Saeimas uzdevums: sabalansēt darbinieku un uzņēmēju intereses

© Ģirts Ozoliņš/MN

Saeimā asas diskusijas raisījušās par Darba likuma grozījumiem, īpaši jautājumā par virsstundu darba apmaksu. Pašreiz Latvijā par virsstundām jāmaksā piemaksa vismaz 100 % apmērā no stundas/dienas likmes, un samazinājums būtu būtiska tiesiskā un sociālā izmaiņa ar riskiem darbiniekiem, bet ieguvumiem darba devējiem.

Uzskatu, ka, skatot Darba likuma grozījumus, ir jāieklausās arodbiedrību - darbinieku pārstāvjos un aizstāvjos. Esmu par to, ka 100% piemaksa ir jāsaglabā par darbu svētku dienās, turpinot diskusijas par to, kā apmaksāt virsstundas citos gadījumos. Mums tas liekas pašsaprotami, ka svētkos, piemēram, Lieldienās, pirmajos Ziemassvētkos vai Jaungada pirmajā dienā nesteidzīgi aizejam uz veikalu iegādāties nepieciešamas preces, bet pārdevējiem un citiem veikalu darbiniekiem tas nozīmē atstāt ģimeni un doties uz darbu. Arī ārkārtas dienesti - policisti, ugunsdzēsēji, mediķi un citi - strādā, neatkarīgi no tā, vai kalendārā datums iezīmēts ar sarkano krāsu. Un tas ir pienācīgi jākompensē.

Vērojot diskusijas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, ir skaidrs, ka pagaidām kompromisu starp darbinieku un darba devēju interesēm ir grūti atrast. Abas puses nostājušās stingrās, bet pretējās pozīcijās. Grozījumu izskatīšana komisijā turpināsies vēl vismaz divas nedēļas, tāpēc pašlaik ir grūti prognozēt, kādā redakcijā likumprojekts nonāks Saeimas plenārsēdē.

Jāatzīmē, ka augstas virsstundu darba piemaksas attur darba devēju no sistemātiska virsstundu izmantošanas un stimulē plānot darba slodzes, pieņemt papildu darbiniekus, veicinot nodarbinātību. No otras puses zemāka piemaksa mazinātu darbaspēka izmaksas, īpaši eksportējošās nozarēs, un palielinātu uzņēmumu spēju konkurēt starptautiskajos tirgos.

Darbinieku un uzņēmēju intereses ir jālīdzsvaro un jārod pienācīgs kompromiss. Pagaidām izskatās, ka priekšvēlēšanu gaisotnē tas varētu būt īpaši sarežģīti. Darba likums ir svarīgs tautsaimniecībai un ar to eksperimenti nebūtu jāveic. Iespējams, labākais risinājums šajā situācijā būtu diskusijas par darba tiesisko attiecību regulējuma uzlabošanu turpināt, bet Darba likuma skatīšanai pievērsties atkal pēc Saeimas vēlēšanām šā gada rudenī.

Tāpēc es neatbalstīšu Darba likuma pašreiz sagatavoto redakciju.