Ko darīt augusta nedēļas nogalē Daugavpilī? Skatīt Medicīnas vēstures muzeju

© Pēteris Apinis

Lielās plašās Dauugavpils cietokšņa telpās ir iekārtota "Medicīnas izstāde", kura gan ir tik plaša, ka es viņu sauktu par Sarmītes Ķikustes Daugavpils Medicīnas muzeju. Šobrīd tas ir otrs nozīmīgākais medicīnas muzejs aiz RSU Anatomijas muzeja, kopš Rīgas Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs ir degradēts par nezināmas pseidoizglītības iestādi.

Daugavpils cietoksnī četrās ļoti lielās telpās var skatīt pārsteidzošu apjomu dažādu ierīču, aparatūras, instrumentu, tablešu, slimnīcu un ārstu telpu iekārtojuma. Var pataustīt, var iztēloties. Muzejs pieder Veselības veicināšanas un izglītošanas biedrībai, bet izstādes pamatā ir Sarmītes Ķikustes kolekcija, vākta daudzus desmitus gadu.

Neapšaubāmi plašākā no kolekcijām nāk no Sarmītes Ķikustes pamatspecialitātes - ginekoloģijas un dzemdību palīdzības. Daugavpilī ir simtiem un tūkstošiem dažādu kontracepcijas līdzekļu, sākot no metāla tikumības jostas (ar ļoti smalku atslēgu) līdz modernām tabletēm. Visas iespējamās grāmatas, sākot no Jāņa Zālīša "Mīlestības vārdā" un "Zīlītes", milzums dažādu žurnālu un grāmatu.

Daugavpils un Latvijas lepnums - Sarmīte Ķikuste

Pēteris Apinis

Es lepojos, ka pazīstu ārsti Sarmīti Ķikusti jau daudzus gadu desmitus. Īstena latgaliete - dzimusi Balvos, vidusskolu pabeigusi Krāslavā, pabeigusi Rīgas Medicīnas institūtu un kā ginekoloģe atgriezusies Daugavpilī. Vadījusi Daugavpils Dzemdību namu līdz tā iekļaušanai Daugavpils reģionālajā slimnīcā, paralēli ieguvusi vēl dažas augstākās izglītības, ieskaitot pedagoģijas maģistra grādu, ilgus gadus vadījusi Daugavpils Latviešu biedrību, bijusi 8. un 9. Saeimas deputāte. Paralēli visām savām politiskajām, darba un sabiedriskajām aktivitātēm vākusi savu medicīnas muzeja kolekciju.

Šobrīd Sarmīte Ķikuste vada Daugavpils Psihoneiroloģisko slimnīcu, un pēdējo desmit gadu laikā šo slimnīcu pārvērtusi par pērli. Daugavpils Psihoneiroloģiskajā slimnīcā tagad iekļauta arī Gārsenes slimnīca, un šīs iestādes kopā sniedz gan ambulatoro, gan stacionāro psihiatrisko palīdzību Latgales un Sēlijas iedzīvotājiem. Slimnīcas telpas un parks liek saprast - cik nozīmīga ir vide cilvēka psihei. Slimnīcas personāls apguvis visas augstās psihiatrijas mākslas. Bet elektrošoka aparatūra un trako krekli nav izmesti miskastē, bet pārcēlušies uz Daugavpils cietoksni - uz Medicīnas muzeju.

Kas tad būtu jāskata muzejā - noteikti jāskata Latvijas brīvvalsts laika zobārstniecības kabinets ar kājminamo urbi (tieši tā - savulaik zobārsts pats mina pedāli, kas grieza urbi), muzejā skatāmi arī elektriskie urbji un visāda citāda zobārstniecības tehnika, kuru aplūkojot vien pārņem paniskas bailes. Manuprāt, derīgi apskatīt operācijas bloka iekārtojumu, ieslēgt lampas, parosīties ap seno operāciju galdu un ieslēgt RO2 ventilācijas iekārtu, kas ir mūsdienu anestēzijas iekārtu vectētiņš. Noteikti jāmēģina nolasīt senas rentgenbildes.

Pēteris Apinis

Vairums muzeja eksponātu nāk no Latgales ārstiem un māsām - visdažādāko laiku ātrās palīdzības somas, kara laiku palīdzības komplekti, šinas, pārsienamie materiāli.

Veci rentgenaparāti, tiesa - bez radioaktīvā elementa, taču ir iespējas skatīt vecas rentgenfilmas. Pirmais pasaules elektrokardiogrāfs un tā jaunākie brāļi.

Ļoti daudz dažādu regāliju no padomju laikiem - karogi, vimpeļi, sienas avīzes. Studentu pieraksti medicīnas lekcijās pēdējos simt gados. Iespaidīgākie, protams, ir izvērsti pieraksti par āderu ciršanu un asins nolaišanu.

Daudz dažādu preparātu spirtā un formalīnā.

