arrow_downwardLasītāju viedokļi

Mani sauc Rihards un vēlējos dalīties ar pieredzi no savas ikdienas dzīves, ar kādiem sarežģījumiem saskāros un kā kļuvu patstāvīgs jau 11. klasē. Pamatskolu pabeidzu Siguldā. Lai gan Siguldu pašlaik ir sarežģīti apciemot, sirdī tā ir ļoti tuva.

Vēlos pastāstīt par Jāni Rūniku. Viņu esmu izvēlējusies, jo viņš ir manas vecvecvecmammas Annas Rūnikas brālis. Vēlos, lai pēc iespējas vairāk cilvēku zina viņa vārdu.

Pavisam nesen, pašā oktobra sākumā, Rīgas Katoļu ģimnāzija svinēja savu 30 gadu jubileju. Skolas dzimšanas diena tiek atzīmēta katru gadu, bet šoreiz svētki tika aizvadīti īpaši.

Kopš Saeimas vēlēšanām aktīvi notiek koalīcijas veidošanas sarunas. Runājot Riharda Kola vārdiem, ar leduslāčiem un pingvīniem, protams, domāta ažiotāža par centieniem savest kopā diametrāli pretējus politiskos spēkus – Nacionālo apvienību un „Progresīvos”. Gadu gaitā politikā es neatceros nevienu gadījumu, kad tik ļoti tiktu lobēta viena maza politiskā spēka iekļūšana valdībā, kā tas šobrīd notiek ar „Pro”. Kā gan nebūt par progresu? Bet tur jau tā problēma – progresīvs ir tikai pats nosaukums.

Jau pirms pusotras nedēļas man bija tas gods pieteikt “Neatkarīgajā” plānotās izmaiņas, kas paredz gan lielāku atvērtību mūsu lasītājiem, gan ievērojamu tēmu loka paplašināšanos, gan, neslēpšu – vēl asāku vēršanos pret neizdarībām, aizkulišu darījumiem un nelikumībām valsts pārvaldes un politiķu darbā. Tādēļ neizbrīna, ka kaut kur politisko aizkulišu dzīlēs jau parādījušās baumas par mūsu slēptu piedalīšanos priekšvēlēšanu kampaņā par vai pret kādu politisko spēku.

Lato Lapsas pēdējais vārds tiesas prāvā ar Romualdu Vonsoviču

2022.gada 18.augustā, preses konferencē, runājot par aktualitātēm izglītības jomā, izglītības ministre A.Muižniece nāca klajā ar paziņojumu, ka notiek gatavošanās mācību gada pagarināšanai. Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrība ideju par pāreju uz pagarinātu mācību gadu (mācības līdz Jāņiem) uzskata par nepieņemamu vairāku būtisku argumentu pēc.

Vēlēšanas ir bezcerīgs politisks instruments lai izprastu: kur esam, ko darām, cik labi vai slikti esam strādājuši.

Karš Ukrainā ir atklājis patiesību par Krieviju. Tiem, kas nevēlējās redzēt, ka Putina valstij ir nosliece uz imperiālismu, šodien jāsaprot, ka Krievijā ir atdzimuši XIX un XX gadsimta dēmoni: šovinisms, koloniālisms un totalitārisms, kas kļūst arvien redzamāks. Bet karš Ukrainā arī atklāja patiesību par Eiropu. Daudzi Eiropas līderi bija ļāvušies Putina vilinājumam un šodien piedzīvo šoku.

Briest draudi visiem ilgtermiņa investīciju projektiem enerģētikā. Tā varam raksturot sasteigto Enerģētikas likuma grozījumu ieviešanu*, kas šajā gadījumā skars Rīgas pilsētas siltumapgādes jautājumus. Plānotās izmaiņas rada satrauktās uzacs pacelšanās efektu jebkuram investoram, kurš šobrīd izvērtē iespējas investēt kādā no Latvijas enerģētisko neatkarību stiprinošajiem projektiem – vai tas būtu sašķidrinātās dabas gāzes terminālis, saules vai vēja elektrostacijas izbūve, vai arī šķeldas katlumāja.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks radījis jaunu priekšvēlēšanu žanru – atklāta vēstule kā atbilde uz atklātu vēstuli. Precīzāk – ministrs publicējis atbildi uz Jaunā Rīgas teātra režisora Alvja Hermaņa Latvijas iedzīvotāju vārdā uzdoto jautājumu – vai iedzīvotāju informēšana par rīcību X stundā ir kara noslēpums.

