Pirmdiena, 22.aprīlis

redeem Armanda, Armands

arrow_downwardLasītāju viedokļi

Arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča uzruna svētku dievkalpojumā:
Zbigņevs Stankevičs / 18.nov 2023
Katru gadu 6. novembrī Apvienoto Nāciju organizācija atzīmē Starptautisko dienu cīņā pret vides izmantošanas novēršanu karos un bruņotos konfliktos. Šo dienu dēvē arī par Pasaules dienu vides aizsardzībai kara laikā.
Pēteris Apinis, ārsts / 6.nov 2023
Dziesmu un deju svētku izvērtēšanas konferencē 2. novembrī notika ne vien 150. jubilejas svētku norises analīze, bet arī tika iezīmēta Dziesmu svētku nākotne. Ja par aizvadītajiem svētkiem esmu patiesi gandarīts un atļaušos apgalvot, ka tie bija spoži un jubilejas svētku cienīgi (par ko vēlreiz paldies ikvienam, kurš pielicis savu roku un galvenais – sirdi to tapšanā), tad par nākotni diemžēl nejūtos tik drošs. Īpaši – redzot apaļas nulles nākamā gada budžetā iepretī Dziesmu svētku procesa vajadzībām.
Nauris Puntulis / 2.nov 2023
Šī gada 22. septembrī politiķim Aivaram Lembergam tika veltīts raidījums “Krustpunktā”, apmēram, 50 minūšu garumā, kurā politiķis Aivars Lembergs tika pieminēts tikai 17 reizes. Varēja vairāk, bet kā ir, tā ir. Tas nav daudz.
Aivars Lembergs / 31.okt 2023
Nav rimis elektroenerģijas patērētāju sašutums par paaugstinātajiem tarifiem, kad dažas valsts institūcijas pārsteigušas šoreiz ne patērētājus, bet gan ražotājus, precīzāk elektroenerģijas ražotājus no atjaunojamiem energoresursiem (AER) un pamatā tie ir saules paneļu īpašnieki.
Māris Niklass / 30.okt 2023
Latvijas Mūzikas padome atbalsta un pievienojas masu medijos un valsts budžeta sagatavošanas procesā aktualizētajam jautājumam par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas finansējuma nodrošināšanu un Latvijas akadēmiskās mūzikas kolektīvu mūziķu atalgojuma celšanu 2024.gadā. Ieguldījums mūzikas nozarē atspoguļojas ne tikai kultūrā, bet arī Latvijas ekonomikā. Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Kultūras akadēmijas valsts pētījumu programmas ietvaros konstatēts, ka katrs ieguldītais 1 EUR kultūrā ne tikai atpelna sevi, bet arī papildus pievieno Latvijas ekonomikai 1,53 EUR.
LATVIJAS MŪZIKAS PADOME / 23.okt 2023
Esmu Rīgas domes deputāts kopš 2009. gada. Darbs Rīgas domes deputāta amatā man ir devis iespēju saņemt uzticamu informāciju, kas plašākai sabiedrības daļai dažādu iemeslu dēļ ir palikusi nezināma. Esmu pietiekami labi informēts par notikumiem Rīgas domes kapitālsabiedrībās, tostarp par pašvaldības SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) darbu daudzu gadu garumā.
Valdis Gavars, Rīgas domes deputāts / 19.okt 2023
Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidentu Henriku Danusēviču pazīstu kopš tiem senajiem gadiem, kad basketbola laukumā vēl nebija ievilkts pusaplis, no kura precīzi metieni tiek atzīmēti ar trim punktiem. Henriks tajā laikā meta ļoti tālus metienus, bet viņam ieskaitīja tikai divus punktus. Man ir bijis gods strādāt kopā ar viņa mammu, kas bija viena no visu laiku kompetentākajām un skrupulozākajām medicīnas redaktorēm Latvijā. Tā ka Henrika zvani mani nepārsteidz, tāpat kā viņa uzstādījumi un nepiekāpīgais viedoklis. Daudzus gadus esam strīdējušies alkohola un tabakas apkarošanas jomā, jo Henriks pārstāv tirgotāju intereses, bet tirgotāju intereses pēec viņa domām nozīmē – maksimāli daudz alkohola un tabakas produktus pārdot – lai tur vai kas.
