Jāveicina lielāka uzņēmumu iesaiste labdarībā un sabiedriskā labuma radīšanā

Pēdējā laikā Latvijā daudz diskutēts par valsts un nevalstisko organizāciju attiecībām, finansējumu un sabiedrības lomu dažādu iniciatīvu īstenošanā. Šīs diskusijas ne vienmēr ir bijušas vienkāršas, tomēr tām ir kāds būtisks ieguvums - tās likušas mums vēlreiz domāt par to, kā finansēt sabiedrības iniciatīvas un kādu vietu tās ieņem mūsu valsts attīstībā.

Manuprāt, svarīgi ir neuztvert sabiedrības ierosinātas un īstenotas iniciatīvas kā atsevišķu sektoru, par kura pastāvēšanu un finansēšanu ir atbildīga tikai valsts. Sabiedrība esam mēs visi - iedzīvotāji, uzņēmumi, profesionālās un nevalstiskās organizācijas, pētnieki un visi citi, kuriem rūp Latvijas attīstība kādā noteiktā dzīves jomā.

Un projekti, ko mūsu sabiedrības aktīvākie locekļi īsteno nav domāti tikai šauram cilvēku lokam - tie rada veselu vērtības ekosistēmu. Tādēļ sarunai par spēcīgu Latvijas sabiedrību un tās iniciatīvu finansēšanu vajadzētu būt arī sarunai par mūsu kopīgo spēju radīt sabiedrisku vērtību. Un šeit loma ir ne tikai valstij kā finansētājam, bet arī uzņēmumiem.

Vērtība, kas nebeidzas ar ziedojumu

Vairāk kā divdesmit gados, kopš darbojas Rietumu Bankas dibinātais Nākotnes Atbalsta fonds (NAF), esam guvuši iespēju redzēt ļoti dažādas Latvijas sabiedrības vajadzības. Fonda prioritātes tradicionāli ir bijušas veselība, kultūra, sports un sociālā joma. Tikai pēdējo sešu gadu laikā dažādām sabiedriskā labuma iniciatīvām fonds ir piešķīris gandrīz 3,5 miljonus eiro.

Labdarība ir daļa no sabiedrības vērtības ekosistēmas. Vienā vietā radīta sabiedriskā vērtība nepazūd - tā pārvietojas tālāk. Izglītība rada zināšanas, zināšanas rada inovācijas un uzņēmējdarbību. Veselība rada darbaspējas un dzīves kvalitāti. Kultūra rada identitāti, piederību un spēju domāt ārpus ierastā. Sports rada veselību, disciplīnu un kopības sajūtu. Šīs lietas nav izolētas cita no citas - tās viena otru papildina un vairo.

Sabiedrības iniciatīvas nav jāfinansē tikai valstij

Kam būtu jāfinansē Latvijas sabiedrības iniciatīvas? Protams, valstij šeit ir ļoti nozīmīga loma. Taču nebūtu pareizi sagaidīt, ka valsts viena pati spēs identificēt, finansēt un atrisināt visas sabiedrības vajadzības. To nevar un arī nevajag prasīt.

Šajā vērtības ekosistēmā liela atbildība un vienlaikus arī unikālas iespējas ir uzņēmumiem. Uzņēmējdarbība pati par sevi rada ekonomisko vērtību - darba vietas, nodokļus, investīcijas un inovācijas. Taču uzņēmums vienlaikus dzīvo sabiedrībā, izmanto tās radīto infrastruktūru, zināšanas un cilvēkkapitālu. Tādēļ iesaiste sabiedriskā labuma radīšanā nav kaut kas uzņēmējdarbībai svešs. Tā ir vēl viena investīcija vidē, kurā mēs visi dzīvojam un strādājam.

Nākotnes Atbalsta fonda pieredze pati par sevi ir piemērs tam, kā šāda ilgtermiņa uzņēmuma iesaiste var darboties. Fondu savulaik izveidoja Rietumu Banka, un īpaši nozīmīgs ieguldījums tā tapšanā un attīstībā ir bijis bankas lielākajiem akcionāriem Leonidam Esterkinam un Arkādijam Suharenko. Būtiski, ka runa nav par vienu kampaņu vai atsevišķu ziedojumu, bet par institūciju, kas divu desmitgažu laikā ir uzkrājusi zināšanas, pieredzi un profesionālu spēju izvērtēt un īstenot sabiedriskā labuma projektus.

Valsts var veicināt aktīvāku uzņēmumu iesaisti labdarībā un sabiedrības stiprināšanā

Uzņēmumi jau gadiem ilgi iesaistās sabiedrisku iniciatīvu atbalstā, izmantojot Uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN) likumā paredzēto atlaižu kārtību ziedojumiem. Taču uzņēmumu loma pilsoniskās sabiedrības finansēšanā varētu būt daudz lielāka. Valsts tieši caur nodokļu politikas instrumentiem varētu aktīvāk atbalstīt uzņēmumu iesaisti sabiedriskā labuma organizāciju un to iniciatīvu finansēšanā.

Proti, šobrīd likums uzliek samērā stingras prasības uzņēmumu ziedošanas apmēram un formai. Piemēram, uzņēmums drīkst neiekļaut taksācijas perioda ar uzņēmuma ienākuma nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, kas nav lielāka par 5% no iepriekšējā gada peļņas, vai arī ne vairāk kā 2% no iepriekšējā pārskata gadā darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas. Tāpat likums paredz iespēju samazināt nodokļu pārskata periodā par dividendēm aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli par 85% no ziedotās summas, bet nepārsniedzot 30% no aprēķinātās uzņēmumu ienākuma nodokļa summas par šīm dividendēm.

