Igaunija veido valsts "kopiju" Krievijas okupācijas gadījumā

© pexels.com

Igaunija izstrādā neparastu drošības risinājumu gadījumam, ja Krievija iebruktu valstī un tās teritorija nonāktu okupācijā – valsts gatavojas scenārijam, kurā valdība un valsts iestādes varētu turpināt darbu no ārvalstīm, izmantojot digitālos pakalpojumus un mākoņdatošanas infrastruktūru. Tas nozīmē, ka pat tad, ja tiktu iznīcināti datu centri vai amatpersonas vairs nevarētu strādāt Igaunijas teritorijā, valsts svarīgākās funkcijas varētu saglabāties, vēsta “Politico”.

Igaunija jau iepriekš izveidojusi tā dēvēto digitālo vēstniecību Luksemburgā, kurā tiek glabātas valsts svarīgāko datu rezerves kopijas - informācija par iedzīvotājiem, zemes īpašumiem un valsts tiesību aktiem.

Šāda sistēma ļauj saglabāt valstij būtisku informāciju arī gadījumā, ja tās datu centri tiek iznīcināti vai kļūst nepieejami.

Tomēr jaunā stratēģija paredz spert nākamo soli - Igaunija vēlas ne tikai saglabāt valsts datu kopijas ārvalstīs, bet arī nodrošināt, lai valsts digitālie pakalpojumi tur varētu pilnvērtīgi darboties.

"Mēs vēlamies būt tiešsaistē neatkarīgi no tā, kas notiek. Visiem kritiski svarīgajiem pakalpojumiem ir jāpaliek pieejamiem," sacīja Tenu Grīnbergs, viens no jaunās stratēģijas izstrādātājiem un bijušais Igaunijas Tieslietu un digitālo lietu ministrijas amatpersona.

Lai īstenotu šo ieceri, Igaunija izstrādā drošas lietotnes un sistēmas, izmantojot vairākas mākoņdatošanas platformas. To vidū ir “Microsoft Azure”, “Amazon Web Services”, kā arī pašas Igaunijas valsts mākoņplatforma.

Šīs sistēmas paredzēts izvietot digitālajā vēstniecībā Luksemburgā un citās drošās vietās Eiropā, lai valsts iestādes varētu turpināt izmantot nepieciešamos datus un nodrošināt svarīgākos pakalpojumus pat tad, ja Igaunijas teritorijā esošā infrastruktūra vairs nebūtu pieejama.

Igaunijas Tieslietu un digitālo lietu ministrijas IT arhitektūras un infrastruktūras padomnieks Allans Allmere uzsver, ka neviena valsts nespēj pilnībā paredzēt un novērst visus iespējamos apdraudējumus, tāpēc svarīgākais ir saglabāt uzticamu pamatu, uz kura valsti iespējams atjaunot arī pēc vissmagākās krīzes.

Sākotnēji Igaunijas galvenais uzdevums bija nodrošināt, lai valsts dati nepazustu, tagad nākamais solis ir panākt, lai valsts spētu turpināt darboties, izmantojot šos datus.

Igaunija, kurai ir 294 kilometrus gara robeža ar Krieviju, jau ilgstoši uzskata Maskavu par būtisku drošības apdraudējumu.

Bažas pastiprina arī Krievijas īstenotās kiberoperācijas, sabotāžas mēģinājumi un citas hibrīddarbības pret Eiropas valstīm.

Igaunija savu digitālās drošības sistēmu sāka īpaši attīstīt pēc 2007. gada, kad valsts piedzīvoja plašu kiberuzbrukumu vilni. Toreiz uzbrukumi traucēja daudzu valsts un komerciālo pakalpojumu darbību.

Līdzīgu pieeju sāk apsvērt arī citas valstis - Lielbritānija un Norvēģija paziņojušas par ieceri izpētīt iespējas izvietot viena otras drošos datus savā teritorijā, veidojot sava veida digitālās vēstniecības.

Šāds risinājums ļautu valstīm sadalīt riskus un nebūt pilnībā atkarīgām no infrastruktūras, kas atrodas to pašu teritorijā.

Igaunijas gadījumā tas nozīmētu, ka pat vissliktākajā scenārijā - ja Krievijas karaspēks iebruktu valstī un pārņemtu kontroli pār tās teritoriju - valdībai būtu iespēja turpināt nodrošināt svarīgākās digitālās funkcijas no ārvalstīm.

Tā nav garantija, ka valsts spētu izvairīties no visām krīzes sekām, taču tā ir iespēja saglabāt valsts pārvaldes nepārtrauktību arī tad, ja tās fiziskā infrastruktūra tiek zaudēta.

Lasi arī:

Video