Cīņa ar birokrātijas vairošanos un valsts līdzekļu pļekarēšanu izpaužas dažādās formās. Tā, piemēram, Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) rīko konkursu uz Baltijas jūras valstu telpiskās plānošanas iniciatīvas VASAB sekretariāta vadītāja vai vadītājas vietu. Pretendentiem jāpiesakās līdz 25. jūnijam. Paredzētā mēnešalga ir 3400 eiro.
Pretendentam jābūt augstākajai izglītībai VASAB misijai atbilstošā jomā, labām latviešu un angļu valodas zināšanām, praktiskai pieredzei projektu vadīšanā un zināšanām starptautiskos projektos. Konkursa uzvarētājs nenāk uz tukšu vietu, viņu jau gaida dāmu kolektīvs - sekretariāta vadītāja vietniece, projektu koordinatore un biroja vadītāja, telpiskās plānošanas eksperte un sabiedrisko attiecību speciālistes. Ja konkursā uzvarēs dāma, tad visas būs dāmas.
Darba būs pilnas rokas, jo jāgatavojas jau piektajam Baltijas jūras telpiskās plānošanas forumam, kas notiks 11. un 12. novembrī Rīgā.
Preses relīzē par to teikts: “Baltijas jūras telpiskās plānošanas forums ir platforma pieredzes, zināšanu, izaicinājumu, kā arī veiksmes stāstu apmaiņai starp jūras telpiskās plānošanas (JTP) un piekrastes plānošanas un attīstības profesionāļiem no Baltijas jūras reģiona un ārpus tā. Foruma mērķis ir stiprināt daudzlīmeņu pārvaldību un veicināt jaunu pieeju izstrādi jūras un piekrastes teritoriju ilgtspējīgai pārvaldībai.”
Foruma darba kārtībā iekļauts plašs aktuālo tēmu klāsts, tostarp:
Forumā piedalīsies politikas veidotāji, akadēmisko un pētniecības institūciju pārstāvji, NVO, plānošanas profesionāļi no valsts, reģionālā un vietējā līmeņa iestādēm un nozaru eksperti no visa Baltijas jūras reģiona un ārpus tā.
Forumu organizē VASAB sekretariāts kopā ar Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un “Interreg” Baltijas jūras reģiona projekta “Baltic Sea2Land” partnerorganizācijām. Forums tiek organizēts kā šī projekta noslēguma konference.
Tātad paredzams, ka būs daudz runu un diskusiju par ārkārtīgi nopietnām tēmām. Piemēram, pielāgošanās klimata pārmaiņām piekrastes teritorijās ir ļoti būtiska. Taču varbūt nemaz nevajadzēs pielāgoties, jo, ja visi cilvēki pasaulē brauks tikai ar elektroautomašīnām, siltumu mājokļos nodrošinās ar vēja ģeneratoriem un saules paneļiem, neļaus ganīties govīm, kuras rada CO2 izmešus, tad jau klimats pārstās mainīties un globālā sasilšana apstāsies...
Svarīgs jautājums ir piekrastes kopienu noturības un dzīvotspējas uzlabošana. Vispār jau VASAB sekretariāta vadītājam vajadzētu prast runāt arī lietuviski, jo piekrastes kopienas no Būtiņges līdz Liepājai gar jūras malu ir aizžogojušas piekļuvi jūrai ar “ķieģeļu” ceļa zīmēm un brīdinošiem uzrakstiem “Privati valda”, kas nozīmē “Privātīpašums”. Tur jau viss ir telpiski izplānots un tiek ilgtspējīgi pārvaldīts.
Ja kādā projektā nav vārda “ilgtspējīgs”, tad šāds projekts vispār nekam neder. Šis vārds (angļu “sustainability”) ir obligāts jebkurā dokumentā, lai tas tiktu uzskatīts par nopietnu. Nieks par to, ka deviņos no desmit gadījumiem tas tiek lietots bez jebkādas jēgas. Līdzīgi bija padomju laikā, kad pat teju vai govju mākslīgās apsēklošanas instrukcijai ievadā vajadzēja atsauci uz PSKP XXV kongresa materiāliem un Brežņeva citātu. Ar Baltijas piekrastes foruma projektu viss ir kārtībā - “ilgtspējība” tur ir priekšā un pakaļā.
“Zili-zaļā” infrastruktūra un jūras telpas daudzfunkcionāla izmantošana izklausās komiski, taču nedrīkst smieties - tas ir nopietni. Jūras telpa jāizmanto daudzfunkcionāli.
