Viedokļi

“Šodienas budžeta komisijā “Attīstībai/Par” kārtējo reizi parādīja, ka bija, ir un būs par azartspēlēm gan Rīgā, gan reģionos! Ar M. Bondara gādību tika izgāzts likumprojekts, kur 2. lasījumā bijām iebalsojuši pašvaldību daudz lielāku teikšanu par spēļu zāļu slēgšanu savās teritorijās.” Šādu ierakstu sociālajā vietnē “twitter” 15. jūlijā ievietoja viens no JKP līderiem Gatis Eglītis.
 
12. jūlijā Azerbaidžānas bruņoto spēku vienības pie Armēnijas robežas uzsāka provokatīvas darbības ziemeļrietumu virzienā. Par uzbrukumu mērķi kļuva civiliedzīvotāji, gāzesvads un rūpnīcas, ieskaitot ražotni, kurā top medicīniskās maskas, kas nepieciešamas cīņā ar Covid-19 pandēmiju.
 
Gatavojoties Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, Rīgas pagaidu administrācija ir pasniegusi rīdziniekiem un galvaspilsētas viesiem skaistu dāvanu – aiztaisījusi Tērbatas ielu visā garumā, lai ļaudis var priecīgi staigāt krustu šķērsu, iepirkties un pasēdēt kafejnīcās.
 
Ņemot vērā ar Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumu ieviešanu saistītās publiskās informācijas tiešo ietekmi uz sabiedrības veselību un drošību, vēlamies uzsvērt, ka Māra Krautmaņa publikācijās Jūsu interneta mājaslapā www.neatkariga.nra.lv , 16.07.2020. “Krišjānis Kariņš pieprasa no citiem to, ko neievēro pats!” https://neatkariga.nra.lv/komentari/maris-krautmanis-3/319714-krisjanis-karins-pieprasa-no-citiem-to-ko-neievero-pats un 17.07. 2020. “Krišjāņa Kariņa neētiskais masku karnevāls” https://neatkariga.nra.lv/komentari/319827-krisjana-karina-neetiskais-masku-karnevals paustā informācija satur nepatiesas ziņas, jo neatbilst Ministru prezidenta paustajai pozīcijai.
 
Aizvadītās nedēļas svarīgākais politiskais notikums bija Tērbatas ielas pārvēršana par gājēju ielu. Pagaidām gan tikai uz mēnesi. Kāpēc šis šķietami tikai pilsētvidi ietekmējošais pasākums manā skatījumā ieguvis tik būtisku politisko dimensiju, ka to uzskatu par nedēļas svarīgāko notikumu? Tāpēc, ka tieši ar šo pasākumu ir sācies Rīgas domes (RD) vēlēšanu maratons, kurš noslēgsies 29. augustā. Tas šobrīd ir nozīmīgākais RD vēlēšanu kampaņas elements, kurš iezīmē iespējamo Rīgas attīstības vektora maiņu, un kuru cenšas privatizēt viens konkrēts politiskais spēks.
 
Būšu nepopulāra un teikšu: mani neinteresē Tērbatas ielas atvēršana. Un neinteresē koncerti, tusiņi, ielu kafejnīcu piepildīšanās, pirkšana un pārdošana, proti, viss, kas tur notiek. Jo es dzīvoju ļoti tālu no šīs skaļās vietas. Vienīgi – jūtu līdzi cilvēkiem, kuriem tur jādzīvo. Bet varbūt arī nejūtu: iespējams, Tērbatas ielas atvēršana patīk tikpat daudziem, cik nepatīk. Neesmu veikusi aptauju, piedodiet.
 
15. jūlijā ASV prezidents Donalds Tramps parakstījis rīkojumu, pārtraucot īpašo labvēlības statusu ASV un Honkongas starptautiskajā tirdzniecībā. Kā paskaidroja ASV prezidents, no šī brīža ASV eksporta un importa noteikumi attiecībās ar Honkongu būs “tādi paši kā ar kontinentālo Ķīnu”.
 
