauda pelnīta, pārdodot kontroles rīku galvenokārt ASV un Indijas uzņēmumiem. Ekonomikas ministrijai šis rīks pagaidām piešķirts bez maksas pilotprojekta realizēšanai.
Jaunieveduma prezentāciju V. Valainis uzsāka, atkārtojot savu tēzi par nepieciešamību 10 gados dubultot Latvijas iekšzemes kopproduktu. Latvija nav ne Krievija, kas mēģina iegūt šī un līdzīgu radītāju pieaugumu ar jaunu teritoriju iekarošanu, ne Vācija, kas vecajā teritorijā pulcina jaunus iedzīvotājus (ieceļotājus). Latvija jāpalielina sava sarūkošā iedzīvotāju skaita darba produktivitāte. Uzdevums pat teorētiski neizpildāms bez produktivitātes celšanas publiskajā sektorā, ietverot arī valsts pārvaldi. Taču valsts pārvalde ir piedauzības akmens produktivitātes celšanas ideoloģijā. Vienmēr taču varēs pateikt, ka Latvijas Valsts prezidents un tāpat Ministru Prezidents ir tūkstošiem reižu neproduktīvāki par Indijas vai Ķīnas prezidentiem, kuri katrs spēj pārstāvēt vairāk nekā miljardu cilvēku, kaut tikai simtiem reižu neproduktīvāki par ASV, Krievijas un daudzu citu valstu vadītājiem un desmitiem reižu neproduktīvāki par lielākās daļas pasaulē esošo valstu vadītājiem. Protams, pastāv arī par Latviju mazākas valstis pēc teritorijas un iedzīvotāju skaita.
Visticamāk, ka pārvaldes aparātā nodarbināto skaits attiecībā pret iedzīvotāju kopskaitu ir pamatā aprēķiniem, ar kādiem dalījās V. Valainis, ka Latvijas pārvaldes aparāta produktivitāte esot 60% no pārvaldes aparāta produktivitātes vidēji Eiropas Savienībā. “Jāmaina kaut kas, kā organizējam procesu,” aicināja V. Valainis. "DeskTime" - uzņēmuma un tā izstrādātās datorprogrammas - piesaistīšana ir pilnīgi jauns pavērsiens šādu izmaiņu mēģinājumos, kas līdz šim nesušas daudz negatīvas pieredzes.
Līdz šim valsts aparāta samazināšanas mēģinājumi beigušies ar valsts aparāta palielināšanu, pārceļot ministriju un tām līdzīgu iestāžu darbiniekus uz citām valsts iestādēm un privātām konsultantu, juristu, sabiedrisko attiecību u.c. firmām, kas tikai palielina jucekli un izdevumus, lai uzturētu kaut jel kādu koordināciju starp valsts “aģentūrām”, “inspekcijām”, “dienestiem”, “centriem”, valsts izturētām “nevalstiskajām organizācijām” un ārpakalpojumu sniedzējiem. Padomju laikos un vēl senāk katrā nozarē ar visu to tika galā viena pati ministrija. Par milzīgām ierēdņu slēptuvēm izveidotas lielās valsts slimnīcas un augstskolas ar valdēm un padomēm un tās apkalpojošajiem grāmatvežiem, juristiem, attīstības, vadības, kvalitātes un tagad arī ilgtspējas speciālistiem ar miglainu priekšstatu par kārtējo iestādi vai nozari, kurai viņi gatavo kārtējo “māsterplānu", “attīstības vadlīnijas” u.tml. Nupat kā nejauši atklājās, ka kādā mazajā ostā desmit valdes locekļi komandē piecus krāvējus.
Saprotama ir V. Valaiņa piesardzība, nenākot klajā ar solījumiem izmantot “DeskTime” datus, lai atlaistu apmēram 1/3 daļu darbinieku Ekonomikas ministrijā, Centrālajā statistikas pārvaldē, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā un Privatizācijas aģentūras mantiniekā “Possessor", kuru darbiniekiem nāksies rēķināties ar digitālo kontroli. Aritmētiski tas dotu izlīdzinājumu ar ES vidējo pārvaldes produktivitātes līmeni un politiski izklausītos ļoti pievilcīgi, taču mēģinājumi šādu solījumu izpildīt tikai palielinātu jucekli, ja neiekļautos visaptverošās pārvaldes aparāta reformās.