Iespējas sterilizēt šprices un operāciju adatas, to savulaik darīja vārot un lietoja daudziem pacientiem; var uuzasināt injekciju adatas. Daudz asins pārliešanas sistēmuu, kas tika sterilizētas, bet pēc tam māsa tās pacientam sagatavoja no gumijas trubiņām un stikla starplikām. Tas viss taču ir tikai divdesmit piecu gadu vēsture. Bet šī vēsture ir dzīva Daugavpils muzejā.

Muzejā arī Daugavpils ārsta kabinets - galds ar veciem telefoniem, fonendoskopi un vecišķi asinsspiediena mērīšanas instrumenti.

Mums katram ir iespēja papildināt šo muzeju

Ja Jums mājās saglabājušās seni medicīnas instrumenti, vecas medicīnas grāmatas, rentgenbildes, slimības lapas, ārstu pieraksti, medicīniski trauki, slimnīcu vai poliklīniku iekārtas, seni, bet nekad nelietoti prezervatīvi vai tablešu iepakojumi - ņemiet tās līdzi, dāvājiet muzejam. Iespējams, konkrētais instruments muzejā jau ir atrodams, bet - iespējams - vēl tieši tāda nav.

Es pats uzdāvāju muzejam Sarkanā krusta krūzi un dažus stikla farmācijas traukus. Un tad aptvēru - cik daudz savā dzīvē esmu rokās turējis dažādus senus medicīnas priekšmetus, kam būtu vieta Daugavpils Medicīnas muzejā. Atbraucu mājās, ieskatījos garāžā, un tiešām - daudz kā tāda, ko labprāt nākamreiz vedīšu uz Daugavpili un dāvāšu muzejam.

Pēteris Apinis

Varbūt arī Jums ir kaut kas vērtīgs, ko varētu saglabāt muzejā kā medicīnas vēstures sastāvdaļu? Varbūt arī Jūs labāk vērtīgas vēstures relikvijas nodosiet tiem, kas tās saglabās un ļaus skatīt mazbērniem?

Muzejā jau nonākuši profesora Viktora Kalnbērza apbalvojumi, Latvijas uroloģijas tēva Eduarda Smiltēna instrumenti, profesores, histoloģes Ainas Dālmanes veidoti šūnu attēli.

Kā atrast Medicīnas muzeju? Daugavpils cietoksnī, Nikolaja ielā 9., aptuveni 100 metrus no Rotko muzeja.

Pēteris Apinis

Muzeja izkārtne redzama aiz apsaitētā zirga skulptūras ar nosaukumu "Cietokšņa spoks" (tēlnieks Egons Perševics, mākslinieki Ivona Kalita un Kaspars Čekotins). Skatītāji laipni aicināti brīvdienās no 10.00 līdz 16.00, kā arī jebkurā citā laikā sazinoties ar muzeja organizatorēm. Skatīt muzeju bez gida skaidrojuma ir interesanti vecāka gadagājuma medicīnas profesionāļiem un, iespējams, pacientiem, kas vēl pagājušā gadsimta astoņdesmitos gados piedzīvoja pīli, šīberi, daudzkārt lietojamas šprices un sistēmas, Padomju savienībā ražotus ķirurģijas instrumentus, grūti uzvelkamus cimdus, klasisko aborta komplektu. Visiem pārējiem es ļoti iesaku uzklausīt muzeja dibinātājas Sarmītes Ķikustes vai viņas līdzstrādnieču stāstu pie katra interesanta muzeja eksponāta. Cena par biļeti - četri eiro pieaugušajam, trīs - skolniekam, ir gauži demokrātiska pret to informācijas apjomu, ko sniedz redzamais un dzirdamais. Vairums skolēnu skatīt izstādi brauc no Latgales. Man šķiet - katrai mammai vai vecaimammai ir pienākums savu atvasi aizvest uz Daugavpils cietoksni, selfijam apmeklēt Rotko muzeju, bet zināšanām - Sarmītes Ķikustes Daugavpils Medicīnas muzeju.

Tikai raugoties pagātnē, varam ielūkoties medicīnas nākotnē. Muzejs, cerams, šogad cietoksnī iegūs plašākas, ziemā apsildāmas telpas.

Viedokļi

Pēcpusdienās mašīnā pie stūres sēžos tad, kad Latvijas radio 1 ir "starpbrīdis", un es vairākas reizes nedēļā sastrēgumā vai mājupceļā klausos Tomu Grēviņu vai Elvi Jansonu. Elvi es itin labi pazīstu, mēs mēdzam runāties "Tu" formā, un šis pastāsts ir veltīts tieši viņa izteikumam "starpbrīdī". Brīdī, kad viņš savu repliku pauda, es jau gribēju ķerties pie telefona, lai radio skaļi iebilstu par Elvja izteikumu; Elvja personīgais telefona numurs man ir, bet diezin vai viņš ētera laikā telefona klausuli celtu. Nolēmu uzrakstīt šo pastātu; pirmdienas rītā publicēt, zinot, ka Elvim pirmdien nāksies meklēt interesantas ziņas interneta dzīlēs, tad nu es viņam un radioklausītājiem uzreiz varu piedāvāt lasāmvielu.

Svarīgākais