Viedokļi

KPV LV un Jaunā konservatīvā partija (JKP) ir māsas, kas diezgan līdzīgā veidā, ar diezgan līdzīgi domājošu vēlētāju atbalstu ir iekļuvušas 13. Saeimā. Pat mandātu skaits abām vienāds – 16. Tātad kopā 32.
 
25. novembrī Eiropas Padome, kurā piedalās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi, apstiprināja vienošanos par Lielbritānijas izstāšanos no ES. Lielākā daļa ES līderu ir pragmatiski ļaudis, kas labi saprot, ka draudi smagi sodīt Lielbritāniju par uzdrīkstēšanos izstāties no ES, kaut vai lai atturētu citas valstis un tautas sekot Lielbritānijas paraugam, bija tikai retorika.
 
Pagājušajā nedēļā Valsts prezidents Raimonds Vējonis izteica pēc būtības antikonstitucionālu «ultimātu» politiskajām partijām. Viņš teica: «Es esmu devis termiņu līdz pirmdienai, lai partijas piedāvā [vairākuma atbalstītu premjera amata kandidātu]. Nu tad zināmā mērā var teikt, ka 26. novembris ir tas kritiskais brīdis. Ja partijas līdz tam nespēs vienoties, tad tām šādas tiesības vispār vairs netiks dotas.» Tālāk intervijā prezidents atklāja, ka viņam esot «plāns B», taču nepateica, kāds tas ir, vien atzina, ka «partijām tas varētu nepatikt». Viņš gan norādīja, ka «plāns B» nav saistīts ar Saeimas atlaišanu.
 
30. novembrī Argentīnā ir ieplānota Eiropas Savienības un 19 pasaules ekonomiski lielāko valstu (G20) līderu sanāksme, kas ir laba platforma, lai risinātu domstarpības starp valstīm.
 
Ceru, ka šis nav tas gadījums, kad, citējot zelta laiku radio SWH ētera personības: «viss jau apēsts, viss jau izdzerts, jubilārs sāk nepatikt». Ballīte beigusies, un esam pamodušies nākamajā simtgadē. Tad, kad noskries putas, vietā būs uzdot jautājumu, kas palicis atmiņā – svētki vai sastrēgumi pēc svētkiem? Varu derēt, ka, notikušajam nonākot punktā «kādreiz zāle bija zaļāka», pat spaidīšanās pēcsvētku drūzmā un korķi liksies mīļš un neaizmirstams piedzīvojums, kāds iespējams tikai reizi simt gados. Jo padomājiet, pēc kā izskatās šie košie apgalvojumi – mēs atbraucām salūtu skatīties, bet tur kaut kādi idioti mums visu iztraucēja. Visi taču gribēja redzēt salūtu.
 
Kāda būs mūsu valsts 2118. gadā? Tik tālā nākotnē grūti aizfantazēties. Ja nenotiks kari, mēri, moru un saracēņu uzvaras gājieni, Latvija noteikti pastāvēs, būs gan latviešu valoda, gan kultūra. Varbūt tā nebūs gluži tāda, kā iztēlojamies – tā ietekmēsies no citām, taču diezin vai tik ļoti lielā mērā, lai mūsdienu latvietis nespētu sarunāties ar savu simt gadu tālo pēcnācēju.
 
13. Saeima sākusi strādāt. Pārsteidzoši raiti un demokrātiski izveidotas Saeimas komisijas un ievēlēta to vadība, un Saeima tās pirmajā darba plenārsēdē jau komisijām nodevusi vairākus likumprojektus.
 
