Izcilības pērles, ko patiesībā slēpj PISA 2025 rezultāti

Līdzīgi kā daudzus, arī mani satrauca virsraksti par visu laiku zemāko Latvijas bērnu sniegumu lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs starptautiskajā PISA 2025 izglītības kvalitātes salīdzinājumā.

PISA ir labākais un plašākais skolēnu veikumu salīdzinošais pētījums pasaulē, kurā reizē ar pārbaudes darbu atbildēm tiek ievākts daudz citu datu, radot iespējas interesantai analīzei.

Tomēr iedziļinoties Latvijas datos, redzams, ka biedējoši zemais kopējais rezultāts slēpj izcilības pērles. Noteikti ir jāizceļ Latvijas bērnu spēja domāt un radoši risināt problēmas. Tā ir spēcīga pasaules mērogā.

Iepriecina arī, ka matemātikas un dabaszinātņu rezultāti bērniem, kuri mājās runā latviski, ir virs OECD vidējā.

Tomēr Latvijas izglītības sistēma, gan latviski, gan krieviski runājošajiem bērniem atpaliek no Igaunijas.

PISA tests liecina, ka mūsu bērnu visvājākā vieta ir spēja izprast sarežģītus tekstus, bet izglītības sistēma kopumā neattīsta tos visspējīgākos bērnus, kuri mācās ārpus ģimnāziju sistēmas.

Analizējot PISA 2025, man bija iespēja domāt par sniegumu gan kā skolotāju un skolu vadības profesionālās pilnveides uzņēmuma Radošuma pils dibinātājam un dalībniekam, gan kā tēvam, kurš ikdienā vēro savu bērnu gaitas skolās, turklāt dažādās skolu sistēmās. Visbeidzot, kā tehnoloģiju uzņēmumu vadītājs, esmu ļoti ieinteresēts zinošos, radošos un tālāk mācīties gatavos darbiniekos.

Šī raksta mērķis ir apsvērt, kā mēs varētu sasniegt un apsteigt Igaunijas izglītības sistēmas sniegumu.

Kritums ir starptautisks, bet Latvijā tas ir īpaši straujš

Vispirms jāatzīst svarīgs konteksts: PISA rezultāti pēdējos gados krīt daudzās valstīs. PISA 2025 OECD vidējais sniegums bija zemākais līdz šim novērotais visās trīs pamatjomās. Tātad tā nav tikai Latvijas problēma. Iespējams, savu lomu spēlē arī mūsdienu digitālās vides radītā konkurence par bērnu uzmanību un ieradums patērēt īsu, ātri mainīgu saturu. ^{[1] [38]}

Tomēr, lai gan PISA rezultāti vidēji krītas daudzās pasaules valstīs, šī tendence nav neizbēgama. Igaunijai izdevies saglabāt stabilus rezultātus matemātikā un dabaszinātnēs, bet Apvienotajā Karalistē matemātikas un lasīšanas rezultāti ir stabili, savukārt dabaszinātņu rezultāti pat uzlabojušies. Tātad starptautiskā lejupslīde nevar izskaidrot Latvijas ievērojami straujāko rezultātu pasliktināšanos. ^{[2] [3]}

Covid ietekme

Latvijas Universitātes pētniece Linda Mihno, analizējot Latvijas sliktākos rezultātus, norāda uz Covid perioda skolu slēgšanas iespējamo ietekmi. Starptautiski apkopotie dati rāda, ka Latvijā pilnīgi vai daļēji skolu slēgumi ilga ap 49 nedēļām, Igaunijā ap 26, bet Zviedrijā ap 24 nedēļām. ^[4] Pat tad, kad skolas bija atvērtas, biežā testēšana daudzkārt izjauca stundu gaitu, aizsūtot bērnus mājās.

Latvijas vidējais rādītājs slēpj ļoti lielu valodas plaisu

Analizējot šā gada testa sliktos rezultātus, Latvijas Universitātes pētnieks, psihologs Edmunds Vanags norādīja uz milzu plaisu lasīšanas prasmēs starp skolēniem, kuri mājās runā latviski, un pārējiem. ^[6]

Matemātikā mājās nelatviski runājošie bērni atpaliek par aptuveni 42 punktiem, ar īpaši zemiem rezultātiem uzdevumos, kuros ir vairāk teksta. Lasīšanā plaisa starp abām grupām sasniedz 84 punktus, dabaszinātnēs - 76,5 punktus. Tā ir milzīga atšķirība. OECD kā aptuvenu orientieri norāda, ka ap 20 PISA punktiem atbilst tipiskam viena gada mācīšanās progresam 15 gadu vecumā. ^[38]

2022. gadā Latvijā skolēni varēja PISA testu pildīt latviski vai krieviski, un aptuveni 28 % Latvijas skolēnu to pildīja krievu valodā. 2025. gadā visi skolēni testu pildīja latviski. Tāpēc daļa no 2022.-2025. gada rezultātu krituma un lielās mājas valodas grupu plaisas var būt saistīta arī ar testa valodas maiņu; ar pašreizējiem datiem šo efektu precīzi nodalīt no reālām zināšanu un prasmju atšķirībām nevar. ^[5]

Autors: Edmunds Vanags

PISA 2025 Latvijā notika no 18. marta līdz 12. maijam, bet pārejas uz mācībām tikai latviešu valodā pēdējais posms stājās spēkā tikai 2025. gada 1. septembrī. Tas nozīmē, ka skolēni, kuri PISA laikā vēl mācījās 9. klasē iepriekšējās mazākumtautību izglītības programmās, testu kārtoja pirms šīs klases pilnīgas pārejas uz mācībām tikai latviešu valodā. Tāpēc PISA 2025 raksturo pārejas perioda kohortu - ne veco sistēmu, bet vēl arī ne pilnībā nostabilizējušos vienotās skolas modeli. ^{[7] [8] [5]}

Tāpēc 2022.-2025. gada rezultātu kritumā savijušies vismaz divi efekti: reālas izmaiņas zināšanās un prasmēs un testa valodas maiņa daļai skolēnu. Ar pašreizējiem datiem šos efektus precīzi nodalīt nevar.

