Kā grozījumi noteikumos par koku ciršanu ietekmēs mežizstrādi?

Zemkopības ministrija ir rosinājusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos par koku ciršanu mežā. To mērķis ir mazināt administratīvo slogu un vienkāršot valsts pārvaldes pakalpojumu saņemšanu meža nozarē, tādējādi padarot prasības vienkāršāk un ātrāk izpildāmas meža īpašniekiem.

Izmaiņas paredz izmantot Meža valsts reģistra datus galvenās cirtes caurmēra noteikšanai un noteikt pieļaujamās novirzes vidējam koku caurmēram, lai procedūras būtu ātrākas un ērtākas. Kritiķi iebilst, norādot, ka izmaiņas var veicināt mežu ciršanu agrāk un plašāk, kā arī paužot bažas par dabas aizsardzības prasību pazemināšanu.

Dabas aizsardzības prasības Latvijas mežsaimniecībā ir ietvertas ne tikai atsevišķos, īpaši tam veltītos normatīvajos aktos (piemēram, "Noteikumos par dabas aizsardzību meža apsaimniekošanā"), bet arī pašos "Noteikumos par koku ciršanu mežā". Tas apliecina Latvijas mežsaimniecībai tradicionālo un saudzīgo attieksmi pret vidi, un šajā ziņā izmaiņas nav paredzētas. Grozījumi "Noteikumos par koku ciršanu mežā" balstās praktiskajā pieredzē un pētījumu atziņās. To, ka egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanās iepriekšējos gados skāra visu valsts teritoriju un ietekmēja vairākus miljonus koku, noteikti ir pamanījis ikviens Latvijas iedzīvotājs. Konkrētāk - saskaņā ar Valsts meža dienesta statistiku, pēdējos 2 gados sanitārajās cirtēs nocirsts ap 4,1 milj. m³ koksnes, no kuriem lielākā daļa saistīta ar egļu astoņzobu mizgrauža radītajiem bojājumiem.

Pateicoties operatīvi ieviestajai ārkārtējai situācijai, šogad postījumi jau ir ievērojami mazāki un tiem ir lokāls raksturs. Šī pieredze ir ņemta vērā, noteikumos iestrādājot normas, kas ļauj meža īpašniekiem rīkoties ātrāk. Proti, turpmāk mežizstrādi varēs veikt uzreiz pēc kaitēkļa konstatēšanas. Tas dos iespēju likvidēt problēmu tās sākuma stadijā, nevis cīnīties ar sekām. Vienlaikus tiek saglabāta Valsts meža dienesta kontrole pār plānotajām darbībām, jo tās drīkstēs īstenot tikai pēc sanitārā atzinuma saņemšanas. Tomēr mizgrauzis nav vienīgais meža apdraudējums.

Kopš gadsimta sākuma Latvijā ir ievērojami pieaudzis staltbriežu un mazākā mērā arī aļņu skaits. Likumsakarīgi mežaudzēs ir palielinājies arī šo dzīvnieku bojāto koku skaits (skatīt attēlu). Veicot mērķtiecīgus pasākumus un palielinot medību apjomus, pārnadžu populāciju pēdējos gados ir izdevies stabilizēt vai pat nedaudz samazināt. Tomēr ir jāturpina cīņa ne tikai ar koku bojājumu cēloņiem, bet arī ar to sekām. Tāpēc noteikumu grozījumi paredz vienkāršotu kārtību, kā neatgriezeniski bojātās audzēs veikt koku nozāģēšanu un tai sekojošu meža atjaunošanu.

Jaunaudžu kopšana ir būtiska gan vēlamā koku sugu sastāva veidošanai, gan katra koka augšanas telpas nodrošināšanai. Tas ļauj kokiem izaudzēt pietiekami lielu, zaļu vainagu un attīstīt dabisko noturību. Meža īpašnieku apzinīgās rūpes, finansiālās iespējas un pieejamais Eiropas Savienības fondu atbalsts ir nodrošinājis to, ka pēdējā desmitgadē savlaicīgi kopto jaunaudžu īpatsvars ir būtiski audzis. Diemžēl tā tas nav bijis vienmēr, tāpēc ir svarīgi radīt iespēju labot vēsturisko kļūdu sekas. Piemēram, egļu audzes, kurās ilgstoši ir bijis pārāk liels koku skaits uz hektāra, zaudē ne tikai koksnes pieaugumu, bet arī stabilitāti.

Novēlota kopšana šādās audzēs vairs nepalīdz - tā tikai vēl vairāk pasliktina stabilitātes trūkumu, kā dēļ mežs bieži cieš no vēja vai pastiprinātas mizgraužu ietekmes, kas galu galā noved pie sanitārās cirtes. Līdzīgi situāciju nevar uzlabot arī apšu audzēs, kuras jau kopš jaunības ir skārusi koksnes trupe, jo tajās ar laiku veselo koku īpatsvars tikai samazināsies. Noteikumu grozījumi paredz iespēju efektīvi identificēt šādas neproduktīvas audzes, veikt tajās mežizstrādi un tam sekojošu atjaunošanu, tā kāpinot meža kopējo vitalitāti. Tāpat noteikumu grozījumi paredz lielāku uzticēšanos meža inventarizācijas veicējiem - taksatoriem.

Pirms desmit gadiem tika ieviesta neatkarīga, trešās puses veikta taksatoru sertifikācija, lai garantētu sagatavoto mežaudžu datu precizitāti un pārbaudāmību. Pašlaik tiek plānots šos datus tiešā veidā izmantot lēmumu pieņemšanā par darbībām mežā, tādējādi būtiski mazinot administratīvo slogu.

Dažkārt publiskajā telpā izskan mēģinājumi pretnostatīt mežsaimniecību dabas aizsardzībai, tomēr svarīgi saprast, ka ikviens meža īpašnieks ir pirmais un visstiprākais dabas draugs un aizstāvis. Ikviens saimnieks vēlas vitālu, veselīgu mežu, kur gan patīkami uzturēties, gan kādreiz arī saimniekošanas rezultātus baudīt. Palielinot uzticēšanos meža īpašniekiem caur likumu grozījumiem un birokrātiskā sloga samazināšanu, ieguvēji būs visi.