Viedokļi

2025. gada 11. novembrī Ministru kabinets apstiprināja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto rīkojuma projektu, kas paredz “ar 2026. gada 1. janvāri likvidēt VARAM esošo Latvijas Nacionālo botānisko dārzu (LNBD), pievienojot to Dabas aizsardzības pārvaldei”. Likvidēt un pievienot. Kāda jēga šīm darbībām? Kāds no tām labums pašam LNDB, kas atrodas un joprojām atradīsies Salaspilī? “Neatkarīgā” mēģina noskaidrot šī valstiskā darījuma mērķus.

4. februārī aviokompānija “airBaltic” veica lidojumu no Dubaijas uz Rīgu. Parastā astoņu stundu lidojuma vietā ceļā tika pavadīta gandrīz diennakts. Pasažieri bija stresā un neziņā par to, kas notiek – viņus par norisēm vāji informēja; lidmašīna nolaidās Bukarestē, kur visiem bija jāpāriet uz citu lidmašīnu. Daudzi nokavēja darbu un citas lietas. Bet ir arī labā ziņa – tie pasažieri, kas pieteiksies un pareizi noformēs dokumentu, var cerēt uz diezgan pat labu kompensāciju – 600 eiro.

24. februārī apritēs četri gadi kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, taču Rīgas pašvaldības uzņēmums “Rīgas satiksme” (RS) turpina izmantot Krievijā izstrādātu programmatūru “1C”, ko lieto uzņēmuma vadības un grāmatvedības vajadzībām.

Visā pasaulē šobrīd brīdis, kad tālāk viss būs savādāk. Viss mainīsies ļoti radikāli. Visos līmeņos. Sākot no ģeopolitikas un beidzot ar tehnoloģiju/mākslīgā intelekta ietekmi uz katra cilvēka likteni.

Šī gada janvāra valsts budžeta izpildes rādītāji liecina, ka kopējie valsts ieņēmumi pieauguši par 4,04%. Digitālajā laikmetā šis ciparu salikums var izskatīties samērā draudīgs, bet pieņemsim, ka tā ir tikai nejauša sakritība. Faktiskajos skaitļos ieņēmumu pieaugums ir visai pieklājīgs. No 1,262 miljardiem eiro 2025. gada janvārī līdz 1,313 miljardiem eiro šogad jeb pieaugums par 51 miljonu eiro.

Skandāls, kurš izcēlās pēc tam, kad pašreiz Itālijā notiekošajās ziemas olimpiskajās spēlēs Ukrainas sportistam Vladislavam Heraskevičam neļāva piedalīties skeletona sacensībās ar ķiveri, uz kuras attēloti karā bojā gājušie ukraiņu sportisti, kārtējo reizi izraisīja diskusijas par sporta vietu pasaulē. Par sporta saistību ar politiku, naudu, morāli, ētiku un cilvēces patieso, nevis iedomāto humānismu. Proti, par liekulību, divkosību un morāles standartiem.

Aso ZZS un “Progresīvo” pretstāvi koalīcijā un tātad arī valdībā neviens vairs necenšas kaut kā slēpt. Gandrīz vai otrādi. Tuvojoties 15. Saeimas vēlēšanām, abas partijas cenšas pēc iespējas skaidrāk pozicionēties, lai nevienam nebūtu ne mazāko šaubu – mums ar “viņiem” nav nekā kopīga. Izņemot, klusi nodurot acis, būšanu kopā vienā valdībā un koalīcijā.

Džefrijs Epstīns – pat septiņus gadus pēc nāves – saglabā savu žņaudzējčūskas statusu, kas, izskatās, kļūst arvien iespaidīgāks. Tas ir tikai viens no iemesliem, kādēļ Latvijas modeļu aģentūras vairās runāt par Epstīnu un atklāt, vai ir ar viņu vai viņa uzticamības personām kontaktējušies.

Mūsdienās par vienu no svarīgākajām tautsaimniecības nozarēm kļuvusi projektu ekonomika. Arvien vairāk “inteliģento” profesiju aizvieto mākslīgā inteliģence (artificial intelligence), līdz ar to par vēlamāko profesiju kļūst “projektu naudas apgūšanas” specialitāte. Tiesa, ne mazāk pieprasīta ir “naudas dalīšanas” specialitāte.

Par spīti politiķa Jāņa Urbanoviča ārējai nelīdzībai ar Holivudas megazvaigzni, leģendāro filmu “Neiespējamā misija” galveno varoni Tomu Krūzu, viņiem ir vairākas būtiskas līdzības. Abi ir pieredzējuši savas jomas meistari, kuri gadu desmitiem nodarbojas ar dažādu “neiespējamo misiju” veikšanu.