Pozitīvi, ka Latvijā jau 2025./2026. mācību gadā 2., 5. un 8. klasē bija paredzēti īpaši monitoringa darbi skolās, kas īsteno pāreju uz vienoto skolu. Taču, ņemot vērā PISA testa rezultātus, ir nepieciešams daudz spēcīgāks atbalsts, nodrošinot monitoringa darbus un metodoloģisko atbalstu visām klašu grupām regulāri. ^[9]

Protams, svarīga ir arī pašu skolēnu un skolotāju motivācija. Varbūt pārmaiņu laikā ne visi skolēni un skolotāji tiešām pieņēma nepieciešamību būt izciliem latviešu valodā. Šie rezultāti būs modinātāja zvans daudziem un var uzlabot situāciju nākotnē.

Uzskatu, ka kopumā skolu pāreja uz mācībām latviešu valodā bija pareiza, jo vēl sliktāk par rezultātiem skolas testā ir situācija, kurā pilsoņi nespēj pilnvērtīgi izprast valstī notiekošo un līdzvērtīgi konkurēt darba tirgū.

Tikai latviešu plūsmas rezultāti

Lai metodoloģiski nesajauktu testa valodas maiņu ar skolēnu sniegumu, turpmākajā salīdzinājumā skatos tikai uz skolēniem, kuri mājās pārsvarā runā latviski.

Izmantojot OECD PISA 2025 publiski pieejamos skolēnu mikrodatus, aprēķināju visu testu rezultātus skolēniem, kuri norādījuši, ka mājās pārsvarā runā latviski. ^[10]

PISA 2025 joma	Latvija - mājās latviski	Igaunija	Lietuva	OECD vidēji
Matemātika	475,5	508	470	463
Lasīšana	459,2	499	464	461
Dabaszinātnes	495,3	527	488	482
Datoriskā problēmrisināšana	523,1	541	512	500

Piezīme: “mājās latviski” nav etniskuma vai skolas tipa rādītājs. Tā ir skolēna paša norādītā mājās visbiežāk lietotā valoda. Šajā grupā bija 4509 skolēni; svērti tā veidoja 65,2 % no Latvijas PISA populācijas. Igaunijas, Lietuvas un OECD rādītāji - OECD publicētie PISA 2025 valstu vidējie. ^{[10] [11]}

Šī tabula būtiski maina ainu. Mājās latviski runājošie Latvijas skolēni ir virs OECD vidējā matemātikā, dabaszinātnēs un datoriskajā problēmrisināšanā un gandrīz OECD vidējā līmenī lasīšanā. Vienlaikus viņi joprojām atpaliek no Igaunijas - aptuveni par 40 punktiem lasīšanā, 33 matemātikā, 32 dabaszinātnēs un 18 datoriskajā problēmrisināšanā.

Svarīgi piezīmēt, ka Igaunijā PISA 2025 testu bija iespējams kārtot gan igauņu, gan krievu valodā. Tāpēc Latvijas un Igaunijas valodas situācija šajā ciklā nav tieši salīdzināma; Igaunijas pārejas uz mācībām igauņu valodā ietekme pilnīgāk būs vērtējama nākamajos PISA ciklos. ^[12]

Labākā PISA pētījuma ziņa: Latvijas bērni prot domāt radoši

Īpaši izceļami ir mūsu bērnu rezultāti domāšanas prasmēs.

PISA 2022 pirmo reizi atsevišķi mērīja radošo domāšanu - spēju radīt dažādas un oriģinālas idejas, tās izvērtēt un uzlabot. Latvijas skolēni šajā mērījumā guva ļoti augstus rezultātus: 92 % Latvijas skolēnu sasniedza vismaz radošās domāšanas pamata 3. līmeni, salīdzinot ar 78 % OECD vidēji. ^[13]

Šogad domāšanas prasmes mērīja datoriskajā problēmrisināšanā. Arī šeit latviski mājās runājošo bērnu rezultāti ir labi - 523 punkti, augstāk nekā OECD vidēji un Lietuvā. PISA datos sekmes datoriskajā problēmrisināšanā cieši saistās ar veikumu dabaszinātnēs. Latvijā kopumā 66,1 % skolēnu datoriskajā problēmrisināšanā uzrādīja labāku rezultātu, nekā varētu prognozēt no viņu dabaszinātņu rezultāta; OECD vidēji tādi bija 56,3 %. ^[40]

Augstajai prasmei patstāvīgi un radoši domāt ir iespējami vairāki cēloņi. Ļoti iespējams, ka paldies jāsaka mūsu lieliskajai koru un orķestru tradīcijai un citiem ārpusskolas pulciņiem. OECD ziņo, ka skolēni, kuri regulāri - apmēram reizi vai divas nedēļā - piedalījās mākslas, mūzikas, radošās rakstīšanas, programmēšanas vai līdzīgās aktivitātēs, vidēji uzrādīja labāku radošās domāšanas sniegumu nekā tie, kuri tajās piedalījās ļoti reti vai gandrīz katru dienu. ^[14]

Tā gan ir norādīta kā saistība, nevis pierādīta cēloņsakarība, un atlases efekts te noteikti ir iespējams. Tomēr tas atgādina, cik vērtīga ir regulāra radoša prakse.

Skola2030 reforma bija vērsta uz caurviju prasmju, tostarp domāšanas, attīstību. Varbūt PISA rāda, ka Skola2030 ir palīdzējusi virzīties uz šo mērķi.