Jāsāk domāt, ka 13. Saeima vēlas pati sevi izsludināt par nespējnieci. Jo neviena no tās potenciālās koalīcijas partijām neizrāda ne mazāko gribu pakāpties pāri savai galvai. Proti – valsts (ne savās) interesēs nonākt no partijiska līdz valstiskam izpildvaras apsvēršanas līmenim. Subjektīvi es domāju, ka arī Jāņa Bordāna valdība varēja notikt, ja vien – gan no JKP, gan no tās potenciālo partneru puses būtu tikušas perfekti definētas to visu valstiskās (!) ambīcijas. Un tad varētu sākties valsts mērogam atbilstoša kopīgas stratēģijas veidošana. Bet – tā vietā katra partija vilka no savām rokassomiņām laukā kaut kādas garšīgas priekšvēlēšanu drupačas, kuras, izrādās, pat valsts budžets nespēj panest. Kas tas ir? Manā uztverē tā ir klaja politiskā analfabētisma demonstrācija. Tā jau ir galēja tā dēvēto tautas pārstāvju izlaidība attieksmē pret tiem, kurus viņi teicas pārstāvam.
 
«Vairums no mūsējiem balsoja par Kaimiņa partiju. Tāpēc, ka noticējām: beidzot ir viens deputāta kandidāts, kurš gatavs strādāt cilvēku labā. Artuss ne tikai uzklausīja mūsu sāpi, viņš arī bija humorīgs, solīja izmest no amatiem visus aizsēdējušos deputātus un ministrus,» atceras Dace (vārds mainīts).
 
Francijas prezidenta Emanuela Makrona 7. novembrī teiktais intervijā radiostacijai Europe 1, kurā viņš norādīja uz nepieciešamību nākotnē, lai aizstāvētu Eiropas drošību no iespējamās Ķīnas, Krievijas un arī ASV pretdarbības, izveidot kopēju Eiropas armiju, izraisīja lielu starptautisku rezonansi. 10. novembrī, ieradies Francijā uz Pirmā pasaules kara atceres pasākumiem, ASV prezidents Donalds Tramps savā tvitera kontā izteica sašutumu par Emanuela Makrona paziņojumiem: «Francijas prezidents Makrons tikko ieteica Eiropai izveidot savu militāro spēku, lai pasargātu to no ASV, Ķīnas un Krievijas. Ļoti aizvainojoši, bet varbūt Eiropai vispirms vajadzētu maksāt taisnīgu daļu no NATO izdevumiem, kurus lielā mērā subsidē ASV!»
 
Gribu uzslavēt šā gada astoņpadsmito novembri. Proti – no sirds pateikt lielu paldies valsts simtgades dienas pasākumu organizētājiem un dalībniekiem, kā arī kolēģiem no televīzijām un radio. Manuprāt, viņi visi bija savu uzdevumu augstumos. Paldies!!! Cepuri nost! Sevišķi mani aizkustināja tas, ka pie Brīvības pieminekļa tika, tā sacīt, pulcēta visa Latvija – dažādi ļaudis no dažādām vietām. Ģimenes cilvēki, strādnieki, laucinieki, intelektuāļi, kultūras ļaudis...
 
“Elko EP Baltic” līdzīpašnieks un vadītājs Gļebs Kiseļovs ir jauns un ambiciozs uzņēmējs, kurš pēc studijām Lielbritānijā atteicies no piedāvājuma veidot karjeru ārvalstīs, bet atgriezies Latvijā un nolēmis strādāt pie tā, lai viņa vadītais uzņēmums kļūtu par Nr.1 nozarē. Runājot par sava biznesa attīstību, viņš uzsver, ja neiesi, nerunāsi un nepiedāvāsi, neko arī nesasniegsi.
 
Latvijas simtgades kritiķi internetā un sociālajos tīklos ņemas par to, ka vienpadsmit miljonus eiro, kas esot iztērēti simtgadei, būtu bijis iespējams iztērēt lietderīgāk. Riskēšu valsts jubilejas priekšvakarā izpelnīties sašutuma vētru un kaisīšu sāli brūcēs. Šī vaimanāšana vienā lielā savā daļā ir tāda jau ar romānu Mērnieku laiki trāpīgi uzlikta diagnoze mūsu tautiešiem. Ainas par lielā mielasta gaidīšanu grāmatā uzrāda precīzi to pašu, ko tagad ar simtgades gaidīšanu. Sakot no tukšas muldēšanas, ka nu tik būs, beidzot ar gariem ģīmjiem par to, ka personiskajā bankas kontā no lielās summas nekas nav iekritis. Un tad jau nu iet vaļā kārtējais ļer-ļer par to, cik iekritis svešos makos.
 
