Pretrunīgi ziņojumi par kuģošanu Hormuza šaurumā šonedēļ ir likuši strauji svārstīties jēlnaftas cenām pasaules tirgū. Visā pasaulē ar šausmām veras uz šo kritisko vietu loģistikā, kur cauri 39 kilometrus platam jūras šaurumam starp Irānu un Omānu no Persijas līča uz Arābijas jūru parasti tiek transportēti aptuveni 20% no visas pasaules naftas un 35% no naftas, kas tiek transportēta tikai pa jūru.
ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu ir ietekmējuši gan jēlnaftas un gāzes cenas biržā, gan cenas degvielas biržās, gan akciju cenas, gan arī dīzeļa un benzīna cenas pasaules degvielas uzpildes stacijās.
Augšup un lejup pat vienas dienas laikā
Pašlaik caur Hormuza šaurumu nafta netiek transportēta, un nevar saprast, cik ilgi tā būs un kas notiks rīt vai parīt - situācija mēdz strauji mainīties pat vienas dienas laikā.
“NBS News” raksta, ka otrdien lielāko rīta daļu jēlnaftas cena pazeminājās, bet pēcpusdienā tā pieauga. “ASV “West Texas Intermediate” jēlnaftas cena nokritās pat par 19%, vienā brīdī noslīdot zem 77 USD par barelu. Taču šī kustība mazinājās, un “West Texas Intermediate” cena pieauga līdz aptuveni 89 USD par barelu līdz plkst. 16.00 pēc ET laika. Starptautiskās “Brent” jēlnaftas cena arī īslaicīgi nokritās par 17% līdz zem 80 USD par barelu, bet vēlāk atkal pieauga līdz vairāk nekā 90 USD par barelu. Naftas cenas kritumu paātrināja ASV enerģētikas sekretāra Krisa Raita ieraksts sociālajos tīklos, ko vēlāk Baltais nams izdzēsa un noliedza. Raits vietnē “X” bija rakstījis, ka "ASV Jūras spēki veiksmīgi pavadīja naftas tankkuģi cauri Hormuza šaurumam, lai nodrošinātu naftas plūsmu uz pasaules tirgiem". Baltā nama preses sekretāre Karolīna Līvita žurnālistiem sacīja: "ASV Jūras spēki šobrīd nav pavadījuši tankkuģi vai kuģi." Līvita arī sacīja, ka ASV eskorta piedāvājums joprojām ir pieejams kuģiem šaurumā. Naftas tankkuģu drošība Hormuza šaurumā ātri vien ir kļuvusi par galveno faktoru, kas ietekmē jēlnaftas piegādi un cenu visā pasaulē.
Tirgus pārbīstas no irāņu mīnām
Savukārt trešdien cenu raustīja ziņas par to, ka Irāna it kā nodarbojas ar Hormuza šauruma mīnēšanu. “Reuters” raksta, ka trešdienas rītā pieauga Eiropas un Lielbritānijas gāzes vairumtirdzniecības etaloncenas pēc tam, kad ziņojumi par Irānas mīnu izvietošanu Hormuza šaurumā radīja bažas par sašķidrinātās dabasgāzes piegādi. Tas arī liecināja, ka Tuvo Austrumu konflikts būs ilgāks nekā gaidīts. "Ziņas par to, ka Irāna sāk mīnēt Hormuza šaurumu, radītu vēl lielākus šķēršļus kuģošanas atsākšanai," sacīja LSEG analītiķis Ulrihs Vēbers. ASV armija otrdien likvidēja 16 Irānas mīnu izvietošanas kuģus netālu no šauruma, paziņojumā norādīja ASV Centrālā pavēlniecība. ASV prezidents Donalds Tramps brīdināja, ka visas šaurumā izvietotās Irānas mīnas ir nekavējoties jāizvāc. “Goldman Sachs” analītiķi sacīja, ka nenoteiktība par piegādes šoka ilgumu var būtiski ietekmēt gāzes cenas. "Konkrētāk, scenārijs, kurā tirgus baidās, ka šis lielais piegādes šoks varētu ieilgt mēnešiem ilgi, rada steidzamības sajūtu kompensēt radušos globālo gāzes bilances sašaurināšanos," viņi norādīja pētījuma piezīmē.
Kamēr pasaules biržas cenas lēkā augšup un lejup, degvielas uzpildes stacijās Latvijā, Baltijas valstīs kopumā un Eiropā cenas dzīvo mazliet citādu dzīvi - tās gandrīz visu laiku kāpj. Nupat jau Latvijā dīzeļdegvielas cena ir aptuveni 1,9 eiro par litru.
Pasažieru pārvadājumi ir apdraudēti
Degvielas cenu kāpums pirmos Latvijā skar visu veidu transporta un loģistikas uzņēmumus un pasažieru pārvadātājus, kuri nupat jau ir tuvu izmisumam - ja nekas nemainīsies uz labu, jau pēc pāris nedēļām būs liela ķibele.
“Degvielas cenas lēciens ir kritisks - no 2021. gada līdz 2025. gadam degvielas cena auga pakāpeniski, un kopā bija 24%. Bet tagad tikai vienas nedēļas laikā ir 25% pieaugums!” “nra.lv” sacīja Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas (LPPA) direktors Ivo Ošenieks.
Ivo Ošenieks: “Visu pagājušo gadu esam diskutējuši ar Satiksmes ministriju par to, ka ir izmaksu pieaugums, kas ir virs nosolītās līguma cenas. Pašlaik pārvadātājiem valsts apmaksā nobrauktos kilometrus par līgumā nosolīto cenu, bet visas pārējās izmaksas, kas ir arī degvielas cenu pieaugums, netiek kompensētas.
Tiem pārvadātājiem, kas uzsāka pēdējos septiņus ilgtermiņa līgumus, ir sevišķi smaga situācija, jo viņi 2024. gada vidū uzsāka pildīt līgumus un pirmā indeksācija ir paredzēta tikai pēc četriem gadiem.
Tiks indeksētas divas pozīcijas - degvielas cenas pieaugums un darba algu pieaugums.”
Ivo Ošenieks paskaidroja, ka pārvadātāja ieņēmumu bāze veidojas no diviem avotiem - no biļešu ieņēmumiem un valsts dotācijas.
Biļešu ieņēmumi nedaudz pieaug gadu no gada, bet ir vairāk vai mazāk konstanti. Bet dotācija šogad tikusi ierēķināta nepietiekami - zem līguma cenas.
“Pārvadātājiem jau kopš šā gada sākuma netiek pilnvērtīgi samaksāts par līguma izpildi. Budžeta nauda ir sadalīta 12 daļās, un avansa maksājumi katru mēnesi nosedz tikai 85% no vajadzīgajām izmaksu pozīcijām. Un visas papildu izmaksas ir uz pārvadātāja rēķina. Pašlaik ir aktuāli vienoties ar Satiksmes ministriju, kā rīkoties, lai nepārtrūktu naudas plūsma un autopārvadātāji varētu sniegt kvalitatīvu pakalpojumu.
Ņemot vērā, ka avansa maksājumi nav pietiekami, jāceļ nauda no gada beigām uz gada sākumu, lai autopārvadātāji šodien var nopirkt degvielu. Ja šādas cenas, kādas ir pašlaik, turēsies vēl nedēļu vai divas, pārvadātājiem vairs nebūs par ko nopirkt degvielu, būs visi resursi izsmelti.
Tāpēc jāpārceļ plānotā nauda, ko bija paredzēts maksāt oktobrī, novembrī un decembrī, uz gada sākuma mēnešiem, lai mēs varam nodrošināt normālu naudas plūsmu lai pasažieru pārvadājumi neapstātos, lai var iegādāties degvielu. Un tad līdztekus jārisina jautājums, kā izgrozīt līgumus, lai varētu kompensēt degvielas cenas pieaugumu.
Kad jau būs kāds mēnesis pagājis, sapratīsim, cik cenas pieaugums faktiski izmaksāja, un tad to varēs pieprasīt no valsts - no iepriekš neparedzētiem līdzekļiem. Tas ir ceļš, ko saredzam, un cita ceļa pašlaik nav,” uzskata Ivo Ošenieks.
Satiksmes ministrs Atis Švinka (“Progresīvie”) otrdien nebija Ministru kabineta sēdē, jo ir īslaicīgā atvaļinājumā, tomēr šonedēļ dialogs starp LPPA un Satiksmes ministriju ir paredzēts, un cerams, ka tiks atrasts risinājums, kā pārvadātājiem samaksāt par degvielu.
Ja nekas nemainīsies uz labu, nāksies samazināt akcīzi
Būtiska loma pašreizējā situācijā ir arī Ekonomikas ministrijai un ekonomikas ministram Viktoram Valainim (ZZS).
“Pirmdien gājām gulēt pie jēlnaftas cenas biržā par barelu virs 100 dolāriem, bet pamodāmies pie 88, un Teksasā jau bija tuvu pie 80. Situācija ir ārkārtīgi mainīga, un katrs politiskais paziņojums to izmaina. Piemēram, pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojuma, ka jānodrošina kuģošana Hormuza jūras šaurumā, cena aiziet lejā. Kāds cits kaut ko paziņo un uzdzen cenu augšā... Tādā laikā šobrīd dzīvojam.
Bet mēs vērtējam tirgotāju godaprātu - mēs zinām, ka viņi degvielas krājumus ir iepirkuši par pavisam citām cenām,” intervijā “nra.lv” sacīja Viktors Valainis.
“Manā ieskatā tādām degvielas cenām, kādas parādās degvielas uzpildes stacijās, nebūtu jābūt. Degvielas tirgotājiem būs jāatskaitās uzraugošajām institūcijām,” uzskata ekonomikas ministrs.
Ko darīt, ja augstā degvielas cena turēsies ilgi?
“Ja konflikts Tuvajos Austrumos būs ilgstošs un loģistikas ceļi netiks atbrīvoti ilgstoši, tad, pēc manām domām, ir jāsamazina akcīzes nodoklis.
Samazinot akcīzi, mums ir jāsamazina spiediens uz mājsaimniecībām, iedzīvotājiem, Latvijas biznesu. Jo ziema bija negaidīti barga.
Šobrīd esam beidzot panākuši, ka ekonomikai ir izaugsme - 2,1% IKP pieaugums 2025. gadā. Šim gadam prognoze ir 2,5%. Mums kā politikas veidotājiem jāpieņem tādi lēmumi, lai izaugsmes netiktu apturēta.
Degvielas cenas ir viens no būtiskākajiem elementiem, kam ir ietekme uz dzīves dārdzību, uz uzņēmējdarbību.
Lai gan biržā naftas cena ir kritusies, degvielas uzpildes stacijās mēs kritumu neredzam... Tas ir jautājums degvielas tirgotājiem, vai viņi godprātīgi vada savu biznesu, vai arī alkatība spiež izmantot šo situāciju, kurā esam šobrīd nonākuši,” pauda Viktors Valainis.
Lietuvā, Vācijā, Nīderlandē un vēl citās valstīs degvielas cenas ir vēl augstākas nekā Latvijā.
Viktors Valainis skaidro, ka situācija pēdējos gados ir uzlabojusies ar to, ka “esam aktīvi strādājuši ASV virzienā”. “Mums ir parādījušies degvielas piegādātāji, kas ved degvielu vairumā no Amerikas. Viņi ir ieguvuši pietiekami lielu nozīmi, lai ietekmētu vairumtirgotāju cenas. Mums vairs nav tikai Mažeiķu “Orlen”. Mums ir arī trešais - “Naftimpex”, kas darbojas šajā jomā un veic regulāras piegādes no ASV. Tas mums ļauj būt konkurētspējīgākiem,” uzsver ekonomikas ministrs.
Obligāto biodegvielu neplāno atcelt
“Nra.lv” jautāja, vai valdībā neplāno darīt tā, kā jau tika darīts iepriekšējā energoresursu cenu krīzē - atcelt uz laiku obligāto biopiedevu benzīnam un dīzelim.
“Toreiz tas tika izdarīts, bet redzējām, ka tas uz cenu nepārnesās.
Akcīzes nodokļa samazināšana tomēr ir daudz efektīvāks un precīzāk izmērāms līdzeklis,” atbildēja Viktors Valainis.