Man kā vienam no Radošuma pils līdzdibinātājiem augstais radošuma rezultāts ir īpaši patīkams, jo Radošuma pils daudzus gadus ir strādājusi, lai skolās vairāk domātu par radošās domāšanas attīstību. Mēs uzskatām, ka mūsu bērnu sekmes darba tirgū noteiks ne vien viņu spēja atkārtot citu radītas zināšanas, bet arvien vairāk viņu spēja radīt pašiem. Ir patīkami redzēt, ka jomā, kurai esam centušies pievērst uzmanību, Latvijas bērni gūst starptautiskus panākumus.

Taču lieliskais Latvijas vidējais rādītājs slēpj problēmu, kas atkārtojas arī citu PISA Latvijas rezultātu analīzē: lielāks pārsvars par OECD vidējo ir tieši vājākajiem skolēniem. Augstākā kvartile ir vien ļoti tuva OECD vidējam. ^[13]

Tātad mēs sniedzam labas radošuma prasmes visiem, bet vai attīstām visspējīgākos?

Lasītprasme ir nedaudz zem OECD vidējā

Līdzīga situācija ir arī lasītprasmē. Lai arī tā PISA testā latviski runājošo skolēnu vidū ir gandrīz OECD vidējā līmenī, tomēr zem mierinošā vidējā slēpjas zemas Latvijas skolēnu prasmes īpaši liela un sarežģīta teksta apjoma izpratnei.

Latvijā starp mājās latviski runājošajiem zem minimālā lasīšanas izpratnes līmeņa ir 28,4 % skolēnu - mazāk nekā OECD vērotie 31,0 %. Tātad skolēni samērā labi apgūst teksta lasīšanas pamatus. ^{[6] [10]}

Tomēr ļoti liela problēma ir augstākajās lasītprasmes grupās. 5.-6. līmenī, tas ir, spējā analizēt sarežģītu un pretrunīgu tekstu, mums ir 2,7 % skolēnu, OECD - 5,5 %, Igaunijā - 10,6 %. Ceturtajā līmenī un augstāk: Latvijā 15,5 %, OECD - 20,0 %, Igaunijā - 33,7 %. ^{[6] [10] [11]}

Līdzīgi kā domāšanas prasmēs, arī lasītprasmē mēs radām labu vidējo, bet maz izcilības.

Lasīšana un spēja izprast tekstu ir īpaši svarīga MI laikmetā, kad mākslīgais intelekts viegli izdod pēc formas pārliecinošus, bet pēc būtības nepareizus tekstus. Vienlaikus MI ir neticami jaudīgs rīks zinošiem un tekstus labi lasošiem un precīzi rakstošiem cilvēkiem. Tieši tāpēc MI laikmetā īpaši svarīgi ir attīstīt bērnos augstāko lasītprasmes līmeni - tikai viņus MI iespējos ļoti augstai produktivitātei.

Ģimnāzijas attīsta labākos bērnus, bet ar to nepietiek

Latvijas PISA materiālos redzama ļoti liela atšķirība starp valsts ģimnāziju un citu skolu skolēnu rezultātiem. PISA Latvijas pētnieki norādījuši, ka valsts ģimnāziju skolēni dabaszinātnēs un lasīšanā apsteidz pārējo skolu skolēnus par gandrīz 90 punktiem un matemātikā - par aptuveni 76 punktiem. ^[15]

Ģimnāzijās skolēni, īpaši vecākajās klasēs, tiek atlasīti ar konkursu, un tajās parasti ir daudz mazāks īpatsvars bērnu, kuriem nepieciešami būtiski atbalsta pasākumi.

Taču mūsu problēma ir augstākā līmeņa rezultāti pārējās skolās. Gandrīz 12 % Latvijas skolu PISA izlasē nav neviena augstākā līmeņa skolēna, un trešdaļā ir mazāk par diviem (Igaunijā tādu skolu ir attiecīgi tikai 2,5 % un 10,3 %). Praktiski tas nozīmē, ka trešdaļā mūsu skolu spējīgam bērnam var nebūt neviena līdzīgi spēcīga vienaudža, ar kuru sacensties, tāpēc skolai ir grūti veidot padziļinātās grupas. Skola kā vienība šai problēmai bieži ir par mazu. ^{[6] [15]}

Parasti visā pasaulē vidusšķiras un turīgāku vecāku bērni sasniedz vairāk, jo saņem vairāk sociālā kapitāla. Latvijā snieguma starpība pēc sociālekonomiskā statusa ir salīdzinoši maza. Varbūt mums ir ļoti egalitāra sabiedrība, bet varbūt augstāko sociālo grupu bērni, ja mācās ārpus ģimnāziju sistēmas, nesasniedz savu potenciālu. ^[18]

Ļoti iespējams, ka pārējās skolās motivētie un talantīgie skolēni kādā brīdī nesaprata kādu vienu tēmu un sāka atpalikt. Diemžēl Latvijā trūkst atbalsta skolotājiem zināšanu robu savlaicīgā identificēšanā un talantīgo bērnu attīstībā.

Jaunākie talantu attīstības pētījumi secina: spējīgus skolēnus sekmīgi attīsta mācību satura bagātināšana, īpaši augstākās kārtas domāšanas veicināšana, un akselerācija (priekšmeta apguve ātrāk vai augstākā klasē). Abas pieejas uzrāda konsekventi pozitīvus akadēmiskos rezultātus; pētījumu kopsavilkumi neuzrāda sistemātisku sociāli emocionālu kaitējumu. ^{[16] [17]}

Digitālās ierīces ir liela Latvijas problēma

PISA 2022 datos ir vēl viena pārsteidzoša Latvijas-Igaunijas atšķirība.

