Viedokļi

Pēcsvētku Saeimas sēde sākās ar simbolisku aktu – ar deputāta mandāta atjaunošanu Jurim Pūcem. Šis melos un blēdībās pieķertais politiķis aizvadītajā nedēļā bija spiests atkāpties no vides un reģionālās attīstības ministra amata un tagad atgriežas vietā, kur meļiem un krāpniekiem ir vēlētāju dota aizsardzība – deputāta mandāts. Tas, ka šis mandāts iegūts, atrodoties partijā, kura tiek turēta aizdomās par finansēšanas noteikumu pārkāpumiem – “Latvijas attīstībai”, šajā gadījumā nespēlē nekādu lomu, jo frāze – “par mani ir balsojuši tik un tik tūkstoši” joprojām skan pārliecinoši, lai gan arī šīs vēlētāju balsis izmānītas, melojot un krāpjoties, tieši tāpat kā Vecrīgas auto stāvvieta kādai pagaidām vēl nenoskaidrotai personai. Balotējoties par deputātu, Pūce taču sevi nepozicionēja kā meli un krāpnieku, kāds beigu beigās izrādījās.
 
Vienā no Latvijas iekšpolitikas segmentiem, kurā saplūdusi partija „Latvijas attīstībai” un kustība „Par!”, pašlaik vērojama diezgan nopietna „varastrīce”.
 
Partiju jeb politisko organizāciju dzīvi un darbus regulē visādi likumi – Politisko partiju likums, Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums un vēl ir arī Krimināllikums, kas paredz pat ļoti skarbus sodus par partiju finansēšanas likuma pārkāpumiem.
 
Interneta žurnāls “Puaro” publicējis Latvijas ietekmīgāko cilvēku – Top 10. Uzreiz jāsaka, ka ikviens šāds – ietekmīgāko, gudrāko, labāko, skaistāko utt. saraksts ir jāvērtē kritiski, jo ir stipri subjektīvs, turklāt nekad nevar zināt, kādi ir šādu sarakstu tapšanas motīvi. Lai arī šis konkrētais “reitings” ir samērā šauras cilvēku grupas (varbūt pat viena cilvēka – Jurģa Liepnieka) skatījums uz Latvijā notiekošo, arī tas ir zināmas analīzes vērts, jo, atšķirībā no citām valstīm, kurās līdzīgi ietekmīgāko personu reitingi tiek publicēti regulāri, Latvijā līdz šim tādu sarakstu veidošana nav bijusi populāra.
 
Vēl pirms dažām nedēļām šķita, ka apvienība “Attīstībai/Par!” (AP) ir uz viļņa un daudz netrūkst, lai piepildītos partijas “Latvijas attīstībai” īpašnieka Edgara Jaunupa (Māra Mičerevska apzīmējums) nupat partijas kongresā skaļi izteiktais sapnis par premjera krēslu savam bērnības draugam – skolas un studiju biedram – Jurim Pūcem. No neaptveramajām iespējām, kas šādā situācijā pavērtos, Jaunupam aizrāvās elpa un kongresa tribīnē aizlūza balss. Taču tagad šie saldie sapņi draud sabirzt smalkās drumstalās, un visa tik ilgi un rūpīgi būvētā konstrukcija tiek pakļauta nežēlīgai stipruma pārbaudei (kā teiktu banku sistēmā – stresa testam).
 
... Marija izslējās, mazliet pacēla zodu, viņas acīs nozibsnīja izaicinājums, un viņa sāka dziedāt: „Nevis slinkojot un pūstot...” Tas bija senos laikos: pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, Jūrmalā, svinot vārda dienu Aleksandram, kam šis godamirklis ierakstīts kalendārā 18. novembrī. Marija bija liela dziedātāja, balss skanēja vareni, bet es toreiz vēl īsti nesapratu, kāpēc tikpat lielie dziedātāji – Arturs, Dainis, Andrejs un viņu sievas, - nesteidzās pievienoties Marijas balsij...
 
