Vasara un svīšana

Svīšana ir normāla organisma funkcija, kas palīdz regulēt ķermeņa temperatūru, homeostāzi, šķidruma balansu, kā arī veic dažādu vielu izvadīšanu no organisma. Vienkāršoti svīšanu raksturo sāļus saturoša šķidruma izdalīšanās no sviedru dziedzeriem. Kaut svīšana izvada no organisma ūdeni un sāļus, sviedru dziedzeru darbība nevar aizstāt nieru funkcijas un nodrošināt organisma iekšējās vides nemainību.

Pieaugušam cilvēkam diennaktī izdalās 0,5-0,7 litri sviedru, kas tūdaļ nožūst. Cilvēks to nemana, bet organisms zaudē diezgan daudz šķidruma. Paaugstinātas slodzes laikā sviedru dziedzeri var izdalīt līdz pat 4 litriem sviedru vienā stundā, šāds sviedru daudzums nepaspēj nožūt un ir redzams un jūtams gan kā slapjš krekls, slapji mati, slapjums padusēs, cirkšņos. Sviedri galvenokārt sastāv no ūdens, bet aptuveni 1 % sviedru ir sāļu un taukskābju maisījums. Ar 1 litru sviedru cilvēka organisms zaudē 4-5 gramus NaCl, bet liela sāls daudzuma mazināšanās negatīvi ietekmē daudzas ķermeņa funkcijas.

Pastiprinātu svīšanu var izraisīt ķermeņa temperatūras izmaiņas, ārējā temperatūra, fiziskās aktivitātes vai emocionālais stāvoklis. Visbiežāk svīšana novērojama padusēs, sejā, plaukstās, pēdās, ap dzimumorgāniem. Pārmēra svīšana nemēdz nodarīt fizisku kaitējumu, taču mēdz kaitēt psiholoģiski.

Normāla svīšana ir nozīmīgs organisma process. Nepietiekama svīšana mēdz radīt problēmas - sviedru trūkums var būt bīstams, jo palielinās pārkaršanas risks.

Cilvēka ķermenī ir trīs vai četri miljoni sviedru dziedzeru. Ir divu veidu sviedru dziedzeri: eksokrīnie (manuprāt - nepareizi tiek lietots jēdziens “ekrīnie”) un apokrīnie. Sviedru dziedzerus inervē simpātiskā nervu sistēma, tāpēc pastiprināta svīšana notiek daudzos emocionālos stāvokļos, kuros palielinās simpātiskās nervu sistēmas aktivitāte - bailēs, sāpēs, kauna sajūtas brīdī, trauksmē, emocionāla stresa gadījumā vai dusmās - tad dažkārt parādās auksti sviedri, jo reizē ar sviedru izdalīšanos simpātiskā nervu sistēma sašaurina ādas asinsvadus un āda atdziest. Uztraukumā visbiežāk svīst delnas. Atgādināšu - simpātiskā nervu sistēma ir nervu sistēmas daļa, kas darbojas patstāvīgi - bez cilvēka apzinātas kontroles.

Eksokrīnie sviedru dziedzeri atrodas visā ķermenī un ražo vieglus, bezsmaržīgus sviedrus. Apokrīnie sviedru dziedzeri izdalās matu folikulos galvas ādā, padusēs, cirkšņos (ap dzimumorgāniem). Šie dziedzeri izdala smagākus, taukainus sviedrus, kuriem piemīt izteikta smarža. Šī smarža ir sena organisma spēja piesaistīt pretējā dzimuma pārstāvjus, bet spriežot pēc visa, mūsdienu cilvēku vidū nav populāra iepazīšanās un ģimenes veidošna apostot pretēja dzimuma pārstāvi. Šī smaržu nevajadzētu jaukt ar ķermeņa smaržu, rodas tad, kad apokrīnie sviedri sadalās un tiek pārstrādāti no baktērijām un sēnītēm uz ādas.

Atkārtošos - paaugstināta ķermeņa vai vides temperatūra ir galvenais pastiprinātas svīšanas cēlonis. Kad laiks ir karsts vai ķermeņa temperatūra paaugstinās fiziskas slodzes vai drudža dēļ, sviedri izdalās vairāk. Tie mitrina ķermeņa virsmu un, iztvaikojot, atdzesē ķermeni.

Pastiprināta svīšana var būt arī reakcija uz pārtiku - uz pikantiem ēdieniem, kofeīnu, gāzētiem un alkoholiskiem dzērieniem.

Pastiprinātu svīšanu var izraisīt arī zāļu lietošana, piemēram hormonpreparāti vai analgētiskie opiāti, arī nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi. Mans uzdevums šeit nav stāstīt par slimībām, kas izsauc pastiprinātu svīšanu, bet infekcijas slimību, vēža, hipoglikēmijas gadījumā arī vērojama pastiprināta svīšana.

