Milzu neparedzētos izdevumus valstij rada starptautiskie strīdi – tiesāšanās Eiropas Savienības Tiesā (EST), Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) vai starptautiskajās investīciju šķīrējtiesās.
Tiesājoties šķīrējtiesās, valstij bieži nākas algot dārgus ārvalstu advokātu birojus. Toties Tieslietu ministrija, kas pārstāv valsti EST, prot iztikt pati ar saviem juristiem tai no budžeta atvēlēto līdzekļu ietvaros.
Nozīmīga starptautiska tiesu institūcija, kurā piedalās Latvija, ir Eiropas Savienības Tiesa, kas nodrošina, lai ES tiesību aktus interpretētu un piemērotu vienādi visās dalībvalstīs, kā arī uzrauga, lai dalībvalstis un ES iestādes ievērotu ES tiesību normas.
EST izskata lietas, ko iedala piecos galvenajos tiesvedības veidos: prejudiciālie nolēmumi (interpretācijas jautājumi), prasības sakarā ar pienākumu neizpildi, prasības par tiesību aktu atcelšanu, prasības sakarā ar bezdarbību un prasības par zaudējumu atlīdzību (kaitējuma novēršana).
2024. gadā Latvija piedalījās 73 EST izskatāmajās lietās, bet 2025. gadā Latvija ir piedalījusies 54 EST lietu izskatīšanā.
Mēdz būt tā, ka Latvijas nacionālās tiesas (visbiežāk Senāts) vēršas EST ar jautājumiem par ES tiesību normu interpretāciju konkrētās lietās. Latvija kā dalībvalsts labprāt izmanto tiesības iesniegt savus apsvērumus un iestāties lietās, kas tiek skatītas pēc citu ES valstu tiesu lūguma, ja strīda iznākums var skart būtiskas Latvijas intereses.
Vēl mēdz būt lietas, kurās Latvija vēršas pret kādu no ES institūcijām (piemēram, Eiropas Komisiju) vai citu dalībvalsti, lai aizstāvētu savas tiesības un finanšu intereses.
“Latviju EST pārstāv Tieslietu ministrija, izmantojot ministrijas iekšējos resursus. Ministrijā ir izveidots Eiropas Savienības Tiesas departaments (tajā strādā pieci darbinieki). Departamenta funkcijās ietilpst Latvijas pozīciju sagatavošana un valsts pārstāvība EST,” intervijā “nra.lv” paskaidroja Tieslietu ministrijas Komunikācijas departamenta vadītāja Ilze Leimane.
Uz jautājumu par izmaksām Tieslietu ministrijas pārstāve atbildēja, ka izdevumi par Latvijas dalību EST lietās netiek nodalīti kā atsevišķa budžeta programma vai atsevišķi uzskaitīti par katru lietu. Darbs šo lietu ietvaros tiek nodrošināts ministrijai piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros, izmantojot departamenta kapacitāti. Tāpēc Tieslietu ministrijas rīcībā nav apkopotas informācijas par kopējām izmaksām, kas būtu tieši attiecināmas uz Latvijas dalību EST lietās 2025. gadā.
Grigorija Guseļņikova un viņa ģimenes (kā arī PNB bankas, agrāk "Norvik banka") tiesvedība pret Latvijas valsti starptautiskajā šķīrējtiesā un saistītie procesi Latvijai kopumā izmaksājuši jau vairāk nekā septiņus miljonus eiro.
Šī vien ir šokējoša summa, taču kas notiks, ja Guseļņikoviem tiesu darbos izdosies gūt virsroku? Latvijai tad var nākties maksāt desmitus vai pat simtus miljonus eiro un vēl dzēst arī tiesu izdevumus.
Prognozēt starptautiskās šķīrējtiesas spriedumu ir grūti, jo Latvijai ir darīšana ar ārkārtīgi viltīgu personu, kas pārzina un filigrāni izmanto katru likumdošanas caurumu, katru komunikācijas trūkumu starp institūcijām un katru informācijas nepārnesi starp vecajām un to vietā nākošajām valdībām. Guseļņikovs ir arī pratis manipulēt ar dažādiem dienestiem un to priekšniekiem tā, lai tie strādātu viņa labā. Ass prāts, kā var spriest, viņam piemīt jau kopš bērnības - 1992. gadā viņš absolvējis Barnaulas 72. skolu Krievijā ar sudraba medaļu...
