Morāle ar “garšiņu”
Kopš šā gada 1. janvāra Latvijā vairs nevar legāli iegādāties elektroniskās cigaretes ar aromatizētājiem, izņemot tabakas garšu. Šī lēmuma pieņemšanai LR Saeima veltīja ļoti daudz laika un enerģijas, pamatojot to ar rūpēm par cilvēku, īpaši jauniešu, veselību.
Pieņemtajām likuma izmaiņām, kā to prezumēja deputāti un viņu pieaicinātie eksperti, vajadzēja panākt, ka nepilngadīgie un pilngadīgie jaunieši (18 - 20 gadus vecie) pilnībā atsakās no veipošanas, bet pārējie lietotāji to dara ar tādu diskomfortu, kas mudina viņus pārskatīt savu kaitīgo ieradumu.
Lēmumus, kas balstās vēlmju domāšanā, parasti ir ļoti grūti īstenot praksē. Daudzajās diskusijās pirms likuma grozījumu pieņemšanas skaidri iezīmējās šādas pieejas vājie punkti.
Pirmkārt. Argumentācija par to, ka aromatizētāju aizliegums no veipošanas atturēs nepilngadīgos, ir neloģiska. Kā iepriekš, tā pašlaik viņi elektroniskās cigaretes legālā tirgū nopirkt nevar, bet nelegālā aprite, “melnais tirgus”, ar likumiem nerēķinās.
Otrkārt. Institūcijas, kam vajadzētu apkarot nelegālo apriti, ir atzinušas, ka sekmīgai cīņai viņiem nepietiek jaudas - ne finanšu, ne cilvēkresursu. Rezultātā - pēc VID aprēķiniem, valsts budžets gadā zaudēs ap 10 miljoniem eiro nodokļu ienākumu un stimulēs melnā tirgus izvēršanos.
Treškārt un galvenokārt. Nosakot ierobežojumus pieaugušiem, saprātīgi domājošiem cilvēkiem, tomēr ir jāatbild uz jautājumu - kāpēc? Un šādas pārliecinošas atbildes nav. Ir skaidri un neapgāžami pierādījumi par to kaitējumu, ko cilvēka veselībai nodara tabaka un tās produkti, kas ir viens no galvenajiem plaušu vēža cēloņiem. Līdz ar to, vairākas attīstītās valstis kā Lielbritānija, Zviedrija īsteno speciālās programmas beztabakas produktu popularizēšanā. Viņi uzskata elektroniskās cigaretes nevis par pirmo soli uz tabakas produktu lietošanu, bet gan par “izejas vārtiem” un pārliecinoši argumentē, ka tas ir mazāk kaitīgi par tabakas smēķēšanu. Taču Latvijas likumdevējiem ir selektīva dzirde - šo pieredzi valstīs ar labi attīstītu veselības aprūpi un labām sekmēm plaušu vēža izplatības ierobežošanā viņi vienkārši ignorē. Vēl jo vairāk - nosakot aromatizētāju aizliegumus elektroniskajām cigaretēm, galdā netika likti nekādi argumenti un zinātniski pierādījumi tam, ka tieši aromāti ir “ļaunuma sakne” un rada lielākos draudus veselībai.
Protams, ideālā pasaulē neviens nelieto nikotīnu. Ne tabaku, ne veipus ar vai bez aromātiem. Tāpat kā nelieto alkoholu. Ne tīru spirtu, ne visādus liķierīšus ar dažādām krāsiņām un garšiņām. Pēdējais mēģinājums to panākt bija Amerikā “sausā likuma” laikā, un tas neizdevās.
Pirmie mēneši cīņā ar elektronisko cigarešu aromātiem arī uzrāda nopietnas problēmas. Pieauguši, saprātīgi domājoši cilvēki, kas apzinās savu ieradumu riskus, nav gatavi no tiem atteikties. Un, nesaņemot faktus par to, cik lielā mērā veips ar aromātu ir kaitīgāks par veipu bez aromāta, viņi ķeras pie “pašapkalpošanās”, izmatojot pārtikas piedevas vai vēl trakāk, gaisa atsvaidzinātājus. Vai tāds bija likumdevēja mērķis?
Redzot, ka likumā noteiktos aromātu aizliegumus patērētāji viegli var apiet, uzvirmo diskusijas par jauniem, vēl radikālākiem ierobežojumiem. Diemžēl, ar tiem pašiem vecajiem aizspriedumiem, manipulācijām un faktu kļūdām. Minēšu dažus piemērus.
Saeimas deputāte, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska:
“Mēs redzam, ka arī citas Eiropas valstis, viena pēc otras, īstenībā, kā Jūs zināt, arī Beļģija tagad pēdējos mēnešos, pirms dažiem pāris mēnešiem, ir aizliegusi elektroniskās cigaretes savā tirgū.”
(“Spried ar Delfi” par apkārtceļiem elektronisko cigarešu “garšiņu” aizliegumam.)
