Viedokļi

Cik politisks vai nepolitisks ir bijis ministra Jura Pūces lēmums par Rīgas mēra Nila Ušakova atstādināšanu no amata, un kā tas ietekmēs abu pārstāvēto partiju izredzes maijā gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās? Visdrīzāk, šajā divkaujā uzvarētājs būs «upuris», bet – vai uzvara būs arī karā? Jāteic, upura izredzes palielina uzbrucēja pieļautās kļūdas.
 
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) rīkotā Latvijas Televīzijas (LTV) valdes konkursa rezultātā par LTV vadītāju izvēlētais Einārs Giels vēl neko nebija izdarījis – ne labu, ne sliktu. Tikai pirmdien, 15. aprīlī, viņam bija oficiāli jāstājas pie savu pienākumu pildīšanas. Taču vakar viņš izlēma atteikties no amata. Viņu var saprast – tādu trilleri nav iespējams izturēt.
 
Ja pastāv tikai divas rīcības iespējas - atstādināt Ušakovu vai nedarīt neko, tad mēra atstādināšana, protams, ir pareizs solis. Bet pastāv normatīvajos aktos noteikta iespēja likumpārkāpumu gadījumos atlaist Rīgas domi. Un tas ir tieši šis gadījums. Turklāt, likumprojektu Rīgas domes atlaišanai jau bija izstrādājis iepriekšējais VARAM ministrs Kaspars Gerhards.
 
Mani satrauca Lūcijas Rancānes Makašānu Amatu vidusskolas direktores Gundegas Rancānes (sk. NRA portāls) rakstītais, ka skolās bieži vērojama oficiālajam uzskatam pretēja aina – «skolās, kur jau šobrīd ir 30 un vairāk skolēnu klasē, aizvien pieaug tādu izglītojamo skaits, kuri nespēj apgūt mācību saturu.
 
Tieši pusnaktī uz piektdienu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) mājaslapā parādījās paziņojums par Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova atstādināšanu no amata. Sociālajos tīklos sākās diennakts stundai neparasta rosība. Ušakovs atlaists! Pilnīgi nepazīstami cilvēki virtuāli saskandināja iedomātas šampanieša glāzes, atzīmējot šo jaunumu, lai gan tas nebija nekāds pārsteigums nedz viņiem, nedz pašam Ušakovam.
 
Ir pagājis 31.marts. Kā jau tas bija viegli paredzams, nekādi brīnumi nav notikuši – 32.marts nav iestājies un arī OIK nav atcelts. Saistībā ar Saeimas pieņemto lēmumu 10.janvārī, kas paredzēja OIK atcelšanu no 31.marta, pēc būtības nav izdarīts vispār nekas – tikai sataisīta liela brēka un uzpūsts jauns dūmu aizsegs OIK afērai, lai varētu to turpināt.
 
30. martā laikraksts Washington Post publicēja Facebook dibinātāja Marka Cukerberga (Zakerberga) atklāto vēstuli sabiedrībai, kurā tika izteiktas idejas, kā reformēt internetu un sociālos tīklus.
 
Pagalam jau nu gan nejēdzīgi, ka bērzu sulas jau straumēm tek spaiņos, bet šā gada budžets ir pieņemts tikai šonedēļ. Pēc vairāk nekā desmit stundu garām debatēm Saeima trešdien pieņēma 14 budžetu pavadošo likumu grozījumus un budžeta likumu.
 
Partiju apvienība Attīstībai/Par! (AP) šonedēļ lēmusi, ka atbalstīs Eiropas Savienības Tiesas tiesneša Egila Levita ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā, līdz ar to vairs tikpat kā nav kādu lielu šķēršļu, kas varētu kavēt Levitu ceļā uz kļūšanu par prezidentu. Vēl ir Jaunā konservatīvā partija (JKP) un KPV LV, kuras pagaidām nav paudušas viedokli, taču maz ticams, ka JKP piepeši varētu iecirsties. Ar KPV LV ir neliela problēma, ka tai Saeimas frakcija ir pašķēlusies – virkne politiķu ir separējušies un nav uzskatāmi par valdošās koalīcijas dalībniekiem, tomēr nezin vai var notikt tā, ka Levits varētu tikt izšūpots.
 
Vēstulē redzu skaistu, kārtīgu rokrakstu, tāpēc uzreiz saprotu, ka tās autors ir seno laiku cilvēks: mūsdienu ļaudis ir atradinājušies rakstīt ar roku, tagad dominē bezpersoniskais datorsalikums. Vēstule adresēta EP deputātei Inesei Vaiderei.
 
Rīgas domei pašlaik pārmet gan padarīto, gan nepadarīto. Taču sasniegumi tūrisma nozares attīstībā ir objektīvi neapšaubāmi un tas ir pašvaldības komandas sasniegums. Vēlos pastāstīt par pašlaik svarīgāko, kas notiek galvaspilsētā tūrisma jomā.
 
Marta nogalē ASV prezidents Donalds Tramps kārtējo reizi pārsteidza pasauli. Viņš bez redzama iemesla (ja par tādu neuzskata Izraēlā gaidāmās parlamenta vēlēšanas) atzina Izraēlas jurisdikciju pār tā dēvētajām Golānas augstienēm, kuras kopš 1967. gada sešu dienu kara kontrolē Izraēla. 1981. gadā Izraēla šo teritoriju vienpusēji anektēja, taču, pēc starptautisko tiesību normām, tā joprojām skaitās Sīrijai piederoša Izraēlas okupēta teritorija. Vai šis lēmums kaut kādā veidā ietekmē arī mūs un kādā veidā?
 