Pēteris Apinis, ārsts / 18.okt 2023
Pirms 35 gadiem tikko bija beidzies t.s. Radošo savienību plēnums 1988. gada 1. un 2. jūnijā, pierunāts un uzrunāts, tikko atteicies no Tautas frontes dibināšanas, es devos prom uz laukiem, lai izvairītos no liekas atzinības un tikpat lieka naida. Bet arī tur mani atrada gan raidījuma “Labvakar” puiši, gan Māris Čaklais un Džemma, arī Guntis Valujevs.
Jānis Peters / 8.okt 2023
Pasaules Sirds diena ir izcils brīdis lai parunātu par nodokļu politiku Latvijā. Mūsu valdība veselības aprūpei naudu nevar atrast, un raud gaužas asaras par ārējiem parādiem, budžeta nepildīšanos, eksporta kritumu un citām ligām, bet kategoriski atsakās pievērsties akcīzes nodoklim tabakai, alkoholam un cukuram.
Pēteris Apinis, ārsts / 28.sep 2023
Laikā, kad Latvijai ir vēsturiska iespēja būtiski samazināt padomju okupācijas sekas, “progresīvi” noskaņotie latvieši aicina tās saglabāt
Andis Kudors, politologs / 28.sep 2023
Ilgtspēja kā uzņēmuma attīstības faktors kļūst arvien nozīmīgāks gan biznesa veicināšanā, gan darbinieku piesaistē. Hārvardas universitātes pētījums liecina, ka 75% investoru, apsverot potenciālo ieguldījumu, svarīga ir tieši partnera ilgtspējas politika un ESG – vides, sociālās atbildības un pārvaldības – principu ievērošana, caur kuriem īstenojas uzņēmuma atbildība pret vidi, darbiniekiem, klientiem un sabiedrību kopumā.
Eva Dzene, SIA “Sakret” Attīstības un kvalitātes vadītāja / 26.sep 2023
Profesoru Andreja Ērgļa un Viļņa Dzērves-Taluta šķērsgriezuma pētījumi par Latvijas iedzivotāju paradumiem un sirds slimību riska faktoriem ir fantastisks materiāls, kurā var smelties atziņas – kāpēc Latvijā vēl joprojām cilvēki nerūpējas par savu veselību, bet tieši otrādi – to apzināti vai neapzināti bendē nost.
Pēteris Apinis, ārsts / 20.sep 2023
Laikam jāsāk ar to, ka ’’vieglajā valodā’’ vajadzētu sākumā noformulēt, kas tad ir vēlēšanas? Plaši ņemot varam runāt par deputātu kandidātu sarakstu veidošanas nosacījumiem, partiju finansēšanu no valsts. Arī par finansēšanas un politiskās reklāmas ierobežojumiem vēlēšanu laikā. Šaurākā izpratnē vēlēšanas ir likuma normu, kārtību un procedūru kopums, kā arī protams šī procesa caurspīdīga un efektīga organizēšana, kā visa rezultātā tautas priekšstāvji iegūst leģitīmas un no tautas iegūtas tiesības, parlamentā (vai pašvaldībās) darboties pilsoņu kopuma vārdā. Mūsdienās tam visam vēl klāt nāk vēlēšanu sistēmas, informācijas un uzskaites sistēmas, kas nodrošina mūsdienu vēlēšanu procesus (piemēram, dokumentu nolasa ar viedtālruņiem, nosaka vēlētāju balsstiesības, balsošanas faktu un balsu skaitīšanu). Vēlēšanu sistēmu pastāvēšanas mērķis ir izslēgt jebkādu cilvēcisku faktoru, jebkādu pretlikumīgu manipulāciju.
Ringolds Balodis / 20.sep 2023
Kārtējo reizi kārtējā Saeima ir ievēlējusi jaunu (sic!) valdību. Ko mēs varam sagaidīt no šī piedzimušā brīnumbērna, kurš mums sola piena upes un ķīseļa krastus tuvākajos gados, proti, Eiropas Savienības valstu vidējo dzīves līmeni? Skeptiķi teiktu – blēņas! Cik valdības nav nākušas un gājušas, kas nav solīts, bet kur bijām, tur esam! Nu ko – šoreiz tā nebūs. Par to, ka jaunā valdība ir noskaņota savu solījumu pildīt visā nopietnībā, nav ne mazāko šaubu. Ja kāds netic, lai izlasa gan koalīcijas partiju līderu, gan premjeres teikto un valdības deklarācijā fiksēto.