2017. gadā Guseļņikovs kā PNB bankas lielākais akcionārs kopā ar ģimenes locekļiem iesniedza prasību pret Latvijas valsti Starptautiskajā investīciju strīdu izskatīšanas centrā (ICSID), sūdzoties par it kā notikušu spiedienu no valsts iestāžu (t.sk. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas) puses.
Guseļņikovs arī apsūdzēja bijušo Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču par kukuļa pieprasīšanu, kas noveda pie kriminālprocesiem un pratināšanām Londonā.
Akcionāri no Latvijas vēlas piedzīt zaudējumus, kas bankai esot radušies valsts "nelikumīgo darbību vai bezdarbības" rezultātā. Aģentūras LETA rīcībā esošajā sūdzībā lēsts, ka zaudējumi varētu sasniegt simtiem miljonu eiro, taču konkrētas summas nav uzrādītas. Prasība tiek pamatota ar it kā notikušu Lielbritānijas un Latvijas starpvaldību līguma par investīciju veicināšanu un aizsardzību pārkāpumu.
Savukārt Rīgas pilsētas tiesa Vidzemes priekšpilsētā izskata PNB bankas administratora Vigo Krastiņa pieteikumu par 32 miljonu eiro piedziņu no bijušajiem bankas valdes un padomes locekļiem par bankai nodarītajiem zaudējumiem. Starp vairākiem atbildētājiem ir bijušais bankas īpašnieks un padomes priekšsēdētājs Guseļņikovs, viņa vietnieks padomē, bijušais Dānijas premjerministrs un NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens un padomes loceklis, bijušais Vācijas ārējā izlūkdienesta priekšnieks Augusts Hannings.
Tik augstu amatpersonu iesaiste lietā ir teju vai neticams, tomēr fakts - Guseļņikovam šos kungus ir savulaik izdevies samulsināt, pierunāt un ievilkt savos darījumos.
PNB bankas lieta atgādina “sagrieztā zviedru kuģa lietu” pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, kad amatpersonas smējās un domāja, ka par kuģa sagriešanu metāllūžņos nekas nebūs, taču beigās bija lielas nepatikšanas un Latvijai nācās samaksāt četrus miljonus dolāru, kas tajā laikā bija ļoti liela summa. Tagad vēsture atkārtojas, tikai daudz komplicētākā veidā, un likmes ir daudz augstākas.
Tā kā investīciju strīdi ir augsta līmeņa starptautiskās tiesības, Valsts kanceleja (kas pārstāv Latvijas valsti) bieži piesaista specializētus ārvalstu advokātu birojus (piemēram, “Lalive”, “Freshfields Bruckhaus Deringer”) un starptautiskus finanšu ekspertus. Šīs izmaksas parasti ir vairāk nekā 80% no visiem tiesvedības izdevumiem.
Lielākā daļa investīciju strīdu pret Latviju tiek skatīti Starptautiskajā ieguldījumu strīdu izskatīšanas centrā (ICSID) Pasaules Bankas ietvaros. Šeit fiksētās izmaksas ir ļoti augstas: ICSID ikgadējā administratīvā maksa ir aptuveni 52 000 ASV dolāru, tiesnešu honorāri ir fiksēti 500 ASV dolāru stundā katram tiesnesim (parasti procesā ir trīs arbitri), kā arī dienas naudas un ceļa izdevumi.
Līdztekus PNB bankas lietai Latvija starptautiskajā šķīrējtiesā cīkstas un pat ir uzvarējusi vēl dažās skarbās lietās. Viena no tām ir lieta pret Ukrainas pilsoni Jevgēņiju Kazminu ("KVV Liepājas metalurgs"). Pēc procesa apturēšanas un Latvijas uzvaras tiesa lēma no prasītāja par labu Latvijai piedzīt 3,4 miljonus eiro tiesvedības izdevumu segšanai.