Latvijā 42 % skolēnu norādīja, ka matemātikas stundās viņu uzmanību novērš digitālo ierīču lietošana. OECD vidēji tā atbildēja 30 %, bet Igaunijā - tikai 28 % skolēnu. ^{[18] [19]}

Latvijas skolēni 2025. gadā arī norādīja, ka skolā digitālās ierīces mācībām lieto vidēji 2,2 stundas dienā, salīdzinot ar 1,7 stundām OECD, bet izklaidei skolā - vēl 1,7 stundas dienā, salīdzinot ar 1,1 stundu OECD vidēji. Protams, nevar runāt par sekmēm, ja bērni stundās sēž telefonos, nevis mācās. ^{[5] [39]}

Te gan ir laba ziņa: Latvija šo problēmu ir sākusi risināt likumdošanas līmenī. 2026. gada martā Izglītības likuma grozījumi telefonu lietošanas ierobežojumu paplašināja arī uz 7.-9. klasi. Varbūt ir prātīgi apsvērt tālākus ierobežojumus arī vecākajās klasēs un, būsim godīgi, arī skolotājiem stundu vadīšanas laikā. ^[20]

Vienlaikus nav saprātīgi pārvērst skolotājus par telefonu policistiem gaiteņos. Skolai, vecākiem un pašam skolēnam te ir kopīga atbildība. Stingrai robežai mācību laikā jāiet kopā ar saprātīgu administrēšanu ārpus stundām.

Skolu kvalitāti nosaka skolotāju kvalitāte

Salīdzinot Igaunijas un Latvijas skolotāju atalgojumu, OECD salīdzina skolotāju faktiskās algas ar citu pilna laika darbinieku algām, kuriem arī ir augstākā izglītība. Latvijā sākumskolas skolotāja faktiskā alga ir vidēji par 23 % zemāka nekā citiem augstāko izglītību ieguvušajiem darbiniekiem. Igaunijā starpība ir tikai 13 %. OECD vidēji - 17 %. ^{[21] [22]}

Šis salīdzinājums ir nozīmīgāks par nominālo algas summu. Skolotāji māca visus mūsu bērnus, mūsu nākotni. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, ka talantīgākie skolēni izvēlas kļūt par skolotājiem, nevis inženieriem, juristiem, programmētājiem, finansistiem, politiķiem vai uzņēmumu vadītājiem. Jo lielāka skolotāja algas atpalicība no alternatīvo profesiju atalgojuma, jo grūtāk ilgtermiņā piesaistīt un noturēt ļoti spēcīgus cilvēkus. Ja vēlamies sasniegt Igaunijas skolēnu sekmju rezultātus, skolotāju mērķa atalgojumam ir jābūt Igaunijas līmenī -13 % pret augstāko izglītību ieguvušo vidējo.

Pedagogu atalgojuma palielināšana vairākkārt tikusi sasaistīta ar skolu tīkla un finansēšanas reformas īstenošanu, lai lielāka daļa resursu nonāktu tieši mācību darbā un skolotāju atalgojumā. ^[25]

Saskaņā ar OECD Education at a Glance datiem Latvijas sākumskolās vidējais klases lielums ir 17,2 skolēni, Igaunijā - 18,4. Ja Latvijā tas būtu Igaunijas līmenī, teorētiski būtu nepieciešams mazāks klašu skaits un vairāk resursu varētu novirzīt atalgojumam. ^{[21] [22]}

OECD dati arī rāda, ka Latvijas sākumskolēniem gadā ir 583 obligātās mācību stundas, Igaunijā - 661 jeb par 12 % vairāk. Pamatskolas augstākajās klasēs attiecīgi 778 un 822 stundas jeb Igaunijā par 6 % vairāk. Vairāk mācību laika dod vairāk iespēju zināšanu nostiprināšanai. ^{[21] [22] [23]}

Latvijas skolēniem ir garākais summārais skolas brīvlaiks OECD valstīs, īpaši gara ir mūsu vasara. Tas varbūt bija labi skolēnu iesaistei lauku darbos 19. gadsimta beigās, bet mūsdienās garš pārtraukums rada risku, ka daļa iepriekš apgūtā tiek piemirsta.

Protams, ļoti garais atvaļinājums ir faktiski vienīgais bonuss daudziem skolotājiem, īpaši tajās skolās, kur algas ir ļoti zemas. Taču vai ir pareizi, ka skolotāji piecieš zemas algas, ja vien var nemācīt bērnus?

Avots: OECD

Palielinot skolēnu skaitu uz skolotāju un mācību stundu skaitu, varētu veidoties ceļa karte skolotāju atalgojuma palielināšanai līdz Igaunijas relatīvajam līmenim.

Skolu reformas priekšlikums

Skolu reformā saduras pretējas intereses - pašvaldību vēlme saglabāt skolu un nepieciešamība efektīvi izmantot ierobežotos resursus. Mazā skolā izmaksas uz vienu skolēnu var būt ievērojami augstākas nekā lielā pilsētas skolā, un mazai vidusskolai vienlaikus var būt grūtāk nodrošināt plašu padziļinātu kursu piedāvājumu, īpaši spējīgāko bērnu attīstībai. ^[25]

Domāju, ka viens risinājums būtu skolu skaidrāka sadalīšana divās grupās: jaunākie bērni varētu mācīties mazās, mājām tuvās skolās ar apvienotām klasēm, bet vecākajās klasēs skolēnus varētu koncentrēt lielākās skolās ar darba dienu internātiem, mājās dodoties brīvdienās.

Maziem bērniem ir ļoti svarīga ģimenes, īpaši mammas, klātbūtne un skola, kas atrodas tuvu mājām. Mazajās klasēs viens skolotājs var sekmīgi pasniegt vairākus priekšmetus. Izmantojot atbilstošu metodoloģiju, piemēram, Montesori vai citas pieejas, jaunāko klašu skolēni var sekmīgi attīstīties, mācoties apvienotās klasēs, kā to demonstrē, piemēram, mazā bet sekmīgā Pārdaugavas Montesori skola. Tāpēc mazas lauku skolas var būt sekmīgas jaunākajā vecumā.

