Kulbergu dauzīs valsts finansētie mediji, pat nenogaidot 100 dienas

© Ģirts Ozoliņš/MN

“Ja Andra Kulberga valdības sastāvs tiktu publiskots agrāk, šie cilvēki tiktu “izmazgāti” tā, ka viena daļa varbūt atmestu ar roku: “Kāpēc man tas vajadzīgs? Man ir ģimene, bērni, sieva, māte, tēvs, brāļi, māsas.” Viņus visus nolietu ar netīrumiem.

Tas ir arī iemesls, kāpēc daudzi Andra Kulberga aicinātie atteicās ieņemt ministru amatus.

Šis ir tas iemesls, un to es arī atbalstu, kāpēc Andris Kulbergs vienkārši nedeva publikai informāciju par jaunās valdības sastāvu,” “Youtube” tiešsaistes raidījumā “Vai jaunā valdība spēs mainīt Latviju?” sarunā ar žurnālisti Kristīni Kravcovu sacīja politologs Filips Rajevskis.

Saruna ievirzījās ne tikai par jaunās valdības ministriem un deklarāciju, bet arī par mediju lomu mūsdienu politikā, par nevalstisko organizāciju lomu.

Ceturtā vara, kas barojas no valsts naudas

“Vislielāko iedvesmu esmu guvis no Andra Šuvajeva (“Progresīvie”) runas Saeimas debatēs. Es sēdēju automašīnu sastrēgumā un daudzas runas noklausījos. Man Andris Šuvajevs noformulēja to, par ko jau iepriekš biju domājis. Viņš runāja par to, ka Andris Kulbergs nihilistiski attiecas pret medijiem, ka viņš nihilistiski attiecas pret pilsonisko sabiedrību, pret sabiedrības interešu pārstāvjiem. Pret to visu viņš ir nihilistiski attiecies visu šo mēnesi... Un tad es padomāju, kāpēc var tā attiekties? Iemesls patiesībā ir fundamentāls. Mediji ir ceturtā vara. Vara sastāv no daudzām lietām - gan no kritikas un negatīvas publicitātes, gan no tā, ka ar avīzi var “nosist” banku un politiķi. Bet ir arī otra puse - vara bāzējas uz sadarbību, savstarpēju komunikāciju, cieņu.

Bet ja ceturtā vara ir korumpēta? Ceturtā vara, kas barojas no valsts naudas, neizbēgami kļūst korumpēta - agrāk vai vēlāk tā sāk atskatīties pār plecu uz to, kurš dod naudu,” sacīja Filips Rajevskis. “Un, ja no valdības puses izskan doma, ka sabiedriskā medija finansēšanas kārtība var tikt pārskatīta, finansējums var tikt samazināts, sākas uzbrukumi, ar ko saskārās Andris Kulbergs,” piebilda Kristīne Kravcova.

Raidījuma “Vai jaunā valdība spēs mainīt Latviju” tiešraide bija 17. novembra pēcpusdienā - pirms tika apstiprināta Andra Kulberga jaunā valdība. Kristīne Kravcova izteica domu, ka šī valdība nebūs tā, kas tiks 100 dienas saudzēta, un tiek kritizēta jau pirms izveidošanas.

Vagons ar karstiem kartupeļiem

Pats premjers no tribīnes pauda, ka nebaidās uzņemties atbildību par problēmām, kuras gadiem cits citam tika mestas kā karsti kartupeļi. “Smagākie jautājumi nav līdz galam atrisināti, taču šodien tie ir apzināti izpētīti un iekustināti. Vagons kustas lēnām, bet kustas uz priekšu.

Un tāda ir mana atskaite. Ne viss, ko solīju, ir izdarīts, bet nekas no tā, ko solīju, nav aizmirsts. Maijā šajā tribīnē es teicu: kļūdas būs, un arī es tās pieļaušu. Kolēģi, šo solījumu es esmu turējis ar uzviju. Apsolu, ka kļūdīšos arī turpmāk. Smags darbs nav iespējams bez klupieniem un kritieniem, bet apsolu arī to, ka vairāk nekā jebkad esmu gatavs atbildēt par rezultātu.

Vienu gan es nesolu. Es nesolu pieklājīgi klusēt par problēmām, kuras visi redz. Mums nevajag politiku katrā... četrus gadus runāt diplomātiski, lai tikai nevienu... neaizvainotu. Un katrai problēmai ir vārds, risinājums un atbildīgais. Gribu politiku, kurā problēmas tiek nosauktas un atbildīgajiem uzdod konkrētus jautājumus, arī ministriem un arī Ministru prezidentam.