Starptautiskās šķīrējtiesas tribunāls 2025. gada 28. maijā noraidīja Šveicē reģistrētās sabiedrības “R.S.E. Holdings AG” (RSE) prasību pret Latvijas valsti, atzīstot to par nepieņemamu izskatīšanai pēc būtības.
2021. gada beigās RSE bija iesniegusi prasību pret Latvijas valsti, apgalvojot, ka ar veiktajām izmaiņām elektroenerģijas atbalsta regulējumā no 2012. līdz 2016. gadam pārkāptas starptautiskās saistības. Latvija 2023. gadā norādīja, ka šķīrējtiesai nav jurisdikcijas šo lietu skatīt, jo RSE neatbilst Eiropas enerģētikas hartas nolīguma (EEHN) noteiktajiem kritērijiem.
Šķīrējtiesas tribunāls piekrita Latvijas pozīcijai būtiskākajos EEHN piemērošanas jautājumos un atzina, ka RSE nav tiesīga saņemt aizsardzību saskaņā ar EEHN, jo to kontrolē Krievijas pilsone, savukārt Krievija nav EEHN dalībvalsts. Tāpat tika konstatēts, ka RSE Šveicē neveic būtisku saimniecisko darbību.
Tiesa arī nolēma, ka prasītājam jāsedz visas Latvijas valstij radušās ar tiesvedību saistītās izmaksas kopā 678 545,20 EUR, kā arī jāmaksā procenti saskaņā ar sešu mēnešu EURIBOR likmi.
Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) zaudēto lietu kompensācijām Latvijas valstij nav viena fiksēta tarifa - izmaksājamā summa katrā lietā tiek noteikta individuāli. ECT piespriestās atlīdzības ir atkarīgas no pārkāpuma smaguma, radītajiem zaudējumiem un tiesāšanās izdevumiem. Parasti vienam cilvēkam piešķirtās summas Latvijas lietās svārstās no aptuveni 3000 eiro līdz 15 000 eiro par nemantisko (morālo) kaitējumu (piemēram, pārkāpumiem saistībā ar nepamatotu brīvības atņemšanu, pārāk ilgu tiesvedību vai neatbilstošiem apstākļiem cietumos). Diemžēl Latvijā nesamērīgi ilga tiesvedība ir bijusi hroniska trijus gadu desmitus, tāpēc par šo pārkāpumu ir nācies maksāt gandrīz ikreiz, kad persona ir sūdzējusies ECT.
Ja lieta ir saistīta ar liela mēroga īpašuma tiesību atņemšanu vai nelikumīgu atsavināšanu, summas var būt ievērojami lielākas. Piemēram, vēsturiski lielākā Latvijas zaudētā summa vienā lietā bija “Vistiņš un Perepjolkins pret Latviju”, kur valstij nācās samaksāt vairāk nekā 1,2 miljonus eiro.
Šie kungi ar putnu uzvārdiem savulaik aktīvi darbojās biznesā, un šis bizness bija tālredzīgi iegādāties zemi tādās vietās, kur tā vēlāk kļūst nepieciešama valstij vai pašvaldībai - Kundziņsalā, kur tā vajadzīga brīvostai, Daugavas kreisajā krastā, kur paredzēts celt Nacionālo bibliotēku, un citur. Zemi vai nekustamo īpašumu viņi iegādājās (saņēma mantojumā vai kā dāvinājumu) salīdzinoši lēti, bet kompensācijas no valsts pienācās lielas. Tas, protams, bija saistīts ar riskiem cerētās summas nedabūt, un ne vienmēr viņiem tik labi sekmējās, tomēr jā, viena lieta, kas nonāca ECT par īpašumu atsavināšanu Rīgas brīvostas teritorijā, beidzās ar rezultātu 1,2 miljoni Jāņa Vistiņa un Genādija Perepjolkina labā.
Kopējā summa, ko Latvija ik gadu izmaksā par zaudētajām lietām vai mierizlīgumiem, ir pilnībā atkarīga no konkrētajā gadā pasludināto spriedumu skaita un rakstura. Atsevišķos gados tie ir bijuši daži desmiti tūkstošu eiro, savukārt citos gados kopējā summa pārsniegusi pat 1,3 miljonus eiro.