80. gadu Latvijā es mācījos nelielā lauku skolā, kur bērni dažkārt dzīvoja internātā pat no pirmās klases. Tik mazus bērnus atraut no ģimenes ir pārāk ekstrēmi, un lai arī daži mani skolas biedri atmiņās internāts palicis kā jautra un attīstoša pieredze, citiem tā bija trauma, kuru atceras vēl pieaugušo dzīvē. Taču lielāki bērni, daudzi jau sākot ar 7. klasi, bet noteikti vidusskolas posmā, ir pietiekami patstāvīgi dzīvei internātā. Anglijā darbojas sena un plaša internātskolu tradīcija sākot ar 7. klasi, īpaši neatkarīgo skolu sektorā, īpaši skolās ar augstiem reitingiem; pazīstams piemērs ir Ītonas koledža. Latvijā daudzi tehnikumu audzēkņi pēc 9. klases dzīvo dienesta viesnīcās. Kāpēc līdzīgu modeli neizmantot arī vispārizglītojošajās skolās, kur taču mācās spējīgākie un patstāvīgākie skolēni?

Mazas jaunāko klašu skolas ar nelielu skolotāju un klašu skaitu izmaksās uz skolēnu var būt samērojamas sekmēs ar lielajām. Lielās skolas, kas uzņemtu papildu internāta bērnus, kļūtu spēcīgākas un spētu labāk atbalstīt talantus.

Skola2030 - labi vai slikti?

Skola2030 galvenais nodoms bija aizvirzīties prom no faktu iekalšanas uz domāšanas attīstību, veicinot caurviju prasmes. PISA dati rāda, ka Latvijas bērniem ir laba spēja radīt idejas, adaptēties un risināt problēmas. ^[26]

Taču mēs atpaliekam no Igaunijas pamatprasmēs - lasīšanā, matemātikā un dabaszinātņu fundamentālās bāzes nodrošināšanā.

Skolotājam iedevām autonomiju - bet vai pietiekamu infrastruktūru?

Skola2030 ideja paredzēja būtisku skolotāja profesionālo autonomiju. Tā balstījās uz izglītības teoriju, ka skolēnu sekmes uzlabosies, ja izdosies piesaistīt labākos skolotājus un tad sniegt viņiem autonomiju mācību līdzekļu un metožu izvēlē. Skolotājam ir noteikti obligātie sasniedzamie rezultāti un valsts pārbaudes darbi, bet viņš drīkst pats izvēlēties satura apguves secību, mācību metodes un materiālus.

Sākotnēji, īstenojot šo labi domāto ideju, varbūt tika aiziets soli par tālu. Skola2030 vadlīnijas noteica, ka projekta mācību līdzekļi ir paraugi un starta komplekti; tie neaptver visu mācību saturu, un skolotājam mācību procesa īstenošanai ir vajadzīgi arī citi materiāli. Rezultātā autonomija pārvērtās par ļoti lielu individuālu sagatavošanās slodzi, skolotājiem no jauna izgudrojot riteni. ^[26]

TALIS dati rāda, ka Latvijas pilnas slodzes skolotājs nedēļā vidēji 25,6 stundas māca, 8,4 stundas gatavojas stundām un 5,4 stundas labo skolēnu darbus. Visi trīs rādītāji pārsniedz OECD vidējos. Turklāt 64,7 % Latvijas skolotāju norāda, ka pārmērīgs stundu sagatavošanas apjoms viņiem rada būtisku stresu. ^[28]

Salīdzinājumam - Igaunijā skolotājam arī ir liela profesionālā autonomija. TALIS 2024 dati rāda, ka Igaunijas skolotāji ziņo par lielāku mācīšanas autonomiju nekā OECD vidēji. ^[29]

Taču zem šīs autonomijas atrodas diezgan stingra sistēma.

Igaunijai ir detalizēta valsts mācību programma matemātikai, valodām un literatūrai, dabaszinātnēm, sociālajām zinātnēm, tehnoloģijām un citām jomām. ^[30]

Vēl būtiskāk - Igaunijas valsts uzskata par savu pienākumu nodrošināt mācību literatūras pieejamību skolās, un pamatizglītības skolēniem jābūt nodrošinātiem ar mācību grāmatām un darba burtnīcām, kas nepieciešamas skolas programmas apguvei. Vienlaikus skolotāji saglabā tiesības brīvi izvēlēties mācību līdzekļus. ^[31]

Šī atšķirība ir ļoti būtiska. Autonomija ir skolotāja brīvība izvēlēties labāko veidu, kā mācīt, nevis pienākums pašam izgudrot visu mācību sistēmu. Skola2030 projekta vadība pati norādīja, ka šādu pieeju ir iespējams kvalitatīvi īstenot tad, ja skolotājiem vismaz puse darba laika ir apmaksāta, lai gatavotos stundām. Lieki piebilst, ka tik liels sagatavošanās laiks nav Latvijas skolu ikdienas realitāte. ^[27]

Te gan ir vērojami uzlabojumi - VIAA sadarbībā ar Latvijas Universitāti un Rīgas Tehnisko universitāti ir uzsākusi plašu metodiskā atbalsta materiālu izstrādi un publicēšanu. 2026./2027. mācību gada laikā paredzēts pakāpeniski publicēt vairāk nekā 7000 materiālu, pirmie materiāli jau ir nonākuši pie skolotājiem. ^[32]

Šeit ir vērts pieminēt Rīgas Valsts tehnikuma inovatīvo metodoloģisko pieredzi. GoErudio ietvaros ir radīta mācību pieeja, kuras centrā ir jēdzienu izpratne, nevis definīciju iegaumēšana. Skolēns sarežģītu fizikas, ķīmijas, matemātikas vai cita priekšmeta jēdzienu mēģina izskaidrot ar modeli, analoģiju, attēlu vai piemēru no jau pazīstamas pasaules. Ja viņš spēj pats izveidot vai izskaidrot jēdziena modeli citā situācijā, tas vēsta, ka jēdziens ir saprasts, nevis tikai no galvas iekalta definīcija, tā uzlabojas arī mehāniskā atmiņa. ^[33]

Gan VIAA, gan citas metodoloģijas ir jaunas. Tās rada labākie speciālisti, tomēr, protams, ne visas būs metodoloģiski optimālas.

