Viedokļi

Jau pirms 12 gadiem Tomas Frīdmans (Thomas L. Friedman) teica, ka mūsdienu pasaule ir kļuvusi plakana. Tas lielā mērā ir saistīts ar to, ka tajā labi darbojas loģistikas un transporta sistēmas: cilvēki un preces efektīvi nokļūst no punkta A uz punktu B. Kā cilvēku ieradumi ietekmē transporta sistēmu, kā transporta sistēmu veidotāji cenšas mainīt cilvēku paradumus, kas sagaida Latvijas tranzīta nozari un kādiem transporta uzņēmumiem izdosies attīstīties, pārrunājām intervijā ar Transporta un sakaru institūta (TSI) profesoru Igoru Kabaškinu.
 
Atverot Latvijas Zaļās partijas (LZP) interneta mājaslapu, redzam divus stārķus, pēc tam zeltainas vārpas, pēc tam vēl Rīgas pilsētu ar Pēterbaznīcas gaili priekšplānā. Lasām, ka “ZZS iebilst pret politiskajām kvotām pašvaldību investīciju projektu vērtēšanā”, “ZZS pārstāvji Jelgavā tiekas ar iedzīvotājiem”, kas ir vecu ziņu virsraksti no aprīļa. Ja ticētu LZP mājaslapai, partija joprojām atrodas Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sastāvā.
 
Somijas prezidents Saulis Nīniste un premjerministre Sanna Marina izplatījuši oficiālu paziņojumu par nekavējošu iestāšanos NATO. Plānots, ka Somijas parlaments apstiprinās šo lūgumu svētdien un attiecīgs dokuments tiks iesniegts NATO. Gaidāms, ka arī Zviedrija šajās dienās sekos šim piemēram.
 
Inflācija Latvijā strauji tuvojas 20%, un rudenī, sākoties jaunajai apkures sezonai, šis rādītājs tikai turpinās pieaugt.
 
Pasaule labprāt atkārto Vācijas bijušās kancleres Angelas Merkeles reiz teikto, ka Kremļa saimnieks Putins esot zaudējis saikni ar apkārtni un dzīvojot paralēlā realitātē. Visas pazīmes liecina, ka tā arī ir, taču izskatās, ka paralēlā realitātē dzīvo ne tikai viņš. Arī Francijas prezidents Emanuels Makrons.
 
Latvijai lemjot nojaukt tā dēvēto uzvaras pieminekli Pārdaugavā, Satversmes aizsardzības birojs (SAB) saskata vairākus riskus no Krievijas puses, tostarp iespējamas provokācijas un kiberuzbrukumus.
 
Jaunais politiskais piedāvājums: Tavars – Smiltēns – Sesks – Šmits un virs viņiem visiem, lai piedod vārdos nenosauktie, – jaunais nācijas tēvs Uldis Pīlēns, izskatās pietiekami iespaidīgi. Vismaz pagaidām šis uznāciens ir 14. Saeimas vēlēšanu lielākā intriga.
 
Karš Ukrainā strauji mainījis līdzšinējos enerģētikas politikas virzienus. Akadēmiskiem pētījumiem vairs nav laika, līdzšinējie lēmumi kļuvuši neaktuāli, un rīcībai, lai atteiktos no Krievijas gāzes, jābūt nekavējošai.
 
Jauniešu veidotās kustības “HerValue” mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību mārketinga trikiem, kurus izmanto apģērbu tirgotāji, kā arī pievērst uzmanību ķermeņa kā vērtības aizmiršanai.
 
Latvijas Zaļā partija (LZP), Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija, biedrība ”Liepājnieki” un uzņēmējs Uldis Pīlēns izlēmuši veidot jaunu politisku platformu, Saeimas vēlēšanās šā gada rudenī startējot apvienotā sarakstā.
 
9. un 10. maija notikumi pie okupācijas pieminekļa atklāja to, ko daudzi nojauta, bet kam līdz pat pēdējam negribēja ticēt. Latvijā dzīvo visai apjomīga 5. kolonna, savukārt valsts vara varbūt spēj būt stingra un apņēmīga mierīgos apstākļos, bet ir pilnīgi apjukusi un bezpalīdzīga krīzes situācijā.
 