Ar menopauzi saistītās hormonālās svārstības var izraisīt pastiprinātu svīšanu. Sievietēm menopauzes periodā vērojama nakts svīšana, kā arī svīšana kā karstuma viļņu izpausme. Ginekologs menopauzes laikā ir draugs un balsts.

Ar ārstu būtu mērķtiecīgi konsultēties, ja svīšana kombinējas ar sāpēm krūtīs, reiboni, elpas trūkumu, kā arī tad, ja ir ilgstoša svīšana bez redzama iemesla.

Normāla svīšana parasti neprasa ne ārsta konsultāciju, ne medicīnisku ārstēšanu. Ja nu rodas iespaids, ka svīšana ir pārmēra vai traucējoša, būtu jāvalkā vairākus vieglus apģērba slāņus, kas ļauj ādai elpot, un noņemt dažu šo apģērba slāni, kad kļūst pārlieku karsts. Valkājiet elpojošus audumus, piemēram, linu, kokvilnu vai zīdu! Būtu vēlams vasarā dienā vairākkārt pārģērbties, lai nomainītu sviedriem piesūcināto apģērbu, lai samazinātu baktēriju vai sēnīšu infekciju risku.

No sejas un ķermeņa nožuvušais sviedru slānis būtu regulāri nomazgājams, lai nodrošinātu komfortu. Vasarā es rekomendēju katru dienu peldēties.

Būtu labi vasarā dzert daudz šķidruma (visiem sportotājiem un fiziska darba veicējiem vasarā es iesaku dzert sporta jeb izotonisku dzērienu, lai atjaunotu svīšanas rezultātā zaudētos šķidrumus un elektrolītus). Vasarā nevajadzētu pārlieku lietot pikantus ēdienus. Derētu iegaumēt, ka pikanti ēdieni un tādi pārtikas produkti kā kāposti, ziedkāposti un brokoļi, kā arī dūšīgi ēsta sarkanā gaļa, sīpoli, ķiploki un redīsi pastiprina smaku no svīšanas.

Un tomēr - satraucas mans lasītājs. Kur tad baisās komplikācijas, kas var rasties no pārmēra svīšanas? Protams, sviedriem sadaloties, var izdalīties vielas, kas izraisa ādas kairinājumu, niezi vai ādas bojājumu, izsutumu un ādas iekaisumu. Šajās izsutuma vietās (aiz ausīm, starp cirkšņiem, padusēs, sievietēm zem krūtīm un tukliem ļaudīm zem vēdera krokas) mēdz iemist ādas sēnīte. Mitra vide patīk gan sēnītei, gan baktērijām, āda sāk plaisāt, un bojāta āda ir vēl labāka dzīvesvieta dažādiem patogēniem. Par mikrofloras pastiprinātu aktivitāti uz ādas un iekaisuma procesu liecina netīkams aromāts. Es ieteiktu pēc mazgāšanās visas šīs vietas rūpīgi izslaucīt (arī kāju pirkstu starpas).

Ja nu neklausījāt manu padomu nēsāt lina vai kokvilnas apģērbu, bet uzvilkāt sintētisku ģērbu, neievērojāt higiēnu, vasaras svīšanas rezultāts var būt sviedru un tauku dziedzeru iekaisums, ko manīsiet kā pinnes.

Mans nākamais ieteikums ir diskutabls un izsauks ražotāju un tirgotāju protestus. Es aicinātu bez ļoti lielas vajadzības nelietot dezodorantus; tie satur pārlieku daudz dažādu ķīmisku produktu, kas ir drīzāk neveselīgi, ja ne indīgi. Pretsviedru līdzekļi bloķē sviedru poras un var radīt folikuļa vai dziedzera iekaisumu. Diemžēl pieredze liecina, ka sākot ar pubertāti, vairums cilvēku sāk lietot pretsvīšanas līdzekļus, lai mazinātu svīšanu un smaku.

Diskutabli ieteikumi ir arī padušu un kūša skūšana, epilācija un citi veidi kā intīmās un svīstošākās vietās mazināt svīšanu. Kaut ir zināmas dažādas metodes, piemēram jonoforēze, elektromagnētiskie vilņi, botulīna injekcijas un pat operācijas (piemēram tādas, kas novērš nervu signālu nokļūšanu sviedru dziedzeros, tādējādi samazinot sviedru veidošanos), es teiktu, ka cilvēkam ir daudz nopietnākas problēmas par ko domāt un kā savu veselību uzlabot.

Un tomēr vēl viena rindkopa stāstam par sviedriem. Mani lasītāji prasa - vai pastiprināta svīšana izvada alkoholu no organisma? Mana atbilde ir - jā, bet nenozīmīgi. 90% izdzertā alkohola sadala aknas un to dara ar ātrumu 0.15 - 0.2 promiles stundā. Ar svīšanu ievērojamas fiziskas aktivitātes iespaidā var samazināt alkohola līmeni aptuveni 0.02 promiles stundā. Te nu ieteikums ir rūpēties par aknu veselību, bet dzērumā nebraukt un nepeldēties, neskatoties uz svīšanas intensitāti.