arrow_downwardLasītāju viedokļi

Atsaucoties uz „Neatkarīgā” 25.maijā publicēto rakstu „Pavēries naudas slaukšanas caurums Ekonomikas ministrijas programmā” Centrālā finanšu līgumu aģentūra (CFLA )sniedz papildu skaidrojums par programmas modeli ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā.

Ir viedoklis, ka latvieši ir slikti pārdevēji. Tik slikti, ka mūs šajā ziņā apspēlē visi mūsu kaimiņi. Tagad AS “Sadales tīkls” (ST) laikam jau nolēmuši šo priekšstatu lauzt un nodemonstrēt visiem, ka latvieši arī ir spējīgi uz pārdošanas meistarstiķi. Runa, protams, ir par viņu izvēlēto paņēmienu kā pārdot tautai elektroenerģijas sadales tarifu sadārdzinājumu.

Ārstu, kuru skaits Latvijas veselības aprūpes iestādēs jau ilgstoši ir nepietiekošs, primārais uzdevums ir rūpes par pacienta veselību. Diemžēl pārāk lielu daļu sava darbalaika daļu esošie mediķi patērē dažādas obligātās dokumentācijas aizpildīšanai un nepieciešamo formalitāšu izpildīšanai. Dažādās Eiropas valstīs šobrīd ļoti aktīvi tiek risināts jautājums par medicīnas nozares digitalizāciju. Diskusijas ministrijas līmenī ir aizsākušās arī Latvijā. Pateicoties atbilstošiem tehnoloģiskiem risinājumiem, tieši digitalizācija ļautu atslogot mediķu administratīvo darbu, kā arī pavērtu iespējas uzlabot veselības aprūpes pieejamību, kvalitāti, efektivitāti, atbilstību pacientu vajadzībām un ilgtspēju. Latvijā ir izstrādāta digitālās veselības stratēģija līdz 2029.gadam. Jācer, ka rakstu darbiem un esošajām diskusijām ekspertu līmenī sekos arī reāla rīcība un praktiski ieguvumi visai sabiedrībai.

"Tobrīd uz dzīvības un nāves robežas varēja būt trīs – augsta riska grūtniecība un visai sarežģīta situācija, tāpēc ar ieslēgtām bākugunīm un sirēnām kaucot dienesta brigāde burtiski lidoja pa naksnīgo šoseju," vēsta NMPD mājas lapā publicētais stāsts par māsu un brālīti, kuri pašā nakts melnumā par savu dzimšanas vietu izvēlējās NMPD operatīvo auto.

Drīz būs mēness, kopš AS “Sadales tīkls” ir iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai izvērtēšanai un apstiprināšanai Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencētos tarifus, kas varētu stāties spēkā 01.07.2023.g.

Maijā aicinu visus - gan poļus, gan Polijas draugus svinēt poliskumu – raksta profesors Arkadijs Žegockis, ārlietu dienesta vadītājs, politologs un Jagellonu Universitātes profesors. Jagellonu Universitātes Polijas zinātniskā centra Londonā izveides idejas autors un tā vadītājs. 2016.-2021.g. Polijas Republikas vēstnieks Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē.

Nepierasti ir klausīties žurnālistu, politologu, sabiedrisko darbinieku, kā arī nejauši pieaicinātu vai labticīgi domājošu cilvēku sarunas par t.s. "prezidenta vēlēšanām", kuras tiek apcirptas atstājot biļetenos tikai "par" un "pret". Tāda demokrātiska un tradicionāla katra vēlētāja viedoklim atbilstoša iespēja kā "atturos" tiek aizliegta (atraidīta) ar brīvprātīgu piespiedu balsojumu, lai balsu skaitītājiem būtu mazāk darba un ātrāk iespēja aizlaisties no skaitīšanas būdiņām.

Tuvojas ceturtais maijs, kurš kalendāra ieguvis sarkanu krāsu. Jā, pirms 33 gadiem okupācijas varas augstākais likumdevējs – Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Neatkarības atjaunošanu.

1943. gada aprīlī, ebreju Pesaha svētku priekšvakarā, gatavojoties Varšavas geto galīgajai likvidācijai, vācieši ielenca ebreju rajonu, ko viņi bija izveidojuši okupētajā Polijas galvaspilsētā. 19. aprīlī vācu policija un SS palīgspēki ieradās, lai pabeigtu iznīcināšanas darbus. Geto iedzīvotāji slēpās bunkuros un patvērās slēptuvēs. Ebreju nemiernieki uzbruka vāciešiem ar šaujamieročiem, Molotova kokteiļiem un rokas granātām. Divi vācu transportlīdzekļi tika aizdedzināti ar benzīna pudelēm. Pārsteigtie vācieši sākotnēji nespēja salauzt aizstāvju sīvo pretestību.