14. novembrī, Latvijas Televīzijas (LTV) un arī Replay.lv ēterā bija skatāms otrais koncerts rudens ciklā “Koncerts Z studijā” – šoreiz uzstājās grupa “Triānas parks”. Šis cikls tika aizsākts pirmās koronizācijas laikā pavasarī un guva itin labas publikas atsauksmes. Bet – aizsākts, atsākts vai… aizlienēts?
 
Demisionējušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce („Attīstībai/Par”) mēģinājis glābt no negoda personu, kura izmantoja „Rīgas satiksmes” autostāvvietu atļauju. Šī persona varētu būt Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) sekretariāta direktore Zaiga Pūce – izanalizējot publiski pieejamos faktus un uzklausot liecinieku liecības, secina Neatkarīgā.
 
Tagad tas ir jau piemirsies, bet 6. Saeimas laikā tika pieņemts “puspagrabu” likums, ar kuru tika aizliegts ierīkot spēļu zāles un kazino pagrabos un puspagrabos. Šis likums bija klaji rakstīts viena spēļu biznesa grupējuma interesēs, lai palīdzētu tam piesmacēt konkurējošu firmu, kurai pagrabos bija spēļu zāles.
 
Latvijas katoļu baznīca ir sākusi ticības popularizēšanas projektu “Tiecības”, kurā par vienu no sejām izraudzīts Jaunās konservatīvās partijas politiķis Jānis Bordāns.
 
Jau aizpagājušā nedēļā aizsācies Māra Mičerevska “uzbrauciens” partijai “Latvijas attīstībai” ceturtdien noslēdzās (?) ar Vides un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces demisiju. Līdz ar to Rīgas domes deputāts Mičerevskis savā CV varēs ierakstīt ne tikai filmēšanos postironijas garā uzņemtajā filmā “Kriminālās ekselences fonds”, bet arī ministra gāšanu, kas, atzīsim, ne katram ir pa spēkam.
 
Ceturtdien pēcpusdienā tika izplatīts paziņojums par Jura Pūces atkāpšanos no vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra amata. Partijas „Latvijas attīstībai” mājaslapā parādījās Pūces paziņojums, kurā viņš ber sev pelnus uz galvas, paužot, ka pieļāvis kļūdu, ka viņam ir kauns partijas, ģimenes, draugu un sabiedrības priekšā, jo esot kļūdījies Rīgas pašvaldības autostāvvietu jautājumā un patiesi izdarījis ļoti neveiksmīgu izvēli ‒ maldinājis savus kolēģus un Latvijas sabiedrību.
 
Baltkrievijas simboliskā līdere – Svetlana Tihanovska Rīgā bija jau septembrī, bet toreiz tikās vienīgi ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. Šoreiz viņas vizīte ir jau ar daudz plašāku vērienu. Viņa tikās gan ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, gan premjeru Krišjāni Kariņu.
 
Vakar pēcpusdienā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce paziņoja par atkāpšanos no amata. Vakar ministrs prezentēja pašvaldību reformas ģeotelpiskās plānošanas platformu, kuras laikā izteicās, ka "virzot pašvaldību reformu, ministrija īstenoja datos balstītu reformas modeli. Jaunā platforma ir vēl viens atbalsta rīks ‒ vienkopus pieejama uz datiem balstīta informācija, ko ministrija piedāvā izmantot pašvaldībām, apvienošanās procesa ietvaros izstrādājot savus attīstības scenārijus un pieņemot teritorijas attīstībai labākos iespējamos lēmumus”.
 
Lāčplēša diena Rīgā sākās ar jaunās pilsētas vadības gluži vai revolucionāru soli – uz Čaka/Marijas ielas gandrīz visā tās garumā (no Elizabetes ielas līdz Ērgļu ielai) tika izveidotas velojoslas. Arī Neatkarīgā nogāja gar šo ielu abos virzienos no viena gala līdz otram.
 
Armēnijas smagā sakāve karā pret Azerbaidžānu ir vēl viena jaunā laika iezīme. Kad jūs pēdējo reizi esat dzirdējuši, ka par kādu valsti teiktu – tā ir smagi sakauta un kapitulējusi karā ar citu valsti? Gadu desmitiem par jebkuriem starpvalstu saasinājumiem tika skandēta formula, ka “šim konfliktam nav militāra risinājuma. Tas jārisina sarunu ceļā”. Izrādījās, ka tā nav patiesība. Izrādījās, ka tā ir vēlmju domāšana. Nelietosim eifēmismu – militārs risinājums, bet gan tā precīzo apzīmējumu – karš. Izrādījās, ka tas ir ātri un efektīgi.
 
