Viedokļi

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

“Neaizrijies! Neapvemies!” – šie spožie vārdi, kurus premjere Evika Siliņa Saeimas zālē veltīja deputātam Edvardam Smiltēnam, viņai vilksies pakaļ kā dubļains striķa gabals. Bet varēja notikt arī citādi, ja vien iedomātās debesīs dzīvojošā premjere būtu vismaz nojautusi, ka pēc tādas neglītas izgāšanās vajag atvainoties. Tas būtu pašsaprotami. Aptaujāju, ko par to domā valsts augstās amatpersonas un politologs.

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Jo vairāk valsts eksportē, jo labāk. Eksportējot nauda ienāk no ārienes, un valsts var vairāk atļauties sociālām lietām, aizsardzībai un visām vajadzībām. Tās ir darba vietas, lielākas algas, augsme un plauksme.

5. decembra saiets Augstākās tiesas (AT) Senātā liek domāt, ka tur pārstāvētā Aivara Lemberga apsūdzēšanā un notiesāšanā iesaistītā Ģenerālprokuratūras esošo un bijušo darbinieku delegācija senatorus apmeklējusi ar mērķi palīdzēt pareizāk izlemt par kasācijas instancei iesniegto sūdzību.

Tāpat kā par daudzām pasaules metropolēm mēdz teikt, ka tās nekad neguļ (New York never sleeps), tā arī par jebkuru valdību var teikt – tajā nekad nebeidzas iekšējās politiskās rūgšanas procesi. Neviena valdība nekad nevar justies sastingusi un stabila. Tajā pastāv mūžīga iekšējā dinamika un spriedze. Evikas Siliņas valdība nav izņēmums.

Krievu okupantu uzsāktā kara laikā ieraudzīt jūsmīgu video ar kremli fonā, kur smaidīgs meitietis latviski klāsta par to, cik mīļi ir sagaidīt jauno gadu kopā ar ģedumorozu (salavecis – krievu val.) un sņeguročku (sniegbaltīte – krievu val.) – tas ir varens pārdzīvojums. Šis video, izrādās, bija ražots 2020. gadā zem Latvijas nacionālā kultūras centra (LNKC) “jumta”. Tikai pirms pāris dienām, sākoties skandālam, tas tika izņemts no aprites.

Sestdien pēc piecarpus gadu atjaunošanas darbiem, kas izmaksāja 700 miljonus eiro, tika atklāta Parīzes Dievmātes katedrāle. Starp viesiem bija vairāk nekā 40 valstu un valdību vadītāji un citas amatpersonas. Bija arī Lietuvas un Igaunijas pārstāvji, taču nebija mūsu Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča. Nejaušība? Diplomātisks kāzuss? Neuzaicināja? Par vēlu uzaicināja? Eksistē kāda sazvērestības teorija? Intriga saglabājas…

Pēcpusdienās mašīnā pie stūres sēžos tad, kad Latvijas radio 1 ir "starpbrīdis", un es vairākas reizes nedēļā sastrēgumā vai mājupceļā klausos Tomu Grēviņu vai Elvi Jansonu. Elvi es itin labi pazīstu, mēs mēdzam runāties "Tu" formā, un šis pastāsts ir veltīts tieši viņa izteikumam "starpbrīdī". Brīdī, kad viņš savu repliku pauda, es jau gribēju ķerties pie telefona, lai radio skaļi iebilstu par Elvja izteikumu; Elvja personīgais telefona numurs man ir, bet diezin vai viņš ētera laikā telefona klausuli celtu. Nolēmu uzrakstīt šo pastātu; pirmdienas rītā publicēt, zinot, ka Elvim pirmdien nāksies meklēt interesantas ziņas interneta dzīlēs, tad nu es viņam un radioklausītājiem uzreiz varu piedāvāt lasāmvielu.

Sacensībā par aizvien lielāku iekšzemes kopproduktu (IKP) Latvija turas apmēram vienā līmenī ar Igauniju, bet stipri atpaliek no Lietuvas. 2024. gada ekonomikas attīstības dinamikas skaitļi rāda, ka dažas citas valstis kāpina tempu, bet Latvija nē – tā kā trūkst gaisa, tā kā skrien, bet nevar lāgā paskriet ātrāk.

Lai arī Sīrijas diktatora Bašara Asada režīms pēdējo nedēļu laikā bija pamatīgi sašūpojies, tā krišanas straujums naktī no sestdienas uz svētdienu bija visai negaidīts.

Kārtējā Saeimas izgāšanās notika piektdien, 2025. gada budžeta skatīšanas laikā. Pēc Saeimas frakcijas “Stabilitātei!” rosinājuma Daugavpils pensionāru biedrībai “Krona” tika piešķirti 52 400 eiro – “darbības nodrošināšanai, nepieciešamā aprīkojuma un inventāra iegādei un senioru interešu pārstāvniecībai, tajā skaitā informētības pasākumu organizēšanai Latgales reģionā”. Par to nobalsoja 62 deputāti no JV, ZZS, PRO un LPV – neskatoties uz to, ka šī biedrība piedalās 9. maija “uzvaras svētku” svinēšanā.

