Viedokļi

Tirdzniecība izjūt vislielāko darba roku trūkumu – NVA vien 15% vakanču ir tirdzniecības darbinieki. Vienlaikus valsts atbalsts apmācībām tirdzniecības profesijās ir paredzēts tikai 1,5% jauniešiem - bezdarbniekiem. Nozare dod 33% (nepilni 3 miljardi eiro) valsts budžeta ieņēmumu, bet atbalstu saņem “kaķa asaru” apjomā.
 
Laiku pa laikam šķiet, ka Latvija ir gaudotāju zeme. Publiskā telpā mīļākā izprieca ir gausties par to, ka pie mums viss ir sliktāk nekā Igaunijā, ka citviet zāle ir zaļāka un debesis zilākas. Laiks izbeigt pelnu kaisīšanu sev uz galvas! Latvietim ir jāaiztaisno mugura un jāpaceļ galva lepni. Beidzot ir nozare, par kuru mēs ar lepnumu varam teikt: «Latvijai ir ja ne visas planētas, tad ES priekšgalā. Šī jaunā Latvijas specializācijas joma ir likvidācija.»
 
Ja raugās uz makroekonomiks skaitļiem, Latvija pašlaik piedzīvo pat necerētu ekonomikas augšupeju – vēl pērn pie budžeta sastādīšanas valdība bažīgi un pieticīgi ievērtēja savās prognozēs daudz mazāku IKP pieaugumu, nekā konstatējams pašlaik – šā gada otrajā ceturksnī IKP audzis par 5,1%, un nekas neliecina, ka tuvā nākotnē varētu būt kāds kritums. Var jau skeptiski devalvēt šo ciparu, sakot, ka tas ir grāmatvedisku triku rezultāts, taču arī citi ekonomiku raksturojoši skaitļi liecina ja ne par varenu izrāvienu, tad vismaz par to, ka nav pamata runāt, ka būtu depresija, recesija un krīze.
 
Šobrīd Latvijā vērojama interesanta situācija, kad lielo uzņēmumu vadītāji nemainīgi ir savos amatos gadiem ilgi, nodrošinot stabilu un sekmīgu darbu, taču valsts iestādēm tik labi nesokas – vadītāji tiek meklēti ilgi, lielākā daļa neiztur atlasi un tie, kas iegūst amatu, nereti jau pēc īsa laika ir spiesti to atstāt. Lai būtu labs vadītājs gan biznesā, gan valsts sektorā, nepietiek tikai ar nozares pārzināšanu, jābūt arī labam psihologam, cilvēku pazinējam un līderim visās šī vārda nozīmēs, uzsver bijušais Valsts policijas priekšnieks, atvaļināts policijas ģenerālis Juris Rekšņa.
 
Svaigi sezonas augļi, dārzeņi – jāuzņem vitamīni un šķiedrvielas, jāšķin tik iekšā! No veikala iznākam ar vairākiem plastmasas maisiņiem, jo – loģiski – nebērs taču ķiršus, redīsus, burkānus, kartupeļus, gaļu tāpat uz svariem un pēc tam visu kopā iepirkumu maisā! Vai tiešām jau par katru no šiem maisiņiem būs jānoskaita pāris eirocenti?
 
Pašreizējās priekšvēlēšanu kampaņas lielākais pārsteigums (pagaidām) ir Kaimiņa partijas negaidītā augšāmcelšanās no politiskiem miroņiem. Šo augšāmcelšanos izraisīja KNAB veiktā partijas līderu aizturēšana vasaras sākumā un grūti izskaidrojamā atsevišķu mediju pārspīlētā interese par aizturēto izlaišanu no izolatora.
 
Reaģējot uz publiski pausto ekonomikas ministra (EM) Arvila Ašeradena paziņojumu saistībā ar OIK atcelšanu:“Ja ir kompetents rīcības plāns, kā to paveikt ātrāk, aicinu to iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā jau nekavējoties – es noteikti atbalstīšu. Katrā ziņā, nepieļaušu, ka OIK atcelšana tiek pārvērsta vienīgi par politisko retoriku, kam neseko rīcība,”kā arī koalīcijas politiķu pausto gatavību pārtraukt OIK afēru pēc iespējas atrāk, Saeimas deputāts Ivars Zariņš (Saskaņa) ir gatavs šādu rīcības plānu piedāvāt.
 
Rīt noslēgsies partiju sarakstu iesniegšana 13. Saeimas vēlēšanām, līdz ar to politiķu bēguļošana no partijas uz partiju būs apstājusies līdz pēcvēlēšanām. Lai kā sauktos partija un lai kāda tai būtu programma, vēlētājs tomēr pirmām kārtām skatīsies, kas tie par deguniem, kas viņu aicina par sevi balsot.
 
Mani vairāk uztrauc pamestie dzīvnieki, degošie Latvijas purvi un nelabā iespēja palikt ziemas laika joslā. Tas viss mani uztrauc vairāk par zirnekļu cīņām Saeimas vēlēšanu burkā.
 
To, ka Latvijā ir ļoti karsti un vasaras laikā cilvēkiem īsti nav ko darīt, apstiprina mediju cepšanās par sensacionālo indīgo zirnekļu uzbrukumu. Protams, ka beigās izrādījās – zirnekļi nemaz nav indīgi un patiesībā to nav vispār. Tas viss ir mākslas akcija, ko rīko noslēpumainais mākslinieks, kurš sevi dēvē par SOME1. Tas, vai izbīlim sekos arī māksla, protams, vēl ir jāpagaida, jo, lai piedod nelaiķis Klāvs Elsbergs par pajēlo kalambūru, – arī šajā gadījumā īstenā deja rudenī būs.
 
