Krievija savas armijas bāzes netālu no Latvijas papildina ar tankiem, bruņumašīnām un pašgājējartilēriju

Krievija atjauno bruņutehnikas rezerves militārajās glabāšanas bāzēs – analītiķu vērtējumā šie procesi rada bažas NATO valstīs, taču tehnikas uzkrāšana pati par sevi vēl nenozīmē, ka tā tiek gatavota tūlītējam uzbrukumam, raksta “dialog.ua”.

Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī Krievijas armija kaujās iesaistīja simtiem tanku, bruņutransportieru, kājnieku kaujas mašīnu un pašgājējartilērijas vienību, iztukšojot daļu savu tehnikas rezervju. Daudzas bruņutehnikas vienības tika iznīcinātas, bet jaunas rezerves sākotnēji netika papildinātas tik lielā apjomā. Viens no iemesliem bija Ukrainas bruņoto spēku plašā bezpilota lidaparātu izmantošana, kas būtiski mainījusi bruņutehnikas lomu kaujas laukā.

Atklātajos avotos balstīti OSINT analītiķu novērojumi vēsta, ka kopš 2025. gada pavasara Krievijas tanku un bruņumašīnu ražotnē “Uralvagonzavod” atkal palielinājies tehnikas ražošanas apjoms.

Jauni T-90M tanki nogādāti Krievijas 22. centrālajā rezerves bāzē Bujā Kostromas apgabalā. Bāzes krājumi papildināti arī ar kājnieku kaujas mašīnām BMP-3 un bruņutransportieriem BTR-82A.

Šī bāze atrodas aptuveni 500 kilometru attālumā no Latvijas un Igaunijas robežas.

Tehnika nonākusi arī 349. centrālajā bāzē Topčihā Altaja novadā. Tur izvietoti T-72B3 tanki, kas ražoti vai modernizēti pirms aptuveni desmit gadiem, kā arī BMP-2 kājnieku kaujas mašīnas. Kopumā objektā nogādātas vismaz 178 bruņutehnikas vienības.

Krievijas armija papildina arī rezerves Karēlijā - tur atrodas 374. mobilizācijas izvēršanas nodrošinājuma centrs, kas atrodas aptuveni 185 kilometru attālumā no Somijas robežas.

Uz šo objektu no ražotnēm nogādātas artilērijas sistēmas “Giatsint-K” un samērā jaunas 2S43 “Malva” pašgājējartilērijas iekārtas, kuras ražo kopš 2023. gada.

Krievija uzkrāj ne tikai bruņutehniku un artilēriju, bet arī personālu - tiek norādīts, ka visās šajās bāzēs vienlaikus varētu atrasties līdz 115 000 karavīru. Kā piemērs minēta Krievijas armijas divīzija, kas atrodas tikai 11 kilometru attālumā no Norvēģijas robežas.

Rakstā paustas bažas, ka NATO valstīm varētu būt grūti pretoties lielam Krievijas bruņutehnikas daudzumam iespējamā uzbrukuma gadījumā, jo tās neizmanto bezpilota lidaparātus pret tankiem un bruņumašīnām tādā apjomā kā Ukraina.

Krievija jau vairākus mēnešus uzkrāj spēkus, gatavojoties ziemas perioda triecieniem. Iepriekš, 22. septembrī, tika ziņots par Krievijas triecienlidaparātu “Geran-5” uzkrāšanu iespējamām masveida operācijām pret atsevišķām Eiropas valstīm, savukārt 21. septembrī tika ziņots par Krievijas raķešu rezervju papildināšanu triecieniem Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai ziemā.

Svarīgi, ka minētā tehnika atrodas glabāšanas bāzēs, un tas automātiski nenozīmē, ka visas vienības ir kaujas gatavībā vai tiek pārvietotas uz Latvijas un Igaunijas robežu. Arī citu avotu analīzēs norādīts, ka Krievijas tehnikas un militārās infrastruktūras attīstība jāvērtē atsevišķi no apgalvojumiem par tūlītēju karaspēka koncentrēšanu pie Baltijas valstu robežām.