2022. gada 19. jūnijā Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis nosūtīja atklātu vēstuli Latvijas augstākajām amatpersonām, kuru atbildībā ir valsts drošība. Pēc Krievijas un Lietuvas attiecību saasinājuma sakarā ar preču tranzīta ierobežojumiem pa Lietuvas teritoriju no un uz Kaļiņingradas apgabalu šajā vēstulē uzdotie jautājumi ir kļuvuši īpaši aktuāli.

Esmu pagodināts, ka šī gada Līgo vakars Raiskumā tiek veltīts filmai „Limuzīns Jāņu nakts krāsā”. Veltījuma forma iepriecina, jo mēģinājumi izspēlēt ,,seno dziesmu jaunās skaņas” ar blīkšķi izgāzušies. Ne reizi vien centos atrunāt no šīs aplamības.

Sākotnēji mans mērķis bija uzrakstīt padomus topošajam deputātam pirms vēlēšanām – kā saglabāt cik necik ciešamu veselību nākamos četrus gadus – ja nu tauta, liela nauda vai liktenis lēmis iecelt Saeimas deputāta krēslā.

COVID-19 pandēmijas mērogs un tās nodarītais kaitējums sabiedrībai ir unikāls. Veselības aprūpes sistēma nevienā līmenī nebija gatava tādam globālām pārmaiņām, ko atnesa pandēmija un, kas diemžēl vēl nav noslēgusies.

“Ja vienīgais instruments, kas tev ir, ir āmurs, tad katru problēmu mēdz redzēt kā naglu” (If the only tool you have is a hammer, you tend to see every problem as a nail). Šo ģeniālo frāzi savulaik uzrakstīja amerikāņu sociālantropologs, psihologs un fiziologs, Kolumbijas universitātes profesors Ābrahams Maslovs (Abraham Harold Maslow, 1908–1970). Vēstures pastāstos teikts, ka pats Maslovs šo frāzi lietojis nedaudz atšķirīgiem uzsvariem un ar nedaudz citu nozīmi – „Ja tu esi āmurs, tad vienīgais, kur tu vari likt savu galvu, ir dzīt naglas”

Gada inflācija pakāpusies virs 13%, šokējošā tempā pieaug pārtikas cenas (17,4%), izdevumi par mājokli (16,2%) un transportu (24,7%). Tikmēr valdība aizņemta ar amatu pārdali un ministru portfeļu rokādēm. Kāds no tā ieguvums sabiedrībai? Varbūt pietiek nodarboties ar politiskām izrādēm un laiks sākt gatavoties jaunajai apkures sezonai?

Aizvadītājā nedēļā valdība lielākoties bija aizņemta ar savu kārtējo krīzīti. Tomēr arī par tautu domāja. Vismaz tā varētu likties, pārlūkojot mediju publikāciju virsrakstus

***

Latvijā 90. gados notika revolūcija mājokļu sektorā. Pārmaiņas bija saistītas gan ar ēku īpašumu atdošanu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, gan ar māju privatizāciju, gan ar visu mājokļu uzturēšanas sistēmu.

Krievijas karš Ukrainā tiek finansēts no gāzes un naftas eksporta ieņēmumiem, un no šī kara pirmās dienas Latvijas valdības uzdevums bija maksimāli ātri atteikties no Krievijas gāzes un nodrošināt alternatīvas piegādes par saprātīgu cenu. Gandrīz trīs mēnešu laikā par to atbildīgais ekonomikas ministrs neko no tā nav spējis izdarīt.

Mīļais Premjer!