Kriptovalūtas kļūst par "cienījamu" investīciju aktīvu klasi

Kriptovalūtas ir īpatnēja ieguldījumu kategorija – no vienas puses tās joprojām šķiet tikai šauras entuziastu grupas investīciju nodarbošanās ar apšaubāmu praktisku pielietojumu, bet no otras – pat lielu valstu valdības, piemēram, ASV jau apsver daļas nacionālo rezervju izvietošanu tieši kriptoaktīvos. Tāpat arī iecerētais digitālais eiro vai digitālais dolārs faktiski būs kriptovalūta, tikai ar lielu atšķirību, ka to plāno izdot valstu centrālās bankas, kamēr kriptovalūtas tiek radītas “decentralizēti”, jeb bez viena izdevēja jeb emitenta.

Tirgū jau tagad pastāv tūkstoši dažādu kriptovalūtu, lai arī plaši pazīstamas un aktīvi tirgotas ir būtiski mazāk. Kopumā jāsecina, ka kriptoaktīvi finanšu pasaulē visdrīzāk ir “uz palikšanu” un tiem ir nozīme no ieguldījumu stratēģijas viedokļa. Vai tie ir vajadzīgi katra cilvēka investīciju portfelī ir individuāls jautājums, taču tā ir aktīvu klase, kuru ir vērts paturēt prātā, domājot par saviem uzkrājumiem. Šajā komentārā ieskicēšu dažus faktorus, ko ņemt vērā attiecībā uz kriptoaktīviem.

Kriptovalūtu lietotāju skaits aug un saglabā lielu potenciālu

Saskaņā ar ASV investīciju uzņēmuma Andreessen Horowitz 2024. gada pētījumu The State of Crypto Report, pasaulē pagājušā gadā bija jau aptuveni 617 miljoni iedzīvotāju, kuriem piederēja kāds kriptovalūtu aktīvs, bet aptuveni 29 miljoni katru mēnesi lietoja kādu kriptovalūtu maku, kas bija vēsturiski augstākais rādītājs. Kā norāda Andreessen Horowitz pētnieki, kripto adrešu popularitātes pieauguma temps aptuveni līdzinās agrīnajai interneta izaugsmes gaitai.

Kopumā pētnieki uzskata, ka šobrīd pasaulē ir ap 30 - 60 miljoni kriptovalūtu lietotāju, kas kādas transakcijas veic katru mēnesi, jeb aptuveni tikai 5 - 10% no visiem, kuriem pieder kādi kriptoaktīvi. Kriptovalūtu izaugsmes trajektorija šobrīd parāda gan jau būtisku šīs aktīvu kategorijas popularitāti, gan arī milzīgu izaugsmes potenciālu.

Visvairāk kriptovalūtu maku lietotāju pērn bija ASV, kam sekoja Nigērija, Indija, Argentīna, Krievija un Filipīnas. Tātad pārsvarā šobrīd vadošās ir valstis ar lielu iedzīvotāju skaitu vai nestabilu finanšu sistēmu (vai abiem šiem faktoriem), kurā kriptovalūtas nodrošina stabilitāti. Tomēr pirmajā piecpadsmitniekā pēc kriptovalūtu maku izmantošanas skaita ir arī tādas augsta ekonomiskā attīstības līmeņa valstis kā Kanāda, Vācija, Lielbritānija, Francija un Spānija.

Lietotāju daudzums nāk par labu kriptoaktīvu tirgum, jo līdz ar to palielinās arī uzticamība un pieaug tā likviditāte, jeb katra investora spēja ātri pirkt un pārdot kriptoaktīvus, vismaz populārāko kriptovalūtu lokā. Tam ir nozīme arī investoriem Latvijā - ir svarīgi zināt, ka ir valstis ar miljoniem iedzīvotāju, kas aktīvi izmanto kriptovalūtas un, kas visdrīzāk nepārstās to darīt.

Kriptoaktīvi vairs nav “mežonīgie rietumi”

Cits svarīgs aspekts ir tas, ka kriptoaktīvu joma tiek arvien ciešāk regulēta. Šis vairs nav agrīnās attīstības tirgus, kurā nebija noteikumu. Piemēram, Eiropas Savienībā šogad stājās spēkā Regula par kriptoaktīvu tirgiem jeb tā sauktā MiCA (Markets in Crypto-Assets Regulation), kas tagad jau visaptveroši regulē šo aktīvu izdošanu un tirdzniecību. Šī regula attiecas gan uz tradicionāliem kriptoaktīviem, gan uz tiem, kuru mērķis ir nodrošināt vērtības stabilitāti, izmantojot piesaisti kādai valstu valūtai vai valūtu grozam (tā saucamās stablecoins).

