Visbeidzot ir izkristalizējies, kāda būs premjera Andra Kulberga (“Apvienotais saraksts” (AS)) valdības koalīcija un kāda gaidāma tuvākās Latvijas iekšpolitikas ainava. No trim iespējamajiem variantiem Kulbergs ir izvēlējies vidējo – veidot nevis mazākuma valdību un nevis plašāku “kolhozu” ar “Jauno vienotību”, bet palikt pie AS plus Nacionālā apvienība (NA), kur abām partijām kopā ir 51 mandāts Saeimā.
Tas ir riskanti, tas ir knapi, knapi, tomēr ar to varēs braukt uz priekšu. Abiem atmestajiem variantiem ir vienkāršs skaidrojums. Ja Kulbergs veidotu valdību bez partneriem, tad viņam varētu pārmest, ka tā ir valdība, kurā otrais partneris ir “Latvija pirmajā vietā” (LPV) un Ainārs Šlesers, kurš formāli nav valdībā, bet visvisādi atbalsta to un “bīda savas intereses”. Ja Kulbergs aicinātu valdībā JV, tad vēlētājam rastos jautājums, “priekš kam es atbalstīju Kulbergu”, ja pie varas atkal tā pati JV, kuras Kariņš un Siliņa šā elektorāta acīs asociējas ar izšķērdību, aroganci un stagnāciju.
Ar NA nav gluži tā, ka tā skaitītos valsti kaut kur nelabi novedusi, tāpēc Kulbergam NA ir optimāls partneris.
Valdībā NA ir atvēlētas trīs ministru vietas. Jānis Dombrava jau ir iekšlietu ministrs Kulberga priekšvēlēšanu valdībā, un diezgan loģiski, ka viņam būtu jāturpina iesāktais. Dombrava ir nacionālists no nacionālākā kaula, nacionāls mugurkaulīgi un visādi citādi. Bet nav arī kā destilēts ūdens, kāds bija viņa priekšgājējs Rihards Kozlovskis (JA), kuram nebija viedokļa par ko. Dombravam ir viedoklis par visu. Reizēm varbūt viņa verbālā mēle pasteidzas pa priekšu apdomāšanai, taču tas ir labojami - pieredze nāk ar laiku. Dombravu ļoti nemīl daži iekšlietu sistēmas darbinieki, taču arī tas ir labojami - daži aizies, bet citi nāks vietā.
Otrs NA kadrs Nauris Puntulis, kurš ir kultūras ministrs un turpinās būt kultūras ministrs. Viņš sevi parādījis kā ļoti bailīgu, uz niknām reformām neorientētu amatvīru - tādu, kurš septiņas reizes nomēra, bet arī astotajā vēl negriež. Tomēr, kas pozitīvi, ja viņš paklausās argumentus un faktus, sajūt, ka tiek atbalstīts, devītajā reizē viņš tomēr spēj sadzirdēt, izvērtēt, teikt un darīt.
Vēl NA atvēlēta Labklājības ministrija. Uz šo amatu NA izvirzījusi Ilzi Indriksoni. Tas gan var būt pagaidu risinājums, jo Latvijas situācija caur taupības prizmu brēc pēc tās apvienošanas ar Veselības ministriju.
Ministriju apvienošana vai likvidācija vēl pagaidām ar dakšām ūdenī rakstīta, taču dīvainā, neracionālā, nesaprotami nevajadzīgā Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) jau nu gan vistuvākajā laikā ir pelnījusi likvidāciju.
Nav vairs noslēpums, ka viens no iemesliem, kāpēc Kulbergam bija tik ilgi jāietur pauze ar valdības sastāva nosaukšanu, ir milzīgi lielais mandātu skaits jaunajā Saeimā - 41. Tas it kā ir lieliski, taču diezin vai pats Kulbergs visus ievēlētos pēc vēlēšanām pazina. Tagad varbūt pazīst.
AS nav viendabīgs spēks, un tajā ir trīs politiskās partijas - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība un Liepājas partija. Tas ir formāli, taču pastāv arī neformāli iekšējie AS grupējumi, ar kuru viedokli Kulbergam pie valdības veidošanas jārēķinās. Kļuvis zināms, ka ekonomikas ministrs būs Edgars Štelmahers, kuram Kulbergs uzticas.
Štelmahers kandidēja no AS un ir ievēlēts 15. Saeimā. Viņš ir uzņēmējs, SIA “New Rosme” un SIA “Rework Agency” valžu loceklis.
Pieredze uzņēmējdarbībā ir lieliska lieta - tas, kurš ir varējis izdomāt, kur ko pirkt, pārdot un ražot, rēķinājis, kā samaksāt darbiniekiem, ir labs kandidāts arī valsts ekonomikas vadīšanai. Pieredzes, protams, viņam nav, bet nevar noniecināt viņu, pirms viņš ko dara. Vienā no saviem priekšvēlēšanu ierakstiem “Facebook” viņš ir uzsvēris Latvijas nepieciešamību sekot līdzi mākslīgā intelekta (MI) attīstībai, saprast, kuras jomas var dot lielāko ieguvumu. Nav noliedzams, ka MI ir svarīga lieta, bet MI vēl nav visas problēmas, kas Latvijas ekonomikai jārisina.
Ārlietu ministra amatā varētu nonākt Ģirts Jaunzems, kurš ir karjeras diplomāts, vēstnieks Uzbekistānā un arī Kulberga klasesbiedrs.
Veselības ministra krēsls iecerēts Normundam Staņēvičam - pieredzējis uzņēmumu vadītājs ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi uzņēmējdarbības un finanšu jomā. Arī ir bijis Kulberga klasesbiedrs.