Par ECT piespriestajām kompensācijām un zaudējumiem maksā valsts budžets kopumā (ko pārstāv un administrē valsts), bet konkrētas lomas sadalās šādi:
Ārlietu ministrija ir atbildīgā iestāde, kas oficiāli pārstāv Latvijas Republiku ECT un kārto visus starptautiskos sarakstes un koordinācijas jautājumus saistībā ar tiesas spriedumiem.
Finanšu ministrija pārvalda valsts kases līdzekļus un nodrošina faktisko naudas līdzekļu izmaksu jeb kompensācijas pārskaitīšanu no valsts budžeta (bieži izmantojot līdzekļus no valsts budžeta programmas neparedzētiem gadījumiem vai attiecīgās ministrijas budžeta, ja tas saskaņots ar Ministru kabinetu).
Praksē lēmumu par līdzekļu piešķiršanu ECT sprieduma izpildei pieņem Ministru kabinets, bet maksu no valsts budžeta veic Valsts kase Finanšu ministrijas pārraudzībā, balstoties uz Ārlietu ministrijas sniegto informāciju.
Ārlietu ministrijas preses sekretāre Līga Jermacāne informēja “nra.lv”, ka 2025. gadā ECT Latvijas lietās kompensācijās kopumā piešķīra 27 600 eiro.
2026. gadā līdz 4. novembrim ECT ir pasludinājusi deviņus nolēmumus Latvijas lietās, atrisinot kopumā 10 lietas. Lielākā daļa no tiem ir lēmumi, noraidot personu sūdzības. 2026. gadā ECT ir pasludinājusi vienu spriedumu Latvijas lietā, konstatējot, ka pārkāpums nav noticis. Līdz ar to šogad ECT Latvijas lietās vēl nav piešķīrusi nekādas kompensācijas.
Latvijas iesaiste dažādos tiesu darbos ir grūti pārskatāma. 15. Saeimai, kurā ir divas trešdaļas deputātu bez pieredzes parlamenta darbā, un tāpat jaunajai valdībai nav viegli pārredzēt un saprast, kurā instancē kādā stadijā virzās tā vai cita lieta.
Tomēr uz politisko vidi lielā mērā attiecas tādas problēmas kā finansiālie riski, kas saistīti ar ES tiesību aktu savlaicīgu neieviešanu (pārkāpuma procedūrām). Eiropas Komisija ir uzsākusi vairākas pārkāpuma procedūras pret Latviju par dažādu ES direktīvu nepilnīgu vai novēlotu pārņemšanu nacionālajā likumdošanā. Kaut arī Latvijai kopējais jauno procedūru skaits ir viens no zemākajiem ES, katra no tām ir potenciāls tiesvedības risks. Piemēram, Latvija nav pilnībā pārņēmusi jauno patērētāju kredītlīgumu direktīvu. Ja trūkumi netiks novērsti, lietu nodos EST, prasot noteikt finansiālas sankcijas. Tāpat nepatīkama ir EK uzsāktā pārkāpuma procedūra pret Latviju arī saistībā ar tās dalību Enerģētikas hartas nolīgumā.
Un vēl taču ir arī Latvijas iekšējās tiesu lietas, kurās piedalās valsts un kur pastāv risks tērēt un zaudēt valsts naudu.
Ir bijis, piemēram, gadījums, kad ministre konfliktēja ar Latvijas Universitātes rektoru un, lai viņu apkarotu, par Izglītības un zinātnes ministrijas līdzekļiem tika algots dārgs advokātu birojs. Šāds brutāls gadījums gan bija tālajā 2019. gadā, taču ne katrs tāds varbūt nonāk līdz virsrakstiem medijos.
Lasi arī:
Guseļņikova tiesvedība Latvijai izmaksājusi jau 7 miljonus eiro
Latvijas valstij tiesāšanās ar bijušo "PNB" bankas īpašnieku izmaksā ievērojamu summu