Lasītāju viedokļi

Baltijā 2025. gada 2. ceturksnī novērojams elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenu samazinājums par 25 %, salīdzinot ar 2024. gada 2. ceturksni, ko ietekmēja lielāki nokrišņi reģionā un atjaunīgo energoresursu izstrāde – vēja elektrostacijas un hidroenerģija. Tādējādi aizvadītā gada 2. ceturksnī vairumtirdzniecības cena Baltijā bija par 43 % zemāka nekā Polijā un par 15 % zemāka nekā Vācijā.

Kas un kā notiks Ovālajā kabinetā 18.augustā, domāju, to nezina neviens, pat ne Tramps, ne Putins, ne Eiropas līderi, kas pavadīs Zelenski. Izvēle būs starp diviem variantiem, kuri ir vienādi labi un slikti vienlaicīgi. Un tā būs izvēle, kas ļoti var ietekmēt tik daudzu cilvēku drošību un ikdienu.

Latvijā elektroenerģijas cena pakāpās par 7 % līdz 46,12 EUR/MWh, Lietuvā par 8 % līdz 46,28 EUR/MWh, bet Igaunijā bija vērojams cenas samazinājums par 11 % līdz 36,70 EUR/MWh. Ikstundu cenas Baltijā svārstījās no -1,71 EUR/MWh līdz 198,52 EUR/MWh. Tikmēr par 68 % pieauga Nord Pool sistēmas cena – aizvadītajā mēnesī tā bija 32,32 EUR/MWh.

Miers Kaukāzā – lieliska ziņa. Bet žēl ka ES globālā loma turpina samazināties

Lēmumu pieņēmēji valstu, reģionu un kontinentu mērogā parasti ir labi informēti, izglītoti cilvēki ar apskaužamu skaitu ekspertu un akadēmiķu savā rīcībā.

Šodien pirmā nedēļa pēc alkohola ierobežojumi ieviešanas. Kas noticis? Kādas sekas šim lēmumam, ja skatāmies no patērētāja viedokļa? Viņam daudz ērtāk nopirkt sev vēlamu alus vai vīna pudeli, veicot komplekso pirkumu.

Mums patīk domāt, ka ir normāli lepoties ar savu kolektīvu - ģimeni, etnisko piederību, nāciju - un uzskatīt viņu sasniegumus pagātnē par savējiem. Mums patīk domāt, ka nav taisnīgi tikt demonizētiem un sauktiem pie atbildības par lietām, kurās neesam bijuši vainīgi vai kurās neesam piedalījušies.

Atjaunīgās enerģijas uzplaukums Latvijā varētu būt nozīmīga eksporta iespēja, jo potenciāli spējam saražot daudz vairāk elektroenerģijas nekā patērējam. Un tieši saules parku ražotā enerģija ir niša, kurā vēl iespējama būtiska attīstība. Saules enerģijas parkus ir iespējams uzstādīt ātrāk nekā uzbūvēt vēja parkus un arī banku motivācija finansēt saules parkus ir ievērojama. Tas tādēļ, ka saules parku darbība jau ir pietiekami paredzama un bankām jau ir uzkrāta pieredze saules elektrostaciju finansēšanā. Taču šajā jomā pastāv kāds būtisks, neatrisināts paradokss, kas gan kavē, gan sadārdzina saules parku būvniecību. Pie tam, to ir viegli atrisināt.

Komentējot satiksmes ministra Ata Švinkas izteikumus LTV1 8. jūlija raidījumā “Rīta panorāma”, kurā viņš pauda ideju par nepieciešamību mazināt atbalstu vietējās pārtikas ražošanai, šķiet, iederētos sens teiciens par āzi, kas par dārznieku ticis.

Šī gada 26. jūnijā tika atzīmēta Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Statūtu parakstīšanas 80. gadadiena. ANO Statūtu parakstīšana un pašas ANO dibināšana apliecināja starptautiskās sabiedrības nelokāmo apņemšanos izbeigt kara šausmas un veicināt sadarbību, iezīmējot jaunu vēsturisku laikmetu, kurā valstis vienojas miera un attīstības vārdā.

Šo rindu autors ir Greenpeace biedrs. Esmu viens no 3 miljoniem cilvēku uz zemeslodes, kas parakstījuši vēstījumu pasaules valstu valdībām, aicinot pārtraukt dziļjūras ieguvi (deep sea mining). Čakli sekodams līdz konferences norisei, ar savu parakstu protestējot pret Francijas valdības liegumu Greenpeace kuģim Arctic Sunrise iebraukt Nicas ostā, biju jau atmetis domu rakstīt Latvijas mēdijos par šīs konferences mērķiem un vājo rezultātu. Bet man par milzīgu prieku un patīkamu pārsteigumu, Latvijas Ārstu 10. kongresa atklāšanas plenārsēdē Pasaules latviešu ārstu un zobārstu asociācijas prezidents, Halifaksas (Kanāda) universitātes profesors, reimatologs Juris Lazovskis (viņš arī mana skolotāja, izcilā latviešu internista Ilmāra Lazovska dēls) savā lekcijā pieskārās gan ANO Okeāna konferencei, gan nepieciešamībai aizliegt dziļjūras ieguvi. Ārsti visā pasaulē ir ne tikai sabiedrības daļa, kas rūpējas ne tikai par cilvēka veselību, bet ir nozīmīgākā ļaužu grupa, kas cenšas saglabāt zemeslodes ekosistēmu nākamajām paaudzēm.

