Rīgas domes (RD) deputāta Rūdolfa Brēmaņa (“Suverēnā vara”/”Jaunlatvieši” (SV/JL)) Rīgas 50. vidusskolas salidojumā sarīkotā skandāla politiskās sekas var skart ne tikai un ne tik daudz pašu Brēmani, cik tos, kuri ar viņu bija saistījuši zināmas politiskās ambīcijas.
Ja nu kāds nezina, tad īss skandāla atstāsts. Skolas salidojumā Brēmanis smagi piedzēries ālējās, uzbruka kādam no sarīkojuma viesiem, provocēja kautiņu un pat, kā noprotams no videoieraksta, iesita (vai centās iesist) savam pretiniekam pa seju.
Mūsdienās, atšķirībā no agrākiem laikiem, kad nācās apmierināties ar aculiecinieku atstāstiem, šādas izdarības viegli fiksējamas telefonu videoierakstos un pavisam drīz nonāk sociālajos tīklos, kur visiem viss redzams kā uz delnas. Ieskaitot visu to kliegšanu: “Eu, nē, nē, Rūdolf... debīlais!” Jebkuras taisnošanās, atrunas kļūst maznozīmīgas. Visi visu ir redzējuši.
Lai arī jau līdzšinējā Brēmaņa uzvedība liecināja par viņa nenoslēpjamu tendenci uz deviācijām, līdz pat šim salidojumam viņš spēja noturēties sava elektorāta pieņemamības rāmjos. Var jau kāds teikt, ka arī šis Brēmaņa izlēciens daļai viņa vēlētāju būs pieņemams. Kuram gan negadās? Visi esam cilvēki, visi (?) reizi pa reizi iedzeram un zaudējam sajēgu.
Taču pat vismazprasīgākajā sabiedrības daļā ir samērā skaidra sapratne, kas ir jēdzīga un kas ir absolūti idiotiska uzvedība. Skaties kā gribi, vienalga no kura aspekta raugoties, Brēmanis konkrētajā epizodē ir izdarījies kā kretīns. Tāds viņš izskatās gan no izsmalcināta estēta skata puses, gan no pagrimuša alkoholiķa redzes viedokļa. Skaties, kā gribi, deputāta necienīga uzvedība.
Tas nozīmē, ka Brēmanis savu politisko kapitālu ir pavisam muļķīgi izniekojis. Kā tādās reizēs mēdz teikt: izčurājis Daugavā. Atgādināšu, ka Brēmanis pērnvasar notikušajās pašvaldību vēlēšanās Rīgā no SV/JL saraksta ieguva otro vietu (aiz saraksta līderes Jūlijas Stepaņenko). Šo otro vietu viņam nodrošināja 6346 plusiņi, kurus pie viņa uzvārda bija ievilkuši Brēmanim uzticīgie vēlētāji.
Lai arī Brēmaņa politisko pretinieku nometnē valda uzskats, ka viņa vēlētājus šāda viņu “priekšstāvja” uzvedība neuztrauc, tā īsti nav. Kā ne reizi esmu uzsvēris, cilvēki galvenokārt balso par sev līdzīgiem vai par tiem, kuriem vēlētos līdzināties. Par Brēmani viņi balsoja, jo viņš, viņuprāt, iemiesoja nelokāmu “cīnītāju pret režīmu”, pret sistēmu, pret esošo kārtību. Par savējo, kurš “visiem tiem neliešiem” parādīs vidējo pirkstu. Par viņu balsoja tie, kuri gribētu ieriebt valdošajiem; ieriebt tiem, kuri staigā apkārt ar pretīgi apmierinātiem ģīmjiem.
Kamēr Brēmanis “ārdījās” RD sēžu zālē, tikmēr tas vēl kaut kā iekļāvās šajā “cīņā” pret nīsto “režīmu”. Tomēr sasaistīt jēgas pārdzertu ālēšanos ar cīņu pret “režīmu” būs grūti, lai neteiktu neiespējami. Ja lieta skartu tikai pašu Brēmani, tad par to varētu arī nerunāt, bet incidentam var būt politiski tālejošākas sekas.