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) premjera amata kandidāts Jānis Bordāns ir izgāzts un izgāzies pats. Lai gan cerības sastādīt valdību viņam bija diezgan pat reālas. Bet, ja cilvēks pats dara visu, lai nekļūtu par premjeru, neviens nevar viņam to uzspiest.
 
Vissarežģītāk ir pieņemt izšķirošus lēmumus – tādus, par kuriem zini: tie noteiks tavas dzīves ritējumu un, iespējams, ietekmēs vēl nākamās paaudzes. Pieņemt tādus lēmumus, kas izslēdz nejaušību vai apstākļu sakritību. Šāds lēmums bija jāpieņem tiem cilvēkiem, kuri 1918. gada 18. novembrī nolēma dibināt Latvijas valsti. 1918. gada 18. novembris ir Latvijas valsts dzimšanas diena. Diena, ar kuru lepojamies. Diena, kurā, kopīgi dziedot Dievs, svētī Latviju!, mums birst asaras pār vaigiem no apziņas, ka mums ir laime un gods to dziedāt savā valstī.
 
Pāris dienas pirms valsts simtgades atļaušos būt sentimentāls, privāts un aizkustināts. Tādu garastāvokli man radīja vairāki desmiti cilvēku Saldus bibliotēkā devītajā novembrī. Es nezinu, kāds viņiem tika labums no manis, bet viņu starojums, viņu gaišā ieinteresētība savā tautā un valstī atgrieza mani pie uzskata, ka mūsu nācija nav zaudējusi savu izdzīvošanas gudrību, lai kādi ar’ laiki to piemeklētu.
 
Šī laikam ir pirmā valdība, kuras izveidi noraka pārāk ambiciozi sastādītā valdības darbības programma.
 
13.novembra laikrakstā “Neatkarīgā Rīta Avīze”, kā arī NRA portālā publicēts Jura Paidera viedoklis “Inflācijas meli”, apšaubot CSP patēriņa cenu aprēķinus. Vēlamies skaidrot autoram un NRA lasītājiem, kā CSP rēķina inflāciju – kompleksu rādītāju, kura aprēķināšanai šogad novērojam aptuveni 25 tūkstošus cenu un tarifu.
 
TV kanālā Doždj (Lietus) dzirdēju krievu emigrācijas rakstnieka Oļega Radzinska teikto par Krieviju: viss ir kļuvis citāds, bet – nekas nav mainījies. Padomāju – vai tad pie mums, Latvijā, nav tāpat?
 
Uzmini nu, kas tas ir – ielāps uz ielāpa, kopā neturas? Tas ir Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) Latvijas veselības aprūpes sistēmā.
 
Neviens nav pasargāts no problēmām, kas saistītas ar juridiska rakstura jautājumiem, taču lielai mūsu sabiedrības daļai nav līdzekļu, kas ļautu noalgot pieredzējušus juristus, kas palīdzētu atrisināt radušos problēmu, tāpēc maznodrošinātie un pensionāri juridisko palīdzību meklē pie tiesību zinātņu studentiem. Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes studente Madara Laugale ir viena no tiem studentiem, kas mācās darot un palīdzot tiem, kuri nonākuši dzīves grūtībās. Viņa saka, ka tā vienlaikus ir iespēja mācīties pašai un palīdzēt citiem, turklāt klienti netiek šķiroti pēc maciņa biezuma.
 
Centrālā statistikas pārvalde paziņoja, ka 2018. gada oktobrī, salīdzinot ar 2017. gada oktobri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,2%. Inflācija precēm bija 3,3% gadā, bet pakalpojumiem –3,0% gadā. Lai saprastu, cik patiesi šie skaitļi ataino Latvijas ekonomisko realitāti, mēģināsim saprast, kas Latvijā visvairāk ietekmē pakalpojumu cenas.