Viedokļi

Rīgas domē (RD) jau atkal kārtējās jukas. RD Saskaņas un bloka Rīgai deputāti uzstāj uz pašvaldības vadītāja Oļega Burova (GKR) nomaiņu, savukārt opozīcija rosina no amata atstādināt arī abus vicemērus, lai Burova noņemšanas gadījumā nebūtu automātiska viņa aizstājēja. Kas viņiem atkal lēcies, ko viņi nevar sadalīt?
 
Latvijas iedzīvotāji pamazām sāk zaudēt pacietību un attieksmē pret politiķiem, jo īpaši valdošajiem, kļūst kritiskāki. Piedāvātās reformas, atlaišanas, epopeja ap Rīgas domes atlaišanu un nesaskaņas pašā domē nav devušas redzamu labumu nevienam no iesaistītajiem.
 
Skaidrīte Ābrama ir vadījusi Konkurences padomi jau astoņus gadus. Šis bija viņas otrais pilnvaru termiņš, un viņa varēja amatā būt vēl divus gadus. Taču šonedēļ viņa piepeši paziņoja, ka amatu pēc pašas vēlēšanās pamet un strādās vēl tikai līdz 15. aprīlim. Šāds Ābramas lēmums bijis pārsteigums ekonomikas ministram Ralfam Nemiro (KPV LV), kurš KP vadītāju uz atvadām apber ar komplimentiem, cik lieliska bijusi sadarbība un cik labi ar viņu varējis diskutēt par dažādiem tematiem.
 
Dažas piezīmes par konceptuālā ziņojuma “Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu” projektu
 
Pērnais gads manā uztverē liecina, ka viena no galvenajām Latvijas problēmām šogad būs valsts politikas, valsts pārvaldes valstiskā (!) kvalitāte. Jo pērn tā saucamo valstsvīru izdarības vairākās nozarēs (izglītība, veselība, reģionālā politika, tieslietas, arī zinātne...) raksturoja nevis profesionāls valsts mēroga vai vismaz savas atbildības nozares redzējums, bet tik vien kā pusprivātas vai partijiskas pozas un iegribas.
 
Viens no smieklīgākajiem tekstiem, kas pērn aizpeldēja pa ziņu lentēm, bija aptuveni tāds: Latvijas politiskajām partijām ir problemātiski veikt demokrātiskā sabiedrībā no tām sagaidāmās funkcijas, jo ir vērojama politisko partiju atkarība no privātiem ziedojumiem, kā arī finansējuma trūkums liedz tām profesionalizēties, proti, attīstīt darbu ar biedriem un teritoriālajām nodaļām.
 
20. decembrī skatījos BBC pasaules ziņas. BBC starptautisko ziņu TV kanāls ir pasaules līderis gan popularitātes, gan ietekmes ziņā. Viens no ziņu sižetiem bija par protestiem pret jaunākajām izmaiņām Indijas konstitūcijā, kuras paredz, ka uz Indijas pilsonību varēs pretendēt visi kaimiņvalstu bēgļi, kuri nav musulmaņi.
 
Decembrī interneta izdevums Re:Baltica publicēja materiālu, kurā norādīts uz dažu NA politiķu saistību ar Ukrainas bruņoto spēku bataljonu Azov. Atsevišķi avoti Rietumos, bet Krievijā jo īpaši, šī bataljona kaujiniekus apvaino nacistiskā pasaules redzējumā. Re:Baltica atkārto šīs insinuācijas, atstāstot atsevišķu personu fantāzijas par iedomātas valsts – Intermarum – izveidošanu.
 
Augstskolai "Turība" gadumija tika krietni sabojāta. Vadībai nu jālauza galva, kā tagad reaģēt, kad tās asociētā profesore ar savu publikāciju "Delfos" nevilšus patrāpījās ceļā ne tikai kareivīgai un bezgala paštaisnai, bet arī "faktiski oficiozai" žurnālistei.
 
Liela daļa iedzīvotāju, vismaz autovadītāji, jau pirmajās šā gada dienās sajuta akcīzes nodokļa paaugstināšanas radītās degvielas cenu izmaiņas, bet atklāsme par virkni citu 2020. gada izmaiņu daudziem vēl tikai priekšā. Viena no tām – pensiju 2. līmeņa uzkrājuma mantošanas iespēja, par ko plašākai sabiedrībai acīmredzot vēl maz informācijas.
 
Arī agrākos laikos ir pastāvējis varas centra un reģionu konflikts, taču tas tika risināts, daudzmaz turoties kādos nebūt likumības, veselā saprāta un loģikas rāmjos. Diemžēl pēdējā laikā centralizācijas tendences ir sākušas kāpt pāri katla malām un ir nosprausts kurss uz varas vertikāli pēc sliktākajiem austrumzemju paraugiem – voluntāri, uzspļaujot likumiem, Satversmei un Eiropas vietējo pašvaldību hartas principiem.
 