Jete Vanaga, "Neatkarīgās" lasītāja / 16.sep 2023
Bezdarba līmenis Latvijā šovasar bija 6,5% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas uzskatāms par visai zemu rādītāju, un gada laikā faktiskā bezdarba līmenis ir sarucis par 0,4 procentpunktiem. Pieprasījums pēc dažāda veida speciālistiem – pieredzējušiem komplicētu pienākumu veicējiem un iesācējiem, kuri veiktu mazkvalificētu darbu – ir nemitīgi pieaugošs. Situācija, ko vērojām pirms dažiem gadiem, kad darbiniekus meklēja tehnoloģiju uzņēmumi, ir mainījusies, – šodien darbinieki ir vajadzīgi praktiski visu nozaru uzņēmumiem, kā arī institūcijām. Darba devēji konkurē par darbiniekiem, kas nozīmē, ka ir jāatrod precīzs un ieinteresējošs veids potenciālo darbinieku uzrunāšanai un motivējoša vide esošo speciālistu noturēšanai.
Artūrs Bļinovs / 13.sep 2023
Šobrīd mēs esam nonākuši pārspīlētā un birokratizētā finanšu sektora kontrolē, kur dabīgais banku bizness un risku pārvaldība ir transformējusies par noguldījumu un kontu administrēšanu. Rezultātā jaunā Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja primārajam mērķim jābūt situācijas normalizēšanai finanšu sektorā, “nelecot” no viena grāvja otrā.
Andris Kulbergs, Saeimas deputāts / 12.sep 2023
Mēs, poļi, lepojamies, ka 2023. gada 10. septembrī katoļu baznīca svētīgo kārtā iecels mūsu tautiešus, Ulmu ģimeni. Šī notikuma nozīme sniedzas pāri reliģiskā aspekta robežām. Tā būs arī pienācīga goda parādīšana varoņiem, kuros iemiesojas visaugstākie cilvēciskuma ideāli.
Andžejs Duda, Polijas prezidents / 8.sep 2023
Likumdevējs Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā (2., 3. pants), tāpat arī Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (2. pants)  sabiedriskiem medijiem, tai skaitā arī – LTV, uzdevis par pienākumu rūpēties par latviešu valodas stiprināšanu, veidot iedzīvotājiem ’’nacionālo kultūras piederību’’, stiprināt  ’’latvisko identitāti’’ un ’’izpratni par Latviju, kā nacionālu valsti’’. Minētajos pantos varam lasīt arī  pienākumu veicināt  sabiedrības integrāciju, lai latviešu valoda ’’kalpotu par visu Latvijas iedzīvotāju kopējo savstarpējās saziņas valodu’’. Lai arī LTV vadītājs Ivars Priede un tā pārraugs Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Jānis Siksnis par to nevēlas runāt, vismaz es šos LTV pienākumus uztveru nopietni. Latvijas valstiskums šķiet šobrīd ir apdraudēts vairāk, kā jebkad mūsu otrās neatkarības laikā.
Ringolds Balodis / 31.aug 2023
Kā humora un fantastikas žanra cienītājs ar interesi iepazinos ar Arņa Kluiņa daiļrades pēdējo veikumu – “Ivars Zariņš nolīgts sargāt, lai Valsts prezidents nelien pie energouzņēmumu vadītāju algām. “ – skat. šeit
Ivars Zariņš / 22.aug 2023
Man, kā kādreizējam Tautas frontes aktīvistam pat nožēlu jāsaka, ka esot notikumu virpulī esmu palaidis kādu nozīmīgu notikumu par kuru tagad uzzinu no ukraiņu video. 1990. gada 16. aprīlī PSRS tautas deputāti pieņēma likumu par izstāšanās kārtību no PSRS. Nav zināms kā balsoja Latvijas deputāti. Par šo likumu nākas uzzināt no ukraiņu video. Tā nu skatoties šo atstāstu uzzinām, ka mūsu Tēvzeme bija to piecu republiku vidū, kura padomzemei devusi vairāk nekā no tās saņēmusi. Arī enerģētikas kompleksā bija atrunas par labu Latvijai.
Māris Niklass / 22.aug 2023
*
Sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa” / 21.aug 2023