Viedokļi

Vēsturisko pasaciņu teicēji varētu cits citam stāstīt savus izdomājumus, bet ar to nepietiek, un ar tām, viņuprāt, ir jāaplaimo arī citi: Eiropas pilsētās ar salūtiem jāatzīmē «75. gadadiena kopš atbrīvošanas no vācu fašistiskajiem iebrucējiem». 31. jūlijā sarkano iebrucēju piemiņas maratona starta šāviens nogranda Jelgavā, kur – kā lasāms Krievijas vēstniecības mājaslapā –, pirms tam ar piedurkni laikam nospodrinot vēl saglabājušos piemiņas plāksni «cīnītājiem pret nacismu», notika «svinīgais mītiņš», kurā piedalījās Krievijas, Azerbaidžānas un Baltkrievijas diplomātisko misiju vadītāji, kā arī krievu oficieru madāmu barvede Ždanoka, sociālistikās partijas vadonis Frolovs un citi mušu ķēniņi.
 
Mani sauc Gunārs Līcis un es esmu inženieris siltumenerģētiķis. Es neesmu mākslām tuvu stāvošs cilvēks, tāpēc domas par Koncertzāles izvietojuma vietu Rīgā un tās funkcionalitāti izteikšu kā mākslas patērētājs un arī kā nodokļu maksātājs, jo arī es piedalos koncertzāles projekta finansēšanā.
 
Tāda paklusa nedēļa gadījusies. Neviens nav ar lielu blīkšķi aizturēts, nevienā kārotā amatu ligzdiņā neviena politiskā dzeguze nav iedējusi savu olu. Pat ģeniālais sabiedriskā gurduma izgaiņātājs Andris Kivičs neko nav savārījis. Atliek vien vaicāt astrologiem, kas zvaigznēs atgadījies tāds, ka nenotiek nekas, un mierināt sevi ar domu, ka vismaz ir atklāts Midltones slaiduma noslēpums. Tikai neuzdodiet muļķīgus jautājumus, kas, pie velna, ir Midltone un kāda mums Latvijā gar viņu daļa.
 
ASV un Ķīnas tirdzniecības karš saasinās pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps šā gada 1. augustā paziņoja, ka no 1. septembra ASV paaugstinās muitas tarifus Ķīnas precēm par desmit procentiem – 300 miljardu ASV dolāru vērtībā. Jaunie muitas tarifi tika noteikti papildus jau šogad ieviestajiem muitas tarifiem Ķīnas precēm 25% lielumā un 250 miljardu dolāru vērtībā. Atbildot uz šo ASV valdības soli, Ķīnas uzņēmumi pārtrauca iegādāties ASV lauksaimniecības preces – pilnībā atsakoties no ASV audzētas sojas un citiem lauksaimniecības produktiem.
 
Ja esmu pasūtījis kādu preses izdevumu un ja valsts (!) kapitālsabiedrība Latvijas pasts (LP) ir šo pasūtījumu pieņēmusi, tad manā uztverē līdz ar to tā ir apņēmusies nodrošināt pasūtītā piegādi manis nosauktajā adresē, lai kur Latvijā vai citur tā būtu.
 
2019. gada 7.augustā portālos ir.lv un la.lv publicēts Uģa Gruntmaņa raksts “LU vadība un tās izcilība”. Rakstā paustie nepatiesie un tendenciozie vispārinājumi un secinājumi lai paliek uz tā autora sirdsapziņas, bet uzskatām par nepieciešamu norādīt uz nopietnām faktu kļūdām šajā publikācijā.
 
Pirms garajām brīvdienām Ministru kabineta sēdē 16. jūlijā tika skatīts likumprojekts Grozījumi Pasta likumā. Likumprojekts paredz no 2020. gada 1. janvāra uz vienu gadu pagarināt šobrīd piemēroto regulējumu attiecībā uz abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu nodrošināšanu un to radīto zaudējumu kompensēšanu un attiecīgi uz vienu gadu pagarināt universālā pasta pakalpojuma saistības esošajam pakalpojuma sniedzējam. Nākamā gada laikā Kultūras ministrijai būtu jāsagatavo koncepcija par atbalstu drukātajiem medijiem nākotnē.
 