Kopš piektdienas Latvijā iznāk “Novaja gazeta” Eiropas izdevums, kas tiek izdots sadarbībā ar izdevniecību “Rīgas viļņi”. “Novaja gazeta”, kuras redaktors ir Nobela prēmijas laureāts Dmitrijs Muratovs, bija spiesta apturēt darbu Krievijā, jo pēc šīs valsts sāktā kara pret Ukrainu objektīvam masu mediju darbam tika noteikti neizpildāmi nosacījumi. Tie izpaudās cenzoru prasībā nesaukt lietas īstajos vārdos – nesaukt karu Ukrainā par karu, bet par “speciālo militāro operāciju”. Laikraksta žurnālistiem uzturēties Krievijā ir kļuvis pazemojoši, neciešami un bīstami.
 
Maija sākumā aprit divi gadi, kopš “Neatkarīgā” no tipogrāfiski iespiesta laikraksta pārtapa par kvalitatīvu digitālo dienas laikrakstu. Šajā laikā mēs vairāk nekā divas reizes palielinājām “Neatkarīgās” auditoriju. 2022. gada martā, atbilstoši “Google Analytics” uzskaitei, tikai “Neatkarīgo” apmeklēja 620 tūkstoši unikālo lietotāju.
 
Viens no 9. maija “svinību” sausā atlikuma iznākumiem ir “Attīstībai/Par!” vārdu nesošā politiskā spēka patiesā nosaukuma izkristalizēšanās. Starp apzīmējumiem – gļēvuļu vai liekuļu partija – pārliecinoši uzvarējis pirmais.
 
Frakcijas “Saskaņa” deputāti iesniedza izskatīšanai Saeimā grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kuri paredz samazināt PVN kompensējamajiem medikamentiem no 12% līdz 5%.
 
Es nezinu, kurš deva rīkojumu tam traktoristam nošķūrēt ziedu klājienu pie pieminekļa, bet viņš ir nelietis. Un provokators. Viņš ir aizskāris cilvēku cieņu zemiskā veidā. Viņš ir parādījis, ka šie cilvēki viņa acīs nav nekā vērti. Tēlaini izsakoties, viņš ir nošķūrējis šos cilvēkus no sava ceļa. 
 
Vakar Rīgā bija vērojama kārtējā Latvijas valsts pazemošana – rašisti ar Mamikinu priekšgalā demonstrēja, kurš šeit noteicējs. Latvijas valsts vara, dažādu kaprānu iedvesmota, darīja visu, lai tikai nesabojātu svētku sajūtu daudzajiem 9. maija “svinētājiem”.
 
Ir pienācis laiks spert soli uz priekšu, lai kļūtu par vienu vienotu sabiedrību. Ir pienācis laiks visiem Latvijas iedzīvotājiem pieminēt II pasaules kara upurus un nacisma sagrāvi 8. maijā.
 
Valdība nupat ir pieņēmusi konceptuālu lēmumu uz laiku – no 1.jūlija līdz 2023.gada beigām - atteikties no obligātā biodegvielas piejaukuma. Šoreiz, tāpat kā kovida krīzes laikā, valdība demonstrē nekonkrētību un lēmumu pieņemšanas haosu. Vārda tiešā nozīmē.
 
Nav tik būtiski, kurā datumā nožuva tinte uz kapitulācijas akta. Svarīgi, ka 1945. gada maijā karš bija beidzies. 
 
Šo rakstu uzrakstīju un publicēju 2012. gadā. Tā noslēgumā ir Bulata Okudžavas dzejolis „Бери шинель - пошли домой”, ko veltu visiem krievu karavīriem Ukrainā. Bet pats raksts savu aktualitāti pārlieku nav zaudējis arī šodien.
 
Ventspils dome 5. maijā pieņēma lēmumu iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā, lai panāktu “ostu reformas” atcelšanu.
 

Komentētākie