Analizējot Klimata un Enerģētikas ministrijas izstrādāto “Ilgtermiņa plānošanas vadlīnijas. Latvijas enerģētikas stratēģija 2050” projektu rodas jautājumi un pamatotas aizdomas, ka mums ir darīšana ar kārtējo muļķību.
Spriediet paši:
a) Projektā nav veikta Latvijā esošās elektroenerģijas ģenerācijas un tās īpatnību izvērtēšana un analīze. Nekas arī neliecina, ka tāda būtu veikta ārpus projekta apraksta un jel kādā veidā ņemta vērā veidojot stratēģiju. Ir neiedomājami, ka var veidot enerģētikas stratēģiju ignorējot būtisko energobilances faktoru, līdz ar to praktiski tālāka stratēģijas projekta iztirzāšana jau kļūst lieka.
b) Atbilstoši projektā sniegtajām elektroenerģijas patēriņa un ģenerācijas prognozēm, sākot ar 2030. gadu Latvija veidosies 25-40% elektroenerģijas pārpalikumi ko paredzēts eksportēt. Neraugoties uz tik nozīmīgu eksporta īpatsvaru projektā nav sniegta eventuālo eksporta tirgu analīze un, attiecīgi, eksporta iespējas un perspektīvas.
c) Projektā vesela nodaļa ir veltīta energoresursu cenu līdz 2050. gadam (!) prognozēm, taču nav neviena vārda par pārvades un sadales pakalpojumu izmaksām un cenām. To ignorēšana liek kārtējo reizi apšaubīt stratēģijas projekta vērtību.
Esošās situācijas elektroenerģijas ģenerācijā aprakstam projektā ir veltīts viens teikums: “2023. gadā Latvijā elektroenerģija tiek ražota, izmantojot četrus galvenos elektroenerģijas ģenerācijas avotus: termoelektrostacijas, hidroelektrostacijas (HES), sauszemes vēja elektrostacijas (VES) un saules elektrostacijas (SES).” Viss! Tālāk attēlu veidā tiek jau kā prognoze no 2024. gada pasniegts ģenerācijas apjomu sadalījums pa avotiem līdz 2050. gadam gada (sic!) griezumos.
Šāds, ļoti brutāls, skatījums uz elektrības ģenerāciju Latvijā ignorē: 1) ģenerācijas izteikti ciklisko un sezonālo raksturu un 2) elektrības eksporta un importa plūsmas, to cēloņus un ietekmi. Šādai ignorancei ir būtiska ietekme uz piedāvāto stratēģiju kopumā.
Saskaņā ar AS AST sniegtajiem datiem 2023. gadā elektroenerģijas ģenerācija Latvijā sastādīja 6083 Gwh, bet patēriņš 6887 GWh. No šejienes var izdarīt secinājumu, ka patēriņš ar vietējo ģenerāciju tika nosegts 88,3% apmērā. Šāda pieeja, pēc visa spriežot, ir akceptēta KEM radītajā “Stratēģijā”, kur Pasīvajā scenārijā, ko autori proponē kā “atskaites līniju”, elektroenerģijas bilances prognozē 2024.gadam tiek uzrādītā kā 6,6TWh ražošanas un 7,2TWh patēriņa pusē. Tas rada iespaidu par samērā sabalansētu sistēmu, tomēr nekas nav maldinošāks par šādu uzstādījumu. Atbilstoši datiem turpat AS AST mājaslapā, situācija mēnešu griezumā atšķiras pat ļoti ievērojami. Piemēram, 2023.gada pirmajos četros mēnešos ģenerācija ievērojami (līdz pat 80%) pārsniedza patēriņu, savukārt tālāk sekojošos saruka līdz pat tikai 29% no patēriņa augustā.