Šodien mēs uzņemamies atbildību par lēmumiem, kuru sekas cilvēki jutīs daudz ilgāk nekā par šīs valdības un šīs Saeimas pilnvaru laiku. Tie ietekmēs mūsu bērnu nākotni,” sacīja Andris Kulbergs.

Viņš nosauca četras jaunās valdības prioritātes: drošība, izaugsme, finanšu disciplīna un efektīva valsts pārvalde.

Pārāk ilgi un pārāk sasteigti...

Opozīcijas kritika pirms balsojuma tika balstīta galvenokārt uz divām tēzēm - tik ļoti ilgi vilkās garumā valdības izveide, tik ļoti lielā steigā tagad tiek likts priekšā balsot.

“Bet nu šeit mēs esam kā uguns pakulās jau šodien to apstiprināt ar konkrētu piedāvājumu, ar konkrētiem dzīves aprakstiem, ministru amata kandidātiem. Un visi nu steigšus mēģina gūglēt vārdus, uzvārdus, saprast, vērtēt, vai šie ļoti cienījamie kungi un dāmas,” satraukti pauda Inese Lībiņa-Egnere (JV). “Mēs medijos esam pavisam nedaudz ko lasījuši par piedāvātajiem ministru amata kandidātiem, bet nav noticis šis demokrātiskais ministru pretendentu izvērtēšanas process, jo tam gluži vienkārši nav bijis laika. Var arī tā. Skatīsimies, kurp tas ved. Tas pats par sevi nav nekas slikts, bet tas noteikti arī nav nekas pats par sevi labs. Tieši tādēļ svarīgi, ka sabiedrība zinātu, ka konkrētie ministri spēs uzņemties atbildību, spēs profesionāli vadīt nozari, virzīt nozares politiku kā augstākās nozares valsts amatpersonas ar tiešām ļoti skaidru redzējumu un reformām, kā tas ir solīts.”

Inese Lībiņa-Egnere aicināja Saeimu balsot “pret”, jo nevarot dot uzticības mandātu valdībai, kuras ministru amata kandidātu izvērtēšanai bijušas tiešām tikai dažas stundas. Tāpat valdības deklarāciju deputāti saņēmuši tikai nupat un ir to pārlasījuši, ne izvērtējuši.

Deputāte Lībiņa-Egnere ir gana apķērīga un izglītota, tāpēc deklarāciju ir izlasījusi, taču, iespējams, ir arī tādi tautas priekšstāvji, kuri prot tikai boksterēt pa zilbēm, tāpēc nekādi nav varējuši izlasīt visas 17 lappuses.

Šuvajevs metas krāgā Šleseram

Frakcijas “Progresīvie” deputāts Andris Šuvajevs sasaukto ārkārtas Saeimas sēdi nosauca par necieņu pret sabiedrību. Un apsveica Aināru Šleseru. “Mums visiem vajadzētu aplaudēt Šlesera spējai iekļūt koalīcijā - pēc visiem oligarhu laikiem, krimināllietām, trīs izputējušām partijām, savu biznesa interešu bīdīšanas, izmantojot publiskos amatus, spēt iekļūt koalīcijā par spīti savām vēsturiskajām saiknēm ar Krievijas oligarhiem, spēt iekļūt koalīcijā pēc tam, kad Saeimā tika pieaicināts viņa draugs Aleksandrs Bartaševičs, pēc tam, kad Ainārs Šlesers bezkaunīgi un bezkaislīgi ir lobējis “zelta vīzas”, ”Waterfront” projektu, Krievijas graudu tranzītu... Atklāti sakot, vienīgais balsojums, kam šodien ir jāseko līdzi, ir Aināra Šlesera balsojums par jauno valdību, jo Šlesera atbalsts nozīmēs tikai vienu - ka valdībai tiks piestādīta cena un šī cena būs jāmaksā Andrim Kulbergam, visam “Apvienotajam sarakstam”, Nacionālajai apvienībai. Un es sabiedrībai varu apsolīt, ka “Progresīvie” atklās, kas ir šī cena,” paziņoja Andris Šuvajevs, piemirstot piebilst, ka Andra Kulberga valdības koalīcijā ir arī Putins, Sadams Huseins un Kaščejs Nemirstīgais.