Jaunais 21. gadsimts, tāpat kā 20. gadsimta sākums, iesācies ar paaugstinātām prasībām pret sociālo taisnīgumu, vienlīdzību un cilvēcisku cieņu vienam pret otru. Šīs prasības ir pašsaprotamas un cilvēkam raksturīgas. Diemžēl šī cilvēku dabiskā tieksme pēc taisnības kādā brīdī sāk šķist tik aizraujoša, mērķis tik tuvs un viegli sasniedzams, ka cilvēki sāk zaudēt veselo saprātu un tiek ierauti revolucionārā skurbulī. Pirms simts gadiem kreisie radikāļi ieguva varu Krievijā un 70 gadus terorizēja visu pasauli ar idejām, uz kuru altāra upurētas desmitiem miljonu cilvēku dzīvības. Tagad esam liecinieki tam, kā kreisie radikāļi cenšas sarīkot savu “piekto gadu” ASV.
 
„Kaimiņi reiz pasūdzējās vietējā pašvaldībā, ka es svētdienā pārāk skaļi atkritumu tvertnē esmu izbērusi pudeles,” pirms pāris gadiem šādu gadījumu man izstāstīja paziņa, kura dzīvo Vācijā. Toreiz tikai pasmaidīju, sak, ir nu gan smalkas ausis tiem vāciešiem. Redz, pudeles par skaļām! Bet nu „vainīgo” trokšņotāju pulkam tiek pievienoti arī motobraucēji.
 
Pēdējā laikā sociālo mediju vidē aizvien aktīvās darbojas ietekmētāji jeb influenceri, kuriem nereti ir liels skaits sekotāju. Influenceri jeb ietekmētāji stāsta arī par dažādiem produktiem vai pakalpojumiem, tādejādi reklamējot dažādas lietas. Biznesa augstskolas Turība studentes Anetes Bogdanovičas veiktais pētījums liecina, ka sociālo tīklu auditorija uzticas influenceru radītajam saturam, turpretim, 79% sociālo tīklu lietotāji norāda, ka, galvenokārt, uzticas cilvēkiem, kuriem seko sociālajos tīklos. Autore skaidro, kas ir influenceris un kā noteikt, vai ietekmētājs ir uzticams?
 
...Kad pirmo reizi iegāju Preses namā (1981. gada vasarā), mani fascinēja plašums, elpas brīvība un perfekcija: tā bija vieta, kur domāt, darīt, izpausties. Ar liftu uzbraucu 10. stāvā, līdz laikraksta „Padomju Jaunatne” redakcijai, aizgāju līdz galvenās redaktores Monikas Zīles kabinetam. Atvēru durvis, un tad arī sākās mana negaidītā, bet acīmredzot nolemtā gaita – būt par žurnālisti. Toreiz Preses nams bija jauna, moderna celtne. Tagad... Tagad zinu, ka Preses nams netiks nojaukts – kā varbūt bija domāts pirms dažiem gadiem. Preses namu pārveidos, tas dzīvos.
 
Uzreiz pēc tam, kad tika publicēti aģentūras SKDS pēc LTV un “lsm.lv” pasūtījuma veiktās Rīgas domes (RD) vēlēšanu aptaujas rezultāti, sociālajos tīklos parādījās neizpratnes pilni jautājumi – kāpēc tai partijai tik daudz, kāpēc tai tik maz? Kas par tiem vispār balsos? Citiem vārdiem, kas tie par nejēgām, kas piedalījušies šajā aptaujā un tik aplamas atbildes devuši. Vai tad tiešām nav skaidrs, ka vienīgā īstā un pareizā partija ir (ierakstīt vēlamo).
 
Viens no ierobežojumiem Covid-19 izplatības pieauguma apstākļos varētu būt sejas masku obligāta valkāšana visiem Latvijas iedzīvotājiem arī iekštelpās, trešdien intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
 
Valdībā iezīmējušās domstarpības. Kā parasti, par naudu. Naudu vajag vienmēr. Jo vairāk, jo labāk. Jautājums vienīgi – kur to ņemt? Par to arī strīds.
 