Mana uzņēmuma vadītāja pieredze saka, ka šeit ļoti svarīgs ir ātrs skolotāju mācīšanās cikls: pielietot materiālu un tad ik gadu nomērīt skolēnu veikumu ar PISA testam līdzīgu diagnosticējošo testu un balstoties uz rezultātiem, pielabot metodoloģiskos materiālus.

Mākslīgais intelekts skolās - Igaunijas pieredze

Igaunija kā viena no pirmajām Eiropā ir uzsākusi plašu MI rīku pielietošanu skolu mācību procesā. 58 % Igaunijas skolēnu vismaz reizi nedēļā lieto MI čatbotus mācībās. Taču OECD PISA 2025 dati kopumā rāda, ka skolēni, kuri MI izmanto konkrētu uzdevumu izpildei - piemēram, teksta apkopošanai, melnraksta sagatavošanai vai izpētei -, dabaszinātnēs vidēji uzrāda ap 20 punktiem zemāku rezultātu nekā tie, kuri šādi MI neizmanto. Tas ir aptuveni viena mācību gada progresa mērogs. ^{[34] [35]}

Tas nenozīmē, ka MI nav vietas skolā. Tas noteikti var būt, piemēram, lielisks palīgrīks skolotājam, veidojot īpaši pielāgotus uzdevumus klasei vai pat individuāli skolēnam. Harvardas pētnieku randomizēts eksperiments ievadfizikas kursā parādīja, ka rūpīgi izstrādāts MI tutors konkrētajā mācību situācijā deva lielāku mācīšanās pieaugumu nekā klātienes aktīvās mācīšanās nodarbības, pat izcilo Harvardas profesoru vadībā. ^[36]

MI būs teicams testu izveidē, individualizētu uzdevumu radīšanā par neizprasto vielu un skolēnu rezultātu analīzē, sniedzot tūlītēju atgriezenisko saiti pat lielām testa grupām. Taču šādai MI ieviešanai ir nepieciešams sistemātisks IZM darbs MI ieviešanā, apmācot skolotājus un piedāvājot paraugveidnes.

Ko no tā varētu mācīties Latvija?

No PISA, TALIS un Igaunijas salīdzinājuma izriet vairāki ļoti konkrēti virzieni, kurus būtu vērts nopietni izvērtēt.

1. Lasītprasmes programma kā valsts mēroga prioritāte. Īpaša uzmanība būtu nepieciešama 1.-6. klasē - ne tikai lasīšanas ātrumam, bet teksta izpratnei, vārdu krājumam, garāku tekstu lasīšanai, argumentācijas izpratnei un spējai nošķirt faktu no viedokļa. Vēl intensīvāks valodas un lasīšanas atbalsts vajadzīgs bērniem, kuri nāk no bijušajām mazākumtautību programmām. Bez labām lasīšanas prasmēm nevar kvalitatīvi apgūt nevienu priekšmetu. Vēroju, ka bērni uzsāk pirmo klasi ar ļoti atšķirīgām lasīšanas prasmēm, un ne visi pirmklasnieki teicami lasa. Latvijā bērni skolu uzsāk samērā vēlu, tikai 7 gadu vecumā. Lai panāktu visu bērnu sagatavotību skolai, vajag uzsākt nopietnu lasītprasmes apmācības programmu bērnudārza vecākajās grupiņās.
2. Pilns kvalitatīvu mācību materiālu komplekts. Katrā pamatpriekšmetā pieejama pilna, vienotam standartam atbilstoša sistēma: mācību grāmata, skolotāja metodika, uzdevumu banka, pārbaudes darbi, materiāli skolēniem, kuriem vajadzīgs papildu atbalsts, un papildu uzdevumi spēcīgākajiem. Skolotājs tos var izmantot vai aizstāt ar labākiem. Būtu svarīgi, ka šis VIAA izveidotais pamatstandarts tiek plaši ieviests un tad nepārtraukti ik gadu uzlabots, balstoties uz ikgadēju visaptverošu diagnostikas testu rezultātiem.
3. Ikgadēja PISA tipa diagnostika. Te mums ir ko mācīties no Igaunijas. Igaunijas valsts regulāri organizē nacionālos līmeņa testus dažādos izglītības posmos. To uzdevums nav vienkārši ielikt bērnam atzīmi, bet dot objektīvu un salīdzināmu atgriezenisko saiti skolēnam, vecākiem, skolotājam, skolai un valstij. ^[37]

Latvija jau ir sākusi pareizā virzienā: 2025./2026. mācību gadā 3. un 6. klasē paredzēti monitoringa darbi tekstpratībā, rēķinpratībā un dabaszinātņu pratībā. ^[9]

Šī sistēma jāattīsta tālāk līdz zema riska diagnostikas testam katru gadu visās klasēs visos būtiskajos priekšmetos. Tam nebūtu jābūt eksāmenam, bet instrumentam, kas ļauj septembrī vai maijā redzēt: šim bērnam ir lasīšanas problēma, šai klasei ir matemātikas problēma, šai skolai ir sistemātiskas problēmas. Tad palīdzību var sniegt uzreiz, nevis problēmu pirmo reizi pilnā mērā ieraudzīt 9. klasē vai nākamajā PISA ciklā. Testi arī palīdzētu pilnveidot metodoloģiskos materiālus, bet biežāka mērīšana mazinātu atsevišķa testa artefakta ietekmi, kā, piemēram, nesenā Latvijas teksta uzdevuma piemērā ar meitenes vārdu “Illa”, ko daži bērni izlasīja kā “3a” un apjuka. Testos vienmēr būs kļūdas; biežākos testos to ietekme izlīdzināsies.

Ikgadējie testi ir labāki par obligātu gala eksāmenu, jo sniedz tūlītēju atgriezenisko saiti un, pierodot pie pārbaudījumiem, bērni tos var kārtot drošāk.

Ņemot vērā straujo MI tehnoloģiju attīstību, šādus testus tagad ir viegli izveidot un analizēt to rezultātus.

