Viedokļi

Sestdienas vēlā pievakarē Maskavas centrā bija bloķēta satiksme, lai Kremlī lielā ātrumā varētu iebrauktu prezidenta kortežs. Nekavējoties izplatījās runas, ka tiek gatavots kāds speciāls, ārkārtējs paziņojums.
 
ASV Augstākā tiesa (AT) 24. jūnijā pieņēma spriedumu – atcelt tās pašas AT agrākos spriedumus, kuri aizliedz aizliegt abortus. Tagad katra ASV pavalsts atkal varēs lemt par abortu jautājumiem pati pēc savu iedzīvotāju vairākuma ieskatiem.
 
2022. gada 19. jūnijā Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis nosūtīja atklātu vēstuli Latvijas augstākajām amatpersonām, kuru atbildībā ir valsts drošība. Pēc Krievijas un Lietuvas attiecību saasinājuma sakarā ar preču tranzīta ierobežojumiem pa Lietuvas teritoriju no un uz Kaļiņingradas apgabalu šajā vēstulē uzdotie jautājumi ir kļuvuši īpaši aktuāli.
 
Esmu pagodināts, ka šī gada Līgo vakars Raiskumā tiek veltīts filmai „Limuzīns Jāņu nakts krāsā”. Veltījuma forma iepriecina, jo mēģinājumi izspēlēt ,,seno dziesmu jaunās skaņas” ar blīkšķi izgāzušies. Ne reizi vien centos atrunāt no šīs aplamības.
 
Lietuva 18. jūnijā ieviesa dzelzceļa tranzīta ierobežojumus uz Kaļiņingradas apgabalu Krievijas precēm, kuras iekļautas ES ceturtajā sankciju paketē. Šis lēmums Krievijā izraisījis sašutuma un neslēptu draudu vētru. Cik nopietna ir situācija?
 
„Pretestības nebija,” apgalvo teju visi vēsturnieki, kuri analizē 1940. gada notikumus Latvijā. Agri no rīta 1940. gada 15. jūnijā PSRS iekšlietu karaspēka speciālās vienības uzbruka trim robežposteņiem Latvijas austrumos, nogalinot trīs robežsargus, robežsarga sievu un dēlu, bet desmit robežsargus un 27 civilpersonas sagūstīja un aizveda. Sākās Latvijas Republikas okupācija.
 
Sestdien Rīgā notika vērienīgi mīlestības, humānisma un tolerances svētki – praids. Tā vismaz šo pasākumu centās pasniegt paši tā dalībnieki. Cik pamatoti?
 
Daudz kritizētie Francijas, Vācijas un Itālijas līderi – Emanuels Makrons, Olafs Šolcs un Mario Dragi – kopā ar Rumānijas prezidentu Klausu Johanisu pagājušajā ceturtdienā beidzot ieradās solidaritātes vizītē Kijivā. Pirmie, redzamie rezultāti šķiet cerīgi.
 
Krievijas Valsts domes deputāts Jevgeņijs Fjodorovs šā gada 8. jūnijā iesniedza “parlamentā” likumprojektu, kurš paredz anulēt PSRS Valsts padomes 1991. gada 6. septembra lēmumu par Lietuvas neatkarības atzīšanu. Uz šo starptautisko izlēcienu atsevišķi asprāši Lietuvā ierosināja anulēt 1634. gada Poļanovskas miera līgumu, ar kuru Polijas – Lietuvas ūnija atdeva Krievijai Smoļenskas apgabalu.
 
Sākotnēji mans mērķis bija uzrakstīt padomus topošajam deputātam pirms vēlēšanām – kā saglabāt cik necik ciešamu veselību nākamos četrus gadus – ja nu tauta, liela nauda vai liktenis lēmis iecelt Saeimas deputāta krēslā.
 
Ja paskatāmies vēl tālākā pagātnē un salīdzinām ar 2018. gadu, tad, kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, patēriņa cenu pārmaiņas 2022. gada maijā, salīdzinot ar 2018. gada maiju, ir 23,2%.
 
Laiku pa laikam, neskatoties uz augstajām cenām, pirku mūsu konditorejas lepnuma – “Laima” – produkciju. Galvenokārt patriotisku apsvērumu dēļ – jāatbalsta savējie. Tagad no šī “pienākuma” jūtos atbrīvots.
 
Vakar rakstīju par “lielajiem stāstiem”, kādus uz 1. oktobra Saeimas vēlēšanām elektorātam gatavo mūsu tā saucamie politiskie spēki. Šodien par to, kādiem šiem stāstiem jābūt. Pareizāk sakot, kādam tam jābūt. Vienskaitlī.
 
Prokuratūra 13. jūnijā uzrādījusi apsūdzību Latvijas Universitātes (LU) rektoram Indriķim Muižniekam par iespējamu nelikumīgu pabalstu izmaksu augstskolā.
 
Karte, kurā labi redzamas iedzīvotāju algu atšķirības (pēc nodokļu nomaksas) dažādos Baltijas valstu reģionos, daļu Latvijas iedzīvotāju ir šokējusi.
 
“Lielo politisko stāstu” konkurss ir sācies, un šī “prozas sacerējumu” konkursa rezultāti tiks pasludināti naktī pēc 1. oktobra.
 
Kariņa valdības mērķētais atbalsts bez sistēmas Pagājušajā nedēļā TV3 raidījumā “900 sekundes” Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka valstī beidzot jāpārlauž situācija, ka nav mērķētas sistēmas, kā palīdzēt cilvēkiem.
 
„24. februāris manas ģimenes un manas klases atmiņā paliks kā baiļu un neziņas datums. Nepiedodams krievu iebrukums ukraiņu zemē. Vai atkal būs iebrukums arī Latvijā un pēc tam Sibīrija? Vai atkal nāves un sakropļoti likteņi? Vai atkal tautas dvēseles saglabāšanās tikai teātrī, mūzikā un dzejā, un klusos sapņos? Vai atkal karogu un sirdsapziņas maiņa? Vai mūsu klasei var draudēt tas pats kas 1941. un 1949. gada skolēniem, un mēs varam kļūt par Sibīrijas bērniem?” jautā Denīze Marta.
 
Saeima ceturtdien apstiprināja uz otro termiņu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amatā Jēkabu Straumi. Taču vēl nelēma par Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieces Ilzes Znotiņas atkārtotu apstiprināšanu amatā.
 
NATO austrumu flanga valstu vadītāju Bukarestes sanāksmes priekšvakarā Putins nācis klajā ar kārtējām prātulām par vēsturi un fantāzijām par savu vietu šodienas pasaulē. Saucot lietas savos vārdos, viņš atklāti draud Latvijai, Baltijai un visai pasaulei.
 
Tuvojas galam un bezsaules norietam kāds stāsts – Nacionālā veselības dienesta (NVD) Vakcinācijas projekta nodaļa savu darbību turpina līdz 2022. gada 30. jūnijam, bet pēc tam beigs pastāvēt.
 
Ar optimistiskiem virsrakstiem tiek pieteikts valdība lēmums – Latvija beidzot pāries uz izglītības sistēmu tikai valsts valodā. “Vienotības” politiskais aktīvists, bijušais izglītības ministrs Kārlis Šadurskis raksta: “Tas darbs, kuru iesāku 2004. gadā, beidzot sekmīgi pabeigts.” Vai tiešām pabeigts?