Brēmaņa roku palaišana savā ziņā sasaucas ar Alekseja Rosļikova izlēcienu dažas dienas pirms RD vēlēšanām. Tādā ziņā, ka šis skandāls sāpīgi sit pa Aināra Šlesera “Latvija pirmajā vietā” (LPV) pozīcijām, jo, lai kā arī LPV gribētu distancēties no saviem vēl radikālākajiem “draugiem”, politiskajās “agorās” (tērzētavās), politiskos spēkus grupējot, Šlesers, Rosļikovs un Stepaņenko iet vienā lielā, tā dēvētajā “30%” grupā.
Atcerēsimies, pirms RD vēlēšanām Šlesers skaļi plātījās, ka “paņemšot Rīgu”, bet beigās “paņēma” vien maznozīmīgos opozīcijas beņķus. Cik lielā mērā šajā neveiksmē vainojams Rosļikovs, grūti spriest, bet vēlēšanu rezultāti liecina, ka viņa izlēciens vairāk mobilizēja tieši Rosļikova/Šlesera pretiniekus, nevis Rosļikova un Šlesera elektorātu.
Taču arī pēc šīs sākotnējās neveiksmes LPV centās saglabāt iespēju nonākt varā, neslēpti koķetējot (abpusēji) ar Edvarda Ratnieka vadīto Nacionālās apvienības RD frakciju. Vēsturiski RD ir piedzīvojusi visdažādākās koalīcijas partiju kombinācijas, tāpēc konservatīvas, anti “Progresīvo” koalīcijas izveide ar NA un LPV kā vadošo spēku nebūtu nekas pārsteidzošs.
Par šāda politiskā kodola izveidošanu jau ilgstoši notiek, teiksim tā, konsultācijas. Tā kā šāda tuvināšanās varētu slikti atsaukties uz NA rezultātiem citur Latvijā, tad NA lielā, nacionālā līmeņa vadība pret šādu tuvināšanos ar LPV izturas klaji noraidoši. Ar klusu piebildi: vismaz līdz 15. Saeimas vēlēšanām 3. oktobrī.
Tagad, kad Brēmanis ir uzskatāmi ilustrējis, kas ir tas politiskais spēks, kuru viņš pārstāv, Šleseram kārtējo reizi ja ne aizveras, tad stipri pieveras kārtējais nepiepildīto cerību logs. Vēlreiz atkārtoju: lai kā LPV distancētos no Brēmaņa un SV/JL frakcijas, vēlētāju (arī politisko vērotāju) masu apziņā viņi iet kopā vienā sasaistē.
Var jau domāt, ka līdz rudenim Brēmaņa incidents būs aizmirsies, bet ir ūdeņi, kurus vairs nesasmelt. Tā tas bija ar Rosļikova nepiedienīgo žestu un izsaucienu krievu valodā, tā varētu būt arī ar šo Brēmaņa “seju izdauzīšu”. No šī aspekta lielākie skandāla ieguvēji ir Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs un RD pašreizējā koalīcija, kuri bez liekiem vārdiem var klusējot noplātīt rokas: nu redziet, kādi ir mūsu oponenti.
Ne tikai politikā, bet arī ikdienas dzīvē ir labi zināms teiciens: pasaki, kas ir tavi draugi, pateikšu, kas esi tu pats. Jau tas vien, ka Brēmaņa partija kaut kādā veidā tiek saistīta ar LPV, padara toksiskāku arī pēdējo. Arī līdzšinējā NA un LPV saostīšanās RD nevarēja notikt bez aizkadrā jaušamas rēķināšanās ar SV/JL frakcijas interesēm. Visos Vecrīgas kafejnīcu “RD jaunās koalīcijas stādītāju” aprēķinos SV/JL frakcijas astoņi mandāti tika iekļauti kā viens no mainīgajiem. Īpaši gadījumos, ja “Jaunā vienotība” “nolec” no iepriekšējā RD sasaukuma scenārija.
Tagad pēc Brēmaņa izlēciena SV/JL ir kļuvuši tik toksiski, ka ar savu smārdu aplipina arī visus apkārtējos, kuri atrodas idejiski tuvā politiskā spektra sektorā. Pirmām kārtām tas attiecas uz LPV. Kā tas parasti mēdz gadīties, paši savu “smaku” nejūt. LPV aktīvi iesaistījušies Brēmaņa “atmaskošanā”, taču paši nesaprot, ka cilvēku masu apziņā viņi ir brēmaniešu tuvākie līdzinieki. Jo neglītāk izskatās Brēmanis, jo lielāku ēnu viņš met gan uz šleseriešiem, gan citiem “režīma pretiniekiem”.