MiCA nosaka veselu virkni noteikumu, kas attiecas uz kriptoaktīvu tirdzniecības pakalpojumu piedāvātājiem, piemēram, nodrošināt informācijas pieejamību par kriptoaktīva izdošanu un par tā izmaksām, brīdināt par riskiem, īstenot politikas un procedūras, lai novērstu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, teroristu finansēšanu vai citus noziedzīgus nodarījumus utml. Tāpat MiCA pieprasa dažādas labas pārvaldības prakses no kriptoaktīvu pakalpojumu piedāvātājiem. Arī citās jurisdikcijās ir līdzīgi likumdošanas centieni panākt kriptoaktīvu aprites kontroli. Citiem vārdiem sakot, kriptoaktīvu tirgus pakāpeniski kļūst regulēts un uzraudzīts, lai arī, protams, šī uzraudzības sistēma vēl ir jauna.

Ērtākais ieguldījumu veids ir biržā tirgotie fondi

Bankas Latvijā kriptovalūtu tirdzniecību pagaidām nepiedāvā, proti, nav iespējams savas bankas vērtspapīru kontā turēt, piemēram, bitkoinus. Taču jau tagad ar banku starpniecību ir iespējams veikt ieguldījumus kriptivalūtu aktīvos, investējot kriptoaktīvu biržā tirgotajos fondos jeb tā saucamajos ETFs (exchange traded funds), kas ir tādi paši fondi, kā akciju vai obligāciju gadījumā, tikai šo fondu tirgoto daļu vērtība ir piesaistīta kādas kriptovalūtas vai valūtu groza vērtības izmaiņām. Biržā tirgoto fondu priekšrocība ir tā, ka tie ir regulēti tāpat kā citu aktīvu fondi un to daļas ir brīvi pieejams pasaules un Eiropas biržās. Un, šo fondu daļas ir iespējams turēt (un tirgot, pārvest utml.) savā vērtspapīru kontā tāpat kā jebkuras akcijas.

Šobrīd pasaulē lielākais kriptovalūtu biržā tirgotais fonds ir iShares Bitcoin Trust ETF, kura aktīvu pārvaldībā apjoms ir aptuveni 65 miljardi ASV dolāru, bet dienas darījumu apgrozījums ap 1,7 miljardiem ASV dolāru. Tam seko Fidelity Wise Origin Bitcoin Fund ar aptuveni 21 miljardu ASV dolāru apjomu un dienas apgrozījumu ap 350 miljoniem ASV dolāru. Eiropā pieejamie lielākie kriptovalūtu biržā tirgotie fondi pagaidām ir būtiski mazāki, taču arī ar jau vērā ņemamu mērogu, proti, lielākais ir Bitwise Physical Bitcoin ETP ar fonda aktīvu apjomu aptuveni 1,3 miljarda eiro līmenī un aptuveni 8 miljonu eiro dienas apgrozījumu. Eiropā ir vērts minēt arī WisdomTree Physical Bitcoin fondu ar aptuveni 1,1 miljarda eiro apjomu un Bitcoin Tracker EUR fondu ar tā aptuveni 1 miljardu eiro lielo apjomu.

Ieguldījumiem biržā tirgotos fondos ir vēl kāda priekšrocība - tos var veikt, izmantojot savu Ieguldījumu kontu (kas var būt atvērts vairumā Latvijas banku), kas ļauj brīvi pirkt un pārdot vērtspapīrus un nemaksāt Iedzīvotāju ienākumu nodokli no katra darījuma, bet gan tikai pie izmaksas no šī ieguldījumu konta, kad tā pārsniedz iemaksu. Proti, šī kārtība ir tāda pati kā jebkuram citam darījumam, kas tiek veikts Ieguldījumu kontā.

Īsumā, kriptovalūtu biržā tirgotie fondi šobrīd ir vieglākais un droši vien arī no nodokļu likumdošanas ērtākais investīciju, veids, kā piedalīties kriptoaktīvu tirgū, nepērkot pašas kriptivalūtas. Ieguldījumiem gan vienmēr jāpatur prātā, ka peļņa nav garantēta un arī ieguldījumi kriptovalūtu biržā tirgotajos fondos ir jāizdara apdomīgi, jo tie var arī zaudēt vērtību.

Kopumā jāsecina, ka, ja kriptoaktīvi atbilst ieguldītāja riska apetītei un finanšu pratībai, tad jau šobrīd pastāv ērti un pilnīgi leģitīmi veidi kā piedalīties šajā jaunajā, straujas attīstības tirgū, kurā noteikti vēl pieredzēsim daudz jaunumu.