Viedokļi

Trešdienas LTV “Rīta Panorāmā” bija sižets par to, ka Ludzas stacijas teritorijā notiks “Latvijas dzelzceļa” civilās aizsardzības mācības. To laikā operatīvie transporta līdzekļi pārvietosies ar ieslēgtiem skaņas un gaismas signāliem. Apkārtējie iedzīvotāji tika aicināti izturēties ar sapratni un nesatraukties, jo stacijas teritorijā notiekošās darbības būs neierastas. Mācību laikā notiks tikai apdraudējuma imitācija, tādēļ skanošās sirēnas nav jāņem vērā. Mācību mērķis bija pārbaudīt civilajā aizsardzībā iesaistīto dalībnieku gatavību koordinētai rīcībai.
 
“Ja vienīgais instruments, kas tev ir, ir āmurs, tad katru problēmu mēdz redzēt kā naglu” (If the only tool you have is a hammer, you tend to see every problem as a nail). Šo ģeniālo frāzi savulaik uzrakstīja amerikāņu sociālantropologs, psihologs un fiziologs, Kolumbijas universitātes profesors Ābrahams Maslovs (Abraham Harold Maslow, 1908–1970). Vēstures pastāstos teikts, ka pats Maslovs šo frāzi lietojis nedaudz atšķirīgiem uzsvariem un ar nedaudz citu nozīmi – „Ja tu esi āmurs, tad vienīgais, kur tu vari likt savu galvu, ir dzīt naglas”
 
Latvijas vēstnieks Beļģijas Karalistē Andris Razāns 30. maijā vērsās Beļģijas Ārlietu ministrijā ar diplomātisko notu, protestējot pret ieceri noņemt (pārvietot, likvidēt u.tml.) latviešu karagūstekņiem veltīto pieminekli „Latvijas stāvstrops brīvībai”. Šis piemineklis kopš 2018. gada septembra atrodas Beļģijas pilsētā Zedelgemā, un tā bija beļģu pašvaldības iecere – izveidot šādu pieminekli sadarbībā ar Latvijas Okupācijas muzeju.
 
Sākšu tomēr ar citu ziņu, kas gan cieši sasaucas ar virsrakstā minēto. Pazīstamā “Vienotības” politiķe Lolita Čigāne ievietojusi sociālajos tīklos bildes ar Maskavas nama attēliem Rīgā, Alfrēda Kalniņa ielā, ar parakstu: “Maskavas nams Rīgā turpina darboties? Kā tas iespējams?!?”
 
Pirmdien pēcpusdienā Rīgā, Jelgavā, Tukumā, Ventspilī jeb visur galvaspilsētā, Kurzemē un Zemgalē atskanēja skaļi, sprādzieniem līdzīgi trokšņi.
 
2020. gada aprīlī tika noslēgti līgumi par valstij nepieciešamu respiratoru iegādi. Gandrīz miljonu apņēmās piegādāt SIA “Titled”, kas ir reklāmas aģentūra. Respiratori izrādījās nederīgi – neatbilstoši tehniskajām prasībām.
 
Administratīvā rajona tiesa 18. maijā noraidīja Valsts kontroles (VK) bijušās darbinieces Līgas Krapānes prasību pret bijušo darbavietu saistībā ar viņas darba zaudēšanu. Pērn augustā VK vadība Krapānei izteica rājienu par to, ka viņa parakstīja vēstuli valsts augstākajām amatpersonām par informācijas nesniegšanu kovidvakcinācijas jautājumos. Parakstītāju bija 150.
 
Valkas mērs Vents Armands Krauklis intervijā laikrakstam “Diena” izsaka cerību, ka šogad, vēlēšanu gadā, valdošā koalīcija negribēs veikt politisko pašnāvību, tāpēc cilvēki (intervijā – pašvaldības) varot gaidīt no tās kādu nopietnāku atbalstu.
 
Ceturtdien Saeimu uzrunāja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš uzsvēra, ka “mums pilnībā jāatjauno cieņa pret pamatvērtībām mūsu kontinentā. Mums nepieciešams stingri un visos līmeņos cīnīties par principiem, par katras valsts un tautas nozīmi, jo katrai tautai ir nozīme”.
 
