Okeāniem draud briesmas – izzudīs fitoplanktons, izzudīsim mēs

8. jūnijs – Pasaules Veselības diena ar stāstu par milzu vīrusiem, kas okeāna ūdeņos nodrošina pusi no planētas skābekļa. 8. jūnijā Pasaules okeāna diena apvieno un mobilizē pasauli, lai aizsargātu un atjaunotu mūsu planētu.

Pasaules okeāna dienas 2026. gada rīcības tēma ir “Spēcīgas jūras aizsargājamās teritorijas mūsu zilajai planētai”, un šī tēma vadīs globālo rīcību turpmākajos gados. Šī tēma iekļaujas 30 × 30 līgumā, ko apņēmušies īstenot pasaules līderi, proti - vismaz 30% zemes, ūdeņu un okeāna teritorijas aizsardzība līdz 2030. gadam. Īsais skaidrojums - 2022. gada beigās ANO Bioloģiskās daudzveidības konferencē (COP15) uzņēmās globālas saistības attiecībā uz 30 × 30 mērķi un 2023. gada sākumā - attiecībā uz Atklātās jūras līgumu.

Līgums 2025. gada septembrī sasniedza nepieciešamos 60 ratifikācijas un stājās spēkā 2026. gada 17. janvārī. Tagad valdībām ir jāturpina ratifikācija un jāpāriet pie īstenošanas, lai varētu izveidot un efektīvi pārvaldīt atklātā jūras aizsargājamās teritorijas un veikt citus aizsardzības pasākumus (šobrīd pasaulē ir aizsargātas mazāk nekā 17 % sauszemes un 8 % okeāna).

Okeāna ūdeņi regulē klimatu, uztur bioloģisko daudzveidību, nodrošina iztikas līdzekļus un glabā neizmantotu zinātnisko un medicīnisko potenciālu.
Rīcības tēma ir universāla. Neatkarīgi no tā, vai valsts atrodas piekrastē vai ir iekšzemes valsts, katra valsts ir atkarīga no veselīga okeāna, lai nodrošinātu klimata stabilitāti, bioloģisko daudzveidību un cilvēku labklājību. Okeāna aizsardzība - ieskaitot atklāto jūru - ir mūsu kopīga atbildība.

"Greenpeace" organizācijas iekšējā sarakstē lēmām, ka katram no mums jāuzraksta stāstiņš par okeānu, bet tāds, kas liek cilvēkam aizdomāties par okeānu. Labi apzinādamies, ka Latvijā būšu vienīgais rakstītājs, ilgi nevarēju izlemt - rakstīt par naftas un gāzes dziļurbumiem Ziemeļu ledus okeānā, kas izmaina globālo klimatu, bet varbūt rakstīt par dziļlejām, kur starptautiskās kompānijas cenšas iegūt retzemju metālus, bet patiesībā veicina piesārņojumu, par dziļjūras ieguvēm, bet varbūt rakstīt par planktonu, kas ir visas ēdamās ķēdes pamatu pamats. Un tomēr - es nolēmu Jums pastāstīt par okeānu un milzu vīrusiem, kuri kopā ar fitoplanktonu saražo pusi no planētas skābekļa, ko mēs elpojam un ar ko mēs dzīvojam.

Cilvēks nevarētu dzīvot uz mūsu planētas, ja vien ogļskābo gāzi no atmosfēras neaizvāktu okeāna fitoplanktons kopā ar milzu vīrusiem, kas šo ogļskābo gāzi apglabā okeāna dzīlēs.

Okeāns aizņem aptuveni 70 % no Zemes virsmas, okeāns ir mājvieta daudzveidīgiem organismiem, kas būtiski ietekmē mūsu planētas ekosistēmu. 1 ml jūras ūdens no atklāta okeāna satur desmitus tūkstošu eikariotu šūnu, simtiem tūkstošu (vai pat miljonus) prokariotu šūnu, kā arī vairākus simtus miljonu vīrusu daļiņu.

Jūras fitoplanktons, kas galvenokārt ir prokarioti (vienšūnas organismi - baktērijas vai arhejas) kā oglekļa piesaistītājs ir svarīgākais faktors, kas ietekmē klimatu.

Fitoplanktons, mijiedarbojoties ar jūras milzu vīrusiem, fiksē atmosfēras ogļskābo gāzi, transportējot to uz okeāna dzīlēm. Mums šajā gadījumā vairāk interesē epipelaģiskajā zonā (0-200 m) mītošās baktērijas, kuras sasniedz saules gaisma. Fitoplanktons fotosintēzei izmanto jūras ūdenī izšķīdušo ogļskābo gāzi no atmosfēras. Fitoplanktons fotosintēzes procesā no šīs ogļskābās gāzes rada organiskas vielas, piemēram, glikozi. Šajā brīdī fitoplanktons ir daudzšūnu organismu, piemēram, mazo vēzīšu, no ikra šķīlušos zivju mazuļu vai milzu vaļa galvenā ēdmaņa. Savukārt fotosintēzes procesā radītais skābeklis nodrošina dzīvi okeāna iemītniekiem, bet liela daļa izdalās atmosfērā un ļauj elpot cilvēkam.