Vēl trakāk paliek, ja sezonālajām svārstībām pievienojam elektroenerģijas eksporta un importa datus. Gada saldo saka, ka mums būtu jāimportē tikai 804 GWh, taču, ja ņemam tās pašas AS AST datus par 2023. gadu pa mēnešiem un veicam dažas primitīvas aritmētiskas darbības, tad kļūst redzams ka janvāra-aprīļa periodā, kad Latvijas elektroenerģijas ģenerācija darbojās ar pārpalikumu, eksportēti tika 1057 GWh! Tie ir 17% no kopējā Latvijā 2023.gadā saražotās elektroenerģijas apjoma! Tam pretī, protams, stāv elektroenerģijas imports pārējā gada daļā kad ģenerācija darbojās ar deficītu. Veicot ar kalkulatoru tikpat primitīvas aritmētiskas darbības varam konstatēt, ka importa apjoms maija-decembra periodā sastādīja vismaz 1861 GWh jeb 27% no patēriņa! “Vismaz” jo ieskatoties sīkāk mēnešu datos nav grūti atklāt, ka pat gada “visliesākajos” mēnešos zināmās diennakts stundās ģenerācija Latvijā ir strādājusi ar pārpalikumu, tātad ticis eksportēts. Tāda lūk “sabalansēta” mums aina. Ļoti interesanti, no elektroenerģijas patērētāju viedokļa, šai kontekstā ir arī tas, ka elektroenerģijas pārpilnība ziemas mēnešos nekādi tiešā veidā neatsaucas uz patērētajiem. Elektrības cenas, spriežot pēc datiem Nordpool, šai periodā Latvijā nav pat zemākās Baltijā, par salīdzināšanu ar Skandināviju vispār nerunājot.
Secinājums vienkāršs. Latvijas elektroenerģijas bilances pamatproblēma ir ne tik daudz ģenerācijas jaudu trūkums, cik jaudu ģenerācijas nevienmērīgums - sezonalitāte un cikliskums, kas noved pie palielinātām elektroenerģijas eksporta un importa plūsmām. Dokumentam, kas tiek dēvēts par “stratēģiju”, daļā kas atteicas uz elektroenerģiju, pienāktos apsvērt minētos apstākļus, novērtēt to nozīmi un iespējas izmantot vai labot situāciju. KEM garadarbs to nedara, jo šos apstākļus nemaz neredz. Sekas ir katastrofālas visai stratēģijai. Stratēģija piedāvā segt paredzamo elektrības pieprasījuma pieaugumu grandiozos apmēros audzējot nestabilas ģenerējošās jaudas, pirmām kārtām vēja ģenerāciju, tādējādi tikai pastiprinot jau esošās ģenerācijas un patēriņa disproporcijas. Interesenti var atrast AST mājas lapā grafikus ar vēja un saules ģenerācijas dinamikām - tās svārstās no 100% līdz 0% jaudu izlietojuma. Tikai, ja šobrīd tas ietekmē mazāk kā 10% no kopējās ģenerācijas tad KEM stratēģija piedāvā šīs svārstības pārlikt uz 75% no visas elektroenerģijas ģenerācijas! Rezultātā radītie cikliskie pārpalikumi un iztrūkumi radīs tādas eksporta un importa plūsmas salīdzinājumā ar kurām esošas ir tīrā niekošanās.
Piedāvātā stratēģija nozīmēs nemitīgu pircēju un pārdevēju meklēšanu, turklāt ievērojamos apjomos, tikai kur tādus atrast? Stratēģija runā par saražotās elektroenerģijas pārpalikuma eksportēšanu. Diemžēl eksporta iespēju (vispār nerunājot par importu) analīze ir tikpat nožēlojama kā esošās elektroenerģijas ģenerācijas gadījumā. Spriediet paši (izcēlumi mani) - “tiek sagaidīts ievērojams elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums reģionā… paredzams, ka Latvijā saražotajam elektroenerģijas pārpalikumam varētu atrasties pieprasījums eksportā.” Varētu atrasties, jo laikam jau vienīgie gudrie, kas saprot ka ģenerācijas jaudām jāseko pieprasījumam ir atrodami KEM! Ja arī tas tā ir, tad jo vairāk jājautā, kur ņemsim elektroenerģiju ko importēt lai segtu pašu pieprasījumu brīžos kad 75% mūsu ģenerācijas jaudu nosēdīsies un 0?