Kamēr premjers un finanšu ministrs bauda atvaļinājumu, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) nācis klajā ar šausmu stāstu par kritisko stāvokli iekšlietu resorā. Tas gadiem turēts badā, valsts nefinansē bāzes funkcijas, trūkst naudas ekipējumam, algām, trūkst transportlīdzekļu, infrastruktūra esot jau dzīvībai un veselībai bīstamā stāvoklī...
 
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrs Juris Pūce ir noslēdzis konsultācijas ar pašvaldību deputātiem par sabiedriskai apspriešanai izvirzīto administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli, teikts VARAM izplatītajā preses relīzē ar nosaukumu «J. Pūce konsultāciju laikā ATR apspriedis ar vairāk nekā tūkstoti pašvaldību pārstāvjiem».
 
Visai klusi Latvijas informatīvajā telpā tika sumināts Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes šā gada otrā ceturkšņa IKP ātrais novērtējums. No tā izrietēja, ka 2019. gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada otro ceturksni, Latvijas IKP apjoms, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem, pieauga tikai par 2,1%. Kā ierasts, tad neilgi pirms ekonomiskās izaugsmes datu publiskošanas savās prognozēs dalījās Latvijas lielāko komercbanku slavenākie analītiķi.
 
Man šķiet, ka centrālās varas politikas dēļ vārds «pašvaldības» Latvijā mirst. Kāda tur vairs vietējā vara, ja to grasās aizvākt no cilvēkiem desmitiem kilometru tālumā? Kāda tur vairs vietējā vara, ja cilvēkiem tiek liegta iespēja deleģēt šajā varā cilvēkus, kurus viņi pazīst ikdienā un ar kuriem viņi var ikdienā polemizēt par to, kā šie ļaudis veic savus pienākumus? Kas tā par vietējo varu, ja šo cilvēkiem tuvo varas pārstāvju vietā tiek paredzēts tāds pašvaldību apjoms, kad vietējās padomes nebūs nekas vairāk kā no «augšas» regulēti ielikteņu grupējumi. Kā izpaudīsies reāla tautas pārstāvība vietējā varā? To es VARAM un Pūces kunga publiskajās izpausmēs pagaidām nolasīt nespēju.
 
Politiķi mēdz melot, jo ļaužu acīs gribas izskatīties godīgākiem un gudrākiem nekā citi un attiecīgi savus oponentus iztēlot par dumjiem neliešiem. Ir arī tāda patoloģiska tīšas un apzinātas melošanas forma, ka politiķis to dara sīkmanīgi, pat nekādu dižo labumu sev negūstot, labi zinot, ka runā nepatiesību un jau ļoti drīz var tikt atmaskots. Un tomēr laikam fleitēšana ir tik ļoti asinīs, ka cilvēks nekādi nespēj sevi bremzēt un no tās atturēties. Jaunās konservatīvās partijas (JKP) politiķis Krišjānis Feldmans RīgaTV24 paziņoja, ka «mēs neesam atkarīgi no kaut kādiem sponsoriem».
 
31. jūlijā laikrakstā Diena publicēta intervija ar Latvijas Preses izdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieku Guntaru Līci. Uz jautājumu «Vai nav tā, ka pašreizējā valdība ir izteikti tendēta iznīcināt latvisko informatīvo telpu? Latvijas Radio nedod naudu, Latvijas pastam nekompensē ar preses izplatīšanu saistītos zaudējumus, tā apzināti pakļaujot vietējās avīzes un žurnālus bankrotiem, jo tie vieni nevarēs nosegt augstās piegādes izmaksas. Uz tā fona – televīzijā jau tagad dominē Krievijas kanāli, bet mazumtirdzniecībā plaši pārstāvēti kaimiņvalstī izdotie preses izdevumi» viens Latvijas izdevēju līderiem atbildēja: «Jā, viņi acīmredzot grib iznīcināt vietējo informatīvo telpu...»
 
Nesen piedalījos skolām, izglītības sistēmai veltītā diskusijā, no kuras vairākas tēzes vēlos te izcelt. Pirmā – ja jau nerimti tiek apgalvots, ka pie mums Latvijā «nauda seko skolēnam», tad kāpēc šai naudai neseko tāda pedagoģiskā darbība, kura top pielāgota katram skolēnam individuāli? Vērtējot konkrētu praksi, tika sacīts, ka mēs bērniem savā skolā «sniedzām to, veidojām viņus ar to, kas katram no viņiem vislabāk atbilst». Atklāti sakot, Latvijas izglītības sistēmā tās kopumā (!) es šādu «naudas sekošanas» atdevi nesaskatu. Nesaskatu sistēmas vēlmi, tās ieinteresētību katra skolēna tapšanā par laikmetīgu cilvēku visās cilvēka pozitīvās izpausmēs. Veidot personību, kura spēs būt veiksmīga pasaulē.
 