Krišjāņa Kariņa valdība izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas personā ir apņēmības pilna līdz šā gada 1. septembrim ne tikai slēgt, bet pārdot 700 atlikušo skolu ēkas, lai par iegūto naudu nopirktu planšetdatorus pilnīgi visiem Latvijā atlikušajiem 215 tūkstošiem skolēnu.
 
Citās valstīs visa veida specdienesti ir pakļauti parlamentārai kontrolei. Bet Latvija ir savā ziņā unikāla valsts, jo visaugstākā vara pēc būtības nepieder ne tautai, ne tās ievēlētiem priekšstāvjiem, bet Satversmes aizsardzības birojam (SAB), kurš kā pēdējā instance izlemj, kuru personu var vai nevar iecelt par premjeru, ministru vai augstu atbildīgu amatpersonu.
 
Latvija ir ES dalībvalsts, bet vienlaikus mēs robežojamies ar divām “trešajām” valstīm – Krieviju un Baltkrieviju. Latvijas austrumu kaimiņvalstis vienlaikus ir gan mūsu lielie ekonomiskie ieguvumi, gan arī zināmi riski, ņemot vērā autoritārās tendences abās Latvijas kaimiņvalstīs.
 
„Mēs tagad krājam naudu, lai nopirktu ziemai malku. Pateicoties pašvaldības pabalstam, iepirkām miltus un putraimus. Vīrs strādā pie saimniekiem, saņem algu, rudenī lēti iegādāsies kartupeļus. Jaunākā meita gatavojas iet pirmajā klasītē, puika būs jau septītajā. „Humpalās” dabūjām drēbītes, bija gluži jaunas. Par kādiem datoriem runā ministre? Par kādiem internetiem? Līdz tiem mums ir kā līdz kosmosam,” kādā nejaušā tikšanās reizē man stāsta sieviete. Viņas ģimene dzīvo laukos, viņa lūdz neizpaust savu vārdu: kaimiņi smiešoties.
 
Izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (Jaunā konservatīvā partija) vadītā ministrija (IZM) gatavojot izmaiņas Izglītības likumā, kas noteiks, ka attālināta mācīšanās ar viedierīču palīdzību turpmāk būtu viena no klātienes mācību formām, kā arī paredzēs, ka ierīce ar interneta pieslēgumu ir viens no individuālajiem mācību piederumiem, ko skolēnam nodrošina ģimene.
 
2006. gada 22. septembrī pret Rīgas valsts tehnikuma direktoru Daini Marku tika ierosināts kriminālprocess par kukuļošanu. Izmeklētājs 2006. gada 25. septembrī reģistrēja īpašumtiesību ierobežojumu vienpadsmit nekustamajiem īpašumiem, kas piederēja Markum, tos faktiski atsavinot (uzlika arestu). Šo lēmumu apstiprināja izmeklēšanas tiesnesis, un to nevarēja pārsūdzēt.
 
Pirms gada sēdēju Saeimas viesu sektorā un telpā ienāca toreiz vēl prezidenta amata kandidāts Egils Levits. Viņš bija manāmi apmulsis, varbūt pat bikls. Ar visiem, kas sēdēja pirmajās rindās, viņš tā garlaikoti sarokojās. Arī ar mani. Lāga vīrs, tāds bija pirmais iespaids. Nevarētu teikt, ka viņā bija jaušama enerģija un degsme rīkoties. Drīzāk gurda vienaldzība pret apkārt notiekošo. Ja ir vēlme, tad to var arī interpretēt kā viedu pacelšanos pāri visam pasaulīgajam.
 
„Tūrisma uzņēmējiem valdība nav palīdzējusi. Tikai darba ņēmējiem – ar dīkstāves pabalstiem. Nav jēgas četrus mēnešu bīdīt papīrus un domāt kaut kādus variantus, tā ir tikai laika nosišana. Solījumu no valdības puses bija daudz, bet tas, ko tagad saka ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV), nekur neaizķeras,” teic Latvijas lauku tūrisma asociācijas „Lauku ceļotājs” valdes priekšsēdētāja Asnate Ziemele.