Igaunijas klimata ministre Joko Alendere noapaļoja vidējās mājsaimniecības izmaksas par Baltijas energosistēmas atslēgšanos no Krievijas apvienotās energosistēmas (BRELL) uz Eiropas elektrotīklu uz vienu eiro mēnesī no statistiski vidējā elektrosadales uzņēmumu klienta.
Baltijas valstu pārslēgšanos no saistības ar Krievijas elektrotīklu uz Polijas pārstāvēto Eiropas elektrotīklu vakar Rīgā apsprieda Latvijas klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns, Igaunijas klimata ministre Joko Alendere un Polijas Klimata un vides ministrijas valsts sekretārs Kšištofs Bolesta. Kopīgā preses konferencē viņi pauda kopīgu un absolūti stingru pārliecību, ka elektrības lietotāji nepamanīs pāreju no BRELL uz Eiropas elektrotīklu ne laikā no 8. līdz 9.februārim, kad notiks elektropārvades savienojumu pārslēgšana, kas nav paveicama vienā mirklī, ne tad, kad saņems rēķinus par elektrības piegādi jaunajā sistēmā.
Kas attiecas uz elektrības cenām, K. Melnis pievienojās J. Aleksanderei, izsakot elektroapgādes sistēmas pārveidošanas izmaksas ar 5% pieaugumu elektrības gala cenai. Ž. Vaičūns atbildēja ar prātojumu, ka piemaksāt par elektrības piegādes drošību ir lētāk nekā gaidīt un dažkārt sagaidīt elektrības piegādes pārtraukumus un sprieguma svārstības.
Tikpat vienoti un stingri viņi bija par to, ka elektrības cenas caurmērā pazemināsies atbilstoši tam, kā pieaug no atjaunīgiem resursiem saražotās elektrības īpatsvars. No vēja un saules iegūtās enerģijas izmantošanā daudz lielāka nozīme pārvades tīkliem, lai tie savienotu patērētājus ar ražotājiem, kuri nevar regulēt saražojamās elektrības daudzumu tā, kā iespējams regulēt no fosilajiem energoresursiem saražotās elektrības daudzumu. Tāpēc jābūt iespējai nogādāt elektrību tur, kur tā vajadzīga tieši tajā acumirklī, kad elektrību iespējams saražot. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas apliecināja, ka šīs valstis novirza resursus pārvades tehnisko iespēju radīšanai, elektrības tirdzniecības finansiālo un juridisko jautājumu risināšanai utt. Tas viss došot brīnišķīgus rezultātus, kas gan pagaidām netika izteikti ar skaitļiem, par cik elektrība šogad kļūs caurmērā lētāka nekā bija pagājušajā gadā vai vismaz nākamgad kļūs lētāka nekā būs šogad.
Paši aktuālākie bija viņu gandrīz vienos un tajos pašos vārdos izteiktie apgalvojumi, ka atslēgšanās no BRELL ir tik labi izplānota un nodrošināta ar elektrība ražošanas jaudām un elektrības sprieguma un frekvences uzturēšanas iekārtām, ka Krievijai nav jēgas mēģināt un tāpēc tā nemaz nemēģinās pārslēgšanos traucēt.
“Šobrīd nav konstatētas nekādas provokācijas no Krievijas, bet mēs esam gatavi arī scenārijiem B un C, ja būs kādi iespējamie riski vai apdraudējumi,” sacīja K. Melnis. "Ir izskatīti un izanalizēti visi iespējamie scenāriji, un sabiedrība par pārslēgšanos pie Eiropas tīkla var neuztraukties,” turpināja Ž. Vaičūns.
Apgalvojumus par Krievijas provokāciju neesamību amatpersonām nācās savietot ar faktu, ka pagājušā gada 26. decembrī Krievijas nolīgts kravas kuģis vilcis Somu jūras līča dibenu savu enkuru un ar to pārrāvis Igauniju un Somiju savienojošo elektroenerģijas kabeli “EstLink 2”. Tā atjaunošana gaidāma labākajā gadījumā šoruden. Tādējādi samazinātas iespējas piegādāt Igaunijai un tālāk arī Latvijai un Lietuvai elektrību no energobagātās Skandināvijas, kurai daba devusi iespējas saražot daudz elektrības no kalnu upju nestās enerģijas un kura ieguldījusi naudu arī atomelektrostacijās. Ministri apgalvoja, ka energoapgādes tīklu pārveidošanā arī šis apstāklis ir ierēķināts tāpat kā jebkuri citi esošie un teorētiski iespējamie pārrāvumi elektropārvades tīklos.
J. Alendere informēja, ka Krievijas nolīgtā kuģa, t.i., pašas Krievijas un tās nolīgto izpildītāju vainas pierādīšana vēl jāpabeidz un tad varēs prasīt no vainīgajiem nodarīto zaudējumu kompensāciju. Igaunija piedāvā kaimiņvalstīm parakstīt kopīgu deklarāciju par zemūdens komunikāciju aizsardzību. Šādu runu un dokumentu izpildes nodrošināšanā Igaunija paļaujas uz NATO dalībvalstu kara kuģiem.
K. Bolesta atsaucās uz Polijas vēsturisko pieredzi attiecībās ar Krieviju. Iepriekš citas Eiropas Savienība dalībvalstis neesot ņēmušas vērā Polijas brīdinājumus par Krievija radītajiem draudiem, taču līdz ar Krievija sākto katru Ukrainā situācija mainījusies. Tagad Polija varēšot izmantot savu prezidentūras laiku ES, lai virzītu energodrošības jautājumu risināšanu: “Infrastruktūras noturība un aizsardzība nekad nav bijusi tik svarīga. Krievijas apzinātā elektrības tīkla iznīcināšana Ukrainā un tās hibrīdās darbības Baltijas jūras reģionā parāda, cik svarīga aizsardzībai ir pienācīgi nodrošināta elektroenerģijas sistēma,” teica K. Bolesta.
Ž. Vaičūns un K. Bolesta pieļāva, ka Krievija turpinās savas dezinformācijas kampaņas arī enerģētikas nozarē. Taču “mēs esam sagatavojušies un mūsu sistēma ir tik stabila kā nekad,” uzsvēra Ž. Vaičūns. Visus šos labumus tagad iegūsim par vienu eiro mēnesī, ja nepierēķina vēl arī Baltijas valstu iemaksas ES budžetā, no kura, savukārt, apmaksāta lauvas tiesa iekārtu, kam jānodrošina elektroapgādes stabilitāte Baltijā.
Par Eiropas frekvenci pasludinātās Polijas frekvences ieviešanai Latvijā norakstīti 480 miljoni eiro, Baltijā un Polijā kopumā - divi miljardi eiro. Tagad mums atliek apmaksāt tikai šo iekārtu darbināšanu. Baltijas valstīm un Polijai svarīgi parādīt, ka šie ieguldījumi ir nodrošinājuši energoapgādes stabilitāti neatkarīgi no Krievijas hibrīdkara vai dabas stihijām. Šobrīd tas ir pateikts. Ticēsim augstajām amatpersonām kaut vai tāpēc, ka tās taču saprot energoapgādes traucējumus noslēpšanas neiespējamību un tāpēc nebūtu devušas stingrus solījumus, ja pašas šaubītos par to izpildāmību.
