Viedokļi

“Rīga paliek arvien melnāka,” apgalvo gan rīdzinieki, gan arī galvaspilsētas viesi. Protams, ne visi. “Nebūsim tik pesimistiski,” atbild Saeimas deputāts Gunārs Kūtris (ZZS), Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs. Aicinājums, protams, jauks, tomēr paliek šķērmi ap dūšu, redzot dienvidzemju indivīdu skaita pieaugumu Rīgas ielās. Un ja vēl iedomājamies, ka Rīgā ir pielāgotas telpas, kur šie indivīdi var piekopt savu tā dēvēto reliģiju – tad ir vēl šķērmāk. Kāda šobrīd ir situācija ar migrantiem?

Statistiķa Jāņa Hermaņa publicētais Latvijas iedzīvotāju vecumstruktūras grafiks ir izraisījis kārtējo satraukuma vilni par iespējamo pensijas vecuma sliekšņa paaugstināšanu. Atsevišķi politiķi (priekšvēlēšanu laikā nesauksim viņu uzvārdus) pat pamanījušies publiski paziņot, ka pensionēšanās vecuma paaugstināšana esot neizbēgama.

Svētdien veiktais Ukrainas vadīto FPV dronu uzlidojums četriem Krievijas lidlaukiem tālu valsts iekšienē un liela skaita stratēģisko bumbvedēju iznīcināšana vērtējama ne tikai kā ārkārtīgi sekmīga speciālā militārā operācija, bet arī kā iespējamais lūzuma punkts kara gaitā.

“Par notikušo ir uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 230. panta 3. daļas. Iesaistītās personas ir noskaidrotas, tiek skaidroti notikušā apstākļi,” interesentus sausi informēja Valsts policija, norādot, ka kriminālprocess sākts par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, ja tas izdarīts publiskā vietā vai nepilngadīgā klātbūtnē. Tūlīt būs jau pagājušas divas nedēļas kopš 21. maijā notikušā pretīgas vardarbības akta, no policijas puses dzirdams vien klusums, un sabiedrības interese par notikumu ir noplakusi: acīmredzot tādēļ, ka vairums necer uz lietas taisnīgu atrisinājumu un vainīgo personu sodīšanu.

Svarīgi ir uzsvērt ražošanas investīciju nozīmi savstarpējo investīciju apjomā, jo tas stiprina ekonomisko sadarbību un rada jaunas darba vietas, “nra.lv” norāda Igaunijas ekonomikas un rūpniecības ministrs Erki Keldo

Ideja Iedzīvotāju ienākumu nodokļa likumā iekļaut skolēnu mācību uzņēmumus (SMU) ir nākusi, protams, no “progresīvo” frakcijas – tā atzina Saeimas deputāts Andris Šuvajevs (Pro). Tas nozīmē, ka skolēnu mācību uzņēmumiem, ja to ieņēmumi sasniegs 3000 eiro, būs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem un jāsāk maksāt iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN).

Trauksmes signāls atnāca no Jūrmalas. “Jaunā balsu skaitīšanas programma regulāri “uzkaras”, nav iespējams saskaitīt balsis elektroniski, acīmredzot mums nāksies to darīt ar vecajiem paņēmieniem, proti, skaitīt “ar rokām”,” stāsta Aivars Griķis, Jūrmalas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs. “Bet kā skaitīšanas rezultātus pēc tam juridiski noformēt? Baidos, ka partijām būs iemesli tiesāties par vēlēšanu rezultātiem.”

Ne tik tālā pagātnē citās valstīs ir bijuši gadījumi, kas stipri atgādina to, kas, iespējams, gaida mūsu nacionālo aviokompāniju “airBaltic”. Bankrotēja milzīgā Itālijas nacionālā aviokompānija “Alitalia”, bankrotēja Ungārijas karoga lidsabiedrība “Malev”, taču Latvijas valsts teju punkts punktā ir atkārtojusi līdzīgus gājienus – grūdusi iekšā “airBaltic” aizvien vairāk un vairāk nodokļu maksātāju naudas, vienlaikus atstājot novārtā kapitālsabiedrības uzraudzību. Valsts kontrole šonedēļ nāca klajā ar secinājumu, ka uzraudzība ir bijusi nekāda.