4. Skolotāja profesijas konkurētspēja. Latvijas skolotāju algām, līdzīgi kā viņu Igaunijas kolēģiem, ir jābūt ne zemākām par aptuveni 13 % atpalicību no vidējā atalgojuma pilna laika darbiniekiem ar augstāko izglītību. Mums ir jāpanāk konkurss uz skolotāju vietām, nosakot augstus atlases kritērijus. Lielajās skolās algas bieži ir atbilstošas. Taču dažās Latvijas skolās mēs izliekamies, ka maksājam, skolotāji māca uz sava entuziasma bāzes, un divu mēnešu atvaļinājums ir vienīgā kompensācija un bonuss, bet tas notiek uz bērnu vielas apguves rēķina.

Algas var audzēt, palielinot vidējo skolēnu skaitu uz skolotāju un mācību stundu skaitu vismaz līdz Igaunijas līmenim. Latvijā skolēnu brīvlaiki, īpaši vasarā, ir ļoti gari; labāk skolotājiem maksāt lielākas algas, vienlaikus palielinot mācību laiku. Vienlaikus ir jāsamazina nevajadzīga slodze stundu sagatavošanā, nodrošinot kvalitatīvus metodoloģiskos materiālus.

5. Mazāk jaunu revolūciju, vairāk kvalitatīvas ieviešanas. TALIS 2024 rāda, ka 48 % Latvijas skolotāju vēlētos stabilitātes periodu pirms nākamo pārmaiņu ieviešanas. Tas ir saprotams. Šī paaudze ir piedzīvojusi Covid, Skola2030 ieviešanu, pārbaudes darbu sistēmas maiņu un pāreju uz vienoto skolu. Nākamajā posmā nav nepieciešamas lielas jaunas pārmaiņas, vienkārši vairāk laika mācībām un kvalitatīvāk sagatavoti pamati. ^[28]

6. Izcilības attīstība

PISA sekmju rezultāti ir vājāki tieši visspējīgāko skolēnu vidū. Mums ir vajadzīga programma izcilības atbalstam, kur mazo skolu izcilie skolēni varētu atrast sev sacensību un iedvesmas biedrus.

Nevis atteikties no Skola2030, bet uzbūvēt tai stiprāku pamatu

Latvijas bērni radošajā domāšanā un datorisko problēmu risināšanā ir virs OECD vidējā. Ar to mēs varam pamatoti lepoties!

Arī matemātikā un dabaszinātnēs latviski mājās runājošo skolēnu grupā esam virs OECD vidējā, lasīšanā - ap vidējo. Tomēr mūsdienu pasaulē ar to nepietiek. Ja vēlamies būt stipri un pārtikuši, mums ir jābūt labākajiem, vismaz Igaunijas līmenī.

Uzdevums skolotājiem: kā, neatmetot kompetenču pieeju un sasniegumus domāšanas prasmju attīstībā, uzbūvēt daudz stiprāku zināšanu un pamatprasmju infrastruktūru, īpaši mūsu talantīgākajiem bērniem?

Mums nav jāizvēlas starp zinošu bērnu un radošu bērnu. Igaunija ļoti labi rāda, ka abas lietas var pastāvēt vienlaikus. Tā ir starp Eiropas līderiem gan tradicionālajos PISA priekšmetos, gan radošumā un digitālajā problēmrisināšanā.

Latvijas izglītības sistēmas nākamais uzdevums ir darbs ar pamatiem:

• iemācīt mazākumtautību bērniem labi lasīt;
• attīstīt tekstpratības izcilību labākajos;
• skaidri pateikt, kas katrā klasē jāzina;
• nodrošināt skolotājam kvalitatīvus gatavus mācību materiālus;
• regulāri ik gadu izmērīt progresu un pielāgot to, kas neizdevās;
• savlaicīgi palīdzēt tiem, kuri atpaliek;
• padarīt skolotāja profesiju pietiekami konkurētspējīgu, lai tajā gribētu strādāt talantīgākie cilvēki.

Tad Latvijas bērnu radošums un spēja risināt problēmas balstīsies uz tikpat stiprām zināšanām.

Un tā būs kombinācija, ar kuru Latvija tiešām varēs konkurēt pasaulē un, varbūt, apsteigt Igauniju.