Pagaidām jāiztiek ar to, ka valsts pārvaldes augstākajā - politiskajā - līmenī turpmāk nonāks dati par to, kā savu darba laiku pavada ierēdņu aparāts. Ja politiķi nesaķildosies un nesāks izmantot šos datus savstarpējos partiju un personāliju karos, tad vismaz teorētiski būtu iespējama šo datu izmantošana pārvaldes uzlabošanai arī ar tās aparāta samazināšanas paņēmienu. “Gribam panākt to, ka ir datos balstīti lēmumi un izanalizēti darbi, kā tie veikti, un "DeskTime" palīdzēs identificēt, kurš to dara ātrāk, un ar kādām metodēm dara ātrāk,” sacīja V. Valainis.
Kā iespējamo pārmaiņu priekšvēstnesi V. Valainis nosauca aptuveni 70 darbinieku atlaišanu Rīgas brīvostas pārvaldē, lai samazinātu Ostas policijas uzturēšanas izmaksas no 2,4 miljoniem eiro gadā līdz - cerams - 0,4 miljoniem eiro gadā. Vienkāršāk sakot, lai praktiski likvidētu Rīgas Ostas policiju, kas tika izveidota 2010. gadā. Toreiz pirmsbankrota situācijā nonākusī valsts skaitījās ietaupījusi naudu, aizvācot no ostas Valsts policiju, bet toties atsakoties no iespējamiem ieņēmumiem, iekasējot no ostas naudu, ko deva 30,5 miljonu tonnu kravu pārkraušana 2010. gadā. Taču 2023. gadā kravu daudzums sarucis līdz 18,8 miljoniem tonnu un ostai vairs nav naudas. Ja naudas nav, tad nav arī vajadzīga iestāde, kas tika izveidota ar mērķi iztērēt naudu ātrāk, nekā sabiedrība, Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests sāktu prasīt liekās naudas atdošanu valsts budžetam. Tomēr nav īsti skaidrs, vai Ostas policija tiešām nedarīja neko tādu, kas turpmāk atkal nebūs jādara Valsts policijai un jāapmaksā valstij.
Būtu apsverams arī tāds jautājums, vai “DeskTime” dati principā un ja jā, tad kādi tieši dati varētu būt par pamatu ierēdņu atlaišanai no darba. Vai tādus mēģinājumus akceptēs tiesneši? Ļaunas mēles piebilstu, ka arī šie valsts kalpotāji kļūtu ļoti tramīgi, ja viņu datoros sāks meklēt atbildes uz jautājumiem, kāpēc tiesāšanās Latvijā mēdz ievilkties uz gadiem desmit.
Ierēdņu darba datoruzskaites prezentācijā “DeskTime” pārstāvēja tā vadītājs un līdzīpašnieks Artis Rozentāls. Arī viņš mierināja datorkontrolei pakļaujamos cilvēkus, ka gan jau viņi ir labi un čakli darbinieki, kas pie datora pavada pat vairāk laika, nekā tiek oficiāli uzskaitīts un apmaksāts. Ja darba rezultāti neatbilst ieguldītā darba apjomam, tad “DeskTime” datus varēs izmantot darba plānošanas uzlabošanai, lai arī darba rezultāti uzlabotos. Par darba laika neproduktīvas izmantošanas ticamāko gadījumu viņš minēja pārāk ilgas sapulces, ja tās nav pienācīgi sagatavotas un pareizi vadītas. “DeskTime” palīdzēs tikt vaļā no šādām kļūdām, darba rezultāti uzlabosies un visiem būs prieks par sevi un “DeskTime".
A. Rozentāls skaidroja, ka “DeskTime” sagādās datus, taču to interpretācija un lēmumu pieņemšana paliek iestāžu un to struktūrvienību vadītāju kompetencē. Uzskaites sistēma var parādīt, ar ko dažādu darbinieku darba rezultāti atšķiras, bet iestādei tās vadītāju personā jānosaka, kuri no šiem rezultātiem ir labie, bet kuri - sliktie. Tālāk jādomā, kāpēc sliktie rezultāti ir slikti un kā tos uzlabot ar darba plānošanas maiņu, darbinieku apmācību un galu galā nomaiņu, ja tāda iespējama.
Pirmos priekšstatus par iestādēm “DeskTime” dati sniedz tad, kad tie uzkrāti un izpētīti triju mēnešu garumā. Atliek cerēt, ka datu vākšana un analīze tiešām notiks. Iestāžu ikdienas darba plānošanu tie varētu iespaidot jau ātrāk, bet attiecībā uz strukturālām reformām būtu ļoti jauki, ja tās tiktu pieteiktas līdz šā gada beigām.
