Vīrusi nav zuduši

© unsplash.com

Novembrī paies gads un pusotrs gads, kopš Pasaules veselības organizācijas (PVO) eksperti paziņoja, ka Covid-19 vairs nav uzskatāma par starptautisku ārkārtas situāciju veselības jomā.

PVO augusta sākumā izsludināja ārkārtas situāciju pērtiķu baku slimības izplatībā, neskatoties , ka 2023. gada 1.novembrī tā bija izņemta no bīstamo infekcijas slimību saraksta. Infektoloģe Ludmila Vīksna gan skaidro, ka ja slimību izņem no saraksta, tas vēl nenozīmē, ka vīrusi pazūd. Attiecībā uz Covid-19 mums ir jāpieradinās dzīvot , ka tas nekur nepaliks. C-19 vīrusa ierosinātājam omikronam jau esot vairāk kā desmit paveidu. Infektoloģe iesaka, kas nav vakcinējušie vismaz gadu , vajadzētu to izdarīt. Ar vakcīnām ir zināmas problēmas- tās nevar izskriet līdz katram omikrona variantam. Pacients ir lielas izvēles priekšā, jo arī Latvijā Covid-19 nav rimies. Daugavpils un Valmieras slimnīcās vairākās nodaļās izsludināta karantīna. Raksta turpinājumā par dažu vakcīnu labajām un sliktajām īpašībām. Saskaņā ar Eiropas komisijas dalībvalstu vārdā noslēgto līgumu, paredzēts, ka vakcīnu ražotājs “Pfizer” turpinās vakcīnu piegādi Latvijai līdz 2026. gadam. Šogad paredzēts 221 tūkst, bet nākamajos divos gados pa 158 tūkst. vakcīnu devām. Par kolektīvo iepirkumu Beļģijā pat sākusies tiesas prāva pret Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu.

Neskatoties, ka Covid -19 pandēmija jau aiz muguras, blaknes vēl šodien jūtamas. Šoreiz nedaudz par medicīniskām, bet krietni vairāk par ekonomiskām un juridiskām. Oksfordas universitātes liela mēroga pētījums (apmēram 1 miljons bērnu) liecina, ka miokardīts un perikardīts parādās tikai vakcinētiem cilvēkiem, bet ne tiem, kas slimojuši ar Covid-19. Citiem vārdiem: sirds iekaisums pusaudžiem līdz 15 gadu vecumu, var izraisīt smagas komplikācijas un pat nāves gadījumus. Te nu gribas atcerēties visu vakcīnu ražotāju, valstsvīru un sievu apgalvojumus par vakcīnu drošumu. Liktenis savulaik bija lēmis būt atbildīgam par LPSR Ministru padomes Civilās aizsardzības (CA) rezerves bunkuru Cēsu pusē. Atjaunotajā Latvijā- jau pienākums organizēt CA darbu rajona mērogā. Savulaik, sēžot apmācību kursos, padomijas rezerves pulkveži ļoti uzsvēra, ka par vakcīnu drošumu var runāt tikai pēc piecu gadu pārbaudes. Tobrīd nezināju, ka sociālisma valsts cītīgi gatavojās bioloģiskajam karam ar kapitālistiem. Šīs jomas zinātne bija ļoti attīstīta. To pierādīja notikumi Jekatinburgā, kad no slepenas militārās laboratorijas bija “pasprucis” Sibīrijas mēra bacilis 60-tos gados. Kara mediķi spēja momentāli apturēt izplatību. Bojā gāja tikai 60 cilvēki. Šos faktus par vakcīnām, 90 gadu sākumā, man atklāja zviedru speciālisti, nedēļu ilgajos kursos. Atgādināšu, ka ASV Federālās izmeklēšanas birojs joprojām Uhaņas laboratoriju Ķīnā uzskata par iespējamo Covid-19 noplūdes avotu. Šis ievads- kā paskaidrojums un attaisnojums to cilvēku rīcībai, kuri atteicās vakcinēties, neskatoties uz mūsu varasiestāžu prasībām. Dažu profesiju cilvēkiem pat nācās zaudēt darbu. Vai bijušajam premjeram Kariņam nenāk prātā atvainoties šiem cilvēkiem? Šopavasar britu- zviedru farmācijas gigants AstraZeneca tiesas dokumentos atzinis, ka viens no tās Covid-19 vakcīnas blakusefektiem var būt pat nāvējošs. Blakusparādība- asins recekļu veidošanos un samazināts trombocītu skaits. Pagaidām AstraZeneca turas pretī, apgalvojot, ka no vakcīnu lietošanas ieguvumi lielāki, nekā zaudējumi. Te nu gribas pajautāt- vai ražotājam nevajadzētu padalīties ar miljardu peļņu un apmaksāt upuru tuviniekiem ciešanas?

Apvienotajā karalistē sākusies kolektīvā tiesas prāva saistībā ar apgalvojumiem, ka vakcīna ierosinājusi vairāku cilvēku nāvi. Kopējā prasība no 50 cilvēkiem par 100 milj. mārciņu. Pagaidām, cik man zināms, Latvijā viena upura mantinieki saņēma 140 tūkst. eiro kompensāciju. 10. septembrī MK pielēma, ka Zāļu valsts aģentūrai vienam pacientam izmaksājami 5 tūkst. eiro par veselībai nodarīto kaitējumu. Vēl 16 iesniegumi stāv rindā uz izskatīšanu. Pateicoties Eiropas komisijas kolektīvam iepirkumam vakcīnu ražotāji vēlas no tā gūt labumu. Tā piemēram “Pfizer” tiesājas ar Polijas valdību par 1,3 miljardus eiro piedziņu. Iemesls - poļi atsakās maksāt. Latvieši gan pielaidīgāki. Veselības ministrs Hosams Abu Meri sola visas vakcīnas apmaksāt. Atgādināšu, ka lētākā maksā 2 eiro, bet dārgākā 26 eiro. Latvijā nekur publiski nav pieejams dati par devu skaits mūsu glabātavās. Atrodama atsauce , ka tās varētu maksāt vairākus desmitus miljonus eiro.

Viedokļi

Cīņā par garlaicīgāko lasāmvielu budžets pārliecinoši ieņem pirmo vietu. Vidējais latvietis (politiķis, sabiedriskais darbinieks, žurnālists, tirgotājs) par budžetu ir informēts, viņam par budžetu ir negatīvs viedoklis, taču budžetu lasījis viņš nav. Arī šo rindu autors valsts budžetā lasa tikai vienu sadaļu – par veselības budžetu.

Svarīgākais