Otra stāsta daļa ir par milzu vīrusiem, kas lielu daļu no šīm baktērijām un arhajiem noglabā jūras dzelmē līdz ar ogļskābo gāzi. Tas notiek tālab, ka šie milzu vīrusi inficē, apdzīvo un iznīcina šo baktēriju.

Milzu vīruss nav šo vīrusu nosaukums. Parasti par milzu vīrusiem sauc 200 nm lieluma daļiņas ar 100 000 bāzu pāru lielu genomu, taču šajā kategorijā ietilpst arī mazāki vīrusi. Visus milzu vīrusus Starptautiskā vīrusu taksonomijas komiteja pieskaitījusi vīrusu ciltij Nucleocytoviricota. Pirmais atklātais milzu vīruss bija Acanthamoeba polyphaga mimivirus 1992. gadā. Tas bija tik liels, ka to varēja redzēt ar optisko mikroskopu, tādēļ sākotnēji zinātnieki to uzskatīja par baktēriju. Tikai 2003. gadā franču pētnieki pierādīja, ka tas ir vīruss.

Jūras milzu vīrusi nespēj ne paši ražot vai metabolizēt enerģiju, ne paši vairoties. Lai vairotos, vīrusiem ir vajadzīgs dzīvs saimnieks un jāizmanto saimniekšūnas (parasti jau prokariota) vielmaiņa un olbaltumvielu sintēzes molekulārā tehnika. Vienšūnu mikroorganismam, proti, šai baktērijai, milzu vīrusa infekcija nozīmē nāvi. Vīrusi, kas savairojušies saimniekorganismā, pēc saimnieka šūnas iznīcināšanas izdalās vidē. Ja vīrusu infekcija iznīcina saimniekšūnu, šūnā esošais organiskais ogleklis, slāpeklis, fosfors un citi trofiskie resursi nonāk vidē, kur tie var tikt iekļauti citos organismos vai kondensēties daļiņās, kas nogrimst okeāna dzīlēs kopā ar absorbēto ogļskābo gāzi.

Interesanti, ka baktērijas un vīrusi, kas piesaista ogļskābo gāzi un kā kondensētas daļiņas nogrimst okeāna dibenā, dzīvo atšķirīgā dziļumā. Fitoplanktons dzīvo arī dziļāk okeānā, veic citas funkcijas, bet tad uzpeld epipelaģiskajā zonā, kur to sagaida ne tikai saules stari, bagātīgi ūdenī izšķīdusī ogļskābā gāze, bet arī mūsu varoņi - milzu vīrusi.

Planktons, ko ir nogalinājusi vīrusu infekcija, veido agregātus, no atmosfēras jūras ūdenī izšķīdusī ogļskābā gāze jau kā organisks savienojums tiek sekvestrēts okeāna dzīlēs. Šo funkciju sauc par bioloģisko oglekļa sūkni. Tādējādi jūras ekosistēma pilda svarīgu funkciju klimata stabilitātes uzturēšanā, kas ir līdzvērtīga augu fitosintēzei.

Pasaules Okeāna dienā visiem tiem, kas nav gatavi iestāties pret dziļjūras ieguvēm, aicinu dziļi ieelpot un padomāt par to, ka lielu daļu no šī skābekļa radījis pasaules okeāns. Ja Jūs esat gatavi kam vairāk - iestājieties katrs pret dziļjūras ieguvēm. 7. jūnijā, kad rakstu šo stāstiņu, pasaulē jau 5434302 cilvēki bija parakstījuši petīciju, kas iestājas pret dziļjūras ieguvēm.

Dziļjūra ir bioloģiskās daudzveidības dārgumu krātuve un mājvieta neskaitāmiem brīnumiem un iespējām. Tā ir arī viena no mūsu labākajām sabiedrotajām cīņā pret klimata pārmaiņām.

Lielākais drauds dziļjūrai ir uzņēmums The Metals Company (TMC), kas izmanto visagresīvākās un pretrunīgākās taktikas, lai mēģinātu uzsākt dziļjūras ieguvi, tostarp apejot starptautisko tiesisko regulējumu un lobējot ASV valdību (jau tas vien, ka ASV prezidents Donalds Tramps par dziļjūru ir pateicis tikpat pretrunīgus spriedumus kā par Irānu, rada bažas), lai tā ļautu viņiem sadalīt Klusā okeāna teritoriju. Ja šai nozarei ļaus sākt darbību, uz okeāna grunts tiks nolaistas gigantiskas mašīnas, kas sver vairāk nekā zilais valis, lai izlaupītu šīs neskartās okeāna ekosistēmas. Iztēlojieties, ka šīs gigantiskās mašīnas ņemsies pa to slāni, ko gadu miljoniem fitoplanktons un milzu vīrusi noglabājuši kā ogļskābās gāzes rezervuāru.

Pirms pusotra simta gadu cilvēcei nebija zināšanu un vēlmes nobremzēt naftas un gāzes ieguvi un apturēt pārliecīgu atmosfēras piesārņošanu. Šī ir reize mūsu paaudzei, kad mums vēl ir iespēja apturēt vēl vienu ieguves nozari, kas kaitētu pasaules okeāniem tāpat, kā fosilā kurināmā uzņēmumi ir kaitējuši klimatam.

Valdībām ir jāvienojas un jāieņem stingra nostāja pret dziļjūras ieguvi, atbalstot okeāna aizsardzību, nevis izmantošanu.