Raugoties no kosmosa, mēs dzīvojam uz zilas planētas, kur aptuveni 70 % virsmas aizņem okeāns. Okeāns ir milzīgs, dziļš, žilbinoši zils un šķietami bezgalīgs ūdens plašums, kas ieskauj planētu, kuru mēs saucam par savām mājām. Tomēr līdz šim tikai 1 % okeāna ir bijis pakļauts jebkādam aizsardzības protokolam, un tikai 39 % okeāna ir atsevišķu valstu jurisdikcijā; tātad gandrīz divas trešdaļas okeāna atrodas ārpus valstu jurisdikcijas, un šai okeāna daļai nav stingras pārvaldības vai saskaņota aizsardzības režīma. Šo teritoriju ekspluatācija un degradācija aug augumā, bet kaitējumu okeānam nodara pārmērīga zveja, ķīmiskais piesārņojums, kalnrūpniecība, kuģniecība un klimata pārmaiņas.

Virkne krimināllietu, tajā skaitā arī tā sauktās “skaļās” lietas, jau ilgāku laiku uzrāda kādu, manuprāt, nevēlamu un neatbalstāmu tendenci prokuratūras praksē - proti, apsūdzības grozīšanu apelācijas instancē.

Šī gada martā ir veikts Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietu izskatīšanas termiņu apkopojums un datu analīze par laika periodu no 2000.-2023.gadam, apkopojot ECT mājas lapā publiski pieejamos datus par Latviju, Lietuvu, Igauniju, Somiju un Norvēģiju.

Visi vēl atceras OIK afēru. Mēs joprojām turpinām to apmaksāt. Bet izskatās, ka kādam kārojās kaut ko tādu atkal atkārtot. Un kāpēc gan ne – ja ir aitas, tad vienmēr uzradīsies arī cirpēji.

Tikko ir pieņemts 2023. gada valsts budžets, bet daudzas tā apspriešanas laikā iezīmētās problēmas palikušas bez risinājuma. Pastāvīgi tiek runāts par akūtu medicīnas darbinieku trūkumu, un tā ir taisnība. Cīņa par veselības aprūpes darbiniekiem ir ļoti asa, mums nākas konkurēt ne tikai Latvijas, bet arī starptautiskā līmenī. Ikviens veselības aprūpes iestādes vadītājs ir spiests meklēt arvien jaunus veidus kā piesaistīt nepieciešamos darbiniekus un nodrošināt sekmīgu slimnīcas darbu.

Tikko pieņemts 2023. gada budžets. Krituši daudzi līdzšinējie rekordi. Pirmā reize, kad nav ņemts vērā neviens opozīcijas ierosinājums. Otrs, Saeimas lēmēji uzstādījuši nepārtrauktas darbības rekordu. Ne kuram katram spēks nepārtraukti strādāt trīs maiņas vienā piegājienā.

Par “Rail Baltica” projekta nozīmību publiskajā telpā ir runāts daudz. Tā ir ne tikai vērienīgākā būve Baltijas valstīs pēdējo 30 gadu laikā (vai kopš neatkarības atgūšanas), bet arī kritiski svarīgas infrastruktūras objekts, raugoties no valsts drošības aspekta. Nemaz nerunājot par virkni citu ieguvumu, ko Baltijas valstīm sniegs savienojums ar pārējo Eiropu. Vienlaikus – salīdzinoši maz ir dzirdēts par projekta virzības progresu. Un šeit vietā būtu pavērtēt, kāpēc tā.

Pirms 30 gadiem atgūstot neatkarību, Latvijas tautas vairākums izvēlējās veidot nacionālu valsti. Tā bija vēsturiski pamatota un taisnīga izvēle. Latvija ir vienīgās mājas latviešu tautai, tās valodai, kultūrai, tradīcijām.

NRA lasītāja vēlas pateikties ārstiem un Pasu daļas darbiniekiem:

Taisnīgi un godīgi atbildēt uz jautājumiem par kultūras vērtību grozīšanu nozīmē konjunktūristisku un – pats bīstamākais – politiski nepamatotu Latvijas izgāšanos. Ja mēs šodien sāktu tāpat kā totalitārās struktūrās noteikt, kuri ir labie un pareizie cilvēki, un viņu literārie darbi, tad drīz vien atklātos par katru no viņiem tik šokējošas lietas, ka līdzcilvēkus ķertu sirdslēkmes, tēlaini runājot.

Šodien, 8.martā, Neatkarīgajā Rīta Avīzē ir publicēta intervija ar Gitu Plaudi, kas līdz 2019. gadam bija Valsts ieņēmumu dienesta darbiniece. Intervijā pausti klaji nepatiesi apgalvojumi, kas veidoti, lai grautu sabiedrības uzticību Valsts ieņēmumu dienestam un Latvijas valsts pārvaldei kopumā.

Mums ir jādara viss, lai šis XXI gadsimta lielākais ģeopolitiskais ārprāts vienreiz izbeigtos.

Viens no veidiem kā veicināt lielāku ārstniecības un veselības pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem ir veikt grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" palielinot no algas nodokļiem atbrīvotās veselības apdrošināšanas prēmijas apjomu, ko var veikt darba devējs gada laikā par darbinieku.