Saeima ceturtdien izslēdza no savas darba kārtības Civilās savienības likumprojektu, ko bija paredzēts skatīt galīgajā lasījumā. Stipri jāšaubās arī, vai parlaments pie tā ķersies klāt šajā nedēļā.
 
Kā rodas leģendas? Kāpēc? Kas cilvēku padara leģendāru? Vai jau dzīves laikā ar paša paveikto var uzcelt sev pieminekli, kā klasiķis Puškins rakstījis 1836. gadā, analizējot dzejnieka lomu, misiju, nozīmi? Pēc cilvēka paliek (ne)darbi un atmiņas. Nekā cita jau vairs nav – pīšļi sairst.
 
Kādreizējā diplomātijas pirmā lieluma superzvaigzne, 98 gadus vecais (tieši šodien viņam paliek 99 gadi) Henrijs Kisindžers uzstājās Davosas ekonomikas forumā ar savu Ukrainas kara risinājuma piedāvājumu.
 
Pasaulē lielu rezonansi izraisīja Jeila universitātes profesora Timotija Sneidera raksts “Mums tas ir jāpasaka. Krievija ir fašistiska” ietekmīgajā “The New York Times”.
 
Vairāki Saeimas deputāti izteikuši aizdomas, ka balsojums Juridiskajā komisijā par Civilās savienības likuma tālāko virzību ir pretlikumīgi ietekmēts. Viņi vērsušies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, prasot izmeklēt, vai “tehniskās pauzes” laikā nav notikusi balsu pirkšana. 
 
Saeimas “Konservatīvo” (K) frakcija mēģina torpedēt KNAB vadītāja konkursa rezultātus un ir rosinājusi rīkot jaunu konkursu uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amatu. Pirmdien pēc koalīcijas partiju sanāksmes partijas līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K) izteicās, ka tik atbildīgam amatam nepieciešams kandidāts, kurš izvēlēts “īstā konkursā”, kurā pieteikušies vismaz desmit pretendenti. Šopavasar rīkotajā konkursā uzvarēja līdzšinējais KNAB vadītājs Jēkabs Straume, kurš bija viens no diviem kandidātiem. Konkursa komisija Straumes uzvaru atzina vienbalsīgi.
 
Gada inflācija pakāpusies virs 13%, šokējošā tempā pieaug pārtikas cenas (17,4%), izdevumi par mājokli (16,2%) un transportu (24,7%). Tikmēr valdība aizņemta ar amatu pārdali un ministru portfeļu rokādēm. Kāds no tā ieguvums sabiedrībai? Varbūt pietiek nodarboties ar politiskām izrādēm un laiks sākt gatavoties jaunajai apkures sezonai?
 
“Progresīvie” vakar atrādīja vēlētājiem ne tikai savu premjera amata kandidātu, bet arī visu ministru “sarakstu”. Pirmie. Tādējādi apliecinot, ka seko partijas nosaukumā ietvertajai novitātes sastāvdaļai.
 
Aizvadītājā nedēļā valdība lielākoties bija aizņemta ar savu kārtējo krīzīti. Tomēr arī par tautu domāja. Vismaz tā varētu likties, pārlūkojot mediju publikāciju virsrakstus
 
Tagad jau piemirsies, bet 2018. gadā bija briesmīgs skandāls – KNAB darbinieki aizturēja Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu Saeimas telpās. Nākamajā rītā deputāts tika palaists brīvībā. Kaimiņam kā aktierim izdevās izcila performance – samulsums, bailes, pēc tam varonīga apņēmība, kas atspoguļojās viņa sejā dažādos veidos. Tolaik Kaimiņam un viņa partijai vēl bija daudz fanu, kuri gaidīja elka iznākšanu no cietuma. Tā gan tagad ir tāla pagātne.
 
Pasaule nav gatava “jaunajam risku laikmetam”, teikts vakar publicētajā Stokholmas starptautiskā miera izpētes institūta (Stockholm International Peace Research Institute (SIPRI)) ikgadējā ziņojumā “Miera ekoloģija” par miera apdraudējuma līmeni pasaulē.
 
Piektdien plašā gājienā tika demonstrēta latviešu tautas griba – aizvākt no acīm okupācijas laikmetu iemiesojošo monumentu Pārdaugavā, Uzvaras parkā.