“Ir arī Eiropas regula, kas tiek pētīta un mainīta saistībā ar to, ka ir arī vairākas Eiropas valstis, piemēram, Beļģija, kas pārskata un jau aizliedz elektroniskās cigaretes, sevišķi jauniešiem. Tie ir vārti uz atkarības radīšanu un tālāk uz smagās tabakas lietošanu, ar ko saistāma smaga onkoloģiska saslimšana.”
(LSM rakstā “Tirgotāji viegli apiet aromatizēto e-cigarešu aizliegumu”; VM prāto par jauniem ierobežojumiem.)
Fakti: Beļģijā no 2025. gada 1. janvāra ir aizliegtas vienreizlietojamās e-cigaretes. Pārējie beztabakas produkti nav aizliegti, kā arī nav spēkā aromātu aizliegums. Vienlaikus Beļģijā, tāpat kā citās valstīs, tabakas un nikotīna produktus legālās tirdzniecības vietās var iegādāties tikai personas, kas sasniegušas 18 gadu vecumu, tātad pieaugušie. (Avots: Politico.)
Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis:
“Pārtikas piedevas var pievienot pankūkām, saldējumam, bet ne inhalēt. Šo aspektu vērts divreiz apsvērt, jo šīs piedevas nav paredzēts tā lietot. Potenciāli risks kaitēt savam organismam ir daudz lielāks, nekā vienkārši lietojot nikotīnu.”
(“Spried ar Delfi” par apkārtceļiem elektronisko cigarešu “garšiņu” aizliegumam.)
Fakti: Paužot bažas par it kā toksiskām vielām, tiek noklusēts svarīgs (ja ne pats svarīgākais) vielu toksicitātes kritērijs - to koncentrācija produktā. Šī ir tāda klasiska vārdu spēle, kas patiesībā pilnīgi neko nepasaka, - “var radīt”, “varētu palielināt”, “potenciāli ir risks”.
Pētījumā “E-Cigarettes: Unstandardized, Under-regulated, Understudied - and Unknown Health and Cancer Risks” secināts, ka “toksisko vielu, tostarp kancerogēnu, līmenis e-cigaretēs ir ievērojami zemāks nekā sadedzinātās tabakas izstrādājumos. Vienā no šādiem pētījumiem, salīdzinot zināmo kancerogēno vielu formaldehīda, acetaldehīda, NNN un NNK līmeni tabakas dūmos un e-cigaretēs, atklājās, ka šo kancerogēno vielu līmenis e-cigaretes aerosolos ir 9-450 reižu zemāks nekā tabakas cigarešu dūmos. Citā pētījumā, salīdzinot e-cigaretes aerosolu ar tabakas cigarešu dūmiem, tika secināts, ka, rēķinot uz vienu ieelpu, zināmās toksiskās vielas, kas izdalās no e-cigaretes, bija par 82-99 % mazākas nekā tabakas cigarešu dūmos. Kopumā laboratorijas pētījumi liecina, ka e-cigaretes radītais aerosols ir daudz mazāk sarežģīts un toksisks nekā tradicionālo tabakas izstrādājumu radītie dūmi.” (Avots: PubMed Central.)
Saeimas deputāte, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska:
“Tas nav pieņemami, tas nav pieņemami, ka bērni tagad šos caur pārtikas, pārtikai līdzīgiem produktiem, šos tabakas aizstājējproduktus saņems citā veidā. Un dabiski, vai tas kaitē uz veselību? Uz šodienu es to neesmu sagatavojusi, teiksim, bet noteikti mēs uz nākošo raidījumu vai uz nākošo komisijas sēdi noteikti ar pētījumiem, balstītajiem uz pierādījumiem, to noteikti sagatavosim. Tā nedrīkst būt, ka caur cita veida, jāsaka, produktiem vai veidiem, bērni tiek, patiesību sakot, indēti.”
(“Spried ar Delfi” par apkārtceļiem elektronisko cigarešu “garšiņu” aizliegumam.)
Fakti: Bērni un jaunieši arī pirms jaunā likuma stāšanās spēkā legālās tirdzniecības vietās nevarēja iegādāties e-cigaretes un citus tabakas aizstājējproduktus. Arī šobrīd legālās tirdzniecības vietās e-cigaretes un tabakas aizstājējproduktus nevar iegādāties personas, kas jaunākas par 20 gadiem. Nav pieņemami tas, ka šo likuma grozījumu rezultātā pieaugušiem cilvēkiem nav pieejams mazāk kaitīgs produkts, kā arī tas, ka bērni un jaunieši turpina iegādāties produktus nelegālajā tirgū, kas netiek kontrolēts.
Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis:
“Jāsaka, ka arī citām valstīm gadās dažreiz pieļaut kļūdas savās politikās. Tā faktiski tiešā tekstā varbūt Lielbritānijas kolēģi to varbūt nav atzinuši, bet mēs redzam, ka viņi iet tieši pretējā virzienā šobrīd. Viņi saskārās arī ar to pašu problēmu, ar ko visi pārējie saskaras, ka šīs te elektroniskās smēķēšanas ierīces ir ļoti pievilcīgas bērniem un jauniešiem, palielinās lietošana un arī Lielbritānija šobrīd ieviesa lielākus ierobežojumus šīm precēm, piemēram, no 1. janvāra tiek noteikts aizliegums Lielbritānijā, nu UK, laist tirgū vienreizlietojamās elektroniskās smēķēšanas ierīces. Vienreizlietojamās vispār tiek aizliegtas.”
Fakti: Lielbritānijas valdība plāno aizliegt vienreizlietojamos produktus no 1. jūnija. Tāpat arī Lielbritānijas gadījumā tiek uzsvērts, ka “veipošana ne tuvu nav tik kaitīga kā cigarešu smēķēšana.” (Avots: BBC.) Lielbritānijas, Kanādas un Jaunzēlandes oficiālā pozīcija joprojām ir, ka nikotīna tvaicēšanas produkti ir “būtiski mazāk kaitīgi” nekā tradicionālās cigaretes un ir efektīvs līdzeklis tradicionālās smēķēšanas atmešanai. Lielbritānijas veselības dienests joprojām izsniedz veipus cigarešu smēķētājiem, kuri nevēlās vai nevar atmest cigarešu smēķēšanu. Lielbritānijai nesen pievienojās Jaunzēlande.
Arī mēs piekrītam Lielbritānijas un citu valstu viedoklim, ka elektroniskās cigaretes nav domātas bērnu un jauniešu auditorijai, taču šajā gadījumā mēs runājam arī par pieaugušiem cilvēkiem, kuri e-cigaretes izmanto kā mazāk kaitīgu alternatīvu tradicionālajām degošajām cigaretēm.
Lielbritānijas eksperti veic pētījumus ik pēc pāris gadiem, apkopojot visas pasaules pētījumus, tos analizējot. Piemēram, Lielbritānijas Nacionālais veselības dienests ziņo, ka “veipošana nav bez riska, taču tā ir ievērojami mazāk kaitīga nekā smēķēšana. 2022. gadā UK eksperti pārskatīja starptautiskos pierādījumus un secināja, ka “īstermiņā un vidējā termiņā veipošana rada tikai nelielu daļu no smēķēšanas riska”. (Avots: NHS.)
Alvils Krams, Dr.med., Pneimonologs, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Pneimonoloģijas galvenais speciālists, Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis:
“Mēs nezinām, kāda tā ilgtermiņa iedarbība būs, teiksim, tā mirstība kāda būs pēc 30, 40, 50 gadiem. Tie mirstības rādītāji parādās. Bet, teiksim, no elektroniskām cigaretēm kā tādām, teiksim, akūtās tās toksicitāte, ir daudzkārt augstāka nekā no klasiskām cigaretēm.”
Fakti: 2022. gada septembrī Lielbritānijas valsts veselības organizācija Public Health England publicēja savu atjaunoto ziņojumu par e-cigaretēm, kurā joprojām pieturas pie jau 2015. gadā izteiktās aplēses, ka “elektroniskās cigaretes ir vismaz par 95% mazāk kaitīgas nekā tradicionālās cigaretes”. (Avots: gov.uk.)
E-cigarešu tvaiki nesatur darvu vai oglekļa monoksīdu - divus no kaitīgākajiem tabakas dūmu elementiem. Tie satur dažas ķīmiskas vielas, kas atrodamas arī tabakas dūmos, taču būtiski mazākās koncentrācijās.
Ilze Pētermane, Liepājas Reģionālās slimnīcas pneimonoloģe:
“Jāmēģina, ja reiz viņi ir apgājuši likumu ar pārtikas aromatizētājiem, tad mums savukārt ir jāatrod, kā apiet likumu no vēl vienas puses un pārtaisīt šo pārtikas aromatizētāju par kaitīgu.“
https://www.youtube.com/watch?v=v3WAbCF4-8I
Komentārs: Ideja “pārtaisīt pārtikas aromatizētāju par kaitīgu” nav medicīniski vai zinātniski pamatota. Ārstes uzdevums ir informēt sabiedrību par veselības riskiem, balstoties uz faktiem, nevis “apiet likumu” vai izplatīt subjektīvus, agresīvus vai manipulatīvus apgalvojumus.
Pēdējais piemērs ir ļoti daiļrunīgs. Atbildīgie lēmēji cerēja, ka šis aizliegums atrisinās jauniešu uzvedības problēmas, tā vietā ierobežoja pieaugušu cilvēku iespējas izvēlēties mazāk kaitīgu produktu, samazināja ieņēmumus valsts budžetā un deva jūtamu stimulu melnajam tirgum. Morāle pavisam vienkārša - gribējām kā labāk, sanāca kā vienmēr. Un esam gatavi tieši tāpat turpināt.