Jaunākie partiju reitingi Rīgā liecina: lai arī deputātu vietu sadalījums pa partijām nākamajā Rīgas domē (RD) vēl nav zināms, viena lieta ir neapstrīdama – 7. jūnija vēlēšanās Rīgā pārliecinoši uzvarēs “Latvija pirmajā vietā” (LPV). Tiesa, tas vēl nenozīmē, ka viņi būs pie varas. Pastāv varbūtība, ka arī ar visu šo savu uzvaru LPV var palikt opozīcijā.

Igaunija mūs atkal apsteidz, šoreiz – ar dronu mācību. Igaunijas valdības koalīcijas līgumā paredzēts, ka vidusskolās valsts aizsardzības mācību programmā tiks iekļautas mācības par droniem un katra skola, kurā tiek apgūta valsts aizsardzības mācība, saņems savu dronu komplektu – par to vēsta interneta vietne “balticsentinel.eu”. Igaunijas izvēli par labu dronu mācībai komentē ģenerālis Raimonds Graube, bijušais aizsardzības ministrs, Ziemeļeiropas politikas centra domnīcas direktors Artis Pabriks un Jaunsardzes centra direktors pulkvedis Valts Āboliņš.

Ekonomikas ministrs un pārtikas tirgotāji parakstījuši memorandu par pārtikas cenu samazināšanu. Tirgotāji ir apņēmušies cenas samazināt paši, lai pār viņu galvām nenāktu negodīgas konkurences apkarošanas likuma bardzība.

Ziņa, ka Dānijā plāno paaugstināt pensijas vecumu līdz 70 gadiem, arī Latvijā daudziem lika satraukties. Jau tagadējais vecuma pensijas slieksnis – 65 gadi – šķiet nepelnīti augsts. Vēl jo vairāk tāpēc, ka daudzviet jau pēc 50 gadu vecuma sasniegšanas un pat jaunākiem atrast darbu nav viegli. Sanāk, ka de iure pensijā vari iet no 65 gadu vecuma, bet de facto jau 50 gados darba tirgū jūties kā pensionārs.

Man ir jautājuši, kāpēc savos rakstos lietoju tādu apzīmējumu kā “politiskā šķira”. Ko es ar to domāju? Īsā atbilde: tādā veidā latviskoju populāro anglicismu “isteblišments”. Izvērstāka atbilde būtu: tas ir sabiedrības slānis, kurš saņem visdažādākās valsts privilēģijas saistībā ar tuvību valsts pārvaldes sistēmai.

Zemāk par zāli, klusāk par ūdeni – acīmredzot tāds patlaban ir Tiesībsarga biroja darbinieku un pārpalikušās vadības rīcības modelis, ja lūkojas uz notiekošo šajā institūcijā. Nekādu publisku skaidrojumu, nekādas analīzes. Varbūt arī nekas nenotiek Tiesībsarga birojā – vienkārši nav priekšnieka, bet visādi citādi viss ir kārtībā? Mēģinām šķetināt situāciju ar sociologu Aigaru Freimani un Saeimas deputātu, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sekretāru Didzi Šmitu (AS).

Pavirši raugoties, varētu šķist, ka priekšvēlēšanu kampaņa Rīgā cirkulē ap pašpasludinātā (bet ļoti mazticamā) “nākamā mēra” Aināra Šlesera cīņu ar pašreizējo Rīgas mēru Vilni Ķirsi. Buldozers ar lāpstu nostumj malā ķirsi. Lai gan, visticamāk, ne viens, ne otrs nebūs nākamais Rīgas mērs. Tiesa, atšķirīgu iemeslu dēļ.