Gara acīm var skatīt, ka novembrī VEF Kultūras pilī ieradīsies konferences dalībnieki, visi reģistrēsies, klausīsies runas un prezentācijas, būs kafijas pauzes, bet vakarā “burziņi”. Nekā tāda īpaši jauna konferences runās nebūs, jo šādi projekti netiek rīkoti, lai tajos izceltos asas diskusijas, piemēram, par to, vajag vai nevajag piekrastē “ventilatoru” mežus. Runas būs gludas, jo šāds forums vajadzīgs, lai tā dalībnieki varētu atražot savu zinātnisko grādu vai amatu, izrādot viedu kompetenci un ilgtspējīgu prasmi daudz muldēt, bet neko nepateikt.
Nevar gan arī apgalvot, ka absolūti viss būs tukši bez “sausā atlikuma”. Inovatīvais rīks “Sea2Land Navigator” ir vietne internetā, kur var atrast visādas kartes, kurās atzīmētas applūstošas pļavas, vietas, kas atvēlētas ekoloģiskai saudzēšanai, un vietas, kur jau atrodas vai tiek plānoti enerģētikas objekti. Tas plānošanas profesionālim var tiešām būt noderīgi.
Šāds forums nav pirmais un vienīgais, un nav pats sliktākais. Tādi Latvijā tiek rīkoti un Baltijā tiek rīkoti, un Eiropā tiek rīkoti visās nozarēs nemitīgi. Reāli praktiskā jēga tiem ir visai maza. To galvenā jēga ir apgūt Eiropas Savienības naudu, kas šādiem projektiem ir atvēlēta biezā slānī. Iespējams, šādu vāvuļkonferenču pārmērības bija viens no cēloņiem, kāpēc Lielbritānija pacēla cepuri un breksitēja no ES projām. Nomācoši ir noraudzīties, kā tiek izpļekarēta nauda.
Šādi projekti nav īpaša VARAM pazīme - ar to pašu lielākā vai mazākā mērā nodarbojas visur un visi.
Latvijā un visā pasaulē pašlaik deklarēts kurss uz birokrātijas un administratīvā sloga samazināšanu, taču, piemēram, Dānijā premjerministres Metes Fredriksenas vadībā strādā 24 ministri. Tur ir zaļā kursa ministrs, vides un dzimumu līdztiesības ministrs, Eiropas lietu ministre, pilsētu un lauku lietu ministrs, baznīcas lietu ministrs un Ziemeļvalstu sadarbības ministrs, bet kronis visam ir izturības un sagatavotības ministrs. Trūkst tikai dumjo pastaigu ministra (minister of silly walks) kā angļu humora šovā “Monty Piton”.
Taču tā ir Dānija, kurā dzīves līmenis ir viens no augstākajiem pasaulē. Dāņi laikam var atļauties. Bet Latvija diezin vai. Latvijas politiķi domā, ka var atļauties saaudzēt neskaitāmas ministriju struktūrvienības kā sēnes.
Nākamajam VASAB sekretariāta vadītājam tas būs sapņu darbs - diezgan laba alga un ņemšanās ar piekrastes ainavu un infrastruktūru. Tāds amats jāpameklē - kaut kas līdzvērtīgs varētu būt salas reindžers Lielajā Barjerrifā vai bākas sargs (ja par to labi maksā). Galvenais būs labi izskatīties, gudri runāt un imitēt enerģisku darbību brīžos, kad nav ko darīt.
Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, kuram uzdots strādāt pie birokrātijas izskaušanas, VASAB pastāvēšanas jēgu intervijā “nra.lv” skaidro ar to, ka tas strādā ar starptautiskiem projektiem.
“Es skatos uz to, lai valsts pārvaldē nenotiek funkciju dublēšanās un darāmie darbi tiktu sakoncentrēti. Tā, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijā divas struktūrvienības nesen tika apvienotas vienā.
Acīmredzot VARAM uzskata, ka VASAB sekretariāts ir nepieciešams,” sacīja R. Kronbergs.
VASAB sekretariāts nav tikai birojs, bet gan reģionāls koordinācijas mezgls starp 11 valstīm. Tā uzdevumi ir:
Katrs no šiem virzieniem prasa atsevišķus darbiniekus ar specializāciju, paskaidroja Valsts kancelejas vadītājs.