Atsauces

1. OECD (2026), PISA 2025 Results, Volume I — https://www.oecd.org/en/publications/pisa-2025-results-volume-i_73451bc5-en.html
2. OECD (2026), PISA 2025 - Estonia country note — https://www.oecd.org/en/publications/pisa-2025-results-volume-i-country-notes_2d4ff9ea-en/estonia_3b256c6a-en.html
3. OECD (2026), PISA 2025 - United Kingdom country note — https://www.oecd.org/en/publications/pisa-2025-results-volume-i-country-notes_2d4ff9ea-en/united-kingdom_9e46f2f7-en.html
4. UNICEF Innocenti (2025), Report Card 19 - school-closure duration data — https://www.unicef.org/innocenti/media/11111/file/UNICEF-Innocenti-Report-Card-19-Child-Wellbeing-Unpredictable-World-2025.pdf
5. OECD (2026), PISA 2025 - Latvia country note — https://www.oecd.org/lv/publications/2026/09/pisa-2025-results-volume-i-country-notes_88d1164e/latvia_1f43e641.html
6. Edmunds Vanags, PISA 2025 datu analīze — https://e-vanags.github.io/PISA/
7. IZM, Latvijas skolu dalība OECD PISA 2025 (testēšanas datumi) — https://www.izm.gov.lv/lv/jaunums/izveletas-latvijas-skolas-dalibai-oecd-pisa-2025-petijuma
8. IZM, Pāreja uz vienotu skolu — https://www.izm.gov.lv/lv/pareja-uz-vienotu-skolu
9. IZM, monitoringa darbu norises kārtība pamatizglītībā — https://www.izm.gov.lv/lv/jaunums/precize-monitoringa-darbu-norises-kartibu-pamatizglitiba
10. OECD, PISA 2025 public-use data files (autora mikrodatu aprēķinu avots) — https://webfs.oecd.org/pisa2022/index.html
11. OECD (2026), PISA 2025 executive summary / country comparison table — https://www.oecd.org/en/publications/pisa-2025-results-volume-i_73451bc5-en/full-report/executive-summary_3701b0ef.html
12. Harno (Estonia), PISA 2025 - test available in Estonian and Russian — https://www.harno.ee/pisa
13. OECD (2024), PISA 2022 Creative Thinking - Latvia factsheet — https://www.oecd.org/en/publications/pisa-results-2022-volume-iii-factsheets_041a90f1-en/latvia_a3b6a4d3-en.html
14. OECD (2024), PISA 2022 Volume III - school environment and creative thinking — https://www.oecd.org/en/publications/pisa-2022-results-volume-iii_765ee8c2-en/full-report/component-13.html
15. IZM, PISA 2025 Latvijas rezultātu materiāli — https://www.izm.gov.lv/lv/media/34676/
16. Kim, M. (2016), A Meta-Analysis of the Effects of Enrichment Programs on Gifted Students — https://doi.org/10.1177/0016986216630607
17. Steenbergen-Hu & Moon (2011), The Effects of Acceleration on High-Ability Learners: A Meta-Analysis — https://doi.org/10.1177/0016986210383155
18. OECD (2023), PISA 2022 - Latvia country note — https://www.oecd.org/en/publications/pisa-2022-results-volume-i-and-ii-country-notes_ed6fbcc5-en/latvia_f58bca29-en.html
19. OECD (2023), PISA 2022 - Estonia country note — https://www.oecd.org/en/publications/pisa-2022-results-volume-i-and-ii-country-notes_ed6fbcc5-en/estonia_dafed886-en.html
20. IZM (2026), vadlīnijas par mobilo tālruņu lietošanu izglītības iestādēs — https://www.izm.gov.lv/lv/jaunums/aktualizetas-vadlinijas-par-mobilo-talrunu-un-citu-tehnisko-lidzeklu-izmantosanu-izglitibas-iestade
21. OECD (2025), Education at a Glance 2025 - Latvia — https://www.oecd.org/en/publications/2025/09/education-at-a-glance-2025-country-notes_9749f4ff/latvia_b3db81a8.html
22. OECD (2025), Education at a Glance 2025 - Estonia — https://www.oecd.org/en/publications/education-at-a-glance-2025_1a3543e2-en/estonia_9f1f41d3-en.html
23. OECD (2025), Education at a Glance 2025 - instruction time and school breaks — https://www.oecd.org/en/publications/education-at-a-glance-2025_1c0d9c79-en/full-report/how-much-time-do-students-spend-in-the-classroom_5ae440db.html
24. Cooper et al. (1996), The Effects of Summer Vacation on Achievement Test Scores — https://eric.ed.gov/?id=EJ596384
25. IZM, skolu finansēšanas modeļa un skolu tīkla pilnveides materiāli — https://www.izm.gov.lv/lv/jaunums/izm-rosina-pilnveidot-finansesanas-modeli-programma-skola-atbalsts-skolam-un-pasvaldibam
26. Skola2030, Mācību līdzekļi — https://www.skola2030.lv/lv/skolotajiem/macibu-lidzekli
27. Skola2030, Biežāk uzdotie jautājumi — https://www.skola2030.lv/lv/biezak-uzdotie-jautajumi
28. OECD (2025), TALIS 2024 - Latvia country note — https://www.oecd.org/en/publications/results-from-talis-2024-country-notes_e127f9e2-en/latvia_f484f77f-en.html
29. OECD (2025), TALIS 2024 - Estonia country note — https://www.oecd.org/en/publications/results-from-talis-2024-country-notes_e127f9e2-en/estonia_44178e34-en.html
30. Estonian Ministry of Education and Research, National curricula — https://hm.ee/en/national-curricula
31. Estonian Ministry of Education and Research, Learning materials — https://www.hm.ee/en/education-research-and-youth-affairs/learning-materials
32. VIAA (2026), Aktuālā informācija par metodiskā atbalsta materiāliem un publicēšanu — https://www.viaa.gov.lv/lv/jaunums/aktuala-informacija-par-metodiska-atbalsta-materialiem-un-publicesanas-procesu
33. Rīgas Valsts tehnikums, GoErudio metodiskā pieredze — https://www.rvt.lv/konference-profesionala-izglitiba-latvijas-konkuretspejai/
34. OECD (2026), PISA 2025 - Estonia (AI chatbot use) — https://www.oecd.org/en/publications/pisa-2025-results-volume-i-country-notes_2d4ff9ea-en/estonia_3b256c6a-en.html
35. OECD (2026), PISA 2025 - AI use and student performance — https://www.oecd.org/en/publications/pisa-2025-results-volume-i_73451bc5-en.html
36. Kestin et al. (2025), AI tutoring outperforms in-class active learning, Scientific Reports — https://doi.org/10.1038/s41598-025-97652-6
37. Estonian Ministry of Education and Research, Riiklikud tasemetööd — https://hm.ee/uldharidus-ja-noored/eksamid-ja-tasemetood/riiklikud-tasemetood
38. OECD (2026), PISA 2025 - student performance and learning-year scale — https://www.oecd.org/en/publications/pisa-2025-results-volume-i_73451bc5-en/full-report/student-performance-in-pisa-2025_23e075c2.html
39. OECD (2026), PISA 2025 - digital-device use at school — https://www.oecd.org/en/publications/pisa-2025-results-volume-i_73451bc5-en/full-report/student-school-life-and-beyond_861e5904.html
40. OECD Education GPS, Latvia - PISA 2025 computational problem solving — https://gpseducation.oecd.org/CountryProfile?primaryCountry=LVA&topic=PI&treshold=5