Divdesmit otrajā martā Latvijas Universitātes Dabas mājā biedrība Latvijas formula 2050 un Valsts zinātnisko institūtu asociācija sadarbībā ar LU un Pārresoru koordinācijas centru bija sasaukusi ļoti respektējamu zinātnieku un uzņēmēju pulku, kur runāja par to, ko zinātnieki piedāvā Nacionālās attīstības plānam (NAP). Te es izcelšu vien dažas viņu prezentācijās paustās, subjektīvi izvēlētās atziņas.
 
Nezinu kā jums, man, redzot izmanīgu cilvēku organizētus birojus ar dažiem darbiniekiem, nīkulīgu apgrozījumu, neskaidru darbības profilu, taču ar skanīgiem nosaukumiem tādiem kā, piemēram, Globālais Bioterapijas Centrs, Starptautiskā Saprāta Izpētes aģentūra, Vispasaules Automātikas institūts, smaids aizvelkas vai aiz ausīm.
 
Noslēdzies konkurss uz divām vakantajām vietām sabiedriskās televīzijas (LTV) valdē. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) valdes priekšsēdētāja amatā iecēlusi Eināru Gielu, bet par LTV valdes locekli digitālās attīstības un satura jautājumos Evu Juhņēviču.
 
Eiropā un Amerikā jau vairāk nekā piecgadi redzama tendence, ka pie varas nonāk «nesistēmas» politiķi, kas lieto ļoti agresīvu retoriku, lamā no panckām ārā «veco», stagnātisko, «oligarhisko», aroganto eliti un sola brīnumus – sarežģītām problēmām vienkāršus risinājumus. Atšķirībā no tradicionālajiem politiķiem viņi uzsver savu tuvumu tautai, runā saprotamāk – «tā, kā ir». Līdzīgs process ir redzams arī Latvijā, un tagad kaut kas uz to pusi notiek arī Ukrainā, kur pēc prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas palikuši divi kandidāti – līdzšinējais prezidents Petro Porošenko un komiķis Volodimirs Zelenskis. Ekspremjere Jūlija Timošenko, tāpat arī Jurijs Boiko un vēl 35 kandidāti no skrējiena pēc prezidenta krēsla ir «atbiruši».
 
Trīspadsmitajā februārī notika Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas ekspertu konsīlijs Pilsoniskās atbildības vērtība un cena. Konsīlija mērķis, kā teikts LZA publicētajā slēdzienā (sk.http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=4875&Itemid=72), bija izvērtēt pilsoniskās atbildības nozīmi valsts un sabiedrības attīstībā. Arī man šī tēma šķiet ļoti svarīga un aktuāla. Tāpēc es ceru, ka mediji, ieskaitot Neatkarīgo, par to iztaujās pašus, valstī visai pazīstamos konsīlija dalībniekus. Pats es te neko daudz nekomentēšu, bet man, kā vienmēr, ir vēl kas ko piebilst.
 
Nauda nesmird, un jebkāds tās avots ir valstij pieņemams, ka tikai valsts budžets papildinās un tiek iegūta nauda problēmu risināšanai? Vai tomēr valsti nevar vadīt kā uzņēmumu, kur galvenais ir peļņa? Šādas pārdomas rosināja Finanšu ministrijas (FM) aprēķins par to, kādu robu valsts budžetā iecirstu azartspēļu vietu slēgšana.
 
Sekojot ar izglītības reformu saistītajām diskusijām medijos, jāsecina, ka daudzas ar sistēmu tieši nesaistītas personas parāda ne vien nekompetenci, bet regulāri nāk klajā ar apgalvojumiem, kuri ir sabiedrību maldinoši un pat kaitnieciski.
 
Kad pirms vēlēšanām jaunizveidotā politiskā partija Kustība Par! apvienojās vienā vēlēšanu sarakstā ar Latvijas naudīgāko politisko spēku – Latvijas attīstībai, tad neviena no šīs politiskās laulības pusēm pat necentās slēpt šīs savienības pragmatisko raksturu.
 
«Šī gadadiena varētu kļūt par simbolisku atskaites punktu godīgai sarunai par pagātni un piemiņu. Mūsu vēsture nav un nekad nav bijusi melnbalta un viennozīmīga. Arī Latvijas tautas deportācijas veica ne tikai tam speciāli ievestais karaspēks un čekisti. Savus līdzcilvēkus represijām brīvprātīgi vai pret savu gribu, aiz bailēm vai pārliecības nodeva arī kaimiņi, radi un novadnieki,» savā 25. marta runā teica Valsts prezidents Raimonds Vējonis, vēl piebilstot, ka «šī vaina ir daļa no mūsu tautas mantojuma».
 
Šveices advokāts Rudolfs Meroni, kam savulaik Ģenerālprokuratūras prokurors Andis Mežsargs uzticēja glabāt Ventspils mēram Aivaram Lembergam it kā piederošo mantu, gadu gadiem šo mantu «glabā» un neatskaitās, kas ar to notiek – var gadīties, ka visu sen jau sabāzis sev kabatās un no viņam uzticētajiem aktīviem palikusi vien tukša čaula.