Aizvakar ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) negaidīti samazināja bāzes procentu likmi par 0,25 procenta punktiem. Iepriekšējo reizi ASV FRS procentu likmes samazināja vairāk nekā pirms desmit gadiem, kad ASV un globālā ekonomika nonāca tik dziļā ekonomiskā krīzē, kāda nebija piedzīvota kopš 20. gadsimta trīsdesmitajiem gadiem. Tas nozīmē, ka ir vērojamas tendences, kuras liecina, ka tuvojas ļoti bīstama ekonomikas lejupslīde, un ASV FRS īsteno preventīvus pasākumus, lai aizsargātu ASV biznesa intereses. Reaģējot uz ASV FRS lēmumu, procentu likmes nekavējoties samazināja arī Brazīlijas Centrālā banka, bet Eiropas Centrālās bankas vadība paziņoja, ka varētu līdzīgu lēmumu apsvērt jau šī gada septembrī.
 
Trešdien Stradiņa slimnīca saņēma telefona zvanu ar brīdinājumu, ka tur novietos spridzeklis. Pieaicinātie psihologi, izvērtējot sarunas ierakstu, atzinuši, ka draudi esot jāuztver kā pietiekami nopietni. Tāpēc pieņemts lēmums no slimnīcas evakuēt pacientus un darbiniekus. Vēlāk gan nekāds spridzeklis netika atrasts.
 
Ar gandarījumu raugos uz Konkurences padomes rīcību, ierosinot lietu par dominējošā stāvokļa ļaunprātīga stāvokļa izmantošanu, vienam uzņēmumam faktiski cenšoties sagrābt monopola stāvokli Rīgas atkritumu tirgū.
 
Valdības pretrunīgās iniciatīvas alkoholisko dzērienu tirdzniecības jomā mulsina un neļauj saprast šīs valdības rūpi – vai tai vairāk rūp nauda, bauda vai cilvēku veselība.
 
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija (JKP)) turpina savu kursu izpalīdzēt Šveices advokātam Rudolfam Meroni, kam ļoti vajadzēja dabūt nost no ceļa Latvijas dzelzceļa vadību, jo tā traucēja dabūt dažus labumus, kas šveicietim nepienākas.
 
Viens no populārākajiem Latvijas videoblogeriem, kura uzņemtajiem sižetiem interneta vietnē Youtube gandrīz vienmēr ir vairāk par 100 000 skatījumu, ir motoblogeris ar segvārdu PilotZX6R. Braucot uz motocikla, viņš visu filmē ar pie ķiveres piestiprinātu videokameru un stāsta par dažādiem ar motocikliem un motobraukšanu saistītiem piedzīvojumiem. Bet ne tikai par to. Viņš stāsta arī par dzīvi dzimtajā Latvijā un Rīgā. Tā kā viņš savos sižetos runā krieviski, viņa skatījums iegūst īpašu nozīmi, jo viņa auditorija pārsvarā ir ārpus Latvijas dzīvojošie krievvalodīgie.
 
Apsverot jaunā kultūras ministra Naura Puntuļa publiskās izpausmes, man tomēr šķiet, ka viņš grasās būt tik vien kā «nozares» ministrs. Man ar to nepietiek. Man ar to pietiktu, ja pārējie valdības ministri spētu radīt valstī pietiekamu, aptverošu kultūrpolitikas kontekstu. Viņi to nespēj. Vai varbūt jūs domājat, ka tādas lietiņas kā korupcija, valsts varas izmantošana savtīgos nolūkos, tas, ka teju pusmiljons Latvijas ļaužu ir emigrējuši, nav Latvijas kultūrpolitikas rezultāts? Es pagaidām neko nepārmetu Puntuļa kungam, bet klapes uz viņa acīm man arī negribas redzēt.
 
Dzelzceļa jomā pēdējā laikā notikuši būtiski notikumi. Daļa no VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes nolēmusi atkāpties un noslēgts līgums par jaunu elektrovilcienu piegādi. Lai arī notikumi ir būtiski, tos var uzskatīt tikai par sākumu saukļa “Dzelzceļš kā pasažieru pārvadājumu mugurkauls” īstenošanai.