Kā mēdz teikt, vēl tinte uz papīra nebija nožuvusi, kad 4. aprīlī presē parādījās ziņa : Klimata un enerģētikas ministrija plāno līdz 1.septembrim sākt kodolenerģētikas programmas sākuma posma sagatavošanu! Kādēļ? Tādēļ, ka «elektroenerģijas ražošana no AER nespēs elastīgi nodrošināt diennakts minimālās un maksimālās slodzes segšanu». Ak tad tomēr tā! Bet kā tad stratēģiskajā enerģētikas vīzijā ar trekniem burtiem ierakstīto «Stabilu bāzes jaudu un sistēmas elastību uztur biomasa un biogāze » ? Laikam jau pārrakstīšanās! Un kā ar tai pašā stratēģijā attiecībā uz kodolenerģiju rakstītais: «kodolenerģija var nebūt piemērota Latvijai»? Var nebūt un var būt - rakstīja bet nepadomāja ! Tāda, lūk, ir vērtība «stratēģiskajam» dokumentam ko piedāvā apspriest Saeimai un tautai. Nerādiet ar pirkstu uz mani - sak, ko tu no sevis iedomājies ! Rādiet uz tiem kuri šo dokumentu parakstījuši!
Visbeidzot, ja jau runājam par to kam šai stratēģijai būtu jākalpo, kur šai dokumentā ir vieta elektroenerģijas sadales pakalpojuma problēmām? Tādas nav! Bet sadale, kas ietver arī pārvades izmaksas, ir būtiska elektroenerģijas patērētāju saņemto rēķinu sastāvdaļa. Stratēģijas realizācija prezumē ievērojamas investīcijas enerģētikā, taču klusē par šo investīciju ietekmi uz pakalpojumu izmaksām, kuras būs jāsedz patērētājiem. Interesanti? Pat ļoti!
Projektā veselas nodaļas tiek veltītas minēšanai, kur atradīsies tirgus cenas (jā tirgus, nevis ražošanas izmaksas) energoresursiem pēc 10 un 25 gadiem! Toties valsts regulētas cenas, kas lielā mērā balstās uz aprēķināmām izmaksām - tam šai stratēģijā nav vietas un laika! Skaidrāk demonstrēt to, ka patērētāju vajadzības un apmierinātība nav šī dokumenta mērķu lokā, laikam nav iespējams.
Ko varam no augstākminētā secināt? Vispirms jau to, ka KEM radītajai “stratēģijai” nedz ar tajā norādīto vīziju - nodrošināt stabilu, drošu un ilgtspējīgu elektroapgādi - nedz arī mērķi - vairot Latvijas konkurētspēju - nav nekāda sakara. Absolūti nekāda! Kam tad tā ir domāta? Iespējams, ka norādi sniedz dokumenta sadaļā “Konteksts un mērķis” rakstītais: “Stratēģija tiek veidota Eiropas Savienības stratēģiskās plānošanas kontekstam”. Birokrāti Briselē prasa dokumentu un šis nebūtu pirmais Eiropā, kuram sakara ar realitāti nav nekāda. Vēl viens tāds dokuments - tā būtu maza bēda, taču pamatoti ir jautāt, kāpēc tādā gadījumā šo sacerējumu pa kluso neaizsūta adresātam, neiemet skapī un tur neaizmirst? Kāpēc tas tiek bīdīts ne tikai ar plašu apspriešanu, bet arī ar vienlaicīgu vēja parku, kam turpmāk aizstāt Latvijas parkus un mežus, enerģisku caursišanu?
Otra lieta - kam mums Klimata un enerģētikas ministrija? Bez šīs iestādes Latvija dzīvoja, nu ne jau spoži, tomēr stabili un bez bailēm par nākotni. Pēc atslēgšanās no BRELL pat varējām lepni ziņot ka Latvijas enerģētikas sistēma ir stabilākā Baltijā! Savukārt kopš KEM ir sācis rosīties, katastrofa pamazām iezīmējas jau ne pārāk tālā nākotnē. Vēlreiz, kam mums iestāde, kas nodarbojas ar pašnodrošināšanos ar darbu, būvējot administratīvās barjeras un sacerot plānus, pie kuru realizācijas labāk neķerties? Ja valdības proponētā cīņa ar birokrātiju būtu kaut mazliet nopietni domāta, tad KEM likvidācijai vajadzētu būt uzdevumam Nr.1.