Sāpīgie kiberuzbrukumi Polijas informācijas un datu sistēmām likuši sarosīties likumdevējam. Jaunais likums paredz visā valstī visu esošo ne Eiropas un ne NATO valstu informācijas sistēmu nomaiņu. Tikmēr Latvijā joprojām cieņā ar Krieviju saistīto informācijas tehnoloģiju uzņēmumu izstrāžu produkti.

Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja piektdien, 6. februārī,  uzdeva Rīgas izpilddirektoram Jānim Langem noteikt aizliegumu iedzīvotājiem atrasties uz Daugavas ledus.  Šis aizliegums stājas spēkā 7. februāra pusnaktī. Pārkāpējiem draud naudas sods līdz 100 eiro.

Ir 2026. gada 27. oktobris, otrdiena, plkst. 6.47 no rīta. Vācijas federālās valdības ēkā Berlīnē visos logos spoži deg gaisma. No Viļņas, Varšavas un Briseles pienāk ziņojumi: uz robežas ar NATO un ES dalībvalsti Lietuvu tiek koncentrēts Krievijas karaspēks. Situācija ir haotiska.

Ziemas skarbums Baltijas valstīs ir mazliet atslābis – dīzeļi atkal lec. Taču Igaunijas un Lietuvas iekšpolitikā kaisme ne mirkli neatslābst. Par to “nra.lv” kaimiņzemju preses apskatā.

Pasaulē ir veikti tūkstošiem interesantu pētījumu dažādās jomās, taču vieni no interesantākajiem ir tie, kas analizē cilvēku un dzīvnieku uzvedību noteiktos apstākļos. Šādu pētījumu rezultāti bieži vien ir tik zīmīgi, ka rosina ne tikai uz filozofiskam pārdomām, bet sniedz arī gana skaidras atbildes uz dažādiem eksistenciālas dabas jautājumiem.

Hindi valodas prasība darba piedāvājuma sludinājumā ātri apceļoja sociālos tīklus un raisīja dažādus kontrastiem bagātus komentārus. Tās ir pirmās vēsmas un signāli par to, kādas valodas dominēs nākotnes Latvijas uzņēmējdarbībā, vai tomēr tā ir tikai un vienīgi sīka nejaušība, kurai nav vērts pievērst īpašu uzmanību?

Laiku pa laikam parādās runas par atsevišķu uzņēmumu un iestāžu vadītāju lielajām algām. Daudzi ir neizpratnē: kāpēc, teiksim, kādas augstskolas rektors vai kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētājs saņem ierindas cilvēka uztverē astronomisku algu. Turklāt nav runa par cilvēkiem, kuri vada kādu kompāniju asas konkurences apstākļos, kā, piemēram, “airBaltic”, bet gan, teiksim (tikai ilustrācijai), “Augstsprieguma tīklu”, kas faktiski atrodas monopolstāvoklī.

Mēģinājums diskreditēt godprātīgus valdības lēmumus par baļķu cenām, kas Krievijas izraisītā kara gados glāba Latvijas kokrūpniecību no monopolista “Latvijas valsts meži” uzspiestajiem līgumiem – šādi un līdzīgi lietpratēji komentē nule kā publiskoto tā dēvētās zāģbaļķu komisijas ziņojumu. Tajā vērtēts pirms vairāk nekā diviem gadiem valdībā apstiprinātais lēmums uzlikt par pienākumu “Latvijas valsts mežiem” tirgot zāģbaļķus par tirgus, nevis par mākslīgi sakāpinātu cenu.

Šogad ziema padevusies salta. Cilvēki ir satraukušies par lielajiem apkures rēķiniem, kuri viņiem būs jāmaksā par siltumu. Vienlaikus šogad paredzētas Saeimas vēlēšanas, un politiķi labprāt gribētu sevi uzdot par dižiem tautas glābējiem. Piemēram, piešķirot dāsnas kompensācijas par “auksto ziemu”.

Vērtējot spēku izvietojumu politiskajā skatuvē, izmantoto retoriku un scenārijus, uz kuriem sabiedrība tiek tieši vai netieši virzīta, kļūst skaidrs – tuvojas izšķiroša izvēle, kurā patīkamu risinājumu nebūs.

Ziema šoreiz ir padevusies bargāka nekā daudzos iepriekšējos gados, tāpēc pastiprinās bažas, vai pietiks kurināmā un cik tas maksās. Līdzīgs satraukums valda arī par elektroenerģiju.

Sabiedrībā joprojām nerimst jautājumi par to, kādēļ joprojām uzturam tirdzniecības sakarus, nodrošinām pasažieru pārvadājumus, uzturam arī diplomātiskās attiecības ar Krieviju. Lasītāju vērtējumam nododam atbildīgo ministriju atbildes uz šiem un citiem jautājumiem.