Aptauja atklāj, ko tauta patiesībā domā par politiķiem – savtīgi, vārguļi un nekompetenti neprašas

“Šī gada sākumā (janvārī) pārmērījām Latvijas sabiedrības vērtējumus pie varas esošajiem. Vērtējumi tradicionāli slikti – 57% atzina, ka pie varas galvenokārt ir cilvēki, kuriem rūp tikai sava materiālā labklājība un karjera. Līdzīgi kā 2022. gadā bija tikai 3% atzinīgu vērtējumu,” sociālo mediju vietnē “X” raksta sociologs, tirgus un sabiedrisko pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.

Salīdzinājumā ar 2022. gadu, kad varas pārstāvju savtīgumu saskatīja 63% respondentu, tas ir progress, tomēr arī 57% nav nekādas labās tautas domas par saviem priekšstāvjiem un izpildvarnešiem.

Vēl aptuveni trešdaļa sliecas domāt, ka pie varas esošie varbūt ir godīgi, taču ir vai nu vāji, vai nekompetenti, lai atrisinātu valstī sasāpējušās problēmas. Tātad bēdu luga, un kur vēl nelāgāk?

Varētu padomāt, ka pēc šādiem aptaujas rezultātiem arī vēlēšanu aktivitāte nebūs nekāda dižā - nu varbūt 40% aizies pie urnām vai pat mazāk, tomēr 7. jūnijā notikušās pašvaldību vēlēšanas parādīja, ka no 1 377 183 balsstiesīgajiem piedalījušies 646 957 jeb 46,98%, kas nav nemaz slikti. Tas ir ierēķinot, ka daudzi balsstiesīgie atrodas ārzemēs, daudzi ir deklarējuši savu dzīvesvietu tur, kur patiesībā nedzīvo, un daudzi atrodas kādā citā personiskās sadzīves problēmu orbītā, kurā par politiku interesēties neatliek laika.

Jādomā, ka kopējai vēlēšanu aktivitātei par labu nāca Nacionālās apvienības inspirētais likums, ka Saeimas telpās jārunā tikai latviski, un Alekseja Rosļikova “locekļa žests” un bļāviens, ka “mūsu ir vairāk”. Tas samobilizēja arī tādus vēlētājus, kas nebija domājuši vilkt kājās kurpes, lai ietu meklēt vēlēšanu iecirkni.

Otrs faktors, kas nospēlēja par labu vēlēšanu aktivitātei, bija vēlēšanu iecirkņu iekārtošana arī lielveikalos. Daudzi nebūtu gājuši vēlēt, bet, ja jau var to paveikt pie vienām sāpēm ar desas, maizes un piena pirkšanu, tad var arī nobalsot. Nākamreiz vajadzētu padomāt par vēlēšanu iecirkņiem arī tirgos, pludmalēs, sporta zālēs un teātros. Jādomā, ka vēlēšanu aktivitāti apmēram 50% līmenī izdosies noturēt.

Pašvaldību vēlēšanās daudzos novados un valstspilsētās pie varas ir palikuši tie paši iepriekšējie mēri un koalīcijas. Dažviet ir notikušas arī romantiskas atgriešanās, lai strādātu - tas ir, kad vēlētāji atļauj vadīt pašvaldību politiķiem, kuri savulaik jau bijuši pie varas.

Kā tad tā? 57% tautas politiķus uzskata par savtīgiem tipiem, 15% - par vārguļiem, 15% - par nekompetentiem neprašām, tomēr vēlēšanu dienā par viņiem iet, balso un atbalsta. Tāds paradokss, ka bail! Lai nu ko par pašvaldību vēlēšanām var teikt, bet nevar apgalvot, ka tajās būtu bijis protesta balsojums, liela vēlme pēc kādām pārmaiņām. Nu dažviet, dažos gadījumos varbūt bija, bet ne kā būtisks virziens visā Latvijā.

Laikam jau tāda ir pašreizējā Latvijas varas un sabiedrības attiecību temperatūra, ko rāda SKDS un vēlēšanu rezultāti.

Uzskatot varas pārstāvjus par naudgribjiem vai neprašām, sabiedrība viņus nicina, bet tajā pašā laikā ļoti baidās no neprognozējamiem, dīvainiem, skaļiem līderiem. Labāk lai ir tā, kā ir - savtīgais varbūt padalīsies, nejēga varbūt iemācīsies, bet no cīņā saucēja var sagaidīt tikai nepatikšanas. Latvijas sabiedrība ir ļoti konformistiska, bet ej nu zini, varbūt tas nav sliktākais, kas ar Latvijas sabiedrību var notikt?