Igaunija pie Krievijas robežas izvieto elitāros spēkus un gatavojas iespējamam konfliktam
Igaunija pārdislocē elitāras militārās vienības tuvāk robežai ar Krieviju un iegādājas tālas darbības rādiusa ieročus, gatavojoties aizsardzībai pret iespējamu Krievijas iebrukumu, vēsta “Financial Times”.
Igaunijas bruņoto spēku un izlūkdienesta vadība neuzskata, ka Maskava tuvāko divu gadu laikā tiektos pēc pilna mēroga kara ar NATO, tomēr Igaunijā uzskata, ka Krievija gatavojas iespējamam konfliktam nākotnē.
"Atturēšanas politika nedarbojas. Kritiskais periods šīs problēmas risināšanai gan mums, gan visām Baltijas valstīm būs nākamie viens līdz četri gadi," teica augsta ranga Igaunijas militārās izlūkošanas amatpersona.
No Tapas - Igaunijas galvenās militārās bāzes - elitārās vienības pastāvīgi tiek pārvietotas uz pozīcijām valsts austrumos, tuvāk Krievijas robežai.
Papildus jaunajai bāzei Jihvi Igaunija arī Narvā būvē militāro bāzi, kas paredzēta līdz 1000 karavīru izvietošanai. Ikdienā tajā plānots izvietot aptuveni 200 karavīru, bet krīzes situācijā bāzē varētu uzņemt vēl 800 cilvēku.
Pēdējā gada laikā Igaunija noslēgusi līgumus par deviņu ASV ražoto HIMARS daudzkārtējās palaišanas reaktīvo sistēmu iegādi. To vidū ir arī M57 ballistiskās raķetes ar darbības rādiusu līdz 300 kilometriem; tāpat Igaunija iegādājas deviņas Dienvidkorejas daudzkārtējās palaišanas raķešu sistēmas Chunmoo, kuru darbības rādiuss ir līdzīgs.
Attālums no Tapas līdz Sanktpēterburgai ir aptuveni 260 kilometri.
Kā raksta “Financial Times”, iepriekš Igaunijas militārie plānotāji bija izstrādājuši aizsardzības doktrīnu, ņemot vērā valsts vēsturiskos un ģeogrāfiskos apstākļus.
Saskaņā ar iepriekšējo stratēģiju Krievijas iebrukuma gadījumā iesaucamajiem būtu ātri jāmobilizējas un jāuzsāk partizānu karš, tādējādi nogurdinot Krievijas spēkus līdz NATO papildspēku ierašanās brīdim.
Tomēr, analizējot Krievijas rīcību Ukrainā, Igaunijas militārā vadība secinājusi, ka šāds plāns nedarbosies.
Igaunijā uzskata, ka Kremlis nerēķinās ar saviem zaudējumiem; tāpat norādīts, ka pēc pozīciju ieņemšanas Krievijas karavīri tās neatstāj un turpina teritoriju noturēt pat tad, ja tajā viss jau ir iznīcināts.
Tāpēc tagad Igaunija plāno aizstāvēt katru savas teritorijas metru, sākot jau no robežas, un iespējamā iebrukuma gadījumā jau no pirmās dienas veikt spēcīgus triecienus Krievijas teritorijas dziļumā - simtiem kilometru attālumā.
Pēdējo nedēļu laikā sarunas par iespējamu Krievijas uzbrukumu NATO ir pastiprinājušās saistībā ar vairākiem incidentiem Eiropas gaisa telpā un diversijām, tomēr lielākā daļa Eiropas amatpersonu nesaskata pazīmes, kas liecinātu par Maskavas gatavošanos plaša mēroga sauszemes ofensīvai.
Tikmēr Dānijas izlūkdienests nesen prognozēja, ka pastāv "zems, bet pieaugošs risks", ka Krievija varētu uzsākt ierobežotu militāru ofensīvu pret vienu vai vairākām NATO dalībvalstīm, kas robežojas ar Krieviju.