Ik dienu sabiedrībai tiek stāstīts, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare Latvijā aug strauji, sen vairs nav tādas platas digitālās plaisas (“digital gap”), kāda pirms 20 gadiem bija starp “vecajām” un “jaunajām” Eiropas Savienības valstīm ap gadsimtu miju, visās jomās jaunās tehnoloģijas tiek daudz izmantotas, tur strādā gudri un augsti izglītoti cilvēki. Tomēr statistikas dati ir nepielūdzami. Tie rāda, ka Latvijas IKT atpaliek no Igaunijas, bet vēl trakāk no Lietuvas, kura pēdējo četru gadu laikā ir veikusi fantastisku uzrāvienu. Kāpēc tas tā? Kas Latvijā varbūt tiek darīts nepareizi?

ASV vēstniecība Rīgā interneta platformā “Telegram” izveidojusi kontu, kurā ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Robinsons Latvijas sabiedrību uzrunā krieviski. “Labdien, mani sauc Kristofers Robinsons, esmu ASV vēstnieks Latvijā. Lai gan esmu šeit jau gandrīz divus gadus, katra jauna vieta un tikšanās ar jums turpina mani pārsteigt. Esmu bijis Valmierā, Liepājā, Rēzeknē un Daugavpilī,” tīmeklī publicētajā video dzirdams, kā vēstnieks Latvijas sabiedrību uzrunā agresorvalsts valodā.

Savus iespaidus par režisora Gata Šmita Jaunā Rīgas teātra (JRT) jaunajā zālē iestudēto jaunās, daudzsološās dramaturģes Justīnes Kļavas “Mīlas straumi” sākšu ar analoģiju.

Jaunākie partiju reitingi rāda, ka arī Latvijā, līdzīgi kā citur pasaulē, arvien populārāki kļūst radikālie spēki. Sabiedrība polarizējas, radikalizējas un pieprasa izlēmīgāku politiku. Peldēšana pa straumi, izšķirošo lēmumu atlikšana uz vēlāku laiku, mērenība, pasteļtoņi un centieni būt labiem pret visiem iziet no modes.

Latvijas Televīzija (LTV) ir nolēmusi pārtraukt darba attiecības ar sporta komentētāju Anatoliju Kreipānu. “LTV vēlas piesaistīt jaunus cilvēkus, bet runa ir, piemēram, par jaunu profesionālo iespēju piedāvāšanu LTV Sporta redakcijas štata darbiniekiem vai tādu cilvēku piesaistīšanā, kuri iepriekš nav sadarbojušies ar LTV sacensību komentēšanā,” publikai paziņoja LTV Mārketinga un komunikācijas daļas direktore Anita Jansone. Lēmuma pamatā neesot Anatolija Kreipāna vecums.

Rektālās svecītes salīdzināt ar adventes svecēm – tik augsts lidojums nebija vērojams pat iepriekšējā sabiedrisko mediju portāla “lsm.lv” skandāla ietvaros, kad sabiedrība sašuta par “cūku komiksu”, kurā māksliniece Gundega Evelone Ukrainas aizstāvjus iemiesoja cūku tēlos. Šoreiz sabiedrisko mediju portālā kāds Rupucinskis ar jaunu komiksu “Ziemas stāsti” ņirgājas par slimību un par Adventa laiku.

Latvijas politiskajā mitoloģijā eksistē bieži lietota frāze: valsts budžeta apstiprināšana ir pārbaudījums koalīcijas (valdības) stabilitātei.

Filosofs Aristotelis, viens no rietumu civilizācijas intelektuāli garīgo pamatu licējiem, darbā Valstslietas saviem laikabiedriem skaidroja, ka valstī organizēta cilvēku kopiena sākas ar ģimeni. Ģimene ir valsts izveidošanās un pastāvēšanas pamatā – tā varētu izteikt gadsimtu gaitā nemainīgo pamatpatiesību, ko izcilais Atēnu filosofs rakstījis arī latviešiem 21. gadsimtā. Tomēr tā, šķiet, ir mūsdienu rietumu civilizācijā, tai piederīgo valstu rīcībpolitikā un arī Latvijas valdības aizmirsta vai ignorēta.

Diskusijās par valsts budžeta samazināšanu un finanšu nepietiekamību, arvien pārāk maz uzmanības tiek pievērsts efektīvākai un atklātākai esošo budžeta līdzekļu izmantošanai.

Latvija parakstījusi sadarbības memorandu ar uzņēmumu "Microsoft", ar ko valsts apņemas turpināt Nacionālā mākslīgā intelekta centra attīstību un veicināt mākslīgā intelekta izmantošanu valsts pārvaldē. Atdevi no sadarbības pamanīsim pavisam drīz – sarunā ar “nra.lv” sola ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), un Latvijai nodrošinātas straujākas izaugsmes iespējas, paziņoja "Microsoft" vadītājs Baltijas valstīs un Ukrainā Leonīds Polupans.