Klasesbiedru aicināšana valdībā, no vienas puses, izskatās mazliet amizanti, taču ir savā ziņā loģiska - premjeram diezin vai būtu jāņem savā valdībā tādi, kam nevar neuzticēties.
Kā bijušais Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs pērn tika iecelts par “Amber Beverage Group” (ABG) izpilddirektoru. ABG patiesais labuma guvējs esot krievu miljardieris Jurijs Šeflers, kurš ir Lielbritānijas un Izraēlas uzņēmējs, kurš caur starptautisko grupu “Amber Beverage Group“ ir alkoholisko dzērienu ražotāja AS “Amber Latvijas balzams“ (agrāk “Latvijas balzams“) vairākuma īpašnieks. Uzņēmums pašlaik cieš zaudējumus, ir nodokļu parādi, objektīvu apstākļu dēļ tam ir slēgts tirgus Krievijā un stipri traucēts bizness arī rietumvalstīs. AS "Rietumu banka" pieprasījusi "Amber Beverage Group Holding" pirms termiņa atmaksāt aptuveni 6,8 miljonu eiro kredītu. Uzņēmums nonācis maksātnespējas priekšā, taču akcionāri otrdien, 3. novembrī, vēl nelēma par maksātnespējas procesa sākšanu. Latvijas balzamam ir ļoti slikti, ir grūti laiki. Bet nu tā ir Kulberga izvēle - viņš aicina savā valdībā personu, kam ir pieredze nocīnīties ar lieliem mēsliem. Lai nu tā būtu!
Uz satiksmes ministra amatu pretendē Krišs Lipšāns - esot premjeram zināma personība saistībā ar seniem spēkratiem. Viņš ir valdes loceklis “Auto asociācijā”, SIA “Peritum” valdes loceklis, “Brāļu kapu komitejas” valdes loceklis, premjera ārštata padomnieks un arī stratēģiskās pārvaldības departamenta direktors valsts SIA “Nacionālais psihiskās veselības centrs”. Tas ir īpaši labi, jo Latvijas politikā reizēm pamanāms, ka ar psihisko veselību ne vienmēr viss ir kārtībā. Jaunais satiksmes ministrs arī te varētu ko līdzēt.
Vēl uz darbu valdībā aicināts banku speciālists Kārlis Purgailis - viņam finanšu ministra krēsls. Līdzšinējais finanšu ministrs Māris Kučinskis bija gana labs savā vietā, taču viņam, būs cita misija, kas ir vēl svarīgāka - būt par AS Saeimas frakcijas vadītāju, kas nozīmē pieskatīt 41 deputātu.
Kārlim Purgailim ir vairāk nekā 25 gadu pieredze finanšu nozarē, ieņemot ar resursu pārvaldību un finanšu tirgiem saistītus vadošus amatus vairākās Latvijas komercbankās un finanšu iestādēs. Līdz šim viņš ir bijis AS “Citadele banka” meitas uzņēmuma “CBL Asset Management” valdes priekšsēdētājs un bankas “Citadele” galvenais ekonomists. Viņš ir arī Finanšu nozares asociācijas Kapitāla tirgus komitejas līdzpriekšsēdētājs.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra amatā varētu palikt Edgars Tavars, bet zemkopības ministra amatam tiek apsvērta Edgara Putras kandidatūra. Izglītības un zinātnes ministra amatam tiek virzīts deputāts Česlavs Batņa, bet tieslietu ministra amatam - Viesturs Vitovskis. Aizsardzības ministra amatā piekritis turpināt strādāt bezpartejiskais Raivis Melnis.
Ministra prezidentam varētu būt divi biedri - Krists Avots un Uldis Tatarčuks.
Galīgos lēmumus par iesaisti valdības darbā šie kandidāti vēl nav pieņēmuši. Izņemot NA oficiāli izvirzītos kandidātus, pārējie iespējamie ministri pagaidām nav oficiāli apstiprināti.
Redzam, ka liela daļa jauno ministru plašākai publikai nav bijuši pazīstami. Taču par to nav jābrīnās, jo arī 15. Saeimas sasaukums ir tāds pats - divas trešdaļas deputātu ir tādi, kas parlamentā strādā pirmo reizi. Daļa jauno ministru pat nav kandidējuši vēlēšanās - tātad veidojas “profesionāļu valdība”. Vai tad tas nav tas, ko elektorāts gribēja?
AS un NA vēl jāturpina sarunas par valdības prioritātēm un sadarbības dokumentiem.
JV un “Progresīvo” atstatīšana no dalības valdībā automātiski nozīmē, ka Kulbergam nāksies rēķināties ar neķītri skarbu kritiku, kas nāks no lielas mediju daļas un sociālo tīklu propagandistiem. Kaut vai tā pati klasesbiedru tēma tiks karināta un kratīta līdzīgi kā “šofera dēls” Šleseram vai banāni Zīgeristam.
Ja premjers uzdrošināsies ķerties klāt Sabiedrības integrācijas fonda un Mediju atbalsta fonda finanšu orģiju vērtēšanai un apgriešanai, troksnis plašsaziņā kļūs zvērīgs un ļaudis tiks musināti iet ielās, lai durtu Kulbergam ar lietussargiem un citiem maigiem sadzīves rīkiem. Būs baurošana par Kulbergu kā “diktatoru”, kurš apspiež pilsonisko sabiedrību, kultūru un brīvo presi. Tāda ir politika - tā tās lietas darās.
Lasi arī:
Kulbergs: Jaunā koalīcija ļaus pieņemt valstij nepieciešamos, bet sarežģītos lēmumus
Izskan iespējamie jauno ministru uzvārdi [papildināts]
Grib radīt jaunu - īpašo lietu ministra amatu, būs jāpieskata "Rail Baltica" un "airBaltic"