Lasītāju viedokļi

NEADEKVĀTI!! Tas ir vienīgais vārds, kā varu noraksturot algas jaunveidojamā valsts medijā, kurš, būdams tieši finansēts no valsts, nez kāpēc sauksies par sabiedrisko, mānot sevi, sabiedrību un valsti, skatītājus un klausītājus...

Šobrīd ir aizsākušās intensīvas politiskās diskusijas par nākamā gada valsts budžetu un potenciālajām nodokļu izmaiņām. Kā ierasts, ir gaidāma politiskā cīņa par daudzu un dažādu konkrētu valsts budžeta programmu finansējumu. Taču es kā ekonomikas ministrs gribētu ieskicēt kopējo ainu, vadoties pamatā no Latvijas ekonomiskās konkurētspējas viedokļa.

Lielās plašās Dauugavpils cietokšņa telpās ir iekārtota "Medicīnas izstāde", kura gan ir tik plaša, ka es viņu sauktu par Sarmītes Ķikustes Daugavpils Medicīnas muzeju. Šobrīd tas ir otrs nozīmīgākais medicīnas muzejs aiz RSU Anatomijas muzeja, kopš Rīgas Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs ir degradēts par nezināmas pseidoizglītības iestādi.

Latvijā jau ilgāku laiku tiek spriests par kreditēšanas apjomiem un tiek meklēti iemesli, kāpēc mēs atpaliekam no kaimiņvalstīm. Un izaicinājums šajā diskusijā ir saprast cēloņsakarību un tieši tas, ka te nav acīmredzamu iemeslu rada spriedzi un neizpratni.

Godātais ministra kungs!

Pagājušās nedēļas ceturtdienā Zinātņu akadēmijas Portretu zāles vestibils bija ļaužu pilns. Pulcējušies daži bijušie Saeimas deputāti, starp viņiem viens esošais. Nepilns desmits bijušie tautfrontieši.

Eiropas latviešu apvienība (ELA) ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24- TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”

"Juvenīlā digitālā demence" ir termins (var lietot arī terminu "agrīnā digitālā demence"), kas apraksta kognitīvo spēju mazināšanos jauniešu vidū, ko izraisījusi pārmērīga digitālo tehnoloģiju lietošana. Šī parādība ir saistīta ar vairākiem negatīviem efektiem uz jauniešu garīgo veselību un prāta spējām, piemēram, atmiņas pasliktināšanos, samazinātu uzmanības koncentrāciju, kā arī samazinātu kritisko domāšanu un samazinātas problēmu risināšanas prasmes.

Tagad jau ir pavisam skaidrs, ka tāds, jau trešais, drīz sāksies. Tauru skaņās viļņojas gaiss... Kurā brīdī un kur tieši sāksies, visticamāk, noteiks akls gadījums. Nejauši izšauta lode vai, drīzāk, raķete.

2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1].  Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.

Aivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk- CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.

Pagājušo piektdien, 5. jūlijā, Valmierā tika svinīgi uzsākta pirmo divu zemas cenas energoefektīvu īres namu būvniecība ar kopumā 120 dzīvokļiem, kas iespējama pateicoties atbilstošai ES Atveseļošanas fonda programmai, kuru izveidojusi Ekonomikas ministrija un apsaimnieko valsts finanšu institūcija “Altum”. Ir milzu gandarījums par to, ka jau desmit gadus senā ideja par valsts atbalstu nekustamā īpašuma attīstītājiem jaunu īres namu celtniecībai beidzot ir piedzīvojusi savas praktiskās realizācijas uzsākšanu.

Tas, ka ilgstoši kaldinātā nodokļu reforma bez ceremonijām un paskaidrojumiem tika noslaucīta no  politiskās darba kārtības līdz rudenim, liecina - ir daudz sliktāk, nekā pie varas esošie grib atzīties. Atliek tikai minēt, kādi pasākumi mūs gaida jau vistuvākajā nākotnē - radikāla nodokļu celšana, izmaiņas pensiju sistēmā, dažādu tarifu un līdzmaksājumu pieaugums?

Dzīvē visādi gadās, un iestājas mirklis, kad kaut kāda iemesla pēc nākas atvadīties no sava uzvārda. It kā normāls process, valsts devusi veselu mēnesi, lai mierīgi un bez stresa visas formalitātes sakārtotu. Bet šeit stāstā sākas pārsteigumi.

Infodēmija ir termins, kas apvieno vārdus "informācija" un "pandēmija". Pasaules Veselības organizācija definē, ka infodēmija nozīmē pārāk daudz informācijas, tostarp nepatiesas vai maldinošas informācijas digitālajā un fiziskajā vidē slimības uzliesmojuma laikā.

Pēdējie gadi bijuši izaicinājums jebkuram uzņēmējam, vai tas būtu liels vai mazs. Sākot ar Covid-19 pandēmiju, kas ietekmēja gandrīz visas iespējamās piegāžu ķēdes, beidzot ar Krievijas plaša mēroga iebrukumu Ukrainā un strauju energoresursu cenu pieaugumu. Kā un ko darīt, lai varētu ne tikai turpināt strādāt, bet arī attīstīties un augt?

Katru gadu Pasaules Veselības organizācija (PVO) maija pēdējā dienā rīko Pasaules dienu bez tabakas (World No Tobacco Day). Šī dienas ir akcija, kuras mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību smēķēšanas un tabakas lietošanas negatīvajai ietekmei uz veselību un veicināt efektīvu tabakas kontroles politiku.

Investoriem akciju tirgos pēdējais gads kopumā bija labvēlīgs. Šajā laika periodā MSCI World indekss, kas iekļauj gandrīz visus liela un vidēja izmēra publiski tirgotus uzņēmumus pasaulē, uzrādīja vērtības pieaugumu virs 24%. Ja jūs lūgtu paskaidrot kādam, kurš kaut nedaudz seko līdzi notikumiem finanšu tirgos, kā akciju tirgi spējuši sasniegt tik ievērojamu rezultātu laikā, kad procentu likmes atrodas vairāku desmitgažu augstākajos līmeņos, katrā atšķirīgas sarežģītības pakāpes skaidrojumā neizbēgami tiktu pieminēti divi vārdi – mākslīgais intelekts. Daži uzmanīgi un zinoši novērotāji varētu pat pievienot klāt trešo vārdu – ģeneratīvais mākslīgais intelekts.

LTV lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā Rus.LSM ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā.

Vērtējot līdzšinējās Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītājas Ingas Vanagas darbības attiecībā uz organizētajiem streikiem un piketiem, ir jānorāda, ka tie tiek lielākoties rīkoti, cieši saistot to ar politiskajiem procesiem.

Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Televīzija” (LTV) ir izstrādājusi rīcības plānu Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām.

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mēdiji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mēdiju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošosties un darīšot visu lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).