Lai gan Andra Kulberga valdību veido “Apvienotais saraksts” un Nacionālā apvienība, versija par Aināra Šlesera “nešķīstiem nolūkiem” un it kā milzīgo ietekmi valdībā jau ir tikusi kultivēta iepriekš un acīmredzot tiks neskaitāmas reizes atgādināta vēl ilgi.

Šlesers Šuvajevu nodēvē par “Ļeņinu”

Ainārs Šlesers (LPV) atbildi parādā nepalika un teica: “Man tāda sajūta šodien ir pēc iepriekšējā runātāja, ka es nokļuvu Padomju Savienībā un ka no mauzoleja šeit ir ieradies dzīvs, dzīvs Uļjanovs, Ļeņins. Jā. Man nebija iespēja viņa runas dzirdēt. Es tajā laikā vēl nedzīvoju, bet es saprotu, ka marksisms mūsu valstī atdzimst un jaunais Šuvajevs, Uļjanovs, Ļeņins no šīs tribīnes ilgi mēģinās uzrunāt Latvijas tautu.”

Ainārs Šlesers vērās pie “progresīvajiem” ar vārdiem: “Jūs te stāstāt, kā jūs tagad aicināsiet visus uz Saeimu, kā jūs visus pratināsiet.

Jau drīz jūs pratinās prokuratūra un citas iestādes. Jūs sēdēsiet uz apsūdzēto sola, jo tas, ko jūs esat izdarījuši ar “airBaltic” un “Rail Baltica”... Briškena nav. Švinka vēl sēž. Šodien es lasu ziņas. Kas tad ir rakstīts tajās ziņās? Decembra sākumā, iespējams, “airBaltic” vairs nelidos. A kāpēc viņš nelidos? A tāpēc, ka “airBaltic” ir parādos līdz ausīm. Tur ir kreditori, tur ir bond holders, kuriem “airBaltic” parādā. Un tad, kad jūsu valdīšanas laikā, kad bija jūsu ministri, ko tad jūs stāstījāt? Teicāt, ka vajag aizdot vēl lielāku naudu. Pirmkārt, jānodzēš parāds. Apmēram 560 miljoni eiro, ja es nemaldos. Tāda bija tā summa. Pēc tam jūs aizņēmāties bondus par 15 procentiem. Godājamais Šuvajev, Ļeņin, par 15 procentiem... Jūsu veiksmes stāsts. Un tagad, pateicoties jūsu darbībai, “airBaltic” ir nobankrotējis.”

Sakāpināta kaunināšana

Edmunds Jurēvics (JV) līdzīgi kā Andris Šuvajevs pievērsās Andra Kulberga un Aināra Šlesera sakariem un indīgi ironizēja: “Es gribu izteikt līdzjūtību Mārim Kučinskim, jo viņam šobrīd, es saprotu, frakcija kļūs lielāka un Ainārs Šlesers... pēc viņa runas izklausās, ka iestāsies “Apvienotajā sarakstā”.”

Tāpat arī viņš pauda īgnumu par veidu, kādā Andris Kulbergs prezentēja savu valdību un tās deklarāciju. “Es ceru, ka tā šoreiz bija kļūda, jo tas nav cienījami pret Latvijas sabiedrību - 20 minūtes pirms Saeimas sēdes izsludināt Saeimas sēdi un dot publikai iepazīties ar valdības deklarāciju un oficiālu valdības sastāvu.

Kolēģi! Es aicinu uz priekšu tādas kļūdas pret Latvijas sabiedrību nedarīt. Jo viena lieta, kolēģi, ir pret opozīciju vērsties, bet tas jau ir citādāk. Šādā veidā jūs izdarāt, manuprāt, necieņu pret Latvijas sabiedrību,” sacīja Edmunds Jurēvics.

Redzēs, ko Kulbergs spēs

Šāda sakāpināta runāšana skanēja vēl arī no citiem deputātiem.

Bet “nra.lv” studijā tikmēr Filips Rajevskis atcerējās Igaunijas politiķi, kādreizējo premjerministru Martu Lāru, kurš ienāca politikā ļoti jauns un rīkojās neordināri, par ko tika skarbi kritizēts. “Taču viņš nodrošināja Igaunijai “veiksmes stāstu”,” sacīja Filips Rajevskis un izteica cerību, ka ko līdzīgu spēs arī Andris Kulbergs.

Lasi arī:

Video