Šie limiti varētu būt augstāki un valsts tādējādi panāktu, ka uzņēmumi patiesībā atslogo valsts budžetu un aktīvāk finansē sabiedrības iniciatīvas. Loģika šeit ir vienkārša - valsts šobrīd apjomīgi atbalsta nevalstisko sektoru, bet paceļot šos UIN likuma ziedojumu limitus to vairāk varētu darīt uzņēmumi un palīdzētu gan budžetam, gan sabiedrībai kopumā.

Otrs faktors, kas ierobežo uzņēmumu ziedošanas apjomu ir UIN likuma noteiktais aizliegums ziedotājam komunicēt savu zīmolu līdztekus atbalstītajam projektam. Likums aizliedz arī ziedojuma saņēmēja nosaukumā izmantot “nepārprotamu norādi” uz ziedotāja zīmolu. Ir saprotams likumdevēja nodoms šajā jautājumā, taču, mīkstinot šo nosacījumu, valsts panāktu būtiski lielāku uzņēmumu interesi atbalstīt sabiedriskās iniciatīvas. Jā, tas ziedošanu savā ziņā “komercializētu”, taču vai tas ir slikti? Uzņēmumi ir mērķtiecīgas organizācijas, kas saprot tieši komerciālus ieguvumus un motivāciju. Ja uzņēmēji redzēs lielāku arī publisku atdevi no ziedošanas, tie to darīs vairāk. Tā ir izšķiršanās starp samērā nelieliem UIN ieņēmumiem un aktīvāku uzņēmumu rīcību pilsoniskās sabiedrības finansēšanā.

Efektivitāte ir mūsu pienākums

Ar labiem nodomiem nepietiek. Ir vēl kāds aspekts, par kuru labdarības kontekstā, iespējams, tiek runāts pārāk reti. Vajadzību vienmēr būs vairāk nekā pieejamo resursu. Tas nozīmē, ka atbildīga filantropija nevar būt vienkārši naudas piešķiršana katrai labai idejai.

Mūsu pienākums ir rūpīgi vērtēt, ko konkrētais projekts mainīs, kam tas palīdzēs, vai tā rezultāts būs ilgtspējīgs un vai ieguldījums ir samērīgs ar sagaidāmo sabiedrisko ieguvumu. Nākotnes Atbalsta fondā tam ir profesionāla komanda, skaidri projektu atlases principi un administratīvā kapacitāte, kas ļauj ne tikai piešķirt finansējumu, bet arī realizēt lielus un sarežģītus projektus. Tikpat svarīga ir caurspīdīga darbība, atskaitīšanās par finansējuma izlietojumu un visu normatīvo prasību ievērošana. Uzticēšanās labdarībai nav pašsaprotama - tā ir jānopelna ar profesionālu darbu.

Taču atbildība ir abpusēja. Arī tiem, kuri vēršas pie fondiem un uzņēmumiem pēc atbalsta, būtu arvien rūpīgāk jāspēj formulēt ne tikai to, kas viņiem ir vajadzīgs, bet arī to, kādu vērtību viņu iecere radīs sabiedrībai. Labs projekta pieteikums nav tikai izdevumu tāme un stāsts par vajadzību. Tam jāspēj pamatot rezultātu, ilgtspēju un plašāku sabiedrisko nozīmi. Konkurence starp labām idejām nav nekas slikts - ierobežotu resursu apstākļos tā palīdz finansējumu novirzīt tur, kur tas spēj radīt lielāko ietekmi. Mūsu kopējs pienākums ir efektivitāte, proti, ierobežotus resursus spēt izmantot tā, lai tie rada maksimāli daudz vērtības jau minētajā sabiedrības ekosistēmā.

Ja kāds uzņēmums Latvijā vēlas aktīvāk iesaistīties sabiedriskas vērtības veidošanā un atbalstīšanā, es aicinu apsvērt sadarbību ar NAF un sazināties ar mums - jo fondam jau ir vajadzīgā infrastruktūra un gadu desmitiem uzkrāta pieredze labdarības projektu īstenošanā. Kopā mēs to varam izdarīt vairāk un labāk, un daudzas no NAF iniciatīvām jau ir finansējuši dažādi uzņēmumi. Tā nav tikai Rietumu Banka.

Kopīgiem spēkiem mēs varam radīt vairāk vērtības

Latvijā netrūkst cilvēku ar idejām un gatavību darīt. Nereti pietrūkst pirmā impulsa - finansējuma, partnera, profesionāla padoma vai vienkārši uzticēšanās, ka ieceri ir iespējams īstenot. Nevalstiskā sektora, tā organizāciju, labdarības fondu uzdevums ir palīdzēt labākajām no šīm idejām pārtapt darbos. Taču vēl svarīgāk ir panākt, lai šo darbu rezultāts neapstātos pie viena projekta vai viena cilvēka. Jo vairāk uzņēmumu un cilvēku iesaistīsies šajā procesā, jo spēcīgāka kļūs Latvijas vērtības ekosistēma. Cilvēks, kuram īstajā brīdī palīdzēts, pēc gadiem var kļūt par cilvēku, kurš palīdz citiem.

Veicinot lielāku uzņēmumu iesaisti labdarībā un sabiedriski nozīmīgu procesu finansēšanā, kā ar gādājot par šī atbalsta efektīvu izmantošanu, mēs kopīgiem spēkiem ar likumdevēju un valsts politikas līderiem varam radīt būtiski vairāk vērtības Latvijas sabiedrībā, nekā to izdodas darīt šobrīd.