Pielaide valsts noslēpumam sagrāvusi CVK koleģialitāti

Centrālās vēlēšanu komisijas loceklis, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, Latvijas Universitātes profesors Dr.iur. Ringolds Balodis un Centrālās vēlēšanu komisijas loceklis, PhD cand., docētājs LU un RJA Aldis Austers

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijas vadītājam Oļegam Burovam

Jums kā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijas vadītājam, kurš atbildīgs par Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK vai komisija) parlamentāro uzraudzību, tāpat arī Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai, visiem Saeimas frakciju vadītājiem šī gada 14. jūnijā tika nosūtīts viedoklis¹ par to, ka daļai CVK komisijas locekļu tika liegta iespēja klātienē piedalīties Eiropas Parlamenta (turpmāk - EP) rezultātu vēlēšanu rezultātu apstiprināšanā, kā rezultātā viņi no vēlēšanu procesa uzraudzības tika izslēgti. Atļaujamies atgādināt, ka minētajā vēstulē netika apšaubīti paši vēlēšanu rezultāti, bet gan tika norādīts, ka neatbilstoši CVK koleģiālas iekārtas būtībai daļai CVK locekļu - frakciju politiskiem pārstāvjiem tika liegts pildīt savus tiešos pienākumus - uzraudzīt vēlēšanu balsu apkopošanu. Šāds notikums, kad par EP vēlēšanu rezultātiem komisijas locekļi uzzina post factum no CVK priekšsēdētājas sarīkotas preses konferences,² nav nejaušs starpgadījums. Runa ir par sistēmiskām problēmām, par ko liecina arī jaunizstrādāto vēlēšanu biļetenu formas prezentēšana Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē šī gada 8. jūlijā. Komisijai to prezentēja Valsts reģionālās attīstības aģentūra. Pirms prezentācijas lielākā daļa CVK locekļu ar to netika iepazīstināta.

Lai arī minētajos notikumos var saskatīt CVK priekšsēdētājas Kristīnes Saulītes savdabīgo pieeju iestādes pārvaldībā, pēc mūsu domām problēma ir krietni nopietnāka. Problēmas būtība slēpjas esošajā CVK pārvaldības modelī, ko tagad būtiski saasina CVK vēlēšanu sistēmu nodošana citām valsts institūcijām³ un ar to saistītā starpinstitucionālā komunikācija par vēlēšanu jautājumiem starp vairākām valsts iestādēm. Proti, būtiski negatīvu ietekmi uz CVK kā koleģiālu institūciju⁴ atstāja izmaiņas 2019. gadā likumā ’’Par valsts noslēpumu’’, kur 12. pants [Tiesības izmantot valsts noslēpumu] tika papildināts ar jaunu amatpersonu - CVK priekšsēdētāju, kuram ir pieeja konfidenciālam, slepenam un sevišķi slepenam valsts noslēpumam un kuram ir tiesības šo noslēpumu izmantot savu dienesta pienākumu veikšanai. Minētie grozījumi nesamērīgi palielināja CVK priekšsēdētāja kompetenci, izjaucot koleģiālas institūcijas locekļu lemtspēju un informētību par procesiem. Tas spilgti izpaudās CVK locekļu informētībā, veidojot jaunas vēlēšanu sistēmas, kuru turētāji un uzturētāji nu ir VRAA un PMLP.

Centrālās vēlēšanu komisijas locekļi ir Saeimas frakciju nozīmēti un Saeimas kopsēdē apstiprināti politisko partiju deleģēti politiskie uzraugi. Izslēdzot komisijas locekļus no vēlēšana procesa uzraudzības, tiek pašos pamatos sagrauta sākotnējā CVK būtība. Mūsuprāt, Jums vajadzētu apsvērt divas iespējas:

1. Ir jāpilnveido esošais normatīvais regulējums, lai CVK darba organizācija atbilstu likumā nostiprinātiem koleģiālas iestādes darbības principiem, un partiju uzraugi - CVK locekļi - spētu pildīt savus pienākumus. Lai to nodrošinātu, ir nepieciešams papildināt likumu ”Par valsts noslēpumu”, paredzot pielaidi valsts noslēpumam visiem CVK locekļiem, vai - tieši pretēji - grozīt likumu, svītrojot CVK priekšsēdētāju no to subjektu loka, kuram ir paredzēta pielaide valsts noslēpumam. Savukārt likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” skaidri būtu jānosaka koleģiālās padomes, priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka un sekretāra kompetences. Šobrīd neskaidrais un izplūdušais regulējums komisijas priekšsēdētājam pieļauj neierobežotas pilnvaras pašam lemt, ko izskatīt un par ko lemt koleģiālai komisijai, līdz ar to zūd koleģiālas iestādes jēga un būtība. Likuma labojumi varētu tikt veidoti pēc analoģijas ar Valsts kontroles likumu, īpaši ar šī likuma III. nodaļu [Valsts kontroles padome].

2. Vai nu principiāli jāmaina Centrālās vēlēšanu komisijas modelis, izstrādājot jaunu likumu par CVK pēc Igaunijas parauga veidojot Vēlēšanu dienestu, kas tehniski organizē vēlēšanas, bet kuru uzrauga speciāla Vēlēšanu komisija, kas veidota no Valsts kancelejas, prokuratūras, Valsts kontroles un citu institūciju pārstāvjiem.⁵

Pašreizējā situācija, kad daļa frakciju politiskie pārstāvji (politiskie novērotāji) ir padarīti par statistiem, bet daļa - CVK priekšsēdētāja vietnieks un CVK sekretārs - pilnvērtīgi iesaistās darbā kā ierēdņi, kuri ir pakļauti CVK priekšsēdētājam, ir nepareiza un bīstama, jo tā CVK priekšsēdētājs lēmumus spēj pieņem vienpersoniski, koleģiāliem lēmumiem atstājot maznozīmīgus jautājums. CVK ir priekšpostenis pilsoņu tiesību realizācijā Latvijā, “augstākā vadošā iestāde” vēlēšanu tiesību jomā.⁶ Neīstenojot pārmaiņas CVK pārvaldības modelī, pastāv risks arī nākamo vēlēšanu rezultātu leģitimitātei un sabiedrības uzticībai demokrātiskām vēlēšanām, izraugoties pārstāvjus savu interešu aizstāvībai. Latvijas demokrātiskā sistēma cieš no vēlētāju uzticības trūkuma demokrātijai, par ko liecina zemā vēlētāju aktivitāte. Situācijā, kad pret iepriekšējo CVK vadītāju, atsevišķiem locekļiem un darbiniekiem ir rosināts kriminālprocess, CVK nespēja koleģiāli strādāt rada lielu turpmāku risku demokrātiski ievēlēto deputātu leģitimitātei.