Vai uzņēmēju vērtējums par biznesa vidi Latvijā sāk mainīties pozitīvā virzienā; kā Latvijā šobrīd jūtas uzņēmēji? Kādas ir viņu galvenās sāpes, un vai valdības centieni situāciju uzlabot nes arī taustāmus augļus – atbildes uz šiem jautājumiem meklēja konferences "Uzņēmējdarbības attīstības radars 2025" dalībnieki. Valstsvīri, pētnieki un mācībspēki nonāca pie uzņēmējdarbībai vērā ņemamiem atgādinājumiem un atzinumiem.
Pasākumā piedalījās dažādu jomu eksperti, valsts amatpersonas, tostarp ekonomikas ministrs Viktors Valainis, kā arī akadēmiskās vides un uzņēmēju organizāciju pārstāvji. Konferencē tika prezentēts SKDS veiktais pētījums par uzņēmējdarbības vidi Latvijā “Turības biznesa indekss”, kas apkopo 750 uzņēmēju viedokli par valsts institūciju, tieslietu sistēmas, administratīvā sloga un citu faktoru ietekmi uz biznesa vidi Latvijā. Turības biznesa indeksa rādītājs, kas raksturo Latvijas uzņēmēju viedokli par Latvijas uzņēmējdarbības vides stāvokli kopumā, 2024. gadā ir paaugstinājies no mīnus 21 līdz mīnus 19 punktiem, taču joprojām saglabājas negatīvā līmenī - kopumā 63% uzņēmēju uzņēmējdarbības vidi Latvijā novērtē kā sliktu un tikai 29% kā labu. Pētījuma rezultātam tika sniegts arī skaidrojums.
Pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš informēja, ka uzņēmēji viszemāk novērtējuši finanšu pieejamību, darbaspēka nodrošinājumu un administratīvo slogu un šie faktori piedzīvojuši straujāko kritumu salīdzinājumā ar 2023. gadu - vidēji par 10 punktiem. Arī valdības ietekme uz uzņēmējdarbības attīstību, likumdošanas stabilitāte, nodokļu apjoms un pašvaldības darbības ietekme uz uzņēmējdarbības attīstību tās teritorijā saglabājuši negatīvu tendenci.
Finanšu pieejamība jeb drīzāk - nepieejamība joprojām ir viens no sāpīgākajiem jautājumiem Latvijas uzņēmējdarbības vidē. Lai stimulētu kreditēšanas apjomus, pērn ieviests banku virspeļņas nodoklis, kuru valdība pozicionē kā mehānismu, lai motivētu komercbankas uzņemties lielāku risku - proti, sasniedzot noteiktu kreditēšanas līmeni, no nodokļa var izvairīties. Tomēr bankas joprojām uztur skeptisku nostāju, apgalvojot, ka šādi kreditēšanas apjomi esot praktiski nesasniedzami. V. Valainis sarunā ar “nra.lv” pauda: “Tā ir tāda banku retorika par to, lai saglabātu esošo situāciju. Mēs neesam gatavi tam nekādā veidā piekāpties. Mēs darīsim visu, lai finanšu sektors vairāk un vairāk finansētu mūsu tautsaimniecību. Tāpēc mēs ieviesām banku virspeļņas nodokli, ar iespēju piemērot šim nodoklim 100% atlaidi gadījumā, ja banka izvēlas tomēr finansēt tautsaimniecību. Un šobrīd mēs redzam pozitīvas tendences. Lielākā daļa banku sasniegs mērķi - 10% pieaugumu kredītportfelī, bet vai to izdarīs visas bankas - to mēs redzēsim. (..) Arguments, ka bankām nav ko kreditēt, neiztur kritiku.”
Viņš norādīja, ka šobrīd ir daudz projektu, kuru realizācijai nepieciešams finansējums, tāpēc bankām ir jāuzņemas lielāki riski tā vietā, lai strādātu ar pilnīgi drošu peļņu. Pēc ministra teiktā, jāatzīmē arī pozitīvas tendences, kas liecina par aktīvāku tautsaimniecības kreditēšanu - pirmkārt, procentu likmju kritums, otrkārt, provizoriski dati par 2025. gada sākumu rādot pieaugumu kreditēšanas apjomos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Šādas tendences esot skaidrojamas ar atsevišķu lielo komercbanku uzsāktu agresīvu kampaņu, piesaistot jaunus klientus. Vaicāts, vai nodokļu parāds var būt arguments, lai banka atteiktu kredītu uzņēmumam, ministrs norāda, ka katrs gadījums būtu jāvērtē atsevišķi un būtu nepieciešama lielāka uzticēšanās no banku puses.
