Bijušais nacionālās aviokompānijas “airBaltic” valdes priekšsēdētājs Martins Gauss ir atstājis Latvijas politiski ekonomiskās dzīves skatuvi. Taču pēdas ir atstājis nedzēšamas, un atmiņas par viņu vēl ilgi paliks latvju tautas sirdī. Pēc darba zaudēšanas viņš ir iesniedzis pēdējo valsts amatpersonas deklarāciju, kurā būs redzams, kādas kompensācijas, “zelta lietussargu” labumus, atlaišanas pabalstus viņš ir vai nav saņēmis.
Martins Gauss valsts amatpersonas deklarāciju, beidzot pildīt AS “Air Baltic Corporation” valdes priekšsēdētāja amatu 2025. gada 7. aprīlī, ir iesniedzis 2025. gada 21. maijā. Minētā deklarācija tiek izskatīta un tiks publiskota likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 26. panta sestajā daļā noteiktajā termiņā - trīs mēnešu laikā no iesniegšanas brīža, “nra.lv” paskaidroja Valsts ieņēmumu dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa. Deklarācija netiek publiskota tūlīt pēc iesniegšanas, jo triju mēnešu laikā var rasties kādi labojumi vai precizējumi. Tātad ar to varēs iepazīties kaut kad nākammēnes.
Līdz ar to mēs par Gausu zinām tikai viņa sasniegumus 2024. gadā, kad, saskaņā ar amatpersonas deklarāciju, viņš par darbu “airBaltic” saņēma 838 567 eiro un 78 eirocentus. Tas ir vidēji 69 880 eiro mēnesī.
Martinam Gausam, saskaņā ar viņa iesniegto amatpersonas deklarāciju par 2024. gadu, pieder nekustamie īpašumi Latvijā, Vācijā, Austrijā, Itālijā, divas motorlaivas un sešas automašīnas - “CANAMQUARD”, “Tesla”, “Mercedes GLE”, “Tesla Y”, “Audi e-TRON” un “Fiat”. Viņam ir arī bezskaidras naudas uzkrājumi dažādās Vācijas un Austrijas finanšu iestādēs, kapitāla daļas, pieaugumi investīciju portfeļos. Kopš 2011. gada, kad Martins Gauss sāka strādāt par aviokompānijas vadītāju, viņš kopumā ir saņēmis vairāk kā 10 miljonus eiro. Tas ir vairāk nekā ASV prezidenta alga.
Tajā pašā laikā viņa vadībā aviokompānija ir nemitīgi saņēmusi valsts atbalstu, un kopumā tajā ieguldīts vairāk nekā pusmiljards eiro, 571 miljona eiro saistības valdība ir norakstījusi, un šī nauda netiks atgūta.
Ir jāpabrīnās par Martina Gausa spēju pārdzīvot vairākas valdības un satiksmes ministrus, lai gan pozitīvu finanšu plūsmu aviokompānija nespēj nodrošināt jau sen.
Igaunijas valdība ceturtdien nolēma nepirkt Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" akcijas. To pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Igaunijas infrastruktūras ministrs Kuldars Leiss.
Ministrs norādījis, ka šāds lēmums pieņemts, jo aviokompānijā vēl nav pabeigta vadības maiņa un tās finansiālā situācija joprojām ir problemātiska. Kaimiņu ministrs ir smalkjūtīgs un par “airBaltic” izsakās saudzīgi.
Igaunijā šā gada sākumā tiesa pasludināja Igaunijas nacionālās aviokompānijas "Nordic Aviation Group" bankrotu.
Kopējais valsts ieguldījums "Nordica" bija 70 miljoni eiro. Mēģinājumi privatizēt aviokompāniju bija neveiksmīgi, un valdība izlēma, ka nevar atļauties turpināt stutēt to no valsts budžeta.