Institucionālais vājums valsts pārvaldē - nespēja saprātīgos termiņos sasniegt nospraustos mērķus un kvalitatīvi veikt uzticētos pienākumus, rada sekas, kuras izjūt ne tikai valsts budžets un iedzīvotāji, bet arī pati valsts pārvalde. Vājas institūcijas nespēj aizstāvēt sabiedrības intereses, un tas sabiedrībā rada bezspēcības sajūtu, vilšanos un dusmas.

Lasot tiesas spriedumus, šķiet, ka vairāki līdzcilvēki aizmirsuši vai pat nezina, kas ir pieklājīga uzvedība un cieņpilna attieksme. Skaidrs ir viens – kā teiktu Vinnijs Pūks, “vajag darīt tā, kā darīt vajag, bet darīt tā, kā nevajag darīt, nevajag.” Un, ja dara tā, kā nevajag un ignorē vispārpieņemtās uzvedības normas, var nonākt uz apsūdzēto sola.

Kriptovalūtas ir īpatnēja ieguldījumu kategorija – no vienas puses tās joprojām šķiet tikai šauras entuziastu grupas investīciju nodarbošanās ar apšaubāmu praktisku pielietojumu, bet no otras – pat lielu valstu valdības, piemēram, ASV jau apsver daļas nacionālo rezervju izvietošanu tieši kriptoaktīvos. Tāpat arī iecerētais digitālais eiro vai digitālais dolārs faktiski būs kriptovalūta, tikai ar lielu atšķirību, ka to plāno izdot valstu centrālās bankas, kamēr kriptovalūtas tiek radītas “decentralizēti”, jeb bez viena izdevēja jeb emitenta.

Tālajā 2008. gadā Eiropas Vairogdziedzera asociācija (ETA) 25. maiju pasludināja par Pasaules Vairogdziedzera slimību dienu (World Thyroid Day), un kopš 2010. gada šo dienu par atzīmējamu atzinušas arī Amerikas, Latīņamerikas, kā arī Āzijas un Okeānijas Vairogdziedzera asociācijas.

Ir apritējuši pieci gadi kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, kuri ir būtiski ietekmējuši mūsu dzīvi un radījuši tādu iepriekš nepieredzēto “jauno normu” kā attālinātais darbs. Tagad, kad jau ir iegūta pieredze, tas arvien vairāk izraisa diskusijas, un iniciatīvas atgriezties pie klātienes darba izskan gan pasaulē, gan Latvijā.

Dzīvokļu īpašnieku biedrības “SK30” valde, pārstāvot Skolas ielas 30, Rīgā esošo telpu un dzīvokļu īpašnieku vairākumu, ar šo izsaka noraidījumu nra.lv rakstam “Par 2,2 miljoniem Eiropas fondu naudas pārvērsta graustā ēka Skolas ielā 30” (autors Māris Krautmanis, nra.lv, 2025. gada 24. aprīlis) un tur paustajai informācijai, kas ir objektīvi nepatiesa, maldinoša un apmelojoša.

Analizējot Klimata un Enerģētikas ministrijas izstrādāto “Ilgtermiņa plānošanas vadlīnijas. Latvijas enerģētikas stratēģija 2050” projektu rodas jautājumi un pamatotas aizdomas, ka mums ir darīšana ar kārtējo muļķību.

Pasaules veselības diena tiek atzīmēta 7. aprīlī. Tā ir diena, kurā visa pasaule pieklājīgi godā veselības darbiniekus, godā veselības jomu – vai tā būtu profilakse, ārstniecība, rehabilitācija, farmācija, laboratorā diagostika vai jebkāda cita veselības aprūpes sadaļa. 7. aprīlis katru gadu iezīmē būtisko virzienu globālajā veselības jomā – šogad virzība saucas "Veselīgs sākums, cerību pilna nākotne".

Latvijas specdienesti esot it kā zinājuši par lielu heroīna kravu, kura tranzītā bez problēmām šķērsojusi visu Latviju, tā ziņo Latvijas TV. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pārmet, ka “neizskatās labi, ka iestāde, kuras tiešs pienākums ir cīnīties ar šādiem noziegumiem, nevar vismaz publiski paskaidrot savu rīcību”. Mani šis viss pamudināja uz pārdomām par demokrātiju, korupciju un narkotikām.

Droši vien sporta līdzjutēji neatzītu par godīgu un taisnīgu tādu boksa cīņu, kur vienam sportistam ir tikai boksa cimdi, kamēr otram izsniegta arī beisbola nūja. Jurisprudence, protams, nav boksa rings, taču reizēm zināmas analoģijas ieraudzīt ir iespējamas.

Ideoloģija, restarts, stratēģiskā komunikācija? Vai, tomēr, pat kaitniecība un apzināta iedzīvotāju demoralizēšana? Tiešām interesanti, kā var nonākt pie tik stulba lēmuma par parlamentāru sekretāru rotāciju?