Jaunais gads ir atnācis. Vēl līdz nākamajai pirmdienai ir pēdējā lielā iespēja jau šogad realizēt veco apņemšanos – sākt jaunu dzīvi. Tomēr, visticamāk, cilvēces lielākā daļa vienkārši dosies savās ikdienas gaitās. Pasaules ritējums nemainīsies no tā, ka esam pārvarējuši gadumijas slieksni un salasījušies horoskopus, kas visiem sola pīrāgus. 2019. gadu noslēdzot, pļaujas laiks bija visādiem murgologiem un nākotnes pētniekiem. Kā par brīnumu, Nostradamu viņi šoreiz lika mierā. Laikam jau viņa teksti mūsdienu pareģiem ir pārāk sarežģīti. Tomēr aklā Vanga no aizmūžiem tika izvilkta. Ja atminamies iepriekšējo gadu it kā viņas vārdā publicētos vēstījumus, tad planētai Zeme šogad vajadzētu sākt lēnām atkopties no postoša atomkara, bet tukšajai Eiropai no musulmaņu iebrukuma sekām. Ar to arī visus apsveicu.
 
Šā gada 12. decembrī interneta izdevumā Re:Baltica tika publicēts materiāls trijās valodās – Kā NA biedri draudzējas ar Ukrainas galēji labējiem.
 
No daudziem dzirdu: premjera Kariņa (JV) Jaungada uzruna tālrādē esot bijusi «apbrīnojami tukša». Nevaru tam piekrist. Tieši otrādi: tā bija pārpilna ar dziļām atziņām un gaišiem solījumiem, piepildīta ar apskaužamu morālās un ekonomiskās situācijas izpratni.
 
Man personiski pērnais gads bija visai smags. Taču šķiet, ka gan man, gan vēl jo daudziem cilvēkiem pērno gadu krietni smagāku darīja arī valsts varas nesavāktība.
 
9. Saeimas koalīciju un Aigara Kalvīša valdību 2007. gadā iegāza ne tikai nepamatotā drošības likumu steidzamība, bet pamatā «jūra līdz ceļiem sajūta». Tā 9. Saeimas un Tautas partijas vadītās koalīcijas drīzo galu, kas sākās ar drošības likumu grozījumiem, kurus apturēja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, bet beidzās ar Saeimas atlaišanu referendumā, komentēja toreizējais koalīcijas deputāts, vēlākais premjers Māris Kučinskis.
 
Divdesmit astotajā decembrī Līgatnē notika atvadīšanās no Latvijas vēsturē nozīmīga cilvēka – Andreja Cīruļa. Atmodas sākumos, kad viņš vadīja laikrakstu „Padomju Jaunatne” (vēlāk „Latvijas Jaunatne”), tajā tika publicēti drosmīgi raksti, kas saliedēja latviešu tautu cīņā par neatkarību, par Tautas frontes dibināšanu, par latviešu valodas statusu pacelšanu, par Daugavas glābšanu, par Baltijas ceļu, par celšanos cīņai uz barikādēm, par karogu utt. Tādejādi laikraksts bezbailīgi aicināja tautu nebaidīties, bet celties Atmodai. Šis laikraksts toreiz ieguva visaugstāko rādītāju preses izdevumu vidū, jo tam uzticējās 68 % lasītāju. Pēc tam sekojošos laikos tāds rādītājs Latvijā vairs nav bijis. Iespējams šī laikraksta nozīme vēl nav pienācīgi novērtēta.
 
Šā gada janvārī pēc ilgām un mokošām cīņām beidzot tika izveidota jaunā valdība ar Krišjāni Kariņu (Jaunā Vienotība) kā premjeru, kas jau pašā saknē bija paradokss un dīvaini, jo viņa partija starp piecām valdību veidojošajām ir vismazāk mandātus ieguvusī un arī pats Kariņš nebija tas populārākais starp kandidātiem. Iznāca tāds kā animācijas filmiņas sižets, kur dāvana no Āfrikas lauvas pienākas visvājākajam zvēriņam mežā – zaķītim. Tagad zaķītis vairs nav zaķītis, bet megazaķis – ietekmīgs un populārs, jo prot katrā otrajā teikumā iepīt vārdu «korupcija» un katru trešo teikumu sākt ar vārdiem: «Vēlreiz atkārtoju…»
 
Smags ir bijis šis gads. Tas sava smaguma dēļ izvērties pat garāks nekā parasti atvēlētās 365 dienas.
 
Vēl dažas dienas, un četru skaitļu virtene, pēc kuras kristieši orientējas bezgalīgajā laika plūdumā, bezkaislīgi sasniegs jaunu robežu. Numerologi, par to varam nešaubīties, arī šoreiz gadskaitļu maiņā saskatīs īpašu nozīmi. Tomēr divnieku un nuļļu kombinācijai, visticamāk, jel kāda maģiska nozīme būs tikai mūsu prātos. Ierasti ausīs rīts, tas nesīs jaunu dienu.
 
Starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu gribas redzēt un cildināt tik vien kā Gaismu. Ko gan vēl vairāk vēlēt katram no Jums Jaunajā gadā visās Jūsu izpausmēs, ja ne Gaismu, ja ne prieku ik rītā un gandarījumu ik vakarā?
 
Visticamāk, jau nākamā gada 16. janvārī Saeima pieņems likumu par Rīgas domes (RD) atlaišanu. RD atlaišanas iniciatoru līdzšinējā rīcība liecina par viņu nesatricināmo pārliecību savai uzvarai.