Bibliotekāra profesija vienmēr ir bijusi nozīmīga, bet laika gaitā ir mainījusies tās specifika – ja kādreiz ar bibliotekāra palīdzību varēja iegūt kāroto grāmatu, tad mūsdienās bibliotekārs ir uzticams palīgs teju visos ikdienas jautājumos – gan nepieciešamo grāmatu sarūpēt, gan ar datora un interneta izmantošanu palīdzēt, gan pakonsultēt jautājumos, kas saistīti ar visdažādāko ikdienas dzīves situāciju risināšanu. Būt par bibliotekāru – tā ir iespēja nepārtraukti sevi pilnveidot – gan daudzveidīgos kursos, gan izmantojot vienmēr apkārt esošo zināšanu krātuvi – grāmatas, periodiku un interneta resursus.
 
Jā, arī man šķiet, ka izmaiņas Latvijas politiskajā sistēmā ir nobriedušas. Jo esošā sistēma jau visai ilgi sirgst ar nevarības vai, kas vēl bēdīgāk, nevalstiskuma krīzi.
 
Šonedēļ Ekonomikas ministrijas darba grupa beidzot iepazīstināja sabiedrību ar priekšlikumiem par to, kā izbeigt valsts izputināšanu ar t.s. obligāto iepirkuma komponenti.
 
31. jūlijā Valsts vides dienesta (VVD) Ventspils reģionālās pārvaldes telpās notika AS “Ventspils tirdzniecības osta” (VTO) pārstāvju tikšanās ar iedzīvotājiem, kurā tika pārrunāts pēdējā laikā plašu rezonansi guvušais jautājums par ogļu putekļiem Ventspilī. VTO valdes priekšsēdētājs Valērijs Pašuta uzsver, ka uzņēmums vienmēr ir strikti ievērojis un ievēros visas vides aizsardzības normatīvos noteiktās prasības, kā arī aicina iedzīvotājus saprast, ka ostas uzņēmumi ne vien dod ievērojamu pienesumu pilsētas budžetam un rada darba vietas, bet to darbības rezultātā rodas arī zināmas blaknes, kuras uzņēmums ar visiem tā rīcībā esošajiem līdzekļiem cenšas pēc iespējas mazināt.
 
Pēdējos gados daudz tiek runāts par pasaulē notiekošu «konservatīvo pagriezienu», «liberālisma krīzi», «populisma uzplūdiem» un tamlīdzīgi. Šajā sakarā ir vērts iepazīties ar ASV publicista Nasima Nikolasa Taleba atziņām, kuras viņš izteicis esejā Intelektuālais idiots (The Intellectual Yet Idiot) https://medium.com/incerto/the-intellectual-yet-idiot-13211e2d0577.
 
Fakts, ka Latvijas augstskolās pēc pirmās uzņemšanas kārtas un atsevišķās programmās arī pēc papilduzņemšanas netiek aizpildītas visas valsts budžeta studiju vietas, rada iespaidu, ka augstskolām būtu grēks sūdzēties par valsts atbalstu un ka valsts teju vai mētājas ar naudu. Bet, izrādās, hroniski mazfinansēta augstākā izglītība, zinātne un pētniecība ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kādēļ mūsu augstskolas zaudē starptautiskajā konkurencē. Un zaudē ne tikai augstskolas, bet arī valsts, mūsu ekonomika, attīstība, zaudējam mēs visi.
 
Vēja enerģijas asociācija (VEA), kas pārstāv Latvijas vēja enerģijas ražotājus, neatbalsta Ekonomikas ministrijas priekšlikumus OIK reformai, jo tie neadekvāti nodrošina valsts uzņemto saistību izpildi un neparedz pārdomātu atjaunojamās enerģijas nozares attīstības scenāriju Latvijā. Savukārt EM ierosinājums OIK atbalsta sistēmu aizstāt ar tā saucamo “zaļo sertifikātu” modeli ir vērtējams kā vienīgi kosmētisks mēģinājums nomainīt nepopulāro OIK nosaukumu ar jaunu.
 
Karstā vasara gigantiskos apjomos uzkarsēja Latvijas ekonomiku. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātrais novērtējums, tad 2018. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukta apjoms, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem, pieauga par 5,1%.
 
Latvijas ekonomika aug aizvien straujāk, bet Ķīnas ekonomika – lēnāk. Ķīna ir palikusi par visā pasaulē vienīgo vērā ņemamo orientieri Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma tempam.
 
Uzņēmums "Yandex.Taxi" komentējot Lietuvas publiskajā telpā izskanējušos pārmetumus par lietotnes draudiem personas datu drošībai, tos noraida un sauc par nepamatotām spekulācijām.
 
nformācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozare attīstās strauji, tās ilgtspēja un nākotnes potenciāls skaidri atspoguļojas arī dažādos rādītājos – pieaug nozarē nodarbināto cilvēku skaits (2018. gada sākumā Latvijā tas pārsniedzis 32 tūkstošus nodarbināto), pieaug nodokļu maksātāju skaits nozarē, kā arī eksporta apjomi.
 
Pirms dažām nedēļām beidzās Pasaules kausa finālturnīrs futbolā. Latvijas futbola izlase šajā turnīrā nepiedalījās, un tas nevienam neizraisīja ne mazāko pārsteigumu vai sarūgtinājumu. Tieši otrādi, ja mūsu valstsvienība būtu iekļuvusi šajā turnīrā, tā būtu pasaules mēroga sensācija. Latvijas futbola izlase pasaules mērogā ir pilnīgi nekonkurētspējīga. Zināmā mērā tas saistīts gan ar mūsu nelielo iedzīvotāju skaitu (ir maza izvēle, no kuriem spēlētājiem komplektēt izlasi), gan ar futbola niecīgo prestižu Latvijā (iekšējais čempionāts ir, jāsaka, nožēlojams).