Tiesībsargs Juris Jansons ceturtdien, 22. maijā, neieradās Saeimā uz tiesībsarga gada ziņojuma nolasīšanu, jo apgalvoja, ka atrodas slimnīcā, bet par savu turpmāko atrašanos amatā domās, kad būs no tās izrakstīts. Tā bija jau piektā reize, kad Jansons neierodas Saeimā, kad tiek aicināts. Maija gadījums atjaunoja baumu vilni, kas nepārprotami norādīja uz kādu tautā populāru, taču augstām amatpersonām nepieņemamu aizraušanos. Par situāciju spriež politologs Juris Rozenvalds un psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs.

Tālajā 2008. gadā Eiropas Vairogdziedzera asociācija (ETA) 25. maiju pasludināja par Pasaules Vairogdziedzera slimību dienu (World Thyroid Day), un kopš 2010. gada šo dienu par atzīmējamu atzinušas arī Amerikas, Latīņamerikas, kā arī Āzijas un Okeānijas Vairogdziedzera asociācijas.

Saeima ceturtdien otrajā lasījuma pieņēma grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, kuru galvenais punkts – turpmāk Saeimas vēlēšanās varēs piedalīties tikai tās partijas, kuru rindās būs reģistrēti vismaz 1000 biedru līdzšinējo 500 vietā. Tāpat vairākkārt palielināts drošības naudas apmērs, kas jāmaksā, lai tiktu reģistrēts kandidātu saraksts.

Ceturtdien Saeima izskatīšanai komisijās nodeva Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) rosinātos likuma grozījumus, kas paredz rīkot pašvaldības referendumu par jebkuras jaunas kulta ēkas būvniecību, kas neatbilst Satversmē nostiprinātajām latviešu tradīcijām un kristīgajām vērtībām. Kaut arī grozījumos netika konkrēti minētas mošejas, skaidrs bija tas, ka runa ir tieši par šīm kulta celtnēm. Par situāciju spriež politologi Filips Rajevskis un Andis Kudors, kā arī katoļu priesteris dr. theol. Ilmārs Tolstovs.

Ekonomikas debatēs Saeimā 8. maijā finanšu ministrs Arvils Ašeradens (“Jaunā vienotība”) pauda, ka ekonomisko izaicinājumu laikā jāsašaurina valsts pārvalde. Nākamajos gados publiskajam sektoram jāietaupa vismaz 450 miljoni eiro. Ašeradens norādīja, ka varētu būt jāatsakās no atsevišķām funkcijām, jāapvieno kādas iestādes, kā arī, iespējams, jāapvieno atsevišķas ministrijas.

Šobrīd Latvijas sabiedrībai, uzsveru, visai sabiedrībai kopā, nevis valdībai, politiķiem vai Finanšu ministrijas ierēdņiem, jāatrod nepieciešamie līdzekļi mūsu valsts aizsardzības spēju stiprināšanai. Situācija, kopš ASV prezidenta amatā ir stājies Donalds Tramps, ir draudīga, jo uz ASV paļauties vairs nevar. Kur šo naudu atrast?

Vai tuvojošās pašvaldību vēlēšanas ir izgaismojušas līderus – cilvēkus, kuri parādījuši savas prasmes sabiedrības un procesu vadīšanā, cilvēkus, kuriem var uzticēties, tātad – arī balsot par viņiem? Ir līderi – menedžeri, viņi vada uzņēmumus vai projektus. Ir līderi kā morālie paraugi: cilvēki, kuru viedokli ņems vērā, jo viņi ar savu nevainojamo darbību ir nodrošinājuši panākumus. Ir līderi, kuri kaut kādā jomā atzīti par labākajiem, viņiem pat nav jāvada komanda, toties daudzi viņiem centīsies līdzināties. Par līderiem runā politikas analītiķis Mārcis Bendiks, sociologs Aigars Freimanis un politologs Andis Kudors.