Viedokļi

Šajās dienās valdības un Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvji smagās, ilgās sarunās centās panākt kompromisu par atalgojuma palielināšanu pedagogiem. Neatkarīgi no tā, vai pirmdien, 19. septembrī, pedagogu streiks būs vai nebūs, jau tagad ir skaidrs, ka reāls pedagogu algu palielinājums būs.
 
Gadi iet, un senas lietas ļaužu atmiņā pamazām izplēnē. Reti kurš vairs atminas, ka tālajā 2007. gadā LR Prokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors Agnis Pormalis uzsāka kriminālprocesu par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā saistībā ar nacionālās sporta bāzes, valsts akciju sabiedrības “Biķernieku kompleksā sporta bāze” privatizāciju maksātnespējas procesā.
 
Rīt, ja tā labpatiks Latvijas Republikas Saeimas kopumam, var tikt izskatīts jautājums par satiksmes ministra Tāļa Linkaita (“Konservatīvie”) demisijas pieprasījumu, ko ierosinājusi parlamenta opozīcija. Ja līdz šim darba kārtības punktam tiks, tad, visticamāk, Tālim Linkaitam nekas slikts nenotiks – viņš droši vien paliks savā vietā. Kaut gan viņam tiek pārmesta gan profesionālo amata pienākumu nepildīšana, gan aizdomīgu darījumu piesegšana.
 
Jau pirms pusotras nedēļas man bija tas gods pieteikt “Neatkarīgajā” plānotās izmaiņas, kas paredz gan lielāku atvērtību mūsu lasītājiem, gan ievērojamu tēmu loka paplašināšanos, gan, neslēpšu – vēl asāku vēršanos pret neizdarībām, aizkulišu darījumiem un nelikumībām valsts pārvaldes un politiķu darbā. Tādēļ neizbrīna, ka kaut kur politisko aizkulišu dzīlēs jau parādījušās baumas par mūsu slēptu piedalīšanos priekšvēlēšanu kampaņā par vai pret kādu politisko spēku.
 
Apbrīnojami straujā tempā notiek Paldisku sašķidrinātās gāzes (LNG) termināļa būvēšana Igaunijā. Igaunijas enerģētikas uzņēmums “Alexela Group” ir paziņojis, ka bagarēšanas darbi Laheperes līcī, kas ilga desmit dienas, ir pabeigti. To veicis kuģis “Pedro Alvares Cabral”, kas pieder Beļģijas uzņēmumam “Jan de Nul”.
 
Pēc Krievijas armijas kaunpilnās bēgšanas no Kupjanskas, Izjumas un citām Austrumukrainas pilsētām, kuras bija okupētas gandrīz pusgadu, atklājās, ka Harkivas – Izjumas fronte ir pilnībā sabrukusi. Šis ir vērienīgākais Ukrainas armijas taktiskais panākums kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā šā gada 24. februārī. Rodas jautājums – vai šī Ukrainas bruņoto spēku taktiskā uzvara kļūs par stratēģisko lūzuma punktu kara gaitā kopumā? Abstrahējoties no šī frontes sabrukuma militārajām konsekvencēm, aplūkosim tā iespējamās sekas uz Krievijas politisko sistēmu.
 
Pagājušajā nedēļā sociālajos tīklos izskanēja ziņa, ka Viļņa pēc iedzīvotāju skaita esot apsteigusi Rīgu. Tā kā eksperti (Latvijas Banka, Oļegs Krasnapjorovs) jau agrāk prognozēja Viļņas kļūšanu par Baltijas valstu lielāko pilsētu (ap 2025. gadu), šī ziņa nešķita pārsteidzoša. Lai arī drīz vien izrādījās, ka tā tomēr nav patiesa.
 
„Degvielu lielākoties patērē pārtikuši cilvēki,” kādā diskusijā pilnā nopietnībā klāsta eksperts Normunds Malnačs, skaidrodams, kāpēc Fiskālās disciplīnas padome (FDP) kategoriski iestājas pret akcīzes samazināšanu degvielai. Viss pareizi: degvielas cena īsā laika posmā ir dubultojusies, bet patēriņš nav mazinājies, tātad – loģiski, visi degvielas lietotāji ir pārtikuši cilvēki! Tad kāpēc gan no viņiem nenoplēst divreiz lielāku naudiņu?!
 
Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot 13. Saeimu tās rudens (pēdējās) sesijas atklāšanā, neskopojās ar tai atzinīgiem vārdiem. Kaut arī no tiem pašiem 13. Saeimas deputātiem savulaik dabūja izciest visai nepatīkamus mirkļus. Šai pieglaimībai ir vienkāršs izskaidrojums.
 
24. februārī Krievijas karaspēks iebruka Ukrainā. No cerētā triju dienu kara nekas nesanāca. Ukrainas valsts ir parādījusi, ka prot sadot pa zobiem agresoram. Latvija jūt līdzi un visiem spēkiem atbalsta Ukrainu. Slava, slava varoņiem!
 