Biznesa augstskolas “Turība” rektore un asociētā profesore Zane Driņķe, minot konkrētus piemērus, uzsvēra, ka nodokļu parāds pats par sevi vien nevar būt pietiekams iemesls kredīta atteikumam finanšu iestādēs:
“Biznesa indekss parāda tendences. Un ir skaidrs, ka uzņēmēji jau kuro gadu negatīvi vērtē finanšu pieejamību. Tas sasaucas ar to, kādā veidā tas tiek administrēts. (..) Es uzskatu, ka ir jāskatās ļoti individuāli. Jāizvērtē katra uzņēmuma gadījums un pamatojums, kāpēc ir tā nodokļu parāda esamība. Noteikti nevajadzētu būt tā, ka ierobežojuma dēļ, kas, iespējams, pat ir radies birokrātiskā procesā, nav pieejams finansējums. Tas ir absurds!”
“Katrs ceturtais aptaujātais uzņēmējs ir pārliecināts, ka valdības funkcija ir kaitēt uzņēmējiem,” atklāja SKDS direktors Arnis Kaktiņš.
25,6% respondentu vērtē valdības darbu kā ļoti traucējošu uzņēmējdarbībai, bet kopumā vairāk nekā 70% aptaujāto uzņēmēju negatīvi vērtē valdības darba ietekmi uz biznesu Latvijā. Šis rezultāts saistāms gan ar administratīvā sloga pārmērību, uz ko norāda 77,4% respondentu, gan likumdošanas stabilitātes un nemainības prognozējamību, ko negatīvi vērtē vēl vairāk - 78,8% uzņēmēju. Protams, latviskā tradīcija - visā vainot valdību - varētu būt kā stipri iesakņojies stereotips, kas ir pamatā šādam rezultātam, tomēr būtisks ir vēl viens pētījuma rezultāts, proti, publiskā un privātā sektora uzņēmumu konkurences godīgums. To negatīvi vērtējuši 42,5% respondentu, bet pozitīvi tikai 26,8%. Šī jautājuma kontekstā jāņem vērā, ka ir atsevišķas nozares, kuras pārstāvētas tikai vienā no sektoriem - privātajā vai publiskajā. Kā norādīja V. Valainis: “Mana pārliecība ir tāda, ka (valsts) kapitālsabiedrībām ir jākonkurē un jāiet eksportā. (..) Tas ir attiecināms gan uz lielām, gan mazām kapitālsabiedrībām - kaut vai ar diviem darbiniekiem - arī viņiem ir jādomā par eksportu. Ja viņi to nespēj, tad mums jāvērtē, vai vispār tāda kapitālsabiedrība ir vajadzīga, kādu funkciju tā pilda un vai privātais sektors nevarētu to izdarīt veiksmīgāk.”
Z. Driņķe atzina, ka valsts uzņemas par daudz dažādu funkciju: “Tas ir jau sen skaidrs - ko var izdarīt privātais sektors, nav jādara publiskajam sektoram. Ir skaidrs tas, ka šobrīd publiskais sektors ir uzņēmies virkni funkciju, ko var izdarīt privātais. Es ceru, ka ar dažādiem šodien dzirdētiem risinājumiem tas tiks izskatīts un izskausts tuvākajā laikā.”
Savukārt ar uzņēmējdarbību saistītās tiesiskās vides vērtējums noteikti pelnījis nedalītu uzmanību. Sliktu vērtējumu tiesiskumam piešķīruši 44,6% uzņēmēju, labu tikai 21,3%. Subjektīvi vērtējot šo rezultātu - divi no trim uzņēmējiem, kam nācies saskarties ar tiesiskiem jautājumiem, guvuši negatīvu pieredzi un priekšstatu par situāciju tiesu varas sistēmā.
“Uzņēmējdarbības attīstības radara 2025” dalībnieku secinājumi apliecināja - birokrātija joprojām ir viens no būtiskākajiem klupšanas akmeņiem Latvijas uzņēmējdarbības vidē. Sarežģītie administratīvie procesi, nestabilā likumdošana un valsts iestāžu nepietiekama sadarbība ar uzņēmējiem rada situāciju, kurā septiņi no desmit uzņēmējiem uzskata valdību par šķērsli biznesa attīstībai. Tiek gaidīts, ka tuvāko gadu laikā valdība spers konkrētus soļus birokrātijas mazināšanai, atvieglojot uzņēmējdarbību un veicinot taisnīgu konkurenci starp publisko un privāto sektoru.
