Viedokļi

Drīz pilngadību sasniegs otrā paaudze, kura dzimusi un augusi suverēnā Latvijā. Atgādināšu, ka brīvības periods ir bijis krietni ilgāks, nekā pirmskara periodā. Tika radīta iespēja veidot mūsu valsti, reizē arī Ventspili, kādu vēlamies.
 
Nejēdzīgie, bieži vien loģiski neizskaidrojamie ierobežojumi cīņā ar covid, haotiskā vakcinācijas gaita un tagad vēl traģiskais ugunsgrēks nelegālā hostelī pašā Rīgas centrā izgaismo kādu ārkārtīgi svarīgu, bet līdz šim maz novērtētu lietu.
 
Kā pierāda pandēmijas laika prakse, Saeima likumus pieņemt, atcelt vai grozīt var zibenīgi. Protams, ja ir tāda vēlēšanās un valdošās koalīcijas svētība. Tāpēc arguments, ka “likums neļauj” epidēmijas apstākļos pastkastītēs izplatīt informatīvu materiālu par vakcināciju krievu valodā, nav nopietns.
 
Kā jau varēja prognozēt Krievijas Ārlietu ministrija trešdien paziņoja, ka nedēļas laikā valsts jāpamet septiņiem Baltijas valstu un Slovākijas diplomātiem, tai skaitā vienam Latvijas diplomātam. Pagājušā nedēļā no šīm valstīm tika izraidīti vairāki Krievijas diplomāti, solidarizējoties ar Čehiju, kura 17.aprīlī izraidīja 18 Krievijas diplomātus. Atbildot uz to, Krievija savukārt izraidīja 20 Čehijas vēstniecības darbiniekus.
 
Kādreizējā metalurģijas giganta “Liepājas metalurgs” izputēšanas skandālā šogad ir dažas it kā priecīgas ziņas.
 
„Jūs esat pamuļķi, kuri neko nesaprot no medībām,” – aptuveni tāda ir doma, ko nemedniekiem cenšas „atnest” mednieki. Protams, ne visi. Daudzi. Un no šiem daudzajiem īpaši izdalās tie, kuri par varas makti bīda sev izdevīgus grozījumus Medību likumā. Tos šodien, 29. aprīlī, paredzēts skatīt Saeimas plenārsēdē.
 
Jau četras dienas pagājušas kopš baisā notikuma Tukumā. Sabiedrība joprojām ir šokā par notikušo, bet policijas un Iekšlietu ministrijas atbildīgās struktūras turpina klusēt kā partizāni. Pareizāk sakot, kaut ko bārdā murmina, kas tikai vēl vairāk satracina publiku.
 
Saeimas deputāti Artuss Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs), Juris Jurašs (Jaunā konservatīvā partija, JKP), Marija Golubeva (“Attīstībai/Par!”, AP), Māris Možvillo (KPV LV) un Gatis Eglītis (JKP) 26. aprīlī iesnieguši grozījuma projektu likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, kurā tiks ierakstīts papildinājums, ka 21. novembris būs 2013. gada 21. novembra traģēdijas atceres diena.
 
Ministru kabineta COVID operatīvās vadības grupa atteica ēdināšanas nozares un Ekonomikas ministrijas priekšlikumam atvērt āra terases. Plānā paredzēts palielināt attālumu starp galdiņiem, ierobežot apmeklējuma laiku un darba laiku, ievērot jau iepriekš saskaņoto drošo ēdināšanas pakalpojumu protokolu. Pārresoru koordinācijas centrs (Vladislavs Vesperis) bloķēja piedāvājumu, motivējot to ar neatkarīgo ekspertu kategoriskiem iebildumiem pret terašu atvēršanu. Mūsuprāt, nozares eksperti nav iepazinušies ar epidemioloģijas rādītājiem Latvijā un pasaulē un nav izpratuši pilnībā vīrusa izplatības likumsakarības.
 
Šā gada 8.martā valdības kontrolē esošajā LTV-1 veselu stundu skatītājiem skaloja smadzenes ar viltus ziņām par Aivara Lemberga īpašumiem. A. Lembergam vai viņa pārstāvim vārdu nedeva.
 
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs pamet partiju KPV LV un pāriet uz Nacionālo apvienību (NA), kas parastos apstākļos viņam nozīmētu automātisku ministra krēsla zaudēšanu. Taču apstākļi nav parasti, jo KPV LV kādreizējais Artusa Kaimiņa un Alda Gobzema projekts sen vairs nav tas pats, kas bija.
 
Sestdien tviteri satricināja sen nebijusi vētra. Iemesls tai, protams, bija noziegums/notikums Tukumā, par kuru sākotnējā informācija bija nepiedodami skopa. Vēl šobrīd, kad rakstu šīs rindiņas, policija nav spējusi definēt, kas tad īsti tur notika.
 
„Šo datumu atcerēsimies – tas nozīmē, ka ar 23. aprīlī Latvijā sākas reāli slepkavošanas mēģinājumi homofobisko ideju vārdā. Tas ir likumsakarīgs process valstīs, kur pie varas ilgstoši ir konservatīvie politiskie grupējumi, kas tandēmā ar baznīcu un postsovjetisko oligarhu finansētajiem politiskiem spēkiem, cenšas pārvērst valsti par tumsonīgu dogmu diktatūras zonu,” saglabājot oriģinālo rakstību, citēju komunikāciju zinātnes ekspertes Sandras Veinbergas kārtējo domgraudu.
 
Pēdējā laikā (pēc tam, kad ASV prezidents Džo Baidens apstiprinoši atbildēja uz telesabiedrības ABC žurnālista Džordža Stefanopulosa jautājumu, vai uzskata Putinu par slepkavu) no Krievijas pienāca arvien satraucošākas ziņas, kas lika pat gluži nopietniem analītiķiem pieļaut plaša militāra konflikta iespējamību.
 
“Policijas akadēmijas likvidēšana bija liela kļūda,” pauž Valsts prezidents Egils Levits un Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Juris Rancāns (Jaunā konservatīvā partija, JKP). Un neba nu viņi vien to ir teikuši. To pašu ir teikuši daudzi jau kopš 2010. gada, kad Policijas akadēmiju likvidēja.
 
21. aprīlī Krievijas prezidents Vladimirs Putins savā ikgadējā runā par stāvokli valstī izteica principiālu brīdinājumu ikvienai valstij – atturēties šķērsot “sarkano līniju”, kas ir novilkta, iezīmējot Krievijas intereses: “Dažās valstīs ieviesuši nepiedienīgu paražu – par katru ieganstu, bet drīzāk vispār bez jebkāda iegansta aizskart Krieviju, kaut kāds sports. Jauna veida sports – kurš skaļāk kaut ko pateiks.”
 
Pēdējā laikā uz Latvijas politiskās skatuves bija vērojama nomācoša garlaicība. Ja neesi dedzīgs seriāla “Cīņa ar pandēmiju” fans, tad nekas saistošs tur nenotika. Taču trešdien politiskās dzīves vērotājus iepriecināja divi ievērības cienīgi notikumi.
 
Maija vidū Vakcinācijas projekta birojs plāno beidzot izdot “vakcinācijas informatīvo materiālu” un piegādāt to 1 012 000 adresātu. Ja viena eksemplāra izgatavošanas un piegādes izmaksas varētu sasniegt 27 centus par eksemplāru, iznāk, ka “vakcinācijas informatīvais materiāls” varētu izmaksāt 273 240 eiro.
 
Neatkarīgās redakcija trešdien saņēma vēstuli no Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra „Re:Baltica”, kur rakstīts šāds teksts (saglabājam oriģinālo rakstību): „Šā gada 21.aprīlī vietnē neatkariga.nra.lv ir publicēta NRA galvenās redaktores Elitas Veidemanes intervija ar Pēteri Apini, kurā, citastarpā apgalvots, ka „Pavļuts svaidās ar naudu (..), bet daži miljoni aizejot reklāmas kampaņai – nenodrukātajai avīzei (..) un „Re:Baltikai”, kas „atmasko” šo nejēdzīgo tēriņu noliedzējus.”
 
Bijušā policista Dereka Šovēna tiesas process, kurā viņš tika apsūdzēts afroamerikāņa Džordža Floida slepkavībā, noslēdzies ar pilnīgu apsūdzības triumfu. Šovēns atzīts par vainīgu visās trijās viņam izvirzītās apsūdzībās – otrās pakāpes slepkavībā, trešās pakāpes slepkavībā un otrās pakāpes nonāvēšanā aiz neuzmanības.
 
Ar Jāni iepazinos 1982. gadā, kad pasaules gaismu ieraudzīja Jura Podnieka filma „Strēlnieku zvaigznājs”. Tobrīd strādāju laikraksta „Padomju Jaunatne” redakcijā, un filmas veidotāji bija ieradušies pie mums, lai izstāstītu par to, kā tapa „Strēlnieki”.