Par aktuāliem notikumiem kaimiņvalstīs portāla “nra.lv” Igaunijas un Lietuvas plašsaziņas līdzekļu apskats.
Pēc dronu rūpnīcas aizdedzināšanas mēģinājuma naktī uz 14. novembri, kad aizturēti astoņi Latvijas valstspiederīgie diversanti, Igaunijā parlaments ir diskutējis un vairākums ir atbalstījis robežas slēgšanu ar Krieviju.
Sabiedriskais medijs ERR raksta, ka piektdien Rīgikogu atbalstīja “Isamaa” frakcijas iniciatīvu, kurā valdībai tika ierosināts slēgt pagaidu kontroles līniju starp Igauniju un Krieviju. No 76 klātesošajiem deputātiem 37 balsoja par, divi balsoja pret, bet viens atturējās. Vēl 36 deputāti balsojumā nepiedalījās. Starp viņiem bija visi klātesošie Centra partijas pārstāvji, kā arī lielākā daļa Reformu partijas biedru. Debašu laikā iniciatīvas atbalstītāji norādīja, ka kontroles līnijas slēgšanai vajadzētu mazināt ar Krieviju saistītos drošības riskus Igaunijai. Tomēr dažādu frakciju pārstāvji atzina, ka austrumu līnijas slēgšana vien nenovērsīs iespējamu diversantu iefiltrēšanos valstī. Reformu partijas deputāts Valdo Randpere, kurš pārstāvēja juridiskās komitejas nostāju, paskaidroja, ka kontroles līnijas slēgšana galvenokārt būs politisks žests, atgādinot, ka nesen notikušo dedzināšanas mēģinājumu aizsardzības rūpniecības rūpnīcā Vīmsi, pēc kura valdība paziņoja par nodomu 1. decembrī slēgt robežu ar Krieviju, veica Latvijas iedzīvotāji. "Ir ļoti iespējams, ka valdība patiešām nolems slēgt šo robežu, bet tā nolems slēgt šo robežu tieši tāpēc, ka tai ir jāsūta signāls Krievijai. Patiesībā mēs visi zinām, ka attiecīgie teroristi nenāca caur šo robežu; viņi nāca no Latvijas. Tātad šīs robežas slēgšana pati par sevi neliedz teroristiem iekļūt valstī. Bet tas ir skaidrs soda sitiens un demonstrācija krieviem, ka tā lietas netiek darītas un ka viņi tā nedrīkst uzvesties," paziņoja Randpere. Viņš arī atzīmēja, ka Igaunija jau ir ievērojami samazinājusi kontrolpunktu jaudu austrumos un pastiprinājusi robežas kontroli. Pats Randpere balsojumā nepiedalījās. Iniciatīvu atbalstīja tikai četri Reformu partijas biedri, vēl 21 frakcijas biedrs nebalsoja. Projekta iniciatora “Isamaa” partijas pārstāvis Helirs Valdors Sīders uzsvēra, ka viņa partija jau sen ir mudinājusi slēgt kontroles līniju, lai mazinātu drošības draudus. Viņš norādīja, ka atvērta kontroles līnija ļauj nepārtraukti pārvietoties cilvēkiem, precēm un informācijai, vienlaikus radot iespējas Krievijas ietekmei. Vēl viens “Isamaa” parlamenta deputāts Marts Māstičs kritizēja valdību par tās nekonsekvenci. Viņš apgalvoja, ka robežas slēgšana un vīzu izsniegšanas apturēšana pilna mēroga kara sākumā varētu būt papildu atbalsta pasākumi Ukrainai līdzās finansiālajai palīdzībai. Visi seši klātesošie “Isamaa” parlamenta deputāti atbalstīja šo iniciatīvu. Centra partija uzsvēra kontroles līnijas slēgšanas iespējamās sekas pierobežas iedzīvotājiem - vissmagāk varētu ciest Ida-Viru apriņķis.