„Ilzes Znotiņas vadībā Latvijas banku sistēma kļuvusi ne tikai klientam nedraudzīga, bet arī bīstama, jo naudu, ko viņš tur ielicis, ar vienu rīkojumu var arestēt. Par ko? A, ne par ko,” intervijā Neatkarīgajai stāsta advokāte Daiga Siliņa. Viņa ir arī autore traģikomiskam salīdzinājumam, ka pašlaik notiekošais finanšu uzraudzības jomā atgādina sarkano teroru. Uz to uzreiz ar žēlabu Zvērinātu advokātu padomē vērsās Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšniece Ilze Znotiņa. Viņa bija sarūgtināta par metaforu, ka banku sistēmā redzamais atgādina visdrūmākos padomju laikus. Zvērināto advokātu padome visā nopietnībā izskatīja Znotiņas iesniegumu, bet nekādas sankcijas pret Siliņu neuzsāka. Jo tas, ko saka Siliņa, ir viedoklis, un laikam jau šādam viedoklim ir arī pamats.
 
Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Jānis Dombrava aicina Latvijas politiķus nesteigties ar atbalsta izrādīšanu jaunievēlētajam ASV prezidentam. “Amerikāņi pieņem lēmumu, kurš būs viņu prezidents. Sagaidīsim oficiālos rezultātus un sadarbosimies ar jaunievēlēto administrāciju, aizstāvot Latvijas intereses,” sociālajā vietnē twitter raksta deputāts.
 
Tāpat kā toreiz 1919. gadā, arī mūsdienās valsts drošība ir atkarīga no to pilsoņu skaita, kas ir gatavi šaut nost sliktos. Nu tā, ka pavisam beigti. Ja 1919. gadā vairāk būtu tādu pilsoņu, kas gatavi uz ežiņas galvu likt, nevis šaut nost krievus, vāciešus un visus pārējos bermontus, kas nu tur vēl nāca pakaļ Rīgas labumiem, šodien mēs nedzīvotu brīvā un pārtikušā Latvijā.
 
11. novembrī LTV1 plkst. 22.10 notiks Dzintara Dreiberga filmas “Dvēseļu putenis” televīzijas pirmizrāde. Šīs filmas pirmizrāde kinoteātros notika 2019. gada 8. novembrī, un gada laikā to noskatījās jau vairāk nekā 250 000 skatītāju. “Dvēseļu putenis” atjaunotās Latvijas kino vēsturē kļuva par visu laiku skatītāko filmu Latvijas kinoteātros, pārspējot pat tādus Holivudas grāvējus kā Džeimsa Kemerona 1997. gadā uzņemto filmu “Titāniks” (Titanic) un tā paša Džeimsa Kemerona 2009. gadā uzņemto zinātniskās fantastikas filmu “Avatars” (Avatar).
 
Tas, ka valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa (JV) uzticamās gvardes briljantcietajās rindās ieviesies kariess, nav nekas neparasts: acīmredzot kāda krūtīs ierunājās sirdsapziņa, un šis „kāds” sagribēja izstāstīt, ka piektdienas tamborētāju pulciņa lēmums par kārtējā valstiskā nokdauna ieviešanu nebija nemaz tik vienbalsīgs, kā to publiski mēģināja iztēloties premjers. Pa kariesa izgrauzto caurumu pasaulē izplūda ne visai patīkama patiesība...
 
Aizvadītajā nedēļā, kad pasaules informatīvajā telpā plosījās vētrainas kaislības par un ap ASV prezidenta vēlēšanu rezultātiem, arī mūsmājās bija vērojama neliela politiska vētriņa. Tiesa, aizsteidzoties notikumiem priekšā, tā gan beigās izrādījās drīzāk vētra ūdens glāzē, bet dažkārt arī tādas spēj izraisīt negaidītas politiskās sekas.