„Nu un cik tad pie Saeimas bija to piketētāju? Četrdesmit, piecdesmit? Lai piketē, pie mums ir demokrātija,” nosmējās Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins, atbildot uz maniem pārspriedumiem par to, kāpēc Latvijas Krievu savienības (LKS) aktīvistiem tika dota atļauja piketēt pie Saeimas „pret krievu valodas iznīcināšanu Latvijas skolās”. Daždesmit piketētājiem piepulcējās vēl pārdesmit ziņkārīgo, bet kopumā pikets bija šķidrs kā nabagmājas zupa.
 
 
Valdošās koalīcijas partneri 5. septembrī pēc ilgām diskusijām nespēja vienoties par labāko variantu grozījumiem Imigrācijas likumā, kas attiecas uz termiņuzturēšanās atļauju turētājiem ar Krievijas vai Baltkrievijas pasi.
 
Nupat ar dažu dienu intervālu izgāzās trīs valdošās koalīcijas politiķi – Krišjānis Kariņš, Juris Pūce un Artis Pabriks. Šo politiķu fanu kluba biedri var iebilst, ka nekāda izgāšanas nenotika. Viss pareizi, bet pašiem politiķiem nepatīkamākais visā tajā ir tas, ka šie gājieni atseguši viņu vājos, slēpjamos punktus – āža kājas.
 
Daudzi, īpaši tie, kuriem mājās ir gāzes vai ar gāzi saistīta apkure, šobrīd ir neziņā – kā būs, ko darīt? Vai pāriet uz malkas apkuri, saules paneļiem, siltumsūkni vai kādu citu alternatīvu? Patlaban situācija siltumenerģētikas frontē ir neskaidra un vidējā termiņā kaut cik ticami neprognozējama, bet, saprotot, kas notiek pasaulē, var labāk izvēlēties arī savu individuālo ilgtermiņa stratēģiju.
 
„Atteikšanās no jebkādas saites ar Maskavas patriarhu ir būtisks jautājums mūsu pareizticīgajiem, visai Latvijas sabiedrībai un mūsu nacionālajai drošībai,” saka Valsts prezidents Egils Levits un turpina, ka neatkarīgā, demokrātiskā un tiesiskā Latvijā pareizticīgajiem ir nepieciešama pašiem sava, patstāvīga un neatkarīga baznīca. Tiktāl skaidrs. Bet ir daži aspekti, kas liek padomāt dziļāk.
 
Latvijas Televīzija svētdienas vakarā uzsāka priekšvēlēšanu debašu ciklu. Pirmās debates no piecām, kas bija veltītas veselības aprūpes (1. daļā) un labklājības (2. daļā) jomām. Teorētiski ļoti nozīmīgām un gandrīz ikvienu cilvēku skarošām tēmām. Īpaši tas attiecas uz veselību. Vai debates sasniedza savu mērķi, un vai, tās noskatoties, vēlētājam radās būtiski lielāka skaidrība – kas ir kas, un par ko būtu jābalso?
 
Ar šī brīža izaicinājumiem mūsu valstī skolotāju streiks nav vajadzīgs. Tā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” 2. septembrī sacīja premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”).
 
Lielās kompānijas “Latvenergo” un “Latvijas gāze” (LG) ziņo, ka šajos it kā grūtajos laikos guvušas rekordlielu peļņu. 2022. gada pirmajā pusgadā “Latvenergo” – 142 miljonus eiro, “Latvijas gāze” – 84,5 miljonus eiro. Attiecībā uz “grūtajiem laikiem” jālieto forma “it kā”, jo kas vieniem grūti laiki, tas otriem zelta ādere. Sašutums vai izbrīns par šādu lietu kārtību ir nevietā, jo fundamentālais princips – viss dzīves smagums jāiznes iedzīvotājiem, jo sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas uzņēmumu peļņa ir neaizskarama – ir iekļauts likumā.
 
„Manā klasē bija divnieku karalis, kurš diktātos parasti salaida vairāk nekā 50 kļūdas, viņu laimīgi izmeta no skolas, tagad viņš startē uz Saeimas deputātiem,” stāsta kāds mans paziņa. Ja piepildīsies ļaunākie slima tārpa murgi, jaunā Saeima būs pilna ar koridora izglītības absolventiem, kuriem drošības labad vajadzētu pārbaudīt arī garīgās veselības stabilitāti. Situācija gan izglītības, gan valsts pārvaldes jomā kļūst aizvien šķidrāka...
 
Lai gan vairākkārt esmu izteicis minējumu, ka pēc 14. Saeimas vēlēšanām nekādas būtiskas izmaiņas nav gaidāmas, jo valdošais politiskais kartelis “Vienotības” vadībā pēdējos gados ir gandrīz pilnībā monopolizējis varu valstī, noteiktas apstākļu sakritības gadījumā nelielas izmaiņas tomēr ir iespējamas.
 
“Ir tikai vēl palicis uzņēmums ar maldinošo nosaukumu “Latvijas gāze”, kas patiesībā būtu jāsauc par “Krievijas gāze” vai ““Gazprom” gāze”,” 25. augustā LTV “Rīta panorāmā” norādīja premjers Krišjānis Kariņš (JV), uzsverot, ka šis uzņēmums vairs nevar diktēt valstij savus noteikumus. Savulaik tas esot spēris ar kāju visas durvis vaļā, uzvedies kā saimnieks, bet tagad gan vairs tā nebūšot.