Neatkarīgais deputāts Leo Kunnass, kurš nebalsoja un diskusijā pārstāvēja Centra partiju, atcerējās Somijas pieredzi. Viņš uzsvēra, ka šādiem lēmumiem jābūt balstītiem uz kompetentu drošības un robežapsardzības iestāžu novērtējumiem, nevis jāpieņem spontāni. Viņš arī norādīja, ka jāņem vērā iespējamie riski citās jomās, tostarp robežā ar Latviju un ceļojumos pāri Baltijas jūrai. Diskusijas laikā tika izteikti arī brīdinājumi par iespējamu eskalāciju. Randpere norādīja, ka Krievija varētu interpretēt pilnīgu noteiktu teritoriju, piemēram, no Lietuvas un Polijas Kaļiņingradas virzienā, slēgšanu kā kara pieteikumu vai blokādi. Viņš aicināja nepārvērst robežu slēgšanu par universālu atbildi uz drošības draudiem. Neatkarīgais deputāts Kalle Grīntals, kurš balsoja pret likumprojektu, vērsa uzmanību uz iespējamo darba vietu zaudēšanu pierobežas rajonos un saišu pārtraukšanu ar radiniekiem otrpus kontroles līnijai.
Tomēr likums ar balsu vairākumu tika pieņemts, un paredzams, ka no 1. decembra Igaunijas robeža ar Krieviju tiks slēgta.
Aizvadītās nedēļas sākumā Tallinas lidostā satraukumu izraisīja aizdomīga soma, kas pamudināja glābējus un spridzekļu detektīvus ierasties, lai to pārbaudītu, raksta “Postimees”.
Pirmdien plkst. 10.25 Lasnamē glābēji un spridzekļu detektīvu komandas locekļi no Ziemeļigaunijas spridzekļu detektīvu komandas tika izsaukti uz lidostu. Apsardzes firmas patruļa aiz žoga atklāja somu. Tallinas lidostas sabiedrisko attiecību speciāliste Džeina Kallaste precizēja, ka soma tika atrasta lidostas teritorijā, bet ārpus gaisa satiksmes zonas. "Šādās situācijās mēs rīkojamies saskaņā ar mūsu uzņēmuma procedūrām, lai nodrošinātu pasažieru un gaisa satiksmes drošību," viņa paskaidroja. Notikuma vietā ieradās Glābšanas pārvaldes un Policijas un robežsardzes pārvaldes (PPA) vienības. "Varam apstiprināt, ka pārbaudes laikā nekādas briesmas netika konstatētas," piebilda Kallaste. Austrumu glābšanas centra komunikācijas vadītāja Anneli One ziņoja, ka Lasnamē glābēji ir norobežojuši teritoriju, lai nodrošinātu drošību. "Bumbas neitralizēšanas vienība pārbaudīja priekšmetu un apstiprināja, ka somā atrodas kafijas automāts, kas nerada nekādas briesmas," teica One. Incidents tika noslēgts plkst. 11.03.
Jāna Tallina agrīnais ieguldījums uzņēmumā “Anthropic” ir pieaudzis 260 reizes. Pēc “Forbes” datiem, viņa akciju vērtība pieaugusi līdz 15,6 miljardiem dolāru (14,2 miljardiem eiro), bet kopējā bagātība - līdz 17 miljardiem dolāru (15,5 miljardiem eiro). Tas viņu padara par pārliecinoši bagātāko cilvēku Baltijā. Ziemeļvalstu bagātāko cilvēku reitingā viņš ieņem trešo vietu. Ziemeļvalstīs Jāna Tallina bagātību apsteidz tikai Zviedrijas apģērbu impērijas H&M vairākuma īpašnieks Stefans Pērsons un Norvēģijas kruīzu kompānijas “Viking Cruises” dibinātājs Toršteins Hāgens, kuru bagātība ir attiecīgi 22,4 un 17,3 miljardi eiro. 1,4 miljardi dolāru Jāna Tallina bagātībā nāk no iepriekšējā “Skype” un citu tehnoloģiju investīciju pārdošanas, starp kurām “Forbes” īpaši min līdzdalību “SpaceX” un citos jaunizveidotajos mākslīgā intelekta (MI) uzņēmumos. “Forbes” uzsver, ka Tallins 2021. gadā investēja “Anthropic” nevis kā riska kapitālists, kurš meklē maksimālu peļņu, bet gan lai atbalstītu Dario un Danielas Amodei komandu, kas atdalījās no “OpenAI” un par prioritāti izvirzīja MI drošību. Viņa mērķis bija iegādāties balsstiesības un ietekmēt to, cik spēcīgi MI modeļi tiek radīti. “Forbes” atgādina, ka 54 gadus vecais igauņu programmētājs un “Skype” līdzdibinātājs jau vairāk nekā desmit gadus ir brīdinājis, ka nekontrolēta mākslīgā intelekta attīstība var radīt eksistenciālus draudus cilvēcei, un ir finansējis vairākus MI drošības pētniecības centrus (piemēram, Kembridžas universitātes Dzīvības institūta Eksistenciālo risku izpētes centru (CSER)).
“Postimees” raksta, ka Jāna Tallina aktīvu apjoms pārsniedz pusi Igaunijas valsts budžeta.
"Ja līdzīgi uzbrukumi jau ir notikuši Polijā, Slovākijā vai Čehijā, kāpēc tiem vajadzētu apiet Lietuvu? Gatavojieties, jo tas notiks arī pie jums," brīdina terorisma un ekstrēmisma eksperts Starptautiskajā pretterorisma centrā (ICCT) Hāgā Dr. Kacpers Renkaveks. Intervijā “LRT.lt” viņš uzsver, ka traģēdija Krakovā nav atsevišķs incidents, bet gan daļa no satraucoša radikalizācijas procesa, draudiem, kuriem Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis nav pietiekami sagatavotas. Eksperts skaidro, kā pazīt brīdinājuma zīmes pirms uzbrukuma, interneta, politiķu un plašsaziņas līdzekļu lomu radikalizācijā un kāpēc ne katru traģēdiju var attiecināt uz Krievijas iejaukšanos. Apšaude, kas notika 7. novembrī Krakovas centrā, šokēja ne tikai Poliju, bet arī plaši atbalsojās ārpus tās robežām. Pilsētas galvenajā tirgus laukumā 24 gadus vecais Mihals Oksiņskis nošāva sešus cilvēkus un ievainoja vēl 16. Uzbrucēju apturēja divi policisti, kuri arī tika ievainoti operācijas laikā. Pats uzbrucējs ar smagiem ievainojumiem tika nogādāts slimnīcā, taču, neskatoties uz vairākām operācijām, viņš pirmdienas rītā nomira. M. Oksiņska vecāku un māsas līķi tika atrasti viņa ģimenes mājās. Prokuratūra veic pirmstiesas izmeklēšanu par teroristisku noziegumu, taču slepkavības motīvs joprojām nav skaidrs. Traģēdija notika tikai dažas nedēļas pēc virknes brutālu uzbrukumu Polijas skolās, kas izraisīja debates par jauniešu radikalizāciju un vardarbību tiešsaistē. Vai šie ir atsevišķi incidenti vai daudz lielākas problēmas izpausmes, ko Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis gadiem ilgi ir ignorējušas? Un vai Lietuva ir gatava šādiem draudiem? Fragmenti no “LRT.lt” intervijas ar Kacperu Renkaveku.
- Polijas varas iestādes sākotnēji apgalvoja, ka uzbrucējam Krakovā bija galēji labēji uzskati. Jūs arī pievērsāt uzmanību iespējamam nihilistiskam motīvam - slepkavībai pašas slepkavības dēļ. Vai šajā izmeklēšanas posmā ir iespējams noteikt, kas patiesībā pamudināja uzbrucēju izdarīt noziegumu?
- Iekšlietu ministrs sākotnēji runāja par uzbrucēja galēji labējiem uzskatiem, taču vēlāk uzsvēra, ka šī ir tikai viena no apsvērtajām teorijām. Arī izmeklēšanu vadošais prokurors atteicās spekulēt par uzbrucēja motīviem. Mājā Ostrovecā, Svētokšiskā, kur uzbrucējam bija sava istaba, netika atrasti nekādi simboli, kas nepārprotami norādītu uz viņa ideoloģiskajiem uzskatiem. Tomēr tika atrasts dzeltens karogs ar čūskas attēlu un uzrakstu "Nekāpiet man virsū". Šis ir pretošanās valsts iejaukšanās cilvēka dzīvē simbols, kas jo īpaši saistīts ar amerikāņu populistiskajiem labējiem un to radikālajām grupām. Vienkārši sakot, tā vēstījums ir: jūs mani neapliksiet ar nodokļiem, neierobežosiet manas tiesības turēt ieroci un nepastāstīsiet man, kā dzīvot. Esmu brīvs. Tomēr šim karogam ir plašāka nozīme. Esmu to redzējis pat proukraiņu demonstrācijās, kur tā vēstījumu var saprast šādi: "Krievija, tu mani nesatrieksi." Tāpēc mēs nevaram izdarīt galīgus secinājumus par uzbrucēja motīviem, pamatojoties uz vienu simbolu. Agrāk dažreiz bija vieglāk noskaidrot uzbrucēju motīvus. Viņi rakstīja manifestus, kuros izklāstīja savus uzskatus. Anderss Breivīks tieši to arī darīja, sagatavojot milzīgu apjomu dažādu dokumentu un pat intervējot sevi. Vēlāk citi viņu atdarināja. Mūsdienu uzbrucēji bieži vien ir daudz jaunāki un neatstāj šādus dokumentus. Veids, kā mēs patērējam un izplatām informāciju, ir mainījies. Daudzus jauniešus vairs nepievelk gari teksti. Esmu saskāries ar gadījumiem, kad iepriekšējo manifestu ekvivalents bija ieraksts “Instagram” vai “TikTok”. Vairākas īsas ziņas, attēli un video - un tādējādi uzbrucējs pauda savus uzskatus. Tāpēc fakts, ka prokuratūra vēl nav atklājusi manifestu vai pašnāvības vēstuli, nenozīmē, ka netiks atrasti citi pierādījumi, kas palīdzēs noskaidrot uzbrukuma motīvu.
- Ja mēs zinām, ka potenciālie uzbrucēji bieži vien sniedz agrīnas brīdinājuma zīmes, kāpēc mēs tās nepamanām? Kā Polijai un Lietuvai pietrūkst, lai novērstu šādas traģēdijas?
- Mūsu valstīm trūkst viena un tā paša. Lietuvai, Polijai un patiesībā visām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm ir nepieciešama sistēma radikalizācijas agrīnai atklāšanai un terorisma novēršanai. Rietumos šādas sistēmas sāka izstrādāt pirms vairāk nekā 20 gadiem, aptuveni 2004.-2005. gadā, un daži risinājumi aizsākās 20. gadsimta 80. gados. Tikmēr mūsu valstis nolēma, ka šādas sistēmas nav nepieciešamas, jo mums nav teroristu. Un šī pieeja bija pamatota. Patiešām, mēs neesam saskārušies ar džihādistu terorisma draudiem tādā pašā mērogā kā rietumvalstis. Tomēr laika gaitā ir parādījušies citi draudi. Ļaujiet man minēt piemēru. Pēdējo divu gadu laikā Polijas Iekšējās drošības aģentūra (ABW) ir novērsusi deviņus vardarbības plānus ar terorisma pazīmēm. Saruna galvenokārt bija par jauniešiem, kas plāno uzbrukumus skolām. Un tas viss notika pat pirms pagājušā mēneša notikumiem. Varbūt ir pienācis laiks izveidot mehānismu, kas ļautu mums identificēt šādus incidentus daudz agrāk? Galu galā profilaksei nevajadzētu aprobežoties tikai ar džihādistu terorismu. Draudi mainās, un mēs turpinām rīkoties tā, it kā tie mūs neskartu.
Lietuvas skolotāji nākamnedēļ turpinās beztermiņa streiku, vienlaikus atsākoties sarunām ar Izglītības ministriju par algu paaugstināšanu, trešdien paziņoja Lietuvas Izglītības darbinieku arodbiedrības (LŠDPS) vadītājs Andrjus Navicks. Arodbiedrība ir saņēmusi apliecinājumu, ka sarunas turpināsies ceturtdien, turklāt nākamnedēļ tās pārstāvji, visticamāk, tiks aicināti uz tikšanos ar premjerministru Mindaugu Sinkeviču, Navicks pastāstīja žurnālistiem. "Mēs esam ļoti pateicīgi skolotājiem, kuri ar savu neatlaidību un iesaistīšanos palīdz mainīt situāciju. Mēs plānojam arī nākamnedēļ aicināt skolotājus saglabāt pacietību un spēku, līdz šie jautājumi tiks atrisināti," viņš sacīja. Navicks norādīja, ka streiks joprojām ir nepieciešams, lai izdarītu spiedienu uz valdību un parlamentu un panāktu skaidru vienošanos par skolotāju atalgojuma aprēķināšanas sistēmu. "Streiks bieži vien ir līdzeklis, kas saliedē cilvēkus un palīdz rast risinājumus. Ar sarunām un diskusijām vien bieži vien nepietiek, lai skaidri paustu savu nostāju valdībai un parlamentam," viņš sacīja, piebilstot, ka arodbiedrība